Dubultu laukums – “karstais punkts” Jūrmalā

Jau ceturto gadu divi Jūrmalas iedzīvotāju vēlētie deputāti – Aleksandrs Bašarins un Ilmārs Ančāns – nevar vienoties par to, kas būvējams pilsētas centrālajā laukumā Dubultos: katrs no viņiem atbalsta un vēlas īstenot šajā Jūrmalas šaurākajā daļā savu ieceri.

“Karstais punkts” – Jūrmalas centrālais laukums, kas atrodas pilsētas šaurākajā daļā. Lielupi no jūras šeit šķir tikai 320 metru sauszemes Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lai risinātu radušos saspringto situāciju un iegūtu svaigu skatījumu, Jūrmalas dome un pilsētas būvvalde pirmo reizi rīkoja starptautisku pilsētplānošanas plenēru “Jūrmalas pilsētas centra, Pils laukumā 1, attīstības vīzijas”. Arhitekti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas un Polijas nepilnās četrās dienās – no 22. līdz 26. septembrim – izstrādāja 10 priekšlikumus pilsētas centra attīstībai, ko vērtēja žūrija. Tajā bez Jūrmalas domes deputātiem un pilsētas ierēdņiem piedalījās arī Rīgas domes pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga, viņa vietniece Daiga Dzedone, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāvjis Veljo Kāsiks un arhitekts no ASV Jānis Šaltāns.
Tomēr oficiāli paustais pašvaldības viedoklis liek šaubīties par to, vai pilsēta un tās iedzīvotāji pēc šā pasākuma būs ieguvēji.
Centrālais laukums atrodas pilsētas šaurākajā daļā – Lielupi no jūras šeit šķir tikai 320 metru sauszemes. Tā ir Jūrmalas kūrorta vecākā daļa (Dubultu vēsturiskā centra apbūve 1998. gadā iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma saraksta projektā) un šobrīd – ne vien dārgākā zeme pilsētā, bet arī pagaidām lielākā publiski pieejamā neapbūvētā teritorija pie jūras, kas izraisījusi daudzu uzņēmēju interesi. Piemēram, Jūrmalas pilsētas domes deputāts, Attīstības komitejas vadītājs, uzņēmējs Aleksandrs Bašarins iepriekš piedāvājis šajā vietā celt modernu skolu, vēlāk viesnīcu, pēc tam – sporta halli. Viņa daudzstāvu viesnīcas projekts nav īstenots jūrmalnieku protestu dēļ.
Tagad A.Bašarins iegādājies zemi, uz kuras atrodas mākslas skola, tālab dome spiesta maksāt īpašniekam 8400 latu gadā, taču viņš sola Dubultu laukumā uzbūvēt, ko vien pašvaldība vēlētos, nepieciešama vien atļauja izmantot zemi. Savukārt Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Ančāns vēlas tur redzēt lielu valsts un pašvaldības finansētu kompleksu ar mūzikas skolu (apmēram 60 mācību klases) un divām zālēm, mākslas skolu un ziemas koncertzāli.
Iedzīvotāju viedoklim, izvērtējot laukuma apbūvi, būs maza nozīme, – visu izlems 15 pašvaldības deputāti, kurus, iespējams, pat nāksies pārliecināt par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību saistībā ar nule notikušā plenēra rezultātiem, šonedēļ preses konferencē sacīja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais. Ne pilsētnieku viedoklis, ne pašu rīkotā un starptautiskas žūrijas vērtētā plenēra rezultāti pēc likuma deputātiem nav saistoši – tas, vai laukumu nodos privāta uzņēmēja rīcībā, vai ne, atkarīgs no apbūves mērķa, skaidroja pilsētas izpilddirektors Gatis Truksnis. Ja deputāti nolems, ka laukums nepieciešams, lai īstenotu pašvaldības funkcijas, tam jāpaliek pilsētas īpašumā.

Pirmā, otrā un …diskvalificētā vieta

Šobrīd arhitektu izstrādātos priekšlikumus var aplūkot Jūrmalas domes telpās. Par labāko darbu, kas godalgots ar 1200 eiro prēmiju, žūrija atzina Vācijas arhitektu Heninga fon Vedemeijera un Larsa Lēbnera profesionāli izstrādāto priekšlikumu “Pilsētas ainava”. Arhitekti analizēja transporta problēmas Jūrmalā un to iespējamos risinājumus, savukārt laukumā ieteica izvietot jauktu kultūras un komercijas mērķiem paredzētu apbūvi.
Otro vietu un 800 eiro ieguvuši itāļu arhitekti Klaudio Boničo un Valters Nikolīno ar darbu “Ainavu zari”. Viņi norādīja, ka Jūrmalas struktūra balstās uz pieciem dabas elementiem – jūru, pludmali, kāpām, mežu un upi – un aicināja nepieļaut apbūves kļūdas, kas savulaik notikušas jūras piekrastē Itālijā, bet saudzēt Jūrmalas dabas vērtības. Tas ņemts vērā plenēra laikā, plānojot apbūvi Pils laukumā un vienlaikus atstājot iespējami daudz brīvas vietas. Divās iecerētajās ēkās, no kurām viena klāta ar zāliena segumu, speciālisti ieteica izvietot mākslas un mūzikas skolas, paredzot, ka ar laiku laukums kopā ar jau esošo Pasaku māju “Undīne” veidotos par vienu no pilsētas kultūras un izglītības centriem.
Trešo vietu ieguvušas divas arhitektu grupas, kas piedāvāja atšķirīgus, taču interesantus apbūves risinājumus. Poētisku koncepciju prezentācijā izklāstīja Daiņa Rūdolfa Šmita arhitektu grupas pārstāves Ilze Didrihsone un Barbara Bula, kurām piešķirta 500 eiro prēmija. Jūrmalas tēls autorēm saistījies ar smilšu pulksteni, kura šaurākajā vietā Dubultos cauri plūst nevis smiltis, bet gan cilvēki. Arhitektes ieteica izveidot šeit Jūrmalas vērtību centru un, saglabājot pilsētai raksturīgu dalījumu, ieviest jaunas ielas, bet starp tām izvietot simetrisku divstāvu koka apbūvi, kurā darbotos mūzikas un mākslas skolas, mācību centri, izstāžu zāles, mākslinieku un amatnieku darbnīcas, un tas viss kopā veidotu teritoriju, kurā būtu aizliegta alkohola ienešana un lietošana.
Savukārt otra arhitektu grupa – trešās vietas ieguvēji Ivo Šteimanis, Artis Zvirgzdiņš un Oskars Redbergs (arī viņi saņēmuši 500 eiro) – norādīja, ka Pils laukumā 1 ir dārgākais gruntsgabals pilsētā, ko pašvaldība ir ieinteresēta attīstīt, taču šajā vietā jau atrodas parks, ko vērts saglabāt. Autori piedāvāja laukumā izvietot aptuveni metru iedziļinātu būvi, kuras jumts turpinātu dabisku reljefu. Būves virspuse mainītos līdzi gadalaikiem, bet ēkas iekšpuse būtu piemērojama visdažādākajām vajadzībām, pirmām kārtām ievērojot iedzīvotāju intereses. Sākotnēji arhitekti ieteica būvi izmantot par auto novietni, tā atrisinot automašīnu stāvvietas problēmu pilsētā, bet ar laiku attīstīt upju satiksmi, atbrīvojot ēku citiem mērķiem.
Plenēra laikā žūrija diskvalificējusi vienu darbu. Prezentācijā tā autors Uldis Lukševics savu ieceri ilustrēja, nevis profesionāli analizējot situāciju, bet gan lietojot saukļus “Jūrmala ir unikāla pilsēta”, “Ir jābūt izrāvienam ar kaut ko jaunu”, “Jūrmala nav sliktāka par Liepāju”. Grandiozajā iecerē, kas apjoma ziņā pārsniedz pat iedzīvotāju pērn noprotestēto A.Bašarina projektu, autors piedāvājis konferenču zāli ar 10 000 vietām, tūrisma informācijas centru, mediateku, kamerzāli, restorānu, neierosinot nekādu risinājumu transporta problēmām. Neņemot vērā, ka žūrija šo projektu diskvalificējusi, pilsētas galvenā arhitekte Inese Aizstrauta pauda viedokli, ka tas ierindojams starp labākajiem. Presei paredzētajā materiālā U.Lukševica priekšlikums anonīmi iekļauts aiz pirmās vietas ieguvējiem, atstājot neminētus daudzus citus žūrijas atzinīgi vērtētus projektus, to skaitā vienu no 3.vietas ieguvējiem.

Ilgtspējīgas attīstības priekšrocības

Vairākums arhitektu savos priekšlikumos tomēr paredzēja laukumā brīvu publisko telpu, kas pieejama ikvienam.
Plenēra noslēgumā neoficiāli izskanēja viedoklis, ka dalībniekus veidot darbus tuvākus dabiskajai videi iespaidojusi Pasaku mājas “Undīne” atrašanās šajā vietā, kā arī nemitīgie apbūvē ieinteresēto deputātu uzstādījumi.
Oficiālā Jūrmalas domes viedokļa paudējs I. Čaklais paziņoja, ka Pasaku mājai “Undīne” pilsētas laukumā nav īstā vieta. Organizācijas, kas šajā vietā darbojas jau astoņus gadus, izstrādātais projekts publiskai apspriešanai noteikti netiks piedāvāts, – arhitektu plenēra žūrijas diskvalificētais priekšlikums arī turpmāk būs apskatāms domē, kādi domes lēmumi vai speciālistu slēdzieni veicinājuši pašvaldības ieinteresētību tiešī šīs ieceres popularizēšanā, netika minēts.
Ekotūrisma un kultūrtūrisma speciālists, Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta pasniedzējs Ēriks Leitis savukārt uzsvēra, ka ilgtspējīgas attīstības kontekstā Pasaku mājas “Undīne” iecerētais dabas un mitoloģijas parks tikai bagātinātu Jūrmalas pilsētu, sevišķi tās šaurāko vietu, kas saistīta ar seno kultūrvēsturi. Šī organizācija jau izveidojusi nozīmīgu un tūristu bieži apmeklētu nekomerciālu centru, kam ir starptautiska rezonanse. Daudzviet ārvalstīs prot novērtēt šādu projektu atvērtību sabiedrībai, sekmē un atbalsta to izveidi. Sevišķi tālab, ka ilgtermiņā šādi interesanti apskates objekti uz tūristu piesaisti orientētas pilsētas centrā veicina apkārtnes mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, kas rada vairāk darba vietu nekā viens liels uzņēmums. Arī igauņu arhitekta Ulara Marka ieteikums bija atstāt centrālo laukumu neapbūvētu, veidojot to kā interesantu apskates objektu pilsētas centrā, kur atpūsties no komercijas un atgūt mieru. Tādējādi mazinot spriedzi jau tā noslogotajā zemes šaurumā, vienlaikus veicinot mazo uzņēmējdarbību gar gājēju ielām. Šāda pieeja, viņaprāt, veicinātu nevis kampaņveida, bet gan regulāru tūristu pieplūdumu visa gada garumā. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar darba vietām ne tikai sezonas laikā, bet arī ziemā.

Jūrmala – pilsēta uz viļņa?

Lai gan Jūrmalas dome, kas plenēra rīkošanā ieguldījusi vairāk nekā 12 000 latu, ir visai apmierināta ar pasākuma rezultātiem un svaigajām idejām, vairāki profesionāļi pauduši nožēlu, ka pasākums organizēts bez pienācīgas sagatavošanās. Arhitektiem piedāvāti nepilnīgi, novecojuši kartogrāfijas materiāli, kur nav atzīmēta ne esošā apbūve, ne topošā apjomīgā ēka kāpās. Arī kartē norādītais reljefs būtiski atšķīries no situācijas dabā, bet koku sugu sarakstā nav minēti pīlādži, ievas un ozoli, kas veido Jūrmalai nozīmīgu apmēram 300 gadus vecu koku audzi pie baznīcas, un laukuma malā augošās Kanādas apses, kas jau sasniegušas dižkoku apmērus.
Arhitekts Žanis Krauklis, kurš pagājušā gadsimta 70. gados piedalījies pilsētas ģenerālā plāna izstrādē, norādīja, ka, informējot plenēra dalībniekus, nav ievēroti arī citi būtiski nosacījumi. Jūrmala vēsturiski veidojusies no atsevišķiem ciematiem, tālab pilsētai ir vairāki centri: viens no tiem jau izsenis ir Dubulti ar baznīcu, otrs – Majori ar izklaides vietām. Raksturīgi, ka centram seko brīva zona – atelpa. Mēģinot atelpas vietā iebūvēt masveida pievilkšanas centru, ignorēta Jūrmalas būtība un jau agrāk izstrādātā pilsētbūvniecības koncepcija, kas ietverta pilsētas ģenerālajā plānā 1973. gadā. Toreiz plānā norādīti arī dati par Dubultu laukuma ģeoloģisko izpēti, kas vēlāk nav atkārtota. Tādējādi nav zināms, vai lielāka apbūve, kā to paredz vairāki priekšlikumi, šajā vietā vispār iespējama. Turklāt, ceļot apjomīgu ēku, var tikt izjaukta pazemes saikne starp Lielupi un jūru (Jūrmalas kūrorta ziedu laikos 19.gs. beigās tieši šo āderu dēļ ieteiktas dziednieciskas pastaigas kāpās).
Arī I.Aizstrauta atzina, ka pagājušā gadsimta 60. gados jau nācies nostiprināt Lielupes krastu, lai paglābtu dzelzceļu no applūšanas. Nav pētīts, kādā stāvoklī krasts ir šobrīd, lai gan skaidrs, ka Dubultu laukumā ģeoloģiskā izpēte nav paredzēta, arī veicot detālplānojumu, ko iecerēts pabeigt jau līdz nākamajam pavasarim pirms pašvaldības vēlēšanām. Pēcāk gan var izrādīties, ka pašvaldība būs ieguldījusi ievērojamus līdzekļus tāda projekta izstrādē, ko nav iespējams realizēt.

Andra Simanova