Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Ingrīda Ūdre – par nodokļu konkurenci Eiropā

Biogrāfija

Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Vārds, uzvārds: Ingrīda Ūdre
Dzimšanas dati: 1958.gada 14.novembris, Rīga
Izglītība:
1977.–1984.g. – bakalaura grāds ekonomikā, Latvijas Universitāte
1991. – 1992.g. – Ārējo ekonomisko sakaru un starptautisko tiesību studiju programma, Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūts
1991.g. – tirgus ekonomikas kursi Ūmeo universitātē, Zviedrija
1994.–1996.g. – maģistres grāds ekonomikā, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte
1993.g. – sertificēta kā zvērināta auditore
1990.–1997.g. – dažādi mācību kursi par finansēm un starptautiskajām tiesībām Zviedrijā, Portugālē, Beļģijā, Francijā, Latvijā
Profesionālā un politiskā karjera:
Pašreiz – Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
2002.g. – Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāte
1998.–2002.g. – Latvijas Republikas 7.Saeimas deputāte
1999.g. – ekonomikas ministre
1993.–1997.g. – vecākā auditore Coopers & Lybrand, Latvia SIA, pēc tam Bacewaterhouse Coopers (līdz 1998.g. 11.jūlijam)
1996.–1999.g. – lektore Latvijas Universitātes Grāmatvedības institūtā un Latvijas Republikas Zvērinātu auditoru asociācijā
2003.g. – partijas “Latvijas Zemnieku savienība” priekšsēdētāja vietniece

Avots: Eiropas Parlaments

Vakar vēlu vakarā Eiropas Parlamentā (EP) beidzās Latvijas izvirzītās komisāra amata kandidātes Ingrīdas Ūdres iztaujāšana. Nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu viņai iecerējis uzticēt nodokļu un muitas jomu.
Jau pirmajās jautājumu un atbilžu sesijas minūtēs I.Ūdrei bija jāatbild arī uz neērtiem jautājumiem – par partijas finansējuma neskaidrībām, nelielo sabiedrības atbalstu Latvijā, nominēšanas procesu utt. Tomēr lielākā daļa deputātu uzdoto jautājumu bija specifiski tieši nodokļu jomā.

“Esmu par nodokļu bāzes harmonizāciju”

I.Ūdre pārliecinoši skaidroja, ka “nodokļi arī turpmāk būs dalībvalstu kompetencē. Es nemainīšu šo principu”.
Līdz šim Latvijā diskutētais jautājums par I.Ūdres nostāju attiecībā uz nodokļu harmonizāciju tika “cilāts” arī EP. Kandidāte vairākkārt uzsvēra, ka neatbalsta nodokļu likmju harmonizāciju. “Esmu par nodokļa bāzes harmonizāciju.” Tomēr viņa piebilda, ka par šo jautājumu ir jāvienojas EK, EP un dalībvalstu valdībām. Kandidāte atzīmēja, ka iestājas par nodokļu konkurenci Eiropā. Tāpat I.Ūdre apliecināja, ka pašlaik būtu priekšlaicīgi domāt par vienota Eiropas nodokļa ieviešanu. Tomēr viņa atzīmēja, ka, “iespējams, pēc vairākiem gadiem tāda doma varētu rasties”.
Netieši I.Ūdre noraidīja iespēju saistīt struktūrfondu saņemšanu ar nodokļu lielumu valstī. Uz lūgumu komentēt šādu iespēju viņa atbildēja: “Jaunajās valstīs joprojām nav pietiekama investīciju piesaiste, lai varētu panākt vecās ES dalībvalstis.”
Vairāki deputāti iztaujāšanas laikā pauda neapmierinātību ar I.Ūdres atbildēm. Kāds deputāts teica: “Jums ir iespējas sniegt priekšlikumus. Tomēr šķiet, ka jums nav kompasa rokās.” Kāda cita deputāte savukārt norādīja, ka “jūs slēpjaties aiz dalībvalstu suverenitātes muguras. Šķiet, ka jums īsti nav savas nostājas”.

“Priecājos, ka tas ir garām”

Lielākā daļa Latvijas deputātu, kas piedalījās jautājumu un atbilžu sesijā, I.Ūdres uzstāšanos vērtēja kā normālu.
Latvijas eiroparlamentārietis Rihards Pīks sacīja: “Manuprāt, viņa atbildēja labi.” Kā vienīgo mīnusu deputāts minēja netiešās atbildes. “Viņas maniere ir tāda sievišķīgi izvairīga. Šeit vairāk ir pierasts tieši jautāt un tieši atbildēt.”
Arī EP deputāts Valdis Dombrovskis, kurš pats izmantoja iespēju uzdot jautājumu, pēc iztaujāšanas teica: “Tas nav tikai mans vērtējums, arī vairāki citi deputāti norādīja, ka viņa neatbild konkrēti uz jautājumiem. Viņa runā vispārīgi. Konkrētas atbildes nav iespējams saņemt.”
Savukārt deputāts Guntars Krasts, kurš iztaujāšanu vēroja arī klātienē, daloties savos iespaidos, sacīja: “Manuprāt, viņa runāja labāk nekā daudzos citos publiskas uzstāšanās gadījumos. Ja pavisam īsi, tad ne visos jautājumos viņa bija pietiekami precīza. Argumentācija vairākos jautājumos nebija pietiekami izvērsta. Arī par transporta, enerģētikas nodokli viņa atbildēja ne visai izsmeļoši. Vairākos jautājumos varēja just, ka nav pietiekami plaši gatavojusies. Bet bija arī jautājumi, uz kuriem tika atbildēts samērā labi.” Deputāts vēl piebilda, ka zālē bija jūtama arī citu parlamentāriešu neapmierinātība ar dažām saņemtajām atbildēm.
Tomēr kopumā radās pārliecība, ka, salīdzinot ar citu komisāra kandidātu iztaujāšanu, I.Ūdre noteikti nav vērtējama kā vājākā. Viņa uzstājās pārliecinoši, nemulsa.
Preses konferencē, kas notika tūlīt pēc jautājumu un atbilžu sesijas, I.Ūdre teica: “Esmu smagi strādājusi, lai sagatavotos uzklausīšanas procedūrai. Tas bija grūti.” Jautāta, kā viņa vērtē, vai eksāmenu EP izturējusi, atbildēja: “Trīs stundas jautājumu krust-ugunīs, tas ir reizē interesanti un grūti. Priecājos, ka tas ir garām.”
Galīgais EP viedoklis par visu komisāra kandidātu, tajā skaitā arī I.Ūdres, atbilstību amatam tiks publiskots nākamnedēļ. Savukārt EP balsojums par jauno Komisiju kopumā gaidāms oktobra beigās.

Žo Borgs – par ilgtspējību zvejniecības un jūras lietās

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Džo Borgs
Dzimšanas dati: 1952.gada 19.marts, Malta
Izglītība:
1987.–1988.g. – Velsas universitātes koledža, maģistra grāds Eiropas tiesībās
1980.g. – Mančestras universitātes Biznesa skola
1975.g. – tiesību zinātņu doktors, Maltas universitāte
Profesionālā un politiskā karjera:
1999.–2004.g. – ārlietu ministrs
2000.g. novembris – 2003.g. maijs – Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs
1998.–1999.g. – parlamentārais sekretārs Ārlietu ministrijā, Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas loceklis, ES – Maltas apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks
1996.–1998.g. – ēnu kabineta ministrs, atbildīgais par rūpniecību un ES politikas ietekmi, Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas loceklis, ES – Maltas apvienotās parlamentārās komitejas loceklis
1995.–2004.g. – Pārstāvju palātas loceklis
1992.–1995.g. – Maltas Centrālās bankas valdes direktors
1988.–2004.g. – vecākais lektors Maltas universitātē
1979.–1988.g. – lektors Maltas universitātē
1976.–1988.g. – jurists Maltas uzņēmumos un ārvalstīs

Avots: Eiropas Parlaments

Zvejniecības un jūras lietu komisāra amata kandidāts Žo Borgs, stājoties Eiropas Parlamenta (EP) deputātu priekšā, uzsvēra, ka zvejniecībā un jūras lietās svarīgākais ir domāt par ilgtspējīgu politiku. Pirmkārt, ir jādomā par apkārtējo vidi, tas ietver nepieciešamību samazināt atsevišķu zivju nozveju. Tā kā šāds samazinājums var negatīvi ietekmēt zvejniecību, viņš apņēmās mazināt grūtības, kādas sagaida šīs profesijas pārstāvjus. Otrkārt, jādomā par zvejniecības sociālās kohēzijas drošību. Treškārt, jāpievēršas visas nozares konkurētspējas veicināšanai. Ž. Borgs ir pārliecināts, ka arī viņa pārvaldības jomā nozīmīgi ir domāt par Lisabonas stratēģijas ieviešanu. Kandidāts arī atzina, ka nākotnē gribētu redzēt pilnībā integrētu un vienotu jūras lietu politiku.
Līdzīgi kā citi komisāri, arī Ž. Borgs bija apņēmības pilns sastrādāties ar EP. “Tas nav tikai pienākums. Esmu pārliecināts, ka sadarbība var sniegt manam darbam papildu pievienoto vērtību.” Tāpat EP izskanēja ierosinājums nākotnē strādāt ciešā sadarbībā un lēmumus pieņemt ar koplēmuma procedūras palīdzību.
Jautājumu un atbilžu sesijā deputāti pauda satraukumu, ka reģionālajām konsultatīvajām padomēm ir nepieciešams finansējums. Ž.Borgs visai asi norādīja, ka “tām vispirms ir jāiemācās staigāt”, savukārt finansējums salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ir teju dubultots.

Roko Butiljone – par legālu migrāciju

Biogrāfija

Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Vārds, uzvārds: Roko Butiljone
Dzimšanas dati: 1948.gada 6.jūnijs, Gallipoli, Itālija
Izglītība:
1996.g. – Turīnas “Massimo D’Azeglio” liceja diploms, studējis tieslietas Turīnā un Romā
Profesionālā un politiskā karjera:
1972.g. – lektors Romas universitātes Politisko teoriju vēstures katedrā
1973.g. – lektors politikas filozofijā Urbīno universitātē
1986.g. – politikas filozofijas profesors Terāmo universitātē
1986.g. – nodibina Lihtenšteinas starptautisko filozofijas akadēmiju
1986.–1994.g. – Lihtenšteinas Starptautiskās filozofijas akadēmijas prorektors, kur māca filozofiju, sociālo ētiku, ekonomiku un politiku
1994.g. – goda doktora grāds filozofijā Ļubļinas katoļu universitātē
Pašlaik – profesors Romas “S.PIO V” universitātē
1994.g. – Itālijas parlamenta loceklis
1994.g. – Itālijas Tautas partijas sekretārs
1995.g. – Apvienotās kristīgo demokrātu partijas sekretārs
1996.g. – Itālijas parlamenta loceklis
1999.g. – Eiropas Parlamenta loceklis un Eiropas Komisijas loceklis

Avots: Eiropas Parlaments

Viceprezidenta un tieslietu un iekšlietu komisāra amata kandidāts no Itālijas Roko Butiljone atšķirībā no citiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem priekšā stājās divas reizes. Viņš atbildēja gan uz Cilvēktiesību, taisnības un iekšējo lietu komitejas, gan Juridiskās komitejas jautājumiem.

Migrācija

Iztaujāšanā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par bēgļiem, imigrācijas politiku un cīņu pret terorismu. R.Butil-jone norādīja, ka “mums jācīnās par līdzsvaru starp drošību un privātās dzīves neaizskaramību”.
EP deputāti jautājumu un atbilžu sesijā kritizēja R.Butiljones izteikumus par to, ka bēgļi, kas vēlas nonākt Eiropā, pirms tam jāizvieto nometnēs Āfrikā. Uz šo kritiku kandidāts atbildēja, ka ir pārprasts. “Neesmu ierosinājis veidot koncentrācijas nometnes, bet gan centrus, kas sniegtu humānu atbalstu.” Viņš atzina, ka ir jācīnās pret nelegālo imigrāciju un ka labākais veids, kā to darīt, ir organizēt legālu imigrāciju.

Minoritāšu tiesības

Iespēju uzdot jautājumu R.Butiljonem izmantoja arī Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa jautāja par minoritāšu tiesībām, par Latvijā dzīvojošo nepilsoņu tiesībām piedalīties vēlēšanās. Uz grūti saprotamo jautājumu R.Butiljone atbildēja, ka minoritāšu tiesības ir svarīgas, “tās ir Eiropas Savienības pamatakmens”. Tāpēc ir jāstrādā pie to stiprināšanas. Atgādināsim, ka arī ārējo attiecību komisāra amata kandidāte Benita Ferrero-Valdnere norādīja, ka sakarā ar Krievijas norādījumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā nepieciešams novērot situāciju.
Jautājumu un atbilžu sesijā izskanēja arī bažas par sieviešu pārdošanu piespiedu verdzībā. Simtiem tūkstošu sieviešu tiek pārdotas Eiropas seksa industrijai. Uz deputātu jautājumu, kā iecerēts cīnīties pret šiem noziegumiem, R.Butiljone atzina, ka turpinās sava priekšgājēja aizsākto politiku. “Šīs sievietes ir jāaizsargā. To var izdarīt, nodrošinot viņām uzturēšanās atļauju gadījumos, kad viņas piekrīt sadarboties ar tiesībsargājošajām institūcijām, lai arestētu vainīgos. Cita iespēja ir palīdzēt tām atgriezties un integrēties savā dzimtenē.”

Luī Mišels – par labo darbu popularizēšanu

Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Attīstības un humānās palīdzības komisāra amata kandidāts Luī Mišels, stājoties Eiropas Parlamenta (EP) priekšā, atzina, ka “šī politika radījusi vienu no ambiciozajām Eiropas Savienības (ES) manifestācijām”. Jautājumu un atbilžu sesijā bez jautājumiem par iespējamām humānās palīdzības formām un mērķiem tika diskutēts arī par pienākumu sadali starp L.Mišelu un ārējo attiecību komisāri Benitu Ferrero-Valdneri. Tāpat skarts jautājums par to, kā nodrošināt kopienu un dalībvalstu sniegtās palīdzības saskaņu.
L.Mišels EP deputātiem atgādināja par savu pieredzi ārlietās, jo bijis Beļģijas ārlietu ministrs. Viņš arī atzina, ka šis portfelis nav bijusi viņa otrā izvēle, bet gan vienīgā ambīcija.
Kandidāts eiroparlamentāriešiem skaidroja, ka ir jāpopularizē ES labie darbi. “Tikai nedaudzi zina par visiem ES labajiem darbiem šajā jomā.” Tā kā vairāk nekā puse pasaules attīstības un humānās palīdzības nāk no ES un tās dalībvalstīm, to nepieciešams skaidrot un popularizēt arī ES iedzīvotāju vidū.
Liela daļa jautājumu tika uzdoti par nevalstiskā sektora lomu humānās palīdzības nodrošināšanā. Kandidāts atzina, ka nevalstiskās organizācijas ir lieliski palīgi, bet tām nepieder monopoltiesības sniegt humāno palīdzību. Īpašu uzmanību izpelnījās jauno ES dalībvalstu nevalstiskās organizācijas. L.Mišels norādīja, ka nevalstiskajam sektoram jaunajās dalībvalstīs ir īpaša nozīme, jo nav garu gadu kopīga darba pieredzes.
L.Mišels arī solīja apsvērt, vai bērnu tiesību aizsardzības integrācija visās programmās nebūtu efektīvāka par atsevišķa politiska instrumenta darbību.

Biogrāfija

Vārds, uzvārds: Luī Mišels
Dzimšanas dati: 1947.gada 2.septembris, Tirlemona
Izglītība: ģermāņu valodu pasniedzējs
Profesionālā karjera:
1999.–2004.g. – vicepremjers, ārlietu ministrs, institucionālo reformu ministrs
1978.–1999.g. – Palātas īstenais loceklis
1999.–2003.g. – tieši ievēlēts senators
1992.–1995.g. – PRL grupas vadītājs Palātā
1995.g. jūnijs –1995.g. oktobris – PRL-FDF grupas vadītājs Palātā
1992.g. janvāris –1992.g. februāris – Valonijas reģionālās padomes priekšsēdētājs
1977.–1982.g. – Žoduaņas birģermeistara palīgs
Kopš 1983.gada 1.janvāra – Žoduaņas birģermeistars
1982.–1990.g. (ievēlēts no jauna 1990.gadā) – PRL priekšsēdētājs
1995.–1999.g. – PRL priekšsēdētājs
PRL FDF MCC federācijas priekšsēdētājs
Liberālās Internacionāles priekšsēdētāja vietnieks
Beniluksa valstu starpparlamentu konsultatīvās padomes loceklis
ELDR izpildu padomes loceklis
Citas profesionālās aktivitātes:
Lježas universitātes viesprofesors
Iepriekšējās profesionālās aktivitātes:
Nīderlandiešu, angļu un vācu literatūras pasniedzējs Žoduaņas Skolotāju institūtā (no 1968. līdz 1978.g.)

Avots: Eiropas Parlaments

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles