Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra sēdē

Pieņemts rīkojums ‘’Par Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju”.
Šobrīd, Latvijai pievienojoties 2003.gada 17.oktobrī parakstītajai Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, nav normatīvo aktu, kas skaidri noteiktu valsts un pašvaldību institucionālo un finansiālo kompetenci, nodrošinot tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.
Latvija dažādu vēsturisko apstākļu dēļ ir saglabājusi bagātu nemateriālo kultūras mantojumu. Tas pastāv gan kā atsevišķu indivīdu, ļaužu grupu vai kultūrkopienu saglabātas pārmantotās prasmes, zināšanas, tradīcijas, gan arī kā valsts un pašvaldību atbalstītas tautas mākslas izpausmes, kuras sakņojas latviešu un citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās un vietējās tradīcijās. Šī mantojuma sastāvdaļa ir arī Vispārējie latviešu dziesmu svētki – unikāla Latvijas kultūras iezīme un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem tie kā nozīmīga pasaules kultūras vērtība 2003.gadā pasludināti par UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.
Lai radītu institucionālu un finansiālu mehānismu konvencijas uzdevumu veikšanai nacionālā līmenī, nepieciešams izveidot attiecīgu normatīvo aktu kopumu.
Ministru kabinets nolēma, ka atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgās nemateriālās kultūras vērtības. Šāds saraksts dod iespēju vērtības identificēt, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu. Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.
Izskatīts personas apliecību koncepcijas izstrādes darba grupas informatīvais ziņojums.
Ministru kabinets nolēma personas apliecību ieviešanu atlikt līdz laikam, kamēr tiks pieņemtas vienotas Eiropas Savienības prasības personas apliecībām (identifikācijas kartēm) kā ceļošanas dokumentiem un elektroniskās identitātes nesējiem.
Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Informācijas sabiedrības biroju Eiropas Savienības regulas projekta un atbilstošo tehnisko specifikāciju izstrādes procesā uzdots iesaistīt kompetentus speciālistus un amatpersonas, lai nodrošinātu savlaicīgu Latvijas Republikas personas apliecību projekta un elektroniskā paraksta projekta izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Iekšlietu ministrijai pēc Eiropas Savienības regulas par drošības pazīmju un biometrijas standartiem Eiropas Savienības pilsoņu pasēs un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijas par vienotas formas pasu ieviešanu pieņemšanas uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un personas apliecību izgatavošanu un izdošanu.
Iekšlietu ministrijai uzdots sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt Ministru prezidenta rīkojuma projektu par Ministru prezidenta 2004.gada 29.marta rīkojuma Nr.129 “Par darba grupu personas apliecību koncepcijas izstrādei” atzīšanu par spēku zaudējušu.
Pieņemti “Noteikumi par valstu un starptautisko organizāciju sastādītajiem sarakstiem, kuros iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.
Noteikumi nosaka valstu un starptautisko organizāciju sastādītos sarakstus, kuros iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā un kurus atzīst Latvijas Republikā. Noteikumu mērķis ir nepieļaut starptautisko teroristisko organizāciju finansēšanu caur Latvijas Republikas kredītiestādēm.
Latvijas Republikā tiek atzīti to valstu sastādītie teroristu saraksti, kuras atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem: valsts ir vismaz vienas šādas organizācijas dalībvalsts: Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts; Eiropas Savienības dalībvalsts; Eiropas Padomes dalībvalsts; Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts; Interpola dalībvalsts; Eiropola dalībvalsts, kā arī valsts ir 1999.gada 9.decembra Starptautiskās konvencijas par cīņu pret terorisma finansēšanu dalībvalsts, vai valsts ir Finanšu izlūkošanas vienības apvienojošās (Egmonta) grupas dalībvalsts.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu direktīvas 73/239/EEC, 73/240/EEC, 84/641/EEC, 88/357/EEC, 90/618/EEC, 92/49/EEC, 98/78/EC, 2000/26/EC, 2000/64/EC, 2002/13/EC, 2002/83/EC un 2002/87/EC.
Saskaņā ar direktīvu noteikumiem likums tiek papildināts ar izņēmumiem, attiecībā uz kuriem nav piemērojamas likuma prasības, kā arī tiek precizētas regulētas tiesiskās attiecības tādos jautājumos kā palīdzības apdrošināšana un dzīvības apdrošināšana.
Ņemot vērā finanšu tirgus attīstības tendences, likums tiek papildināts ar iespēju apdrošinātājam saņemt ārpakalpojumus no trešajām personām grāmatvedības kārtošanai, iekšējās kontroles organizēšanai, informācijas tehnoloģiju uzturēšanai, iekšējā revīzijas dienesta pienākumu pildīšanai, apdrošināšanas riska parakstīšanai, apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanai vai ieguldījumu veikšanai.
Likums tiek papildināts ar prasībām, kas jāievēro tiem dalībvalsts apdrošinātājiem, kas ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.
Likumprojektā tiek precizēta un vienkāršota kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļauj apdrošinātāju amatpersonām sākt savu pienākumu veikšanu.
Ņemot vērā uzkrāto apdrošinātāju uzraudzības pieredzi, tiek precizētas likuma normas, kas regulē būtiskas līdzdalības iegūšanu apdrošināšanas sabiedrībās, paredzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības pieprasīt informāciju par personu, kuras iegūst vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, identitāti un brīvo kapitālu apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā.
Saskaņā ar direktīvu noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas nosaka prasības nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles drošības naudai, tas ir, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nogulda ne mazāk kā 25 procentus no garantijas fonda minimālā lieluma kā drošības naudu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē. Noguldījumam ir jābūt brīvi pieejamam, tas nevar būt apgrūtināts, un tā pārvietošana iespējama tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju.
Saskaņā ar direktīvu noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas nosaka papildu prasības attiecībā uz apdrošinātāja tehnisko rezervju segumu, kā arī precizē prasības attiecībā uz apdrošināšanas līgumu nodošanu atkarībā no tā, kas ir apdrošināšanas līgumu nodevējs un kas ir apdrošināšanas līgumu saņēmējs, kā arī atkarībā no tā, vai apdrošināšanas līgumu nodevēja vai saņēmēja mītnes (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika vai cita dalībvalsts.
Saskaņā ar direktīvu noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas nosaka sadarbības un informācijas apmaiņas tiesības uzraudzībā iesaistītajām institūcijām.
Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.
Lēmumprojekts paredz saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 5.panta pirmo daļu pagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2004.gada 9.jūlija rezolūcijas Nr.1551 11.punktā paredzēto pilnvaru laiku.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības kopš 1998.gada aktīvi piedalījušās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes pieņemto rezolūciju, kas attiecas uz situāciju Bosnijā un Hercegovinā, izpildē.
Visus šos gadus (1989–2003) ANO Drošības padome, izvērtējot sniegtos ziņojumus, ir lēmusi par daudznacionālo stabilizācijas spēku (SFOR) klātbūtnes nepieciešamību vēl vismaz uz 12 mēnešiem. Šādi ANO Drošības padome ir lēmusi līdz šim gadam, kad 9.jūlijā tika pieņemta rezolūcija Nr.1551, kurā tiek pausts mērķis misiju pabeigt līdz 2004.gada beigām. Līdz ar to šī ir pēdējā rezolūcija attiecībā uz SFOR, un tās darbības laiks ir seši mēneši.
Saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” lēmumu par Latvijas NBS līdzdalību miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās pieņem Saeima.
Pieņemti noteikumi “Dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtība”.
Noteikumi nosaka dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu atklāšanas, slēgšanas un nosaukumu piešķiršanas kārtību un attiecas uz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.
Dzelzceļa stacijas vai pieturas punkta atklāšanas, slēgšanas vai nosaukuma piešķiršanas iesniegumu Satiksmes ministrijā iesniegt ir tiesīga jebkura fiziska vai juridiska persona.
Ja tiek iesniegts stacijas atklāšanas vai slēgšanas iesniegums, Satiksmes ministrija pieprasa, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (pārvaldītājs), Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un vietējā pašvaldība par to divu nedēļu laikā sniedz atzinumu. Pārvaldītāja vai vietējās pašvaldības atzinums nav nepieciešams, ja attiecīgi pārvaldītājs vai pašvaldība ir iesnieguma iesniedzējs. Pēc atzinuma saņemšanas satiksmes ministrs izdod rīkojumu par stacijas atklāšanu vai slēgšanu vai arī atsaka stacijas atklāšanu vai slēgšanu.
Ja Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par sliežu ceļa slēgšanu, satiksmes ministrs izdod rīkojumu par slēgtajā sliežu ceļa iecirknī esošo staciju slēgšanu.
Ja dzelzceļa infrastruktūra saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu zaudē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusu, satiksmes ministrs lemj par attiecīgās infrastruktūras iecirknī esošo staciju slēgšanu.
Izmaiņas punktus atklāj, slēdz un tiem nosaukumu piešķir pārvaldītājs, ievērojot dzelzceļa pārvadājumu tehnoloģijas prasības.
Pieņemti noteikumi “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”.
Noteikumi izstrādāti, lai precizētu esošo noteikumu normas atbilstoši likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteiktajam. Noteikumos iestrādātās normas ir precizētas atbilstoši Administratīvā procesa likumam, likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un citu normatīvo aktu prasībām.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā maksātnespējīgo darba devēju administratori iesniedz valsts aģentūrā “Maksātnespējas administrācija” pieteikumus naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai, un minēto pieteikumu izskatīšanas un apmierināšanas kārtību.
Noteikumos precizēts un papildināts to dokumentu saraksts, kas administratoram jāiesniedz valsts aģentūrā “Maksātnespējas administrācija” kopā ar pieteikumu par naudas līdzekļu piešķiršanu, lai varētu pārbaudīt prasījuma pamatotību;
Noteikumos mainīts piešķirto līdzekļu izlietojuma atskaites iesniegšanas termiņš valsts aģentūrā “Maksātnespējas administrācija”.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 444 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 53 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 391 pilsonības pretendenta 74% ir krievi, 10% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 78 026 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 8738 personas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments