Mēs drīkstam visu, ko mēs spējam
“Tas ir tāds melns rimbulis, kur iekšā visādas lietas”
Aleksandra Čaka biogrāfiskā multimediju kompaktdiska vāks |
Reiz viņš rakstīja: “Es gribu būt,
kas neesmu vēl bijis.” Mazliet vairāk nekā pusgadsimtu pēc
dzejnieka nāves tas atkal ir noticis. Atkal tālab, ka arī pirms
tam bija pārtapšanas: filmās, teātra izrādēs, televīzijas
uzvedumos, būs operā. Bet nupat Rīgā pirmizrādi piedzīvojis
Aleksandra Čaka biogrāfiskais multimediju kompaktdisks jeb
CD.
Kas tas tāds? Pirms trim gadiem, kad autori sāka darbu pie savas
ieceres, viņiem nācās skaidrot: “Nu, tas ir tāds melns, apaļš
rimbulis, kur iekšā ir visādas lietas...”
Tagad sabiedrība jau mazliet vairāk iesvaidīta jaunajās
tehnoloģijās. Tomēr izstāstīt vai aprakstīt CD piedāvātās
iespējas joprojām nav viegli. Kompaktdiska vāciņos ievietotajā
ceļvedī teikts, ka CD “atraktīvā veidā, izmantojot dažādus
medijus, apkopota informācija par muzeju, dzejnieka dzimtu,
dzīves un darba vietām, biedrībām, kurās viņš darbojies, draugiem
un sievietēm, kam bijusi nozīme A. Čaka dzīvē, viņam veltītajiem
dzejoļiem un mākslas darbiem, kā arī neliela A. Čaka dzejas
izlase latviešu valodā un tulkojumi Eiropas lielākajās
valodās”.
Citiem vārdiem – te vienotā veselumā ir dokuments, vārds, mūzika,
fotoattēls, kino, māksla un urķīga pētnieka acs. Var arī mazliet
pārfrazēt dzejnieka paša vārdus - atkal, pārkāpis dzīvi un nāvi,
nākamajā telpā, citā pasaulē aicina Aleksandrs Čaks. Turklāt
uzrunājot viesus arī angļu valodā.
Kompakdiska pirmizrāde aizvakar notika stāvgrūdām cilvēku, dzejas
un labestības pārlādētajā krogā “Andalūzijas suns”. Vieta nebija
izraudzīta nejauši. Jo dzejnieka daiļradē kroga tēls parādās
bieži, pat vienu no viņa pirmajām dzejas grāmatiņām sauc
“Pasaules krogs”. Un kur tad vēl rindas:
Mēs sēdējām ostmalas krogā
Un dzērām dzeltēnu vīnu...
Bet “Andalūzijas sunī”, kas
savus galdiņus izvietojies Berga bazārā vienā ēkā ar kādreizējo
kinoteātri, gandrīz vai tieši bija jaušana Aleksandra Čaka
klātbūtne. Tepat jau viņš ir staigājis. Te vērotais, iespējams,
devis ierosmi dzejolim “Serenāde”: “Pie Berga bazāra stūra kāds
vīrietis tirgojās ar sievieti, paslēpies ēnā no gājējiem
retiem...”
Koncepcijas autori – mākslinieks Jānis Mitrēvics un
literatūrzinātniece Andra Konste iepazīstināja ar radošo grupu,
kas strādājusi pie kompaktdiska tapšanas. Rinda, kas uz mirkli
aizsedza ekrānu, iznāca iespaidīgi gara – gandrīz pārdesmit
cilvēku. Protams, nav jau tā, ka trīs gadi bez atlikuma veltīti
tikai šim projektam, brīžiem tālākvirzību aizkavējis finanšu
trūkums, tāpēc paldies visiem atbalstītājiem.
Runājot par dzejnieka muzejdzīvokli, Andra Konste atzinās, ka
esot jāvairās pieminēt mītnes piekto telpu – meitas istabiņu, jo
jaunieši taujājot, kur tad tā Aleksandra Čaka meita esot tagad...
Toties jaunā paaudze gandrīz kā brīnumā iedziļinās iespējās, ko
muzejā piedāvā jaunais CD.
Tas liecina, ka šim multimediju CD vajadzētu būt katrā skolā. Ne
jau lai piespiestu mīlēt Aleksandru Čaku. Viņu mīl tāpat. Toties
tas var būt vēl viens ceļš, lai pamodinātu interesi par mūsu
valsts kultūru un vēstures norisēm. Arī cittautiešos.
Tovakar glāzēs zaigoja arī dzeltēns vīns. Bija dzeja un dziesmas
aktieru Imanta Skrastiņa un Mārtiņa Vilsona sniegumā. Ārā gar
apgaismotajiem logiem garām gāja ļaudis.
Un šķiet, ka vispārējam priekam par labi padarītu darbu klāt bija
arī pats dzejnieks, kam šomēnes būs jau 103. dzimšanas diena.
Andris Sproģis, “LV”