Tiek gaidīti projektu pieteikumi INTERREG IIIA programmai

Pārrobežu sadarbības aktivitātes Latvijas reģionos nav svešas kopš ES pirms-strukturālo fondu apgūšanas laikiem. Tās lielākoties tika atbalstītas caur PHARE programmām jau kopš 1996.gada un ar sasniegtajiem rezultātiem Latvijas reģionos var pamatoti lepoties.

Andris Kužnieks Foto: no RAPLM arhīva

Kopš šā gada pārrobežu aktivitātēm finansējums Latvijā pieejams no Eiropas Kopienas Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) iniciatīvas INTERREG līdzekļiem. Šī ir izvērsta starptautiskās sadarbības programma, kuras mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību abpus valstu robežām, kā arī visas Eiropas mērogā. Kā apgalvo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Kužnieks, vienādības zīme starp iepriekšējo gadu pārrobežu sadarbības projektu īstenošanu PHARE programmā un programmu INTERREG nav liekama.

Nupat, 1.oktobrī, Latvijā tika izsludināti pirmie projektu pieteikumu konkursi vienā no INTERREG programmas daļām – INTERREG IIIA programmā. Tajā ir divas kaimiņvalstu pārrobežu sadarbības prioritātes: ziemeļu – tiek īstenota starp partneriem Latvijā, Igaunijā un Krievijā; dienvidu – tiek īstenota starp partneriem Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Projektu sagatavošanai ir atvēlēts laiks līdz 15.novembrim.

Par ko gatavot projektus

Kopējais atvēlētais finansējums ziemeļu prioritātei – 7,8 miljoni eiro, dienvidu – 10,4 miljoni eiro. Tomēr A.Kužnieks atgādina, ka šīs summas nav Latvijas daļa, tās tiek sadalītas starp valstu projekta partneriem.
No pašvaldībām un nevalstiskā sektora tiek gaidīti projektu pieteikumi, kas saistīti ar tūrisma veicināšanu, transporta un komunikāciju attīstību, uzņēmējdarbības veicināšanu gar tranzīta koridoriem, robežšķērsošanas uzlabošanu, vides saglabāšanu, sadarbību starp vietējiem iedzīvotājiem, kontaktu veidošanu, apmācību programmu izstrādi u.tml. Kā piemēru INTERREG IIIA programmas ziemeļu prioritātes projektam A.Kužnieks min Valkas –Valgas kopīga ugunsdzēsēju dienesta izveidi, kas apkalpos pierobežas teritoriju abās robežas pusēs.
Uz atbalstu var pretendēt arī stratēģiskās plānošanas, apmācības, projektu un telpiskās plānošanas, investīciju, informācijas, publicitātes, mārketinga pasākumi, tirgus izpēte, konferenču, semināru rīkošana, personāla pieredzes apmaiņas pasākumi. “Ja kāds no projekta dalībniekiem vēlas rast sev sadarbības partnerus citās valstīs, viņš var pretendēt uz to, ka izdevumi partnera meklējumiem tiks segti,” skaidro A.Kužnieks.
Viena projekta apjoms var būt no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro. Tā kā projektos ir iesaistītas arī NVS valstis (Krievija, Baltkrievija), ERAF neparedz aktivitāšu finansēšanu šajās valstīs. Taču motivācijai sadarboties ar NVS pamatā ir iespējas piedalīties aktivitātēs, kas norit ES valstu teritorijā. Piemēram, piedalīties mācībās, kas tiek rīkotas Latvijā. Projekta ietvaros tiks segtas NVS valstu pārstāvju dalības maksas.
Finansējuma nosacījumi ir līdzīgi kā citās ES fondu programmās – līdz 75% no projekta kopējām izmaksām. Līdzfinansējuma daļu veido galvenokārt projekta partneru ieguldījums. A.Kužnieks piebilst, ka arī RAPLM budžetā ir paredzēts atbalsts līdzfinansējumam INTERREG IIIA projektiem. Tas varētu būt 10–15% apjomā. Patlaban tiek izstrādāta kārtība RAPLM līdzfinansējuma piešķiršanai.

Kas var būt projektu iesniedzēji

Projektus var iesniegt pašvaldības, to iestādes, organizācijas, universitātes, sabiedriskās organizācijas.
Partneriem jābūt vismaz no divām valstīm. Šis ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem projekta sagatavošanā. Nav svarīgi, vai projektā iesaistītais partneris teritoriāli atrodas tieši pierobežas rajonā. Kā vienīgo izņēmumu A.Kužnieks min infrastruktūras projektus, kuros projekta iesniedzēji var būt no vienas ES valsts. Tomēr šiem projektiem ir skaidri jāparedz pārrobežu ietekme. Piemēram, varētu tikt atbalstīts pierobežas ceļa izbūves projekts vai vides infrastruktūras sakārtošana pierobežas teritorijā. “Robežas šķērsošanu atvieglos infrastruktūras objekti, kas būvēti pie robežas ceļa,” norāda Kužnieks.

INTERREG IIIA administrēšana

Tā ir gan unikāla, gan vienkārša. Unikāla ar to, ka INTERREG IIIA aktivitātes ir iekļautas INTERREG IIIB programmā (Baltijas jūras reģiona programma). Tas nozīmē, ka galvenā mītne atrodas Vācijā. Bet programmas ieviešanā darbojas trīs sekretariāti, kas atrodas Rostokā, Karlskrūnā un Rīgā. Rīgas sekretariāta misija ir strādāt ar INTERREG IIIA programmām. Sekretariāts atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 19, un tajā strādā pieci darbinieki, kas pārstāv Latviju, Lietuvu un Igauniju.
15.novembrī sekretariāts sāks saņemto projektu izvērtēšanu. Tiks vērtēta projekta atbilstība programmas vadlīnijām – vai tajā ietverti nepieciešamie pārrobežu sadarbības kritēriji, pēc tam saturiskā vērtēšana un atzinuma sagatavošana. Neraugoties uz to, ka sekretariāta rīcībā ir informācija par iepriekšējo pārrobežu sadarbības projektu iesniedzējiem un to īstenošanu, A.Kužnieks norāda, ka iepriekšējā pieredze netiks vērtēta kā atbalsts vai kā šķērslis iesniegtā projekta finansējuma piešķiršanai.
Par finansiālā atbalsta sniegšanu lemj INTERREG IIIA ziemeļu un dienvidu prioritāšuvadības komitejas, kas uz sēdēm sanāks vienu vai divas reizes gadā. Komiteju sastāvā ir iekļauti pārstāvji no prioritātei atbilstošajām Baltijas valstīm, kā arī no NVS valstīm. A.Kužnieks precizē, ka Latviju pārstāv RAPLM un reģionu izvirzīti pārstāvji.
Lēmumu pieņemšanu neietekmēs katras valsts pārstāvju skaits, jo katrai valstij ir viena balss.
Pirmā izlemšana komitejām plānota 2005.gada janvārī. Pēc lēmuma pieņemšanas sekretariātā tiks slēgti līgumi ar projektu īstenotājiem. Papildu atvieglojums projekta ieviešanai ir dots ar iespēju sākt ieviešanas aktivitātes līdz līguma slēgšanai. Projekta izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad vadības komitejā pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta piešķiršanu. Tas dod iespējas projektu realizēt ātrāk, gan uzņemoties zināmu risku.

Kam tiešs, kam netiešs labums

Programmas INTERREG IIIA darbības termiņš noteikts līdz 2006.gadam, atbalstītos projektus ieviešot līdz 2008.gadam.
Projekti ir sagatavojami angļu valodā, un palīdzība, pēc A.Kužnieka stāstītā, var tikt sniegta divos veidos. Pirmkārt, konsultācijas neliegs programmas sekretariātā. Otrkārt, ir iespējas projekta sagatavošanu (projekta tulkošanu, partneru meklēšanu) ietvert projekta izmaksu daļā.
A.Kužnieks norāda, ka INTERREG IIIA programmu projekti ir labs veids kaimiņvalstu labās pieredzes pārņemšanai un savstarpējo saišu stiprināšanai. Kā arī kopīgiem spēkiem ar projektu starpniecību risināt kopējās problēmas infra-struktūras uzlabošanai, tūrisma veicināšanai. “Šī programma varbūt nav tik saistoša uzņēmējiem, jo nav tieši vērsta uz šo sektoru. Tā skar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Uzņēmēji var būt projekta partneri, taču nevar būt tiešie finansējuma saņēmēji,” secina A.Kužnieks.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv