Uzturoties valstsvizītē Kazahstānā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs piektdien, 8.oktobrī, tiekoties Astanā, uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Kazahstānu tradicionāli ir bijušas labas un šī vizīte ir labs stimuls plašākām ekonomiskajām un cita līmeņa attiecībām nākotnē.
N.Nazarbajevs sveica Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un tās ekonomisko izaugsmi, uzsverot, ka ietekmīgā delegācija, kas pavada Latvijas prezidenti, ir pierādījums tam, ka abām valstīm ir daudz sadarbības jautājumu. Viņš pauda cerību, ka lielā uzņēmēju delegācija, kas pavada prezidenti, atradīs sev partnerus Kazahstānā un tirdzniecības apjoms paplašināsies.
Prezidente uzsvēra, ka Latvija šo vizīti uztver kā ļoti nozīmīgu, jo Kazahstāna ir reģiona līderis un ir svarīgi attīstīt abu valstu attiecības. Latvijas gatavību paplašināt attiecības apliecina arī fakts, ka novembrī Latvija plāno atvērt vēstniecību Kazahstānā.
Abas puses, runājot par ekonomiskiem sakariem, bija vienisprātis, ka Latvija var kalpot Kazahstānai kā logs uz ES tirgiem un kā ES austrumu valstij tai ir labas ģeogrāfiskas izredzes šajā ziņā. N.Nazarbajevs apliecināja, ka Kazahstānu interesē tranzīta koridors caur Latviju, kā arī sadarbība transporta jomā un citur. Pēc N.Nazarbajeva sacītā, apliecinājums Kazahstānas interesēm Latvijā ir graudu terminālis Ventspilī. Kazahstāna vēlas šis investīcijas Latvijā turpināt un paplašināt, atzīmēja prezidents. Viņš arī aicināja atvērt Astanā Latvijas tirdzniecības namu, kur varētu būt dažādas Latvijas preces, latviešu virtuve un citas lietas, kas pievilinātu Kazahstānas iedzīvotājus.
Runājot par transporta plūsmu starp Latviju un Kazahstānu, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu efektīvu plūsmu, lai gan ir apstākļi, kas šobrīd to apgrūtina. N.Nazarbajevs sacīja, ka pašreiz Kazahstāna Eirāzijas sadarbības ietvaros risina sarunas ar Krieviju par transporta tarifu jautājuma noregulēšanu.
Runājot par sadarbību starptautiskajā līmenī, Kazahstānas prezidents uzsvēra, ka starptautiskā arēnā Latvija un Kazahstāna ir bijuši partneres, īpaši cīņā pret terorismu, un Kazahstāna arī cer uz Latvijas atbalstu Kazahtānas iestājai Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Tikšanās laikā Latvija un Kazahstāna parakstīja trīs starpvaldību līgumus: savstarpējo investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu; ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības līgumu; līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, narkotisko un psihotropo vielu, to analogu un prekursoru nelikumīgu apriti un pret organizēto noziedzību. Abu valstu prezidenti cer, ka šie līgumi būtiski paplašinās turpmākos kontaktus.
Kā ļoti būtisku tikšanās sastāvdaļu N.Nazarbajevs atzīmēja Kazahstānas arhīvos esošo lietu nodošanu Latvijai par tiem cilvēkiem, kas Staļina represiju laikā cietuši Kazahstānas teritorijā. Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai N.Nazarbajevs nodeva 227 krimināllietu kopijas no tām lietām, kas atrodas Kazahstānas arhīvos. N.Nazarbajevs uzsvēra, ka Kazahstānas teritorijā tika īstenotas totalitārā režīma netaisnības, apmēram miljons tā dēvēto tautas ienaidnieku tika novārdzināti vai nogalināti Kazahstānas teritorijā, arī toreiz ieslodzītie atbalstīja cits citu ciešanās, un prezidents pauda prieku, ka šīs vizītes ietvaros viņš var nodot Latvijai VDK arhīvu. Prezidente akcentēja, ka Latvija augstu novērtē šo žestu, un atzīmēja, ka Latvija ir pateicīga Kazahstānai par šo vēstures lappušu un cilvēku likteņu noskaidrošanu. “Mans pienākums ir stāstīt pasaulei, ko mūsu tauta ir cietusi, un es uzskatu, ka ir būtiski to dokumentēt un vākt vēsturiski objektīvas liecības. Pats svarīgākais – šādas vēstures netaisnības nekad nedrīkst vairs atkārtoties, tāpēc mums kopīgiem spēkiem jādara viss, lai tas nekad vairs neatkārtotos,” sacīja Valsts prezidente.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Kazahstānā valstsvizītes laikā, tiekoties ar Kazahstānas parlamenta apakšpalātas spīkeri Žarmahanu Tuijabkaju, uzsvēra, ka Latvija veikusi lielas reformas saistībā ar dalību Eiropas Savienībā (ES) un ir gatava nodot valsts pārvaldes, ekonomisko un citu jomu reformu pieredzi arī Kazahstānai. Ž.Tuijabkajs atzīmēja, ka Kazahstāna novērtē to milzīgo darbu, ko Latvija, gatavojoties dalībai ES, ir izdarījusi, un Kazahstānai būtu interese rūpīgāk iepazīties ar Latvijas pieredzi. Abas puses arī pauda cerību, ka nākotnē plašāk vērsīsies starpparlamentārie sakari un tas būtu viens no veidiem, kā šādu pieredzi pārņemt. Tāpat prezidente uzsvēra, ka parakstītie trīs starpvalstu līgumi ir labs līgumtiesiskās bāzes papildinājums turpmākai sadarbībai, taču ar to darbs vēl nebeidzas, jo abu valstu ārlietu ministrijas vēl strādā pie citiem starpvalstu dokumentiem, kas nākotnē pavērtu vēl plašāku abu valstu sadarbību.
Prezidente pēc iepazīšanās ar Kazahstānas parlamenta darbību, valsts situāciju un izaugsmi uzsvēra, ka Latvija vērtē Kazahstānu kā reģiona līderi, ar kuru ir būtiski attīstīt plašāku sadarbību.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.oktobrī Astanā tika iecelta par Gumiļova vārdā nosauktās Eirāzijas universitātes goda doktori.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Latvijas un Kazahstānas sadarbību lauksaimniecībā

Valstsvizītes Kazahstānā ietvaros zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ticies ar Kazahstānas Lauksaimniecības ministrijas pirmo vietnieku Askaru Mirzahmetovu, lai pārrunātu abu valstu ciešākas sadarbības iespējas lauksaimniecības, lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un eksporta jautājumos.
“Kazahstāna ir ieinteresēta veidot ciešāku savstarpēju sadarbību ar Latviju, kas šai valstij pavērtu plašākas iespējas produkcijas eksportam uz Eiropas Savienības valstīm. Tā kā mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, Kazahstāna labprāt izmantotu Latvijas uzņēmēju pieredzi tirdznieciskajā sadarbībā ar Eiropas Savienību. Ņemot vērā apstākli, ka šobrīd Kazahstānā ir spēkā jauns Zemes kodekss, kas pieļauj privātīpašumu, paveras plašākas iespējas Latvijas un Kazahstānas kopuzņēmumu veidošanai un ražošanai attīstībai, kas būtu abpusēji izdevīgi, Latvijai paverot plašākas eksporta iespējas Āzijā, bet Kazahstānai – Eiropas Savienībā,” stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. M.Roze un A.Mirzahmetovs vienojušies par tālāku Latvijas Zemkopības ministrijas un Kazahstānas Lauksaimniecības ministrijas sadarbību, lai saskaņotu normatīvus un prasības, kas nepieciešamas abu valstu uzņēmumu sadarbībai. Bez tam Kazahstānas pārstāvji pauduši vēlmi sadarboties ar Latviju mežsaimniecības jomā, jo Latvijai ir sekmīga pieredze gan valsts meža zemju apsaimniekošanā, gan kokrūpniecības nozares attīstībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa