Alunāna dienu svētki un darbi

Oktobris Jelgavā ir teātra mēnesis, jo 1848.gada 11.oktobrī šai pilsētā kāda Svētes ielas nama jumtistabiņā pasaulē nāca pirmais latviešu dramaturgs, pirmais profesionālais aktieris un pirmais režisors Ādolfs Alunāns. Latviešu teātra tēvs. Piektdien, 8.oktobrī, sākas gadskārtējais festivāls “No aktiera nāk joki”.

Alunāna piemineklis Foto no muzeja arhīva

Alunāna muzejs Jelgavā Foto no muzeja arhīva

Tradīcija

Ideja par amatierteātru festivāla rīkošanu dzima Ādolfa Alunāna 150.dzimšanas dienā. Tā kļuva par skaistu tradīciju, un šogad teātra svētki notiek jau septīto reizi. Nosaukums ņemts no Ā. Alunāna jaukās kuplejas par to, kas no kā rodas – no aktiera nāk joki, no sīpola nāk loki un tā tālāk. Bet tas nenozīmē, ka svētku programmā ir tikai komēdijas. Uz festivālu tiek aicināti amatierteātri, kuru repertuārā ir latviešu autoru lugas, jo bez oriģināldramaturģijas latviešu teātris nevar pastāvēt. Šajos svētkos jelgavnieki un pilsētas viesi ik gadu var noskatīties vismaz pusduci latviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbu jaunāko iestudējumu.
Šogad festivāls solās būt sevišķi interesants, jo tas norisināsies Mārtiņa Zīverta zīmē. Pērn mums nebija iespējams atzīmēt izcilā dramaturga 100 gadu jubileju, tāpēc to darīsim tagad, jo arī viņš ir mūsu novadnieks. Dzimis Jelgavas rajona Mežmuižā, bērnību pavadījis Vilces pagasta Vaitenēs, beidzis Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju un kādu laiku strādājis laikrakstā “Jaunais Zemgalietis”.
Festivāla programmā ir divas Mārtiņa Zīverta lugas. Ar “Minhauzena precībām” ciemos brauc Lielvārdes teātris, kam būs tas gods atklāt šos teātra svētkus. Ādolfa Alunāna teātris parādīs lugu “Cenzūra”. Dramaturgs to sarakstīja emigrācijas gados Zviedrijā un nosauca par skumjo komēdiju. Šajos darbos spilgti atklājas paša autora personība. Viņš mūs uzrunā ar Minhauzena un arī Janeļa tēliem.
Pērn jelgavnieki priecājās par vieskolektīvu no Krievijas, šogad svētkus kuplinās lietuviešu teātris no Taurages.

Lūcija Ņefedova,

Ādolfa Alunāna teātra galvenā režisore

Svētku afiša

Piektdien festivāla ieskaņā Taurages pilsētas teātris parādīs savu jaunāko lietuviešu oriģināldramaturģijas iestudējumu “Jonass” un piedalīsies draudzības vakarā. To kopā ar festivāla saimniekiem – Ādolfa Alunāna teātri – rīko Lietuviešu kultūras biedrības Jelgavas organizācija.
Svētku svinīgā atklāšana – sestdien, 9.oktobrī. Prologā skanēs vēstījums par dižo novadnieku Ādolfa Alunāna un Mārtiņa Zīverta dzīvi un daiļradi. Šai dienā četras izrādes – Mārtiņa Zīverta “Minhauzena precības” un “Cenzūra”, Noras Vētras–Muižnieces luga “Dzirnavas” Madonas teātra iestudējumā un Aleksandra Ostrovska “Vilki un avis”. Ar šo izrādi Ādolfa Alunāna teātris kuplinās Lūcijas Ņefedovas sarakstītās grāmatas “Vera Baļuna” atvēršanas svētkus, jo tas bija viens no pēdējiem pazīstamās režisores iestudētajiem darbiem.
Svētdienas rītā festivāla dalībnieki noliks ziedus pie Ādolfa Alunāna pieminekļa un godinās latviešu teātra tēva piemiņu. Pilsētas kultūras namā vērsies priekškars Baibas Jukņevičas lugai “Pavasara neprāts” Cēsu teātra uzvedumā. Mazos skatītājus uz bērnu rītu pulcinās Aizkraukles leļļu teātris “Tims”, kas parādīs sava režisora Jura Babra ludziņu “Draudzības skola”. Svētki izskanēs ar Aizkraukles teātra izrādi “Nekas nav noticis”, kas ir jaunās dramaturģes Silvas Linājas pirmais darbs.
Festivāla gaitā akadēmiķa Viktora Hausmaņa vadītā teātra zinātnieku un dramaturgu žūrija pēc katras izrādes tiksies ar teātra trupu un sniegs īsu darba vērtējumu. Ādolfa Alunāna teātris ar festivāla izrādēm sāk savu 45.sezonu. Jau novembrī skatītāji redzēs pēdējo gadu labākos iestudējumus.

Juris Kālis,

Zemgales Attīstības aģentūras speciālists

Paldies mūsu skolotājai!

Šis ir režisores un pedagoģes Veras Baļunas jubilejas gads. Profesores 100.dzimšanas dienā 18.septembrī viņas audzēkņi, kolēģi un talanta cienītāji pulcējās uz piemiņas brīdi Meža kapos, kur māksliniece apglabāta līdzās savai māmuļai, un piedalījās atmiņu pēcpusdienā Eduarda Smiļģa muzejā. Jānis Kubilis atcerējās profesores lielisko spēju izcelt dziļos dvēseliskos smalkumus mīlestības atklāsmē. Edmunds Freibergs atzina, ka no tā devuma, ko režisore sniegusi, palīdzot sagatavot Dostojevska kņaza Miškina lomu diplomdarba izrādei, viņš vēl ilgi varējis smelties. Rita Rotkale, Viktors Hausmanis un Alfreds Jaunušans runāja par profesores izcilo prasmi strādāt ar aktieriem. “Režisors nomirst aktierī” – šī Staņislavska atziņa kļuva par viņas pedagoģiskā darba stūrakmeni. Veras Baļunas rokās krāšņi uzplauka Veltas Līnes un citu jauno aktieru talants, jaunas krāsas parādījās Bertas Rūmnieces, Alfreda Amtmaņa–Briedīša, Lilijas Ērikas un vairāku citu pieredzējušo mākslinieku skatuves tēlos.
Ļoti lielu darbu ir paveikusi Lūcija Ņefedova, kas arī ir profesores audzēkne. Apgāds “Sol Vita” laidis klajā viņas sarakstīto grāmatu “Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām”. Četrus gadus mācoties Veras Baļunas režisoru kursā un vairāk nekā desmit gadus kopā strādājot, Lūcija Ņefedova krājusi materiālus par savas skolotājas dzīvi un darbu, apkopojusi viņas pētījumus režijas un aktiermeistarības teorijas jautājumos un atziņas par aktieru un režisoru personības veidošanos.
Pašas profesores personība bagāti un daudzkrāsaini atklājas viņas audzēkņu un laikabiedru atmiņu stāstījumos. Savus uzskatus, pārdomas par kopā pavadītajos gados uzkrāto, iegūto, saprasto un atklāto ir izteikuši Alfreds Jaunušans, Jānis Streičs, Valdis Lūriņš un vairāki citi profesionālo teātru režisori, Dzidra Bļodone, Arvīds Matisons un vēl vesela virkne amatierteātru režisoru un aktieru. Kopā 14 autori. Mēģinot formulēt galveno, ko iemācījusi profesore Vera Baļuna, ilggadējais televīzijas režisors, jauno aktieru audzinātājs un valsts kultūras inspektors Aizkraukles rajonā Juris Kalvišķis raksta: “Jāteic, ka tā ir metode – dzīves izpratnes metode.”
Atmiņas rakstītas ar lielu mīlestību. Ar mīlestību grāmatu veidojusi apgāda “Sol Vita” saime – redaktore, datorgrafiķi un maketētāji. Vadītāja Veronika Lāce ir palīdzējusi sagādāt teātra cilvēkiem svētkus, par spīti finansiālām grūtībām atsūtot Jelgavai pirmo laidienu, lai grāmatu varētu atvērt festivāla dienās. Jācer, ka Valsts kultūrkapitāla fonds piešķirs nepieciešamos līdzekļus un audzēkņu velte Verai Baļunai kļūs par skaistu velti visiem viņas talanta cienītājiem.

Inta Alekse,

režisore, arī Veras Baļunas audzēkne