Kazahstānas un Latvijas biznesa forumā Astanā 2004.gada 8.oktobrī:

Jūsu augstības, dārgie Kazahstānas un Latvijas uzņēmēji, dāmas un kungi!
Es vēlos pateikties Kazahstānas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai, Kazahstānas Investīciju sadarbības aģentūrai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par palīdzību Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju biznesa foruma organizēšanā. Šī tikšanās ļāvusi vienkopus pulcēties ievērojamam dalībnieku skaitam no Latvijas un Kazahstānas, kas liecina par lielu savstarpējo interesi attīstīt mūsu sadarbību un realizēt kopīgus plānus un projektus.
Man ir patīkami atzīmēt, ka Latvijas un Kazahstānas divpusējās attiecības attīstās konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē, radot pamatu vēl intensīvākai politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai. Kopš, pateicoties Eiroāzijas reģiona stabilitātei un attīstībai, mūsu attiecības ir padziļinājušās, ģeogrāfiskais attālums nav šķērslis turpmākās sadarbības sekmēšanai.
Mūs iespaido dinamiskā ekonomikas attīstība, ko Kazahstāna sasniegusi pēc valsts suverenitātes atjaunošanas. Jūsu valsts tikai iegūst no politiskās stabilitātes, dabas resursu bagātībām, agrārā un industriālā potenciāla, kā arī no salīdzinoši izdevīgā ģeopolitiskā novietojuma. Kazahstānas potenciālu ir apzinājušās daudzas ārvalstu kompānijas un firmas, kuras šeit paplašina savu biznesu.
Latvijas uzņēmēju delegācijas dalībnieku skaits un līmenis liecina par Latvijas biznesa aprindu lielo ieinteresētību partnerības attīstīšanā ar Kazahstānu. Latvijas biznesa delegācijā ir augsta līmeņa uzņēmēji no infrastruktūras attīstības, ostu, kravu pārvadājumu un loģistikas kompānijām, banku un finanšu sfēras, smagās rūpniecības un metālapstrādes, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju, pārtikas nozares, farmācijas, tūrisma, mežniecības un kokapstrādes, celtniecības, izglītības, tirdzniecības un citām darbības jomām.
Latvijas un Kazahstānas ekonomiskajām attiecībām ir milzīgs, taču ne pilnībā realizēts potenciāls. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta nozari. Latvijas ostām vēsturiski ir bijusi nozīmīga vieta tranzīta ceļos starp Eiropu un Āziju, un mūsu infrastruktūras turpmākā attīstība ir saistīta ar Eiroāzijas attīstības stratēģiju. Turklāt izdevīgā pieeja Kazahstānas tirgum, minerālu resursiem, plaukstošajai celtniecības nozarei un industriālajam potenciālam rada lielu interesi Latvijas uzņēmējos, kuri ir gatavi piedāvāt savu produkciju, pakalpojumus, pieredzi, tehnoloģijas un prasmes.
Atsevišķas Latvijas kompānijas jau atvērušas savas pārstāvniecības Kazahstānā vai dibinājušas kopuzņēmumus ar Kazahstānas kompānijām. Starp tām ir apdrošināšanas kompānija “BTA”, SIA “KazBaltTrans”, kas specializējas kravu pārvadājumos no Centrālāzijas uz Eiropu, holdingsabiedrība “KazBaltGroup”, kas investē celtniecības projektos un sadarbojas naftas un naftas produktu tranzītā, un “KazDitton” – Daugavpils pievadķēžu rūpnīcas pārstāvniecības birojs, kas eksportē “Ditton” produkciju un Latvijas vieglās rūpniecības preces.
Latvijas banku sistēma ir kļuvusi par finanšu un preču plūsmas nodrošināšanas starpnieku starptautiskajā tirgū. Turklāt cienījamas Latvijas bankas, tādas kā “Hansabanka”, “Unibanka” un Baltijas Tranzītu banka, kuras pārstāvētas šajā forumā, un respektablu ārvalstu banku Rīgas pārstāvniecības – “Skandinavske Enskilda Banken”, “MeritaNordBanken”, “Norddeutsche Landesbank” un citas, ir ieguldījušas līdzekļus Latvijas finanšu pakalpojumu tirgus attīstībā. Mūsdienās banku darbība ir ārkārtīgi nozīmīga, lai attīstītos bizness un tiktu radīts labvēlīgs klimats investīcijām. Man prieks atzīmēt, ka viena no lielākajām Latvijas bankām – “Parex” – jau vairāk nekā desmit gadus darbojas Latvijas un Kazahstānas tirgos, bet cita Latvijas banka – “Trasta komercbanka” – ir atvērusi savu filiāli Kazahstānā.
Kazahstānas un Latvijas uzņēmēji strādā pie vairākiem kopīgiem projektiem, un man ir ārkārtīgi patīkami, ka šajā pavasarī Ventspilī tika sākts Baltijas valstīs pirmais investīciju projekts graudu termināļa būvniecībā. Ventspils graudu termināļa projekts mūsu valstīm būs abpusēji izdevīgs, jo nodrošinās papildu ienākumus Latvijas tranzīta sektoram, radot jaunas darba vietas mūsu iedzīvotājiem un palielinot Kazahstānas eksportu. Mēs ceram, ka šī daudzsološā iniciatīva, kā arī mūsu vispārējā ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15 procentiem veicinās abu valstu ekonomisko sadarbību. Latvijas vēstniecības atvēršana Kazahstānā, kas notiks vēlāk šajā gadā, veicinās informācijas apmaiņu un atvieglos sadarbību starp mūsu valstīm.
Dāmas un kungi!
Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir kļuvusi vēl interesantāka Kazahstānas uzņēmējiem, kuri iegūs no mūsu vēsturiskās sadarbības pieredzes un stabilā, prognozējamā tirgus. Mūsu ekonomiskajai sadarbībai šī attīstība nozīmē vienotu tirgu ar 450 miljoniem patērētāju, kā arī vienkāršotu robežu šķērsošanu un vienkāršotus tirgus darījumus ar citām ES valstīm.
Latvijā darbojošās Kazahstānas partneru kompānijas varēs izmantot priekšrocības, ko nodrošina stabils un drošs tirgus, brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla plūsma, kā arī pieeja finanšu investīciju resursiem. Tas nozīmē, ka jebkurš Kazahstānas produkts, kurš tiks importēts caur Latviju, apstrādāts Latvijā vai kopīgi ražots Latvijā, atbilstoši ES normām varēs brīvi pārvietoties uz pārējām divdesmit četrām ES valstīm. Latvijā pārstāvētajām Kazahstānas kompānijām būs neierobežotas iespējas savas preces un pakalpojumus piegādāt visām divdesmit piecām ES dalībvalstīm. Nav šaubu, ka tas tikai palielinās Kazahstānas kompāniju konkurētspēju un produkcijas kvalitāti starptautiskajā tirgū.
Šodien Latvijas ekonomika ir viena no visintensīvākā attīstībā esošajām pasaulē, tai ir arī makroekonomiski un fiskāli stabila vide. Pēdējos trijos gados Latvijai bijis visdinamiskākais ekonomiskais pieaugums visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis viens no visaugstākajiem visās ES valstīs. No 1998. līdz 2003.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vidēji bija 6%, pagājušajā gadā sasniedzot 7,5%. Iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 8,2%. Tuvākajā nākotnē šī stabilā un straujā augšupeja saglabāsies.
Latvijas ekonomisko augšupeju nodrošināja Latvijas nacionālās valūtas – lata (LVL) – stabilitāte, kurš tika atjaunots 1993.gadā. Kopš tā laika lats ir piesaistīts SDR valūtas grozam, kas tiks izmantots, līdz Latvija ieviesīs eiro. Pievienošanās eirozonai plānota 2008.gada 1.janvārī.
Latvija tradicionāli ir nozīmīgs tranzīta un tirdzniecības punkts starp Eiropu un Āziju. Trijām lielākajām Latvijas neaizsalstošajām ostām ir ļoti efektīva un labi attīstīta infrastruktūra. Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras reģiona sirdī padara to par ideālu bāzi ārvalstu kompānijām, kuras veic savas biznesa operācijas Eiropas un Āzijas tirgos. 800 km rādiusā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas dzīvo aptuveni simt miljoni patērētāju. Savukārt pati Rīga kļūst par nozīmīgu Ziemeļeiropas komerciālo, finanšu un transporta centru.
Kazahstānas kompānijas jau izmanto priekšrocības, ko nodrošina Latvijas ostu brīvās ekonomiskās zonas, kā arī kvalitatīvā Latvijas tranzīta infrastruktūra. Pēdējo četru gadu laikā kravu pārvadājumi ir pieauguši vairāk nekā 2,5 reizes – konteineru kravu pārvadājumi palielinājušies vairāk nekā piecas reizes, bet naftas produktu pārvadājumu apjoms šajā periodā pieaudzis aptuveni septiņas reizes. Lielā mērā šis pieaugums nodrošināts, pateicoties konteineru vilcienam “Baltic Transit”, kurš nodrošina operatīvu un drošu kravu tranzītu par pieejamām cenām. Vērojot šo pozitīvo attīstību, mēs ceram, ka Latvijas infrastruktūra un mūsu lieliskās ostas drīz tiks izmantotas vēl intensīvāk, un aicinām Kazahstānas kompānijas investēt līdzekļus jaunos projektos. Esmu pārliecināta, ka izdevīgais Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis darīs to par vēl piemērotāku projekta “Zīda ceļš” daļu. Tādā veidā mūsu valsts kļūs vēl pievilcīgāka Kazahstānas investoriem.
Kazahstānā ir labi pazīstami Latvijas pārtikas un rūpniecības produkti, un mūsu valstij tradicionāli piemitis droša un cienījama ekonomiskā partnera tēls. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas kompānijas ir izturējušas augstās Eiropas standartu prasības. Šobrīd gandrīz visa mūsu produkcija atbilst Eiropas standartiem, bet cenu līmenis pie mums ir zemāks nekā citiem Eiropas piegādātājiem. Tas nozīmē, ka šobrīd ir pats piemērotākais laiks sadarbībai, lai veidotu kopīgus uzņēmumus un realizētu investīciju projektus. Kā jūs redzat pēc prezidenti valstsvizītē pavadošās Latvijas uzņēmēju delegācijas lieluma, Latvija ir patiesi ieinteresēta Kazahstānas intelektuālajā potenciālā, ražošanas jaudās un plašajos dabas resursu krājumos.
Es patiesi ceru, ka šī valstsvizīte Kazahstānā veicinās mūsu valstu ekonomisko partnerattiecību stiprināšanos un daudzveidību, radīs jaunus impulsus turpmākai ekonomiskai sadarbībai un līdzēs veidot jaunas, izdevīgas partnerattiecības starp mūsu valstu uzņēmējiem.

 “LV” (Sandra Apele) neoficiāls tulkojums no krievu valodas