Ārzemju presē

Spāņu “La Vanguardia”: “Par savas valsts nākotni Valds Adamkus ir noskaņots optimistiski. Lai arī Lietuvas prezidents ir Amerikas Savienoto Valstu liels atbalstītājs, viņš cenšas uzturēt labas attiecības gan ar ES, gan ar Krieviju. Valsts iekšpolitikā viņš cer uz sociālo atveseļošanos, kura gaidāma, pateicoties valsts makroekonomikas dinamikai.”

•

Austrijas “Die Presse” intervijā Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulanda saka, ka Eiropa labprāt atceras savu pagātni, bet neraugās nākotnē. Ja Turcija izpildīšot noteiktos kritērijus, nebūšot nekāda iemesla to noraidīt. Viņa domā, ka ES vajadzētu paplašināties vēl tālāk. Taču attiecībā uz Krieviju igauņiem neesot ilūziju. Tagad visiem esot skaidrs, kādā virzienā notiek attīstība Krievijā. Tomēr ES esot jācenšas turpināt dialogu un sadarbību ar Maskavu. Viņa norāda, ka ES nav tādas frontes – mazās dalībvalstis pret lielajām. Arī lielo dalībvalstu starpā nevaldot vienprātība.

•

Vācu “Die Welt”: “Pēdējos mēnešus Centrāleiropa piedzīvo politiskās nestabilitātes uzplūdus. Daži uzskata, ka šīs valstis jau pēc sava rakstura ir nestabilas, ka to politiskā kultūra vēl nav pietiekami attīstīta. Turklāt tām vēl nav pietiekamas demokrātijas pieredzes. Jaunās ES dalībvalstis cieš no korupcijas, politiskā despotisma un nestabilām politiskajām partijām bez skaidras identitātes, kā arī no neattīstītas civilās sabiedrības.”

•

Krievijas “Gazeta.Ru”: “”Ievadīt monarhiju, likvidēt vārda brīvību, radīt impēriju – to visu darīt, protams, var, bet tikai ne darbojošās konstitūcijas rāmjos,” raksta autore. Pēdējās iniciatīvas attiecībā uz cīņu pret terorismu mazliet satraukušas sabiedrību. Par konstitucionālismu, ārvalstu pieredzi reģionu galvas iecelšanā un konstitucionālās tiesas tiesisko pozīciju šobrīd runā pat tie, kas agrāk pat nezināja šādus vārdus. Taču tas nepalielina skaidrību mūsu acu priekšā notiekošajos tektoniskajos procesos. Kas tad patiesībā notiek? Vai vispār var runāt par to no konstitucionālisma viedokļa?”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Jauno komisāru noklaušināšana vēlreiz apliecināja, ka ES dalībvalstis nav izstrādājušas vienotu nostāju attiecībā uz Krieviju. Ja Austrijas topošā komisāre Ferrero–Valdnere aicināja asi kritizēt Krievijas cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, tad Itālijas komisārs Butiljone bija daudz piekāpīgāks, rosinādams Eiroparlamenta deputātus iejusties Krievijas situācijā un turpināt labvēlīgu dialogu ar Maskavu.”

•

Krievijas “Izvestija” autors pievēršas Kremļa augstāko ierēdņu un amatpersonu retorikas, izteikumu un profesionalitātes nozīmei Putina iniciēto reformu skaidrojumā, Rietumu kritisko attieksmi pamatojot lielā mērā ar reformu “izskaidrotāju” neprofesionalitāti, administrācijas trūkumu vidū minot arī tās korumpētību. Autors uzskata, ka “jebkura demokrātija paredz strīdus, pārliecināšanu un nesaskaņas. Rodas priekšstats, ka nelieši Beslanā reizē ar bērniem nogalinājuši Krievijas demokrātiju”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem