Kazahstāna: tik četru stundu laika starpība

Šodien, 8.oktobrī, sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītē Kazahstānā

Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša” speciālkores-pondents Valsts prezidentes valstsvizītē Kazahstānā.  Rīga – Astana – Almati – Rīga

Vakar, 7.oktobrī, pēc piecu stundu lidojuma, plkst. 20 pēc vietējā laika (plkst. 16 Latvijā) Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.
Kazahstānas galvaspilsētā Astanā vakar bija uzsnidzis pirmais sniegs. Astanas starptautiskajā lidostā par godu Latvijas Valsts prezidentei bija nostādīta Kazahstānas bruņoto spēku godasardze. Vairu Vīķi-Freibergu sagaidīja Kazahstānas ārlietu ministrs K.Tokajevs, Astanas pilsētas galva U.Šukejevs un Kazahstānas vēstnieks Baltijas valstīs R.Ibrajevs, kā arī Latvijas goda konsuls Kazahstānā Arnis Austrums.
No lidostas Latvijas Valsts prezidente devās uz savu rezidenci viesnīcā “Intercontinental”, kur tikās ar Latvijas uzņēmēju delegāciju (ap septiņdesmit Latvijas firmu pārstāvju ar citu lidmašīnu Astanā bija ielidojuši jau agrāk).
Uzmanības centrā bija Latvijas un Kazahstānas ekonomisko sakaru perspektīvas. Vienprātīgi atzīts, ka sadarbības potenciālās iespējas ir visai lielas. Vispirms jau Kazahstānas ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ – šī teritorijas ziņā milzīgā valsts atrodas līdzās Ķīnai, un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāle no Ķīnas uz Latvijas ostām, kuras attīstīšanā ļoti ieinteresēta Ķīna un arī Kazahstāna, šķērso arī Kazahstānas teritoriju. Kazahstāna Latvijai var būt interesanta arī lielo dabas bagātību dēļ. Savukārt Kazahstānas uzņēmēji Latviju redz kā eventuālu saikni ar Eiropas Savienības (ES) tirgu.
Šodien, 8.oktobrī, plkst. 10 pēc vietējā laika (sešos no rīta Latvijā) Kazahstānas Republikas prezidenta pilī notika Latvijas Valsts prezidentes oficiālā sagaidīšanas ceremonija.
Dienas vidū Vaira Vīķe-Freiberga piedalīsies Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju biznesa forumā. Pēcpusdienā mūsu Valsts prezidente apmeklēs Kazahstānas parlamentu, kur viņai paredzēta saruna ar Senāta priekšsēdētāju.
Paredzēts, ka pēc tam Latvijas Valsts prezidente noliks ziedus pie pieminekļa “Tēvzemes aizstāvjiem” un apmeklēs Astanas kultūras centru. Diena beigsies ar Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva rīkotām valsts vakariņām par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam.
Rīt, vizītes beidzamajā dienā, V.Vīķe-Freiberga Eirāzijas universitātes studentiem nolasīs lekciju par Latviju Eiropas Savienībā un mūsu valsts pieredzi atjaunojot demokrātiju un integrējot ES struktūrās.
Paredzēts, ka mūsu prezidente iepazīsies arī ar Astanas centru un ar Kazahstānas galvaspilsētas attīstības projektu. Rīt Valsts prezidente atgriezīsies Latvijā.
Latvijas uzņēmēju delegācijai šodien paredzētas tikšanās Kazahstānas Satiksmes ministrijā, Celtniecības lietu komitejā un Kazahstānas nacionālajā bankā, viņi varēs iepazīties arī ar Astanas attīstības plānu. Pēc tam biznesa forumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Juris Kanels runās par Latvijas un Kazahstānas ekonomiskās sadarbības perspektīvām un investīciju vidi Latvijā.
Pēc biznesa foruma Latvijas uzņēmēji dosies uz Kazahstānas agrāko galvaspilsētu Almati, kas joprojām ir nozīmīgs ekonomikās dzīves centrs. Rīt, 9. oktobrī, Almati notiks vēl viens biznesa forums.

Uzziņai

Iekšpolitika
Kazahstāna ir prezidentāla republika, kurā vara lielā mērā ir koncentrēta prezidenta Nursultana Nazarbajeva rokās (1999. gadā viņš atkārtoti ievēlēts uz nākamajiem septiņiem gadiem). Prezidentam ir plašas pilnvaras – viņš nominē un atlaiž valdību, kas ir atbildīga vienīgi prezidentam. Prezidents nav politiski atbildīgs parlamenta priekšā. Savā “Attīstības programmā 2030” viņš turpmākajiem gadiem deklarējis demokratizācijas iniciatīvu.
Kazahstānas parlamentu veido Senāts un apakšpalāta – Medžliss. 32 senatorus ievēlē vietējo pašvaldību padomes, 7 ieceļ prezidents. Pēdējās Senāta vēlēšanās 2002.gadā tajā netika ievēlēts neviens opozīcijas pārstāvis.
Pateicoties lielajiem ieņēmumiem no naftas sektora, valsts sociālā, izglītības un veselības sistēma pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies.

Ekonomika
Prezidenta Nazarbajeva moto ir “Ekonomika ir pirmā prioritāte, tikai tad seko politika”. Bez saimnieciskiem panākumiem nebūtu izaugsmes, līdz ar to nebūtu iespējama arī pārdale. Pēc PSRS sabrukuma Kazahstāna izšķīrās par totālu saimnieciskā sektora reformu.
Pēdējos gados vērojama stabila ekonomikas izaugsme. 2003. gadā nacionālais kopprodukts pieauga par 9,2%. 2004. gadā tiek prognozēts vismaz 7% liels nacionālā kopprodukta pieaugums. Ekonomisko reformu jomā Kazahstāna ir reģiona līdere.
Kazahstāna iegūst aizvien lielāku nozīmi kā naftas piegādātāja arī rietumu valstīm – 2001. gada beigās tika izbūvēta naftas cauruļvadu līnija no Rietumkazahstānas uz Melno jūru (Novorosijsku) – “Kaspijas konsorcija cauruļvads”, šobrīd tiek būvēts papildu cauruļvads Baku – Tbilisi –Kazahstāna– Turcija. Nopietni tiek diskutēts arī par naftas cauruļvada Kaspijas jūra – Ziemeļķīna celtniecību. Kazahstānas naftas atradnes Tengizā un Kašaganā ir lielākās naftas iegulas pasaulē, kas uzietas pēdējo 20 gadu laikā.
Svarīgākās eksporta preces – naftas un gāzes kondensāts, dzelzs, ogles un vara izstrādājumi, neorganiskas ķīmiskās vielas un kvieši.
Nozīmīgākās importa preces – autobūves izstrādājumi, apstrādāti naftas produkti, dabas gāze, elektrotehnika, cukurs, mēbeles, minerālvielas, plastmasas un tekstila izstrādājumi.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas