"Preeiropieši nevis postsovjeti"

Eiropas Savienība izdarīja nepareizi, 1997.gadā uzaicinot uz iestāšanās sarunām tikai vienu no trijām Baltijas valstīm — Igauniju. Tagad beidzot tā labo savu kļūdu — uzskata latvieši.

Visas Rietumu valstu vadītāju vizītes Rīgā beidzas vienādi — ar vakaru operā. Baltās klasicisma ēkas atjaunošanai pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valdība no pieticīgā budžeta atvēlēja vairākus miljonus dolāru. Investīcija atmaksājās. Šodien Latvijas politiķi šeit ciemiņiem cenšas iestāstīt: „Vēlamies, lai mūs uztvertu kā preeiropiešus, nevis postsovjetus, kā nākamo Eiropas Savienības dalībvalsti, nevis bijušo PSRS valsti."

Vieta otrajā vagonā

Dalība Eiropas Savienībā un NATO ir galvenais Latvijas stratēģiskais mērķis kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā. 1997.gads atnesa lielu vilšanos — uz iestāšanās sarunām tiek uzaicināta Igaunija, nevis Latvija un Lietuva. — Bijām sarūgtināti, — atceras Valdis Ābols, kas jau vairākas nedēļas vada jaunatvērto ES informācijas centru Rīgā. — Tomēr ātri vien saņēmāmies un ķērāmies pie darba.

Gaidītais „jā" izskanēja tikai ES galotņu snāksmē Helsinkos pagājušā gada decembrī. No februāra, kad tika sāktas sarunas, Latvijai jau ir izdevies noslēgt piecas sarunu sadaļas (Polijai, kura sarunas turpina jau divus gadus, — vienpadsmit). Arvien biežāk tiek runāts, ka tā varētu pievienoties pirmajai sarunu grupai.

Pēc 39 gadus vecā Andra Ķestera domām (viņš tika iecelts par Latvijas sarunu vadītāju), otrs sešinieks (Lietuva, Latvija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija un Malta) sarunas var veikt ātrāk par pirmo grupu, jo izmanto priekšgājēju pieredzi. — Savas sarunu pozīcijas apstiprinām ar darbiem, nevis solījumiem, piemēram, ja ir runa par Eiropas likumdošanas pārņemšanu, - viņš skaidro. - Līdz gada beigām ceram noslēgt septiņas vai astoņas sadaļas, — piebilst. Tomēr palicis arī sarūgtinājums. — Sanāksmē Helsinkos visas ES valstis atzīmēja, ka vienmēr ir bijušas par vienādu starta līniju visiem kandidātiem. Pirms tika pieņemts lēmums par pirmo sešinieku, šo nostāju nedrīkstēja manīt, — viņš ironizē.

Vai ir cietušas pārējo divu Baltijas valstu attiecības ar Igauniju?

— Protams. Igauņus galvenokārt uztrauc tas, lai nezaudētu vietu pirmajā vagonā, kas neveicina sadarbību ar kandidātu otro sešinieku, — skaidro Ķesteris. — Viņi nav vainīgi. Tādu situāciju izveidoja ES.

Triju Baltijas valstu "dalīšanu" tomēr sāka pati Latvija. Jo sevišķi par nožēlu Viļņai, nepagaidīja pārējos kaimiņus un kā pirmā 1995.gada oktobrī iesniedza iesniegumu dalībai ES. Mēnesi vēlāk to izdarīja Igaunija, vēl pēc diviem mēnešiem — Lietuva.

Tagad latvieši tomēr atzīmē, ka sadarbība sarunās par iestāšanos ES ir nepieciešama. — Atsevišķi varam sasniegt vienīgi minimālo, nevis optimālo, — uzskata Ķesteris. Eiropas Komisija rūpīgi izmanto katru strīdu starp kandidātvalstīm. Tā var notikt, piemēram ar akcīzes nodokli degvielai, kurš Baltijas valstīm būs nepieciešams, ieejot ES. — Ja igauņiem šajā jautājumā dos pārejas periodu, bet mums nē, tad Latvijas transporta firmas nevarēs konkurēt ar ziemeļu kaimiņiem. Tāpēc pirmie vērsīsimies pie Eiropas Komisijas ar protestu, — skaidro Ķesteris. Cita situācija, ja igauņi mūs brīdinās par saviem nodomiem un varēsim kopīgi pieprasīt pārejas periodu.

Pagaidām ar brīdinājumiem ir nedienas. Aprīlī Igaunija, neko nesakot kaimiņiem, atteicās no prasības, lai starp Baltijas valstīm tiktu uzturēta brīvās tirdzniecības zona lauksaimniecības produktiem, ja visas trīs valstis vienlaikus nekļūs par ES dalībvalstīm. —Tā nebija pārdomāta rīcība. Uzvarēja vēlme noslēgt kārtējo sarunu sadaļu, — uzskata Ķesteris. — Šajā situācijā ir vainīgi tomēr apstākļi, kādus radījusi ES.

Bīstamas savienības

Latvijā nav sevišķi liela entuziasma dalībai ES. Pēc pēdējiem aptaujas datiem, par iestāšanos ES ir 38% sabiedrības, pret 32%. Šobrīd pārsvars ir emocionāliem argumentiem, nevis meritoriskiem. — Cilvēki atceras, ka „savienības" jau esam izmēģinājuši. Arī baidās, ka globalizācijas un angļu valodas dominācijas laikmetā pazudīs mūsu valoda, — skaidro Valdis Ābols. — Tas ir pilnīgi neracionāls arguments. Kad iekļūsim ES, pret latviešu valodu izturēsies līdzvērtīgi citām valodām, — piebilst. Pret iestāšanos ES, tāpat kā Polijā, ir latviešu lauksaimnieki (apmēram 15% sabiedrības). — Lielākā daļa viņu ir veci ļaudis, kuri ražo vienīgi savām vajadzībām. Sarunas ar ES viņus principā neskar, — pārliecina Ķesteris.

Pirmo ES sabiedrības informācijas programmu sāka pirms diviem gadiem. Sauklis radās pats no sevis: „Es un ES". Pēc Ābola domām, īstā kampaņa, kura būs veltīta katrai sabiedrības grupai atsevišķi, notiks tikai pirms referenduma.

Mazs ir skaists

Visas astoņas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis - Čehija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija — ES ir jāuzņem kopā, kā viens bloks 2005.gadā — raksta angļu iknedēļas izdevums „The Economist". Latvija, par kuru arvien biežāk tiek runāts kā par jauno Baltijas tīģeri uzreiz pēc Igaunijas, ir vadošā kandidātvalsts otrajā grupā. — Kad beidzot tikām uzaicināti, starp jaunajām kandidātvalstīm vislabāk zinājām, par ko mums tas pienākas, — atzīmē Ķesteris. Pēc ES 1999.gada ziņojuma šajā valstī tirgus ekonomika funkcionē un būs spējīga tikt galā ar konkurenci ES. Tie ir ES paši galvenie nosacījumi. Ekonomikā, kura Krievijas krīzes dēļ sāka sarukt, šogad iekšzemes kopproduktam ir jāaug par 4%, 1999.gadā inflācija bija 2,4%, šogad paredzēta 3%. Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše nesen Londonā lielījās, ka viņa valsts izpilda „visus noteikumus, lai tiktu uzņemta eiro zonā". Kā ar lepnumu atzīmē valsts vadītāji, Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura 1999.gadā tika uzņemta PTO.

Eiropas Komisija kārtējos ziņojumos Latvija tiek lielīta par veiksmīgu likumu saskaņošanu.

— Cik likumu jums vēl ir jāpieņem? - mēģinu uzzināt no sarunu vadītāja.

— Mums ir palicis vēl daudz ko padarīt. Tomēr esam pieņēmuši galvenos likumus, piemēram saskaņotu ar ES tirdzniecības kodeksu, ko līdz pat šim brīdim vēl nav pieņēmusi Polija.

2,5 miljonu iedzīvotāju valstī nav miljoniem lauksaimnieku, kuriem no Briseles kases būtu jāpiešķir piemaksas, nav arī strādnieku pūļu, kuri varētu doties uz Rietumiem. ES arvien mazāk ir iebildumu par krievu mazākumtautības (34% iedzīvotāji) situāciju, kas bija galvenais iemesls, kāpēc Latvija neiekļuva pirmajā kandidātvalstu grupā. 1999.gadu decembrī parlaments pieņēma atvieglojumus valodas likumā, kas agrāk nosacīja publiski lietot tikai latviešu valodu.

Sarunās ar ES mums būs daudz mazāk problēmu nekā Polijai. — Sarunas uztveram vairāk tehniski, — norāda Andris Ķesters. Pēc viņa domām, mazs ne vienmēr nozīmē viegls. — Mums ir ierobežoti sabiedrības resursi, arī administratīvie, savukārt ES likumi ir izveidoti vienādi visiem.

Kālab jums datums?

Latvija deklarē, ka sarunas ar ES pabeigs 2003.gadā Kā pārliecināja nesen savas vizītes laikā Parīzē prezidente Vaira Vīķe — Freiberga, valsts gatava iestāties ES būs 2005.gadā. Pretēji Polijai tā nepieprasa, lai ES precīzi noteiktu paplašināšanās datumu.

— Ko jūs gaidāt no šī datuma?

— Būs vieglāk laikus sagatavoties. Turklāt ceram: ja ES kaut ko apņemsies, tad turēs vārdu, — mēģinu izskaidrot Polijas nostāju.

— Tā tomēr ir nepareiza nostāja. Datums ir nepieciešams iekšējām vajadzībām, lai koordinētu pūles. Mēs esam sev izraudzījuši 2003.gadu No ES tomēr neprasām šī datuma apstiprinājumu. Kad sākas saruna par datumiem, neizbēgama ir ģeopolitiskā diskusija, — stāsta Ķesteris.

Latviešiem visvairāk nepatīk „ģeopolitiskās spekulācijas". Kad pirms nedēļas ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens atzīmēja, ka Višegradas grupas valstis ES jāuzņem kopā (Slovākija, kas sarunas sāka kopā ar Latviju februārī, tiktu pievienota Polijai, Čehijai un Ungārijai), Latvijas galvenais sarunu vadītājs nevarēja uz to nereaģēt. — Kā var runāt par sarunu beigšanu, ja līdz galam nav zināmi visi ES nosacījumi? Nesaprotu, ko ir izdarījusi Slovākija, lai apgalvotu, ka tās uzņemšana ir politiska prioritāte, — skaidro skaišoties.

Latvijas valdība par galveno ir izvirzījusi savas valsts sasniegumu popularizēšanu. Šogad tie ir kļuvuši arvien labāki. Maija beigās perfekti noorganizētajā ERAB tikšanās laikā Rīgā sabrauca tūkstošiem analītiķu, biznesmeņu, ministru un centrālo banku prezidentu. Galvenā artistiskās programmas daļa, protams, norisinājās operā. Vismaz daļa pilsētas apbrīnotāju atgriezīsies šeit nākamgad, lai kopā ar Rīgas iedzīvotājiem svinētu Latvijas galvaspilsētas 800 gadu jubileju.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.06.17./18.

Dominika Pščulkovska