1990.gada 28.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Mēs varam sākt darbu. Drošības pēc, lai mēs zinātu, cik esam un cik neesam, lūdzu reģistrēties. Piedalās 141 deputāts.
Mums bija priekšlikums pārtraukt debates. Taču bija arī otrs ierosinājums, jo ļoti daudzi deputāti ir pieteikušies debatēs. Tomēr debates nedrīkstētu būt bezgalīgas. Man liekas, ka daudziem deputātiem jautājums, par ko mēs šodien diskutējam, jau ir skaidrs. Konkrēts priekšlikums – mums varbūt vajadzētu vienoties par kādu noteiktu laiku, un, cik šajā laikā paspēsim izdarīt, tik arī izdarīsim. Pēc tam debates pārtrauksim. Vai ir kādi priekšlikumi par laiku? Ir priekšlikums debatēt pusstundu.
Deputāts Dīmanis – vienu stundu. Tātad ir divi priekšlikumi. Proporcijas es centīšos ievērot, tas ir mans uzdevums. Tātad par debašu ilgumu ir divi priekšlikumi: pusstundu un stunda.
Vēl ir priekšlikums – debates pārtraukt vispār. Es uzskatu, ka par šo jautājumu tomēr jāparunā. Nav jāpieņem deklarācija, tā vienkārši ir atbilde. Runāt par to un diskutēt vajadzētu.
Tātad ir trīs priekšlikumi: pārtraukt, pusstunda un stunda. Mums jābalso priekšlikums ienākšanas kārtībā. Pirmais priekšlikums bija pārtraukt debates. Lūdzu izteikt savu attieksmi par pirmo priekšlikumu. Rezultāts – 67 par. Šis priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu balsot par otro priekšlikumu – debašu ilgums pusstunda. Lūdzu rezultātu – šis priekšlikums ir pieņemts, te ir vairākums. Tomēr stingri reglamentēsim savu darbu, un man ir tāds priekšlikums, cienījamie deputāti: mums katram ir atļauts runāt ne ilgāk par 10 minūtēm. Es centīšos ievērot frakcijas proporcionalitāti, bet, ja frakcijai ir vienošanās, ka viens 10 minūšu vietā runā 5 minūtes un otrs – 5 minūtes, jūs varat šādā veidā ietaupīt laiku. Tikai man par to paziņojiet.
Turpinām debates, nākamajam vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu uz mūsu šodienas paziņojumu palūkoties no juridiskā viedokļa. Es uzskatu, ka, neskatoties uz savu augsto kvalifikāciju, Bojāra kungam, lai kā viņš censtos, tomēr neizdevās noslēpt, ka mēs ar šo paziņojumu pārkāpjam vairākas starptautisko tiesību normas, PSRS Konstitūciju un Latvijas PSR Konstitūciju. Es ātri pārskatīšu pa punktiem.
Par 1.punktu. Ar mūsu paziņojumu ir proklamēti fakti, kuri ir pretrunā ar 1940.gada Konstitūciju, bet varu teikt, ka 1940.gadā Konstitūcija vairs nedarbojās. Jūs visi ļoti labi zināt, ka 1934.gadā Ulmanis to atcēla. Ja ņemtu 1922.gada Konstitūciju, tad kāpēc gan nedrīkstētu griezties pie 1919.gada Konstitūcijas? Pirmā neatkarīgās Latvijas Konstitūcija taču tika pieņemta 1919.gada janvārī. Lai būtu konsekventi, vajag ņemt 1919.gada Konstitūciju.
Tālāk – 2.punktā teikts, ka attiecībā uz Latvijas Republiku atsauce uz PSRS Konstitūcijas 70.pantu par brīvprātīgo apvienošanos ar Savienību ir nepamatota, jo Latvijas pievienošanās Padomju Savienībai 1940.gadā notika starptautiska spēka prettiesiskas pielietošanas rezultātā. Atkal te nedaudz nesaskan, jo 4.punkta 5.rindkopā, kurā runājam par socioloģiskām aptaujām un pasvītrojam, ka šo aptauju rezultāti tika publicēti centrālajā presē un to ticamība netika apstrīdēta, tad, atvainojiet, atgriežoties pie 2.punkta, mēs varam teikt, ka prettiesiskā starptautiskā spēka pielietošanu 1940.gadā arī agrāk neviens neapstrīdēja, nebija iesnieguma Apvienoto Nāciju Organizācijā, Latvijas Republika neuzstājās, ka būtu pielietots kaut kāds spēks. Par 1939.gadu var teikt, ka toreiz ievestajam padomju karaspēkam bija tikai militāro bāzu statuss un tie nekādi nevarēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Un Krastiņa kungs savā runā teica, ka Potsdamas un Jaltas konferenču pakti, Helsinku un Vīnes konferenču dokumenti uzstājas pret teritoriju varmācīgu dalīšanu. Es gribu teikt, ka tas nav gluži tā, un varu nocitēt, kas tika nolemts Vīnes tikšanās laikā 1989.gadā. Konkrēti, tur tika teikts, ka valstis, kuras parakstījušas šo dokumentu, apstiprina savu apņemšanos stingri un efektīvi ievērot valstu teritoriālās integritātes principu. Tās atturēsies no jebkādiem šī principa pārkāpumiem un tādā kārtā arī no jebkuras rīcības, kuras mērķis būtu tieši vai netieši pārkāpt teritoriālo integritāti vai valsts vienotību. Tālāk, nekādas darbības vai situācijas, kuras pārkāptu šo principu, valstis-dalībnieces neatzīs par likumīgām, tātad mūsu pašreizējās darbības nav likumīgas.
Tālāk – 3.punktā teikts, ka šis likums ir pretrunā ar Latvijas PSR Konstitūcijas 69.pantu un PSRS Konstitūcijas 72.pantu, kuri nodrošina savienotajām republikām tiesības brīvi izstāties no Savienības. Atvainojiet! Likums par jautājuma risināšanu tieši apstiprina šīs savienotās republikas tiesības brīvi izstāties no PSRS, ne tikai atļauj, bet arī norāda, izskaidro, kā to izdarīt. Tā ka te nevar būt nekāda salīdzinājuma.
4.punkts, 4.rindkopa. Lai kā runātu Bojāra kungs, ka 5.pants neprasa obligātu referendumu, bet, atvainojiet, tāpat kā Latvijas PSR Konstitūcijas krievu, tā arī latviešu tekstā teikts, mēs paskatījāmies, tiek prasīts sarīkot referendumu. Tālāk šajā pašā 4.punktā teikts, ka deputāti uzstājas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Atvainojiet, es personīgi arī uzstājos par Latvijas Republikas neatkarību, un domāju, ka neviens no mūsu frakcijas “Līdztiesība” locekļiem nav pret neatkarību. Cits jautājums, kā šo neatkarību īstenot. Izmantojot to, ka šīs sēdes gaita tiek translēta pa radio, es gribu griezties pie Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi neklausītos tos inscenējumus, ar kuriem šeit cenšas radīt uzskatu, ka frakcijas “Līdztiesība” deputāti uzstājas pret neatkarību. Mēs esam par neatkarību, vēlreiz es to saku, bet tā ir jārealizē stingri atbilstoši noteiktajām normām, tajā skaitā starptautiskajām tiesībām.
Es vēl gribu teikt, ka tālāk virkne pantu ir pretrunā mūsu principam. Atbalstu Vladilena Dozorceva teikto, ka mums neizdosies noslēpt to, ka, pieņemot Deklarāciju, mēs pārkāpsim virkni starptautisko tiesību un citus pantus. Tāpēc mums jāatsakās no centieniem slēpt galvu smiltīs kā strausam. Lai arī ko mēs mēģinām ar šo Deklarāciju izdarīt, visiem ir skaidrs. Tajā pašā laikā es nepiekrītu Vladilenam Dozorcevam, kad viņš teica, ka Namībija, dabūjot neatkarību, pārkāpa dažas normas. Bet viņš aizmirsa, ka Namībija saņēma neatkarību, maksājot desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, pārkāpjot ar to starptautisko tiesību normas. Un mēs, lai nepieļautu to pašu, nedrīkstam pārkāpt ne starptautisko tiesību, ne PSRS Konstitūcijas, ne Latvijas PSR Konstitūcijas normas. Tātad man ir konkrēts priekšlikums pieņemt šādu paziņojumu: Ņemot vērā starptautisko tiesību, PSRS Konstitūcijas un Latvijas PSR Konstitūcijas normas, Augstākā padome nolemj:
1. No šodienas Deklarācija par Latvijas neatkarību tiek atcelta.
2. Nosūtīt uz Maskavu delegāciju sarunām ar valsts centrālajiem orgāniem par Latvijas neatkarību.
Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāta Jundža nav. Vārds deputātam Apsītim.

R.Apsītis: Godājamie deputāti! Es gribētu izteikties tikai vienā ļoti šaurā jautājumā, kas tomēr ir ļoti svarīgs, jo saistās gan ar šodien apspriežamā dokumenta projektu, gan ar visiem iepriekš pieņemtajiem mūsu republikā izstrādātajiem un Augstākās padomes akceptētajiem sabiedriski politiskajiem un reizē arī juridiskajiem dokumentiem, proti, tas ir jautājums par to, vai 1940.gadā Latvijas Republikas 1922.gada Satversme bija spēkā vai ne. Es domāju, ka vairāki mūsu Augstākās padomes deputāti gluži vienkārši atkārto kaut kur un kaut kad pavirši iemācītas it kā ābeces patiesības, absolūti neiepazīdamies ar mūsu rīcībā esošajiem pirmavotiem. Un tā, 1934.gada 15.maijā Latvijā tiešām tika izdarīts valsts apvērsums. Pēc dažām dienām – 18.maijā – tika pieņemta deklarācija, kas sastāvēja tikai no viena vienīga teikuma, kurā bija ierakstīti apmēram šādi vārdi: līdz Latvijas Republikas Satversmes reformēšanai Saeimas funkcijas pārņem valdība, proti, Ministru kabinets. Pēc minētā valsts apvērsuma nekad nav pieņemts kāds īpašs likumdošanas akts, kurā būtu noteikts, ka 1922.gada Satversme tiktu atcelta. Gluži otrādi, kā mēs tikko pārliecinājāmies, būtībā tika plānota 1922.gada Satversmes reformēšana, tas ir, radikāla pārstrādāšana, papildināšana, labošana un tā tālāk. Tomēr līdz pat 1940.gada vēsturiskajiem notikumiem Latvijā šis darbs netika paveikts. Tas – pirmkārt.
Otrkārt, 1940.gadā, kad Latvijas valdības priekšgalā stājās profesors Augusts Kirhenšteins un tika izveidota tā sauktā tautas valdība, tā savos jaunpieņemtajos normatīvajos aktos bieži kopumā atsaucās uz 1922.gada Satversmi. Tāpat to darīja arī atsevišķi valdības locekļi, piemēram, Vilis Lācis. Taču šī atsaukšanās nebija konsekventa. Kad 1940.gada 21.jūlijā tika pieņemtas divas deklarācijas: pirmā – par valsts varu un otrā – par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, tad šī atsaukšanās vairs nebija vajadzīga. Tādēļ būsim konsekventi un skaidri un gaiši apzināsimies, ka 1940.gadā bija tā pati interesantā situācija, kādā mēs tagad itin bieži nonākam, kad spriežam, vai vienu vai otru normatīvo aktu vajag apturēt, iesaldēt vai ne. 1922.gada Satversme jeb Konstitūcija būtībā bija iesaldēta vai – ja gribat – apturēta 1934.gada 15.maija apvērsumā rezultātā, bet nekad tā nav bijusi atcelta. Balstoties uz šo vēsturisko patiesību, vismaz pēdējā pusgada laikā, tad arī tiek izstrādāti mūsu svarīgie dokumenti. Pirmkārt, tas bija dokuments, kas noteica mūsu republikas Augstākās padomes attieksmi pret Molotova–Ribentropa paktu, kas, kā zināms, bija noslēgts 1939.gada 23.augustā. Jāsaka, ka šis dokuments tāpat izteica mūsu attieksmi pret pievienoto slepeno protokolu. Kā mēs visi skaidri atceramies, mūsu Augstākā padome par šo jautājumu sprieda un attiecīgu lēmumu pieņēma pagājušā gada rudenī. To pašu var teikt par mūsu 4.maija neatkarības Deklarāciju. Arī šodien šī patiesība būtībā ir attiecīgā punkta pamatā.
Vēl ļoti īsas pārdomas par paziņojuma projektu kopumā. Katrā ziņā es domāju, ka mūsu Augstākā padome nekad nav izskatījusi absolūti ideāli izstrādātu dokumentu projektus. Bez šaubām, ka arī šim paziņojumam ir savas nepilnības un trūkumi, bet būsim konstruktīvi, runāsim par lietu. Es uzskatu, ka šāds dokuments ir jāpieņem, taču daži jautājumi būtu jāprecizē. Piemēram, jautājums par Vislatvijas tautas deputātu sanāksmi, kurā piedalījās pāri par 8 tūkstošiem deputātu. Tikko pirms pārtraukuma mēs dzirdējām, ka Latvijā visu līmeņu padomēs pavisam ir vairāk nekā 14 tūkstoši deputātu. Bet ir arī daļa deputātu, kuriem ir divi mandāti. Vai ir noskaidrots, cik ir šādu deputātu? Tas – pirmkārt.
Otrkārt, tie, kuri nepiedalījās Vislatvijas deputātu sanāksmē, acīmredzot taču nebalsoja par sanāksmē pieņemto lēmumu. Es skaidri atceros, ka piedalīties sanāksmē tika uzaicināti visi deputāti, arī tie, kuri nepiedalījās. Visi šie deputāti tika uzaicināti savu attieksmi izteikt rakstveidā un attiecīgās atbildes nosūtīt Augstākās padomes Prezidijam. Acīmredzot mums ir jānoskaidro, cik tādu atbilžu ir par un cik pret. Tas ir tikai viens piemērs, kas liecina par to, ka katrā ziņā atsevišķi punkti varētu tikt precizēti. Kopumā es domāju, ka paziņojuma teksts ir pieņemams. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Godājamie deputāti! Es domāju, ka nepieciešama tāda atbildes formula, kas ļautu mums, no vienas puses, saglabāt mundiera godu un, no otras puses, pavērtu iespējas sarunām. Mēs šodien darām visu ko, tikai nemeklējam šo vajadzīgo formulu.
Pirmais, kas, pēc manām domām, būtu jāizdara, lai atrastu šo formulu, ir jābeidz piesmiet vēsturi. Deklarācijas vēsturiskā preambula ir pievilkta aiz matiem, un būtu lietderīgi to nevis aizstāvēt, bet kautrīgi noklusēt, jo citādi mēs nespēsim virzīt procesu ar maksimāli iespējamo lietderības koeficientu. Kāda jēga tagad spriest par to, vai Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā bijusi pareizi juridiski noformēta vai ne. Bez šaubām – viss bija nepareizi. Un nevarēja arī būt pareizi. Atliek tikai paskatīties uz vēsturiskās izrādes dalībniekiem: Hitlers, Staļins, Ulmanis. Likumīgi vai nelikumīgi – tas absolūti neko nemaina pašreizējā politiskajā situācijā. Gorbačovs ar diviem trim vārdiem var pārvilkt svītru visam tam, ko mēs šodien šeit darām, un viņam būs taisnība.
Tagad ir pavisam cita situācija. Mēs paši ar savu konformismu, katrus piecus gadus balsojot par Latvijas PSR, praktiski esam apliecinājuši to, ka Latvijas PSR ir pastāvējusi. Mēģinājumi rast atbalstu vēsturē noved mūs pie loģiskām pretrunām. Deklarācija būtībā konstatē, ka mūsu parlaments ir nelikumīgs. Tas savukārt nozīmē, ka pati Deklarācija ir nelikumīga. Un vēl arī tas, ka atbildē uz Gorbačova vēstījumu paziņots, ka pašreizējā Augstākā padome ir 1940.gada Saeimas mantiniece. Tātad Saeimai bija tiesības pieņemt lēmumu par Latvijas valstiskumu. Noliedzot Saeimas lēmumu, mēs automātiski noliedzam arī pašreizējās Augstākās padomes politisko pūliņu augļus. Tātad Deklarāciju atkal nevar uzskatīt par juridiski nevainojamu. Konstatējums, ka Saeimas akts bijis pretrunā ar 1940.gadā spēkā esošo Konstitūciju, arī ir neveikls. 1940. gadā Satversme jau 6 gadus nedarbojās. Un Saeimai bija jāvadās no konkrētas situācijas. Vienīgais konstitucionāla rakstura dokuments tajā laikā bija nolikums par karastāvokli. Starp citu, šī nolikuma teksts bija pieņemts vēl pirms Satversmes un atspoguļoja pilsoņu kara apšaubāmās vērtības. 1934.gada 16.maijā ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu tika apturēta politisko partiju un sabiedrisko organizāciju darbība, aizliegtas sapulces, demonstrācijas, tika arestēts Saeimas Prezidijs, vēlāk, 30.gados, vairāk nekā 50 procentus likumu pieņēma Ministru kabinets, nevis tautas pārstāvniecība. Pati pārstāvniecība bija visai nosacīta, jo komunisti un daži citi kreisie deputāti toreiz bija zaudējuši deputāta neaizskaramības statusu. Tāpēc tagad apelēt pie Satversmes, es domāju, ir vienkārši nekorekti. Atbildes formulu, manuprāt, vajadzētu balstīt uz tiem procesiem, kas pašlaik notiek visā Savienībā. Jūs taču esat ievērojuši, ka visas republikas tagad grib apliecināt savu valstiskumu. Galvenais ir šo valstiskumu apliecināt korekti, lai Savienība nesagrūst tā, ka gruvešu kaudzē pazūd katras atsevišķās republikas ekonomika.
Es uzskatu, ka mums ir nepareizi uzskati par to, ka tagad, kad visas republikas pasludina savu neatkarību, savu valstiskumu, mēs spēsim noslēgt abpusējus līgumus ar katru republiku. Tik vienkārši tas nenotiks, jo Savienības ekonomika ir ļoti sarežģīta. Šeit nav lineāru ekonomisko saikņu, šeit ir ģeogrāfiska, ļoti sarežģīta struktūra, un tik un tā visiem būs jāsanāk kopā Maskavā un jāsarunā, kā dzīvot tālāk. Un pilnīgi iespējams, ka šādās sarunās mēs izveidosim Savienības struktūras, lai tomēr kaut kādā veidā noturētos grāvja malā. Manuprāt, pilnīgi jauna situācija radīsies sakarā ar Savienības tirgus izveidošanos. Jūs laikam esat dzirdējuši par to, ka tagad tiks izveidots regulējamais tirgus. Es domāju, ka mainīsies gan ekonomiskā, gan politiskā situācija. Arī to vajadzētu atcerēties, rakstot šo dokumentu. Ņemot vērā to, ka dokuments ar savu formulu praktiski ieved mūs strupceļā, nekādas sarunas nevarēs sākties, un es šaubos, vai Gorbačovs padosies, kā šeit tikko tika paziņots. Es domāju, ka šāds dokuments mums principā nav vajadzīgs.
Es gribētu pateikt vēl dažas lietas. Ja mēs tomēr pieņemsim šo dokumentu, un es jūtu, ka tas tiks pieņemts, tad tas ir jāpieņem pēc iespējas korektāks. Nekādā gadījumā nevajadzētu atsaukties uz socioloģisko pētījumu rezultātiem, jo šie pētījumi tika izdarīti avīžu redakcijās, šo avīžu lasītāju vidū. Ja mēs parādītu šo metodoloģiju kādam speciālistam, viņš vienkārši saķertu galvu. Manuprāt, to noteikti vajadzētu izskaust no dokumenta.
Un vēl viens aspekts. Saiets Daugavas stadionā arī nav likumīgs un ir juridiski nekorekts viena apstākļa dēļ. Balsojot par vietējo padomju deputātiem, arī es balsoju par Tautas fronti, tāpēc ka uzskatu, ka Tautas fronte, ja tik daudz par to runā, mīl republiku vairāk nekā visu citu, un lai tad tā pastrādā, bet prasīt no šiem deputātiem attieksmi pret Latvijas valstiskumu, kā tas notika Daugavas stadionā, arī ir nekorekti. Ja tomēr šis dokuments tiks pieņemts, tad, manuprāt, to vajag izklāstīt daudzmaz loģiskā secībā. Taču es vēlreiz saku, ka bez formulas, kas dotu iespēju mums runāt ar Savienību, šis mūsu pašreizējais darbs nav vajadzīgs. Gadījumā, ja šis dokuments tomēr tiks liks uz balsošanu, mūsu frakcija balsošanā nepiedalīsies.

Priekšsēdētājs: Paldies! Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Es mēģināju ātri pārskatīt tos savus pierakstus, ko jūs jau līdz šim esat izteikuši, faktiski runādami divās dažādās valodās. Vienā valodā tiek runāts par mūsu neatkarības Deklarāciju, uzsverot, kādi argumenti pierāda tās tiesiskumu, un otrā valodā tiek runāts pret šo Deklarāciju. Par to, ka ir šāda situācija, nav jābrīnās, jo tad, kad mēs balsojām par neatkarības Deklarāciju, kuru mums pieprasīja pieņemt mūsu vēlētāji, – un visi mūs šeit tāpēc ievēlēja –, tad jūs, cienījamā frakcija “Līdztiesība”, aizgājāt projām un balsošanā nepiedalījāties. Tāpēc jūs arī – es to tā izskaidroju – nesaprotat, par ko mēs runājam.
Turklāt es gribu atgādināt vēl vienu lietu – man pašlaik rokā ir šeit izplatītās lapiņas. Jūsu frakcija “Līdztiesība” 29.maijā pulksten 19 nolēmusi sasaukt mītiņu “PSRS Konstitūcijas un PSRS pilsoņu aizstāvībai”, tas atkal ir vērsts pret mums, vai ne? Tāpēc es nesaprotu jūsu piedalīšanās funkciju un nozīmi šeit. Jūs taču visu laiku aģitēsit pret likumīgo valdību – tas ir, pret mums. Es gribu jums jautāt – vai tas ir konstitucionāli? Deputāts Aleksejevs teica, ka vajag radīt deputātu komisiju, kas izvērtētu visus dokumentus, kas līdz šim ir bijuši, un tad dot savu slēdzienu, vai tie bijuši likumīgi un kāda ir situācija. Man jājautā: vai jūs, deputāt Aleksejev, šodien pirmo reizi uzzinājāt, ka šeit ir Latvija, un vai jūs pirmo dienu šodien esat deputāts? Ja jūs esat deputāts jau zināmu laiku – es tā esmu dzirdējis –, tad jums vajadzēja strādāt un dzirdēt par dokumentiem, kurus pieņēmusi Augstākā padome. Krastiņa kungs, manuprāt, pateica pilnīgi pareizi, skaidri un saprotami, ka latviešu tauta jau 1918.gada 18.novembrī pauda savu izvēli – vai tā grib vai negrib neatkarīgu Latviju Krievijas impērijā. Un mūsu tēvi ne tikai nobalsoja par to, bet arī radīja brīvu Latviju, ko mums Krievijas impērija pēc tam atkal varmācīgi atņēma un tagad grib, lai mēs referenduma ceļā kā brīva Latvija brīvā Padomju Savienībā pasakām, ko mēs gribam. Zināt, man tas atgādina kaut ko no “Vinnija Pūka” – atgādina brīvu trusīti brīva lācīša vēderā.
Tā kā mani pašlaik dzird arī radioklausītāji, es, runājot par referenduma nepieciešamību, gribu atgādināt cienījamiem radioklausītājiem, ka bija divas galvenās deputātu grupas. Varēja būt vairāk, taču principā bija divas lielas grupas. Viena grupa savā programmā skaidri un gaiši pateica, ka tā ir par mūsu tēvu radītās, vēlāk varmācīgi atņemtās un iznīcināt mēģinātās brīvās Latvijas atjaunošanu. Otra deputātu grupa piedāvāja uzlabotu koloniju pārbūvētā impērijā. Tauta ievēlēja vairāk nekā divas trešdaļas deputātu, kas bija par neatkarību. Vēlēšanās piedalījās visi Latvijas iedzīvotāji. Tātad tā ir visu Latvijas iedzīvotāju izvēle. Šajā gadījumā tautas nobalsošana jau ir notikusi.
Un, ja mums kāds mēģina iestāstīt, ka vajag tomēr noprasīt nevis balsošanā, bet sarīkot referendumu, tad es jums atgādināšu to situāciju, par kuru jau runāju Latvijas kongresā, bet par kuru mēs parasti izvairāmies runāt no šīs tribīnes – pašsaprotamu iemeslu dēļ. Mēs dzīvojam šajā zemē trīs brāļi, tad ienāk iekšā trīs kolonisti un saka: zināt ko, rīkosim referendumu, vai tavai zemei tagad ir jābūt, vai nav jābūt manā impērijā. Varbūt no tiem trim es kādu pārliecināšu, un viņš, ja būs sirdsapziņa, sapratīs, ka viņam ir jābalso par manas zemes saglabāšanu. Bet, ja nu tie trīs vispirms vienu vai divus no maniem brāļiem nokauj un tad, pārpalikušos nospieduši uz ceļiem un piedraudot iznīcināt, prasa, lai tagad balsojam visi kopā par to, iet vai neiet impērijā, tad es gribu prasīt komunistu frakcijai “Līdztiesība”: “Vai jums vispār ir sirdsapziņa? Un vai jums vispār eksistē tāds jēdziens kā cilvēktiesības?”

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Mihailam Stepičevam. Mums vēl ir piecas minūtes laika, mēs norunājām debatēt pusstundu.

M.Stepičevs: Godāto priekšsēdētāj, godātie deputāti! Apspriežot vitāli svarīgo Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu, uzaicinu cienījamos mazākuma frakcijas pārstāvjus, savus tautiešus, pirms kategoriskās paziņojuma nosodīšanas atskatīties nedaudz Krievijas vēsturē. Arī dižā krievu tauta izbaudījusi gadu simtus ilgo tatāru-mongoļu jūgu, vēlāk – cariskās monarhijas tautu cietumu. Neskatoties ne uz kādām realitātēm, pavisam bez kāda referenduma sasaukšanas krievu tauta atbrīvojās no svešzemju apspiedējiem. Arī 1917.gada revolūcija nebūt nebija konstitucionāla. Arī 1917.gads atnesa krievu tautai un visām tautām Krievijā vēl mežonīgākus pārbaudījumus.
Agrārais eksperiments – kolhozu radīšana – trīsdesmitajos gados atnesa badu, kurš nav beidzies vēl šo baltu dienu. Ekonomiskais eksperiments tautsaimniecības vadīšanā atstāja Krievzemi mazattīstītu zemju līmenī. Komunistiskās ideoloģijas apstrādes rezultātā radīts padomju cilvēks – skrūvīte bezjēdzīgajā mehānismā. Radīta sabiedrība, kura ir tiesīga lemt citu tautu likteņus vai kura savu gribu uzspiež ar varu. 1940.gadā Latvijas iedzīvotāji tika padarīti laimīgi dažu dienu laikā, laimīga kļuva Igaunija, Lietuva, Rietumukraina, Moldāvija, Rietumbaltkrievija, vienīgi somi izrāvās no laimes apkampieniem un to droši vien nožēlo vēl šo baltu dienu. Arī pēc Otrā pasaules kara laimīgu ceļu uz komunisma paradīzi dižā Krievzeme parādīja Austrumvācijai, Čehoslovākijai, Polijai, Bulgārijai, Mongolijai, Rumānijai, ne mazāk vēlīga Krievzeme bija arī pret afgāņu tautu. Visiem zināms, ar ko tas beidzās. Arī pret savu tautu un tautībām pastāvošā vara bija sevišķi uzmanīga un vēlīga.
Nevaru aizmirst 1940. (Tā tekstā. – Red.) un 1949.gadu – genocīdu pret Latvijas tautu. Vēl šo baltu dienu tatāri klejo pa plašo Krieviju, un viņiem nav izredžu atgriezties savā dzimtenē. Šāds liktenis, bez šaubām, bija arī paredzēts Baltijas valstīm. Es nerunāšu par tām tautām, kuras vispār beidza eksistēt. Mēs nevaram aizmirst Černobiļu un sekas, ko tā atstāja visiem Krievzemes iedzīvotājiem. Pēc tam sekoja meli un krāpšana visas pasaules priekšā.
Kas tagad notiek Lietuvā? Prezidents pasludina ekonomisku blokādi pret tautu tikai tāpēc, ka tā grib būt brīva, īstenot savas pašnoteikšanās tiesības. Latvijas iedzīvotāji izteica savu nostāju pret 1940.gada notikumiem, pret 1940. un 1949.gada genocīdu, pret tautas muļķošanu. Atbilde Mihailam Gorbačovam pilnīgi saskan ar tautas noskaņojumu, ar reālo īstenību. Es aicinu bez kavēšanās šo dokumentu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēc mūsu vienošanās debašu laiks ir beidzies, un es lūdzu deputātu Endziņu izteikt savus apsvērumus, jo šeit izskanēja dažādi priekšlikumi. Tehniskie darbinieki, lūdzu, dodiet zvanu uz balsošanu. Pēc kāda laika var būt balsošana, ja mēs [par] to vienosimies. Dokuments tiek skatīts otrajā lasījumā. Tātad komisijā mēs to jau esam apsprieduši un izskatījuši priekšlikumus.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šā paziņojuma teksts ir rūpīgi apspriests gan komisijās, gan frakcijās. Šodien apspriešanas gaitā konkrēti priekšlikumi, kas šo tekstu uzlabotu, faktiski neizskanēja. Līdz ar to izvirzīt jautājumu par balsošanas atlikšanu, manuprāt, nebūtu pareizi, jo bija tikai divas nostādnes: vai nu vispār šāds dokuments nav vajadzīgs, vai arī tas ir jāpieņem. Runās neizskanēja priekšlikumi, ka konkrēti pa punktiem vajadzētu kaut ko mainīt, ne arī kādi citi ieteikumi. Tāpēc man ir ierosinājums paziņojuma projektu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad viens priekšlikums – balsot par iesniegto dokumenta projektu. Otrs priekšlikums, kā dzirdējām, bija nepieņemt šādu dokumentu. Man ir deputātu iesniegums. 23 deputāti pieprasa balsot ar balsošanas kartītēm. Bet mums, starp citu, vēl ir jāizšķir jautājums par balsošanu vispār. Deputāts Kurdjumovs un deputāts Ozols ir ar mieru izstrādāt reglamentu un procedūras jautājumus, balsojot ar elektroniku un balsojot ar kartītēm. Bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies tad, kad būs nobalsots šis jautājums. Deputāt Dīmani, ko jūs, lūdzu, gribējāt teikt?

S.Dīmanis: Par balsošanas procedūru. Mēs nepiedalīsimies balsošanā, un es gribu, lai tas tiktu atspoguļots protokolā. Jo citādi šī nostāja pazūd, un es domāju, ka tas nav pareizi.

Priekšsēdētājs: Jā, protams, tā mēs izdarīsim. Tad mums vispirms ar kartītēm ir jāreģistrējas. Reģistrācija parādīs, cik mēs esam un cik piedalās balsošanā. Lūdzu, reģistrēsimies!
108 deputāti gatavi piedalīties balsošanā. Sergejs Dīmanis jautāja par protokolu. Protokolā, man tikko ziņoja, katru reizi tas tiek rakstīts. Ja frakcija paziņo, ka nepiedalās, šie cilvēki tiek fiksēti. Ja, piemēram, kādam ir intereses par iepriekšējās balsošanas rezultātiem, to vienmēr var uzzināt pēc stenogrammām protokolu nodaļā.
Kā, lūdzu? Jā, tas būs fiksēts. Tātad šobrīd 108 deputāti piekrīt balsošanai. Mēs varam balsot par priekšlikumu – pieņemt šādu atbildi uz prezidenta dekrētu. Te gan izskanēja vairāki priekšlikumi par dažu punktu saturu. Ja redakcijas komisija nav iebildusi, tad varbūt ļausim vēl izteiksmi pielabot, jo vēl būs viens otrs redakcionāls labojums. Cienījamie deputāti, diskusija beigusies. Vai jums ir jautājums par balsošanas motīviem? Balsot! Skaidrs. Kas par šādas atbildes pieņemšanu? Kas pret? Kas atturas?

I.Ozols: Balsošanas rezultāts: par – 105, pret – 2, atturas – 1.

Priekšsēdētājs: Tātad atbilde ir pieņemta, un mēs varam turpināt savu darbu. Darba kārtībā joprojām ir neizlemtais jautājums par Latvijas Republikas likumu par tautas deputāta statusa stāšanos spēkā.
Mēs šo likumu jau diskutējām, visi jautājumi ir uzdoti. Acīmredzot mēs varam sākt apspriest attiecīgo projektu un pēc tam balsot. Likumdošanas jautājumu komisijas vadītāj, lūdzu, nāciet tribīnē un vadiet šā likuma pieņemšanu. Deputāti, lūdzu, paņemiet likumu par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu. To, ko šodien izdalīja, nevis to, ko iepriekšējā reizē, jo te jau ir labojumi.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs visi šodien no rīta saņēmāt pēdējo variantu par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu, kurā ir ņemti vērā tie priekšlikumi, kas tika izteikti iepriekšējā plenārsēdē. Likumdošanas jautājumu pastāvīgā komisija strādāja pie šā teksta gan trešdien, gan ceturtdien, gan arī piektdien. Es ceru, ka jūs visi esat izlasījuši un pamanījuši, ka ir ietverti arī tie priekšlikumi, kuri izskanēja. Ir vai nav vajadzīga sīkāka informācija? Vai mēs varam izskatīt pa pantiem un risināt jautājumu par šā likumprojekta pieņemšanu?

Priekšsēdētājs: Tātad mēs izskatām pa punktiem, kā parasti šādos gadījumos. Un tad balsosim kopumā.
Endziņa kungs, vadiet!

A.Endziņš: 1. pants.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi ierosinājumi par 1.pantu? Nav. Tad varam iet tālāk. Iebildumu nav? 2.pants.

A.Endziņš: 2.pants.

Priekšsēdētājs: Vai ierosinājumu nav?

A.Endziņš: 3.pants. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka sākuma variantā, kas tika apspriests, bija paredzēts, ka deputāta pilnvaras tiek atzītas, tiklīdz deputāts ir ievēlēts. Šeit, kā redzat, ir mainīta redakcija: deputāta pilnvaras tiek atzītas līdz ar pirmās sesijas atklāšanu, kad Mandātu komisija ir pārbaudījusi deputātu mandātus. Proti, vadoties no tāda apsvēruma, lai nebūtu bezvaldības jeb bezvaras periods. Es skatos, ka deputāts Alksnis stāv. Likumprojektā likts arī priekšā jautājums par PSRS tautas deputāta statusu – kā viens no variantiem.

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, deputāt Alksni!/

V.Alksnis: */Man ir neliels papildinājums. 3.panta pēdējais teikums: “Deputātu pilnvaras beidzas jaunā sasaukuma pirmās sesijas atklāšanas momentā.” Es ierosinu piebilst: “vai gadījumos, kuri paredzēti šī likuma 5.pantā”. Tas ir, ja deputāts pirms laika noliek savas pilnvaras, tad arī šajā gadījumā beidzas viņa pilnvaras./

A.Endziņš: */Tas ir atsevišķs pants, tur ir norādīts.../

V.Alksnis: */Nē, tad iznāk, ka ir divi savstarpēji pretrunīgi panti. Mēs sakām, ka pilnvaras var beigties tikai sesijas atklāšanas momentā, un tajā pašā laikā sakām, ka tās var beigties priekšlaikus./

A.Endziņš: */Redziet, kas par lietu. Vienā pantā ir runa vispār, kad rodas deputāta pilnvaras un kad tās beidzas pēc parastiem noteikumiem. Tas ir vispārējais pants, pēc būtības. Un ir cits, atsevišķs pants. [Jūsu priekšlikuma pieņemšanas] gadījumā mums ir jāreglamentē un jāpievieno gandrīz viss 5.pants, lai uzskaitītu, kādos gadījumos deputātu pilnvaras izbeidzas pirms termiņa. Pretrunas nekādas te nav./

Priekšsēdētājs: Paldies. Manuprāt, deputāts Endziņš loģiski paskaidro, jo tiešām šeit nekādas pretrunas nav. Vai jums ir priekšlikums?
No zāles: Jā, maza niansīte – varbūt būtu skaidrāk, ja mēs atstātu deputāta papildinājumu. Tad to vajag nolikt 4.panta vietā, bet ceturto pantu 5.vietā. Tā izskatās loģiskāk.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka nevajag. Vai citu priekšlikumu nav? Es domāju, ka deputāts Endziņš atbildēja un šeit problēmu nebija. Šo 3.pantu mēs atstājam, kāds tas ir. Vai deputāts Alksnis neprotestē? Lūdzu, skatām tālāk.

A.Endziņš: 4.pants. Deputāta pilnvaru realizēšana. Šeit pievērsiet uzmanību tam, ka pēdējā rindkopā ir ierakstīts izlaistais priekšlikums par to, ka deputāts savu pilnvaru laikā tiek atbrīvots no iesaukšanas karadienestā, militārajās un pārbaudes apmācībās, kā arī alternatīvajā dienestā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muceniekam.

V.Mucenieks: Pirmajā teikumā, es domāju, vajadzētu ielikt iekšā “atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas iepriekšējā darbavietā”, jo pretējā gadījumā kāds var saprast, ka viņu atbrīvo arī no dienesta pienākumu pildīšanas Augstākajā padomē.

A.Endziņš: Nē, te jau ir tikai saistībā ar Augstāko padomi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni!

V.Alksnis: */Es gribu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz to, ka, ja mēs pieņemsim šo pantu līdzīgā formulējumā, tad iznāks, ka tie deputāti, kuri neuzrakstīja iesniegumu par atbrīvošanu, tas ir, tie kuri apvienos savu privāto nodarbošanos ar deputāta darbību, vairs nevarēs atbrīvoties. Man šķiet, šajā situācijā vajadzētu ierakstīt, ka deputātam ir tiesības atbrīvoties no ražošanas vai dienesta pienākumiem uz deputāta darbībai nepieciešamo laiku. Jebkurš no mums, kurš nebūs pastāvīgi atbrīvots darbam Augstākajā padomē, tomēr izpildīs deputāta pienākumus. Viņam vajadzēs atbrīvoties no dienesta pienākumiem, lai tiktos ar vēlētājiem, lai veiktu deputāta pienākumus. Saskaņā ar esošo formulējumu tikai deputāti, kuri būs uzrakstījuši iesniegumu, varēs izmantot šo privilēģiju./

Priekšsēdētājs: Kā jūs, deputāt Endziņ, to skaidrosiet?

A.Endziņš: Lūdzu. Es domāju, ka šeit ir runa tikai par tiem deputātiem, kuri pildīs deputāta pienākumus, būdami atbrīvoti no sava pastāvīgā darba pienākumiem. Runājot par pārējiem, jāteic, ka to paredz Konstitūcija, kādos gadījumos ir šī iespēja būt atbrīvotam un saglabāt savu darba vietu.

Priekšsēdētājs: Tas ir tā kā līdz šim. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums. 2.rindkopas pēdējā frāze skan: “tāda piekrišana nav obligāta deputātam, kurš strādā zinātniskā, pedagoģiskā vai radošā darbā, kā arī brīvo profesiju apvienību biedriem”. Es uzskatu, ka jēdziens “radošais darbs” ir juridiski nenoteikts termins, tāpat kā “brīvo profesiju apvienību biedriem”. Tāpēc es ierosinu vārdus “vai radošā darbā” , kā arī “brīvo profesiju apvienību biedriem” izslēgt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Endziņš: */Es varu atbildēt šādi. Te mēs negājām pa to ceļu, lai censtos uzskaitīt visus gadījumus, kad nepieciešams apvienot deputāta darbu ar ražošanas darbu. Jūs laikam atceraties, iepriekšējā sanāksmē mūsu mediķu pārstāvji pieprasīja, lai te obligāti būtu minēti mediķi, jo arī viņi spēj apvienot [pienākumus], nekaitējot deputāta darbībai. Mēs uzskatījām: ja cilvēks spēj, tad viņš apvieno [darbus], un tāda prasība, t.i., oficiāla piekrišana, tad nav vajadzīga./

Priekšsēdētājs: Labi, paldies.

A.Safonovs: */1.rindkopā te ir rakstīts, ka “tiek atbrīvoti uz visu viņu pilnvaru termiņu”. Saprotiet, var gadīties tāda situācija, ka kāds deputāts šodien, teiksim, nevar tikt atbrīvots no darba tur, kur viņš pašreiz strādā, lai būtu atbrīvotais parlamentārietis. Bet pēc kāda laika viņam rodas tāda iespēja un viņš vēlas atbrīvoties un kļūt par štata parlamentārieti. Tāpēc es ierosinu izņemt vārdus “uz visu viņu pilnvaru termiņu”, t.i., ierakstīt, ka deputāts, lai strādātu Augstākajā padomē, no dienesta vai ražošanas pienākumu izpildīšanas atbrīvojas uz iesnieguma pamata, iespējams, uz visu termiņu, iespējams, uz trīs gadiem./

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir skaidrs. Kā jums liekas, deputāt Endziņ?

A.Endziņš: Jautājums ir skaidrs. Varam piekrist arī šādam priekšlikumam, lai būtu tāda iespēja.

Priekšsēdētājs: Tātad – nenorādot. Mēs varam piekrist, ja nav nekādu problēmu. Par pārējiem priekšlikumiem vēl vajadzētu padiskutēt. Vārds deputātam Movelam. Lūdzu, nosauciet apgabala numuru un uzvārdu.

I.Movels: Man tomēr nav īstas skaidrības par radošu darbu. Vai, piemēram, uz žurnālistu vai laikraksta redaktoru tas radošais darbs attiecas vai ne?

A.Endziņš: Es domāju, ka attiecas.

Priekšsēdētājs: Jā, tā tiešām ir problēma, jo laikraksta redaktors ir tik aizņemts, ka es šaubos, vai viņš varēs pastāvīgi strādāt Augstākajā padomē.

I.Movels: To vajadzētu kaut kā precizēt. Varbūt jāizstrādā kāds pielikums vai saraksts, kas precizētu, uz ko tas attiecas, uz ko ne.

A.Endziņš: Viena daļa iebilda, ka šāda atruna ielikta bez piekrišanas. Sākuma variantā mums bija, ka ikvienā gadījumā vajadzīga piekrišana. Deputātu vairākums protestēja. Tāpēc mēs arī atstājām tādu variantu, ka izņēmuma kārtā atsevišķu kategoriju darbiniekiem, kuri reāli spēj savienot, tāda piekrišana nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Beluha: */Es vēlreiz gribu atgriezties pie 2.rindkopas beigām. Mēs te rakstām: “tāda piekrišana nav obligāta deputātiem, kas nodarbojas ar zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu, kā arī brīvo profesiju apvienību locekļiem”. Bet kāpēc mēs nepieminam mūsu saimnieciskos darbiniekus, kuru deputātu vidū ir diezgan daudz? Kāpēc mēs izdalām tikai zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbību?/

A.Endziņš: */Tāpēc, ka saimnieciskā darbība pie mums saistīta tieši ar noteiktu darba laiku./

A.Beluha: */Bet tās arī ir saistītas ar zināmu darba laiku./

A.Endziņš: */Ar radošo darbu deputāts var nodarboties arī naktī, teiksim, arī ar zinātnisko darbu viņš var nodarboties pēc darba Augstākajā padomē, un ar pedagoģisko arī./

A.Beluha: */Bet tāpat var nodarboties arī ar saimniecisko darbu. Pēc kolektīva uzskatiem. Ka vakaros un naktīs var sēdēt pie papīriem, to izdalīt nevajag./

A.Endziņš: */Te nav runas par aizliegumu, bet par apsvērumu, ko ir reālāk apvienot. Tas pats saimnieciskais darbinieks, – ja viņš spēj apvienot darbus, tad attiecīgi tiks dota arī atļauja, nepieciešams tikai pastāvīgās komisijas slēdziens, un šis jautājums atrisinās pats par sevi./

A.Beluha: */Te tas nav atrunāts, tāpēc es uzdevu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Mums šajā punktā tūlīt būs gatavs viens formulējums, lai nebūtu pārpratumu, tad deputāts Krastiņš to nolasīs. Tad mēs varēsim atbildēt tūlīt, lai beigtu diskusiju par šo radošo profesiju.

A.Endziņš: Es izsaku tādu priekšlikumu....

Priekšsēdētājs: Lūdzu, klausieties uzmanīgāk, ko runā, lai nav tā, ka deputāti nāk un atkārto to, kas jau ir izrunāts.

A.Endziņš: No kuras vietas – jūs domājat?

Priekšsēdētājs: Trešā rindkopa. 4.punkts 3.rindkopas beigas.

A.Endziņš: Piekrišana un nepiekrišana “deputātiem, kuri nodarbojas ar zinātnisko, pedagoģisko vai radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu, kā arī brīvo profesiju apvienību biedriem”.

Priekšsēdētājs: Izmaiņa ir tā: “radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu”. Es domāju, ka te ir precīzi tas nodalīts. Varbūt mēs varētu šādu formulējumu pieņemt, lai jums būtu skaidrība? Kādi vēl priekšlikumi?

J.Freimanis: Es nevaru tādā troksnī runāt, mēs te vārāmies, nevis runājam. Cienījamie kolēģi! Es kategoriski protestēju pret šo metodiku, kā mēs to apskatām. Mēs izsakām pirmos ierosinājumus, redakcijas komisija sanāk kopā, izsakām nākamos, un redakcijas komisija izvirza jaunu priekšlikumu. Mēs tagad to pašu darām trešo reizi, bez tam vēl taisām tirgu. Mums taču ir jāsaprot, ka jebkurš dokuments ir kompromisa dokuments, tāds dokuments, kurā būtu iekļautas pilnīgi visas lietas, nemaz neeksistē. Mums ir jābūt optimālam dokumentam, kompromisa dokumentam. Es ierosinu, lai Īvāna kungs un Endziņa kungs drusciņ stingrāk pieiet šai diskusijai, jo citādi mēs netiksim no vietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam pie pirmā mikrofona.

E.Maharevs: */Vai nevajadzētu 4.pantam pievienot punktu no nolikuma par materiālo nodrošinājumu, no tā, ko mēs izskatīsim, kurā rakstīts, ka deputāts, kurš saņem atlīdzību par deputāta darbību, saskaņā ar sava darba kolektīva lēmumu var apvienot darbu Augstākajā padomē ar iepriekšējā amata pienākumu izpildīšanu sabiedriskā kārtā. Domāju, ka ar to vajag papildināt 4.pantu./

A.Endziņš: */Domāju, ka tas viss ieiet nolikumā, un atkal šeit savākt visu nav vērts, citādi ne tikai šo, bet vēl citas normas arī vajadzētu uzņemt./

E.Maharevs: */Atvainojiet, bet tad ir cits jautājums: ja tiks pieņemts viens un arī otrs, vai nebūs pretrunas starp tiem./

A.Endziņš: */Nē, tas nebūs nekādā gadījumā, jo abi šie nolikumi beigās ieies vienā lielā reglamentā./

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Man, tāpat kā kolēģim Freimanim, ir iebildumi par procedūru. Godātie kolēģi! Mēs jau otru reizi izskatām konkrētus labojumus, šobrīd vajadzētu lielu daļu no šiem labojumiem, kuri ir iesniegti redakcijas komisijai, izskatot pa pantiem, likt uz balsošanu, citādi mums vēlreiz vajadzēs sanākt kopā un sākt visu no gala. Un tā būs jau ceturtā reize. Reglamenta mums nav, tas rada zināmas grūtības. Es ceru, ka pēc zināma laika būs reglaments, un tad mēs varēsim operatīvi, ātri un pareizi strādāt. Bet mēs taču bezgalīgi šo likumprojektu nevaram apspriest. Sāksim balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot, es vēlos uzdot šādu jautājumu: pie kādas darbinieku kategorijas pieder PSRS Augstākās padomes deputāti, Augstākās padomes locekļi. Šeit viņi nav uzskaitīti, viņi ir radošie darbinieki, mākslinieki, rakstnieki?/

Priekšsēdētājs: */Likuma projektā mums ierakstīts, ka būt par divu padomju atbrīvoto deputātu nav pieļaujams./

L.Kurdjmovs: */Kur tas ir rakstīts?/

Priekšsēdētājs: */Projektā./

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot, paldies!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds pēdējam priekšlikumam tautas deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Lūk, es personīgi esmu pret radošo darbinieku privilēģijām, kaut arī viņi laikam ir visaktīvākie starp mums, deputātiem. Bet, pēc manām domām, visi deputāti vienādi, nevar būt par deputātu drusku vairāk vai drusku mazāk. Kāpēc vieniem jāiztiek ar algu, ko maksā šeit, bet citi var vēl, kā saka, piepelnīties no malas? Vai nu lai visiem būtu tāda iespēja, vai lai nevienam nebūtu tādas iespējas. Tā ka es esmu pret šādu pieeju./

Priekšsēdētājs: Mēs jau šeit izdarījām precizējumu, deputāt Aleksejev, ka tie, kas saistīti ar amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu, nevar savienot šo deputāta darbu. Tātad mēs Albertam Belam nevaram aizliegt rakstīt, lai kā mēs to gribētu, mēs nevaram viņam pateikt: “Tu nedrīksti rakstīt.”

A.Aleksejevs: Tad vajag kaut kā ierobežot viņa kā deputāta peļņu.

Priekšsēdētājs: Jūs personiski varētu viņu ierobežot?

A.Endziņš: Deputāt Aleksejev, es gribētu atbildēt, ka otrā rindkopa jau ar to sākas, ka jautājumu par iespēju savienot deputāta darbību ar citu algotu darbu lemj Augstākās padomes Prezidijs. Principā var jebkurš, tikai nepieciešams pastāvīgās komisijas atzinums. Un ir tikai atsevišķu kategoriju darbinieki, kuriem iespējama šāda savienošana. Ja jums ir pretenzijas, mēs varam izņemt ārā, un visi ejam caur Augstāko padomi. Bet tad tiešām iznāks paradoksāla situācija – rakstnieks Bels nāks uz Augstākās padomes Prezidiju lūgt atļauju rakstīt brīvajā laikā kādu romānu vai ko tamlīdzīgu. Vai arī Dozorcevs un citi radošās inteliģences pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu lielāku koncentrētību un klusumu, lai mēs varētu ātrāk strādāt.

M.Rogaļs: */2.rindkopā pēc vārda ‘”apvienošana” ierosinu iestarpināt vārdus “atbrīvotajiem deputātiem”. Es tā saprotu šo rindkopu./

A.Endziņš: */Šeit runa ir tikai par atbrīvotajiem deputātiem./

M.Rogaļs: */Bet var iestarpināt vārdu “atbrīvotajiem”?/

A.Endziņš: */2.rindkopa sākas ar to, ka jautājumus par deputāta pienākumu pildīšanas apvienošanu ar citu algotu darbu izlemj Augstākā padome. Tātad sevišķa atļauja nav vajadzīga, un vēlreiz atkārtot to šeit nav nepieciešamības./

Priekšsēdētājs: Vai jūs apmierina šī atbilde? Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Jautājums būs acīmredzot nevis komisijas priekšsēdētājam, bet [sēdes] priekšsēdētājam. Domāju, ka, iekams balsot par 4.pantu, mums nepieciešams izmainīt Konstitūcijas 93.pantu, jo šajā pantā ir teikts: deputāts īsteno savas pilnvaras, kā likums, nepārtraucot ražošanas vai dienesta darbību, tas ir, 4.pantā ierosināto./

A.Endziņš: */Esiet tik labi, paskatieties tālāk, runa ir par deputātiem vispār, visu līmeņu deputātiem, bet, kas attiecas uz Augstākās padomes deputātiem, tad, jā, te jau ir cits ieraksts, paskatieties Konstitūciju tālāk./

F.Stroganovs: */Nē, te runa ir tikai par izdevumu, tieši ar darbu sesijā saistīto izdevumu atlīdzināšanu viņam. Bet jautājumu par atbrīvošanu traktē tieši 93.panta 1.rindkopa, paskatīsimies uzmanīgi./

A.Endziņš: */Paskatieties 109.panta 3.rindkopu, kā tur formulēts?/

F.Stroganovs: */Es runāju par 93.pantu, nevis par 109./

A.Endziņš: */Es saku, paskatieties Latvijas PSR Konstitūcijas 109.pantu, to, kas attiecas uz republikas deputātiem./

Priekšsēdētājs: Tad nu otrajā lasījumā par Konstitūcijas atbilstību likumam mums tomēr vajadzētu vienoties, ka uzticēsimies likumdošanas komisijai, kas to visu vairākkārt ir izskatījusi. Manuprāt, pretrunām tur nevajadzētu būt.

I.Cupruns: Endziņa kungs, es 4.punktu saprotu tā, ka visi deputāti saņem deputāta atalgojumu, bet papildu iespēju nopelnīt nosaka komisija un tā tālāk. Šajā punktā es neredzu iespēju vispār nesaņemt deputāta atalgojumu un vienlaikus būt deputātam un strādāt pamatdarba vietā. Es nesaskatu šādu iespēju.

A.Endziņš: Pirmajā rindkopā, kā jūs redzat, ir rakstīts, ka deputāts saskaņā ar viņa iesniegumu tiek atbrīvots. Sākuma redakcijā nebija minēts šis iesniegums. Pēdējo reizi, kad mēs apspriedām projektu, bija priekšlikums, ka tam jābūt, ka pamatā ir iesniegums. Mums bija ierakstīts tā, ka pamatā deputāti tiek atbrīvoti.

I.Cupruns: Un tomēr man nav skaidrs. Šeit ir skaidri un gaiši teikts – jautājums par iespēju savienot deputāta pienākumu pildīšanu Augstākajā padomē ar citu algotu darbu. Es jautāju, vai var savienot 500 vai 700 rubļus ar to, ko var piepelnīt? Jūs saprotat manu jautājumu? Vai tas ir domāts tādā gadījumā, ja nesaņem deputāta atalgojumu?

A.Endziņš: Nē, tas attiecas tikai uz tiem deputātiem, kuri ir atbrīvoti, kuriem pastāvīgā darbavieta ir Augstākā padome.

I.Cupruns: Tātad ir pieļauta iespēja, ka daļa deputātu ir atbrīvoti un viena daļa nav atbrīvoti?

A.Endziņš: Jā, tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nosauciet uzvārdu un apgabalu! Tas protokolam vajadzīgs.

A.Providenko: */Man ir konkrēts priekšlikums. Mēs apspriedām visus šos pantus, visumā visi priekšlikumi pieņemti, tagad jābalso pa pantiem, un, ja kādam ir labojums, tas ir jāiesniedz un jānobalso pats labojums, citādi mēs bez gala mīdīsimies uz vietas./

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi. Tātad šim punktam bija divi labojumi, kuriem visi piekrita. Tas ir, pirmajā rindkopā “ar dienesta pienākumu pildīšanu Augstākajā padomē”, nevis uz visu pilnvaru laiku, neuzsverot to. Tāds formulējums ir ierakstīts deputātam Endziņam.
Un otrs priekšlikums – precizēt radošo darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu. Papildināt, lai precīzi redzētu, ka radošais darbs ir tas, kas nav saistīts ar algas saņemšanu, ar kaut kādu amatu ieņemšanu. Es domāju, ka par šo pantu šādā redakcijā ar minētajiem diviem labojumiem mēs varam droši balsot. Tātad liekam uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! 144. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Endziņš: Par tiem diviem priekšlikumiem, ko lika priekšā deputāts Safonovs un deputāts Krastiņš.
Deputāta Safonova priekšlikuma būtība bija tāda, ka pirmā daļa tiek saīsināta, ka it kā uz visu pilnvaru laiku, bet nesaistot to ar visu pilnvaru laiku. Atbrīvots no darba uz laiku. Nesaistot pilnībā ar pilnvarām. Ceturtajā daļa aiz vārdiem “vai radošu darbu” nāk papildinājums – palīgteikums: “kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsojam šo 4. pantu! Lūdzu rezultātu! Par – 126, pret – 10, atturas – 2. Šis pants ir pieņemts.
5.pants.

A.Endziņš: 5.pants – deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu priekšlikumus!

J.Endele: Vai šeit nav nepieciešams 3.apakšpunkts – deputāta nāves gadījumā?

A.Endziņš: Nē, šāds priekšlikums izvirzījās arī iepriekšējā reizē. Mēs uzskatījām, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka tas šajā likumā nebūtu jāraksta.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk priekšlikumu nav? Jums ir priekšlikums? Acumirklīti, deputātam ir vēl viens priekšlikums.

J.Drobots: */Es uzskatu un iesniedzu labojumu, ka vārdi “vai sakarā ar notiesājošā tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā attiecībā pret personu, kas ir deputāts” ir lieki, jo diezin vai šajā gadījumā tiks iesniegts personīgs iesniegums par savu pilnvaru nolikšanu, tāpēc ierosinu šos vārdus izslēgt, un tad būs: “Deputāts iesniedz personīgu iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu sakarā ar viņa ievēlēšanu vai nozīmēšanu amatā, kura ieņemšana saskaņā ar likumu nav savienojama ar deputāta statusu, vai sakarā ar saistībām, kuras kavē deputāta pilnvaru īstenošanu, vai citu personīgu iemeslu dēļ.”/

Priekšsēdētājs: Tas ir tikai redakcionāls labojums.

A.Endziņš: Šis redakcionālais labojums, būtībā priekšlikums, izskanēja arī pagājušajā reizē.

Priekšsēdētājs: Pagaidām paliksim pie redakcijas komisijas priekšlikuma. Vai citu būtisku priekšlikumu nav? Tad balsosim par šo pantu redakcijas komisijas ieteiktajā redakcijā. Rezultāts: par – 127, pret – 8, atturas – 1. Atvainojiet – par 129. Lasām tālāk.

A.Endziņš: 6.pants – deputāta tiesības Augstākās padomes sesijā.

E.Krastiņš: Man ir tīri redakcionāls labojums: otrajā teikumā mainīt vārdu “zemāko” ar “vietējo”, kā mums pagaidām ir saskaņā ar spēkā esošās Konstitūcijas normām, tātad: “Augstākā padome un vietējās padomes”, nevis “zemākās padomes”.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemami. Skaidrs. Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Ierosinu papildināt deputāta tiesības ar sekojošu nolikumu: [deputātam ir tiesības] ierosināt jautājumu par uzticību valdībai, Augstākās padomes ievēlētām, nozīmētām un apstiprinātām amatpersonām. Pašlaik deputātiem nav tiesību ierosināt jautājumu par uzticību valdībai vai kādai amatpersonai, bet tā ir viena no svarīgākajām parlamenta locekļa tiesībām./

Priekšsēdētājs: Vai jūs atbildēsit, Endziņa kungs?

A.Endziņš: Es atbildēšu tādējādi, ka tas izriet no Konstitūcijas un ka deputātam ir tiesības iesniegt jebkādus priekšlikumus Augstākajā padomē. Vai ir nepieciešams oficiāli uzsvērt šādas neuzticības izteikšanas iespēju vienai vai otrai amatpersonai?

M.Gavrilovs: */Lūk, te runājam par deputātu pieprasījumu, jautājumu iesniegšanu, iespējām griezties ar iesniegumiem – tā ir diskusija, kurā pie mums ienāk pieprasījumi, jautājumi, iesniegumi, ir pat 19.pants, aicinājumi. Es domāju, ka te tieši tā ir jāieraksta: pieprasījumi, jautājumi, aicinājumi, bet termins “iesniegums” te ir izzudis, bet tā būs mūsu galvenā ārpussesijas forma./

A.Endziņš: */Man diemžēl nav krievu teksta, bet kā es lasu latviešu tekstā.../

M.Gavrilovs: */Tad kā formulēts 19.pants, tā nosaukums?/

A.Endziņš: */Deviņpadsmitais?/ 19.pants – deputātu iesniegumi.

M.Gavrilovs: */Tātad krievu tekstā nav saskaņots termins./

Priekšsēdētājs: Te, es domāju, mēs palūgsim Endziņa kunga komisijai, lai šie tulkojumi saskanētu precīzi, ja tur ir kādas domstarpības. Es domāju, ka uz šo jautājumu ir atbildēts. Vārds deputātam Romašovam.

G.Romašovs: */Man ir priekšlikums ierakstīt deputāta tiesībās frāzi par to, ka deputātam ir tiesības saņemt sesijas stenogrammu vai viņu interesējošo materiālu./

A.Endziņš: */Te tālāk ir runa par deputātu tiesībām informācijas saņemšanā, par to, ka deputātam ir tiesības saņemt stenogrammu. Šis priekšlikums tika iesniegts pagājušo reizi, un tas tika ievērots./

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav? Būtībā bija vienīgi deputāta Alkšņa pieprasījums, bet uz to tika atbildēts, ka mums Konstitūcijā ir tādas tiesības – izvirzīt valdībai jebkurus jautājumus, arī jautājumu par neuzticības izteikšanu.

V.Alksnis: */Es gribu paskaidrot. Patiešām, visas tiesības ierakstītas Konstitūcijā, mēs nezin kāpēc atrunājam atsevišķas tiesības, bet ir jautājums par uzticību valdībai, tas ir viens no svarīgākajiem deputātu darbības jautājumiem. Man šķiet, to tomēr vajadzētu atspoguļot likumā, ierakstīt – ka deputātam ir tiesības ierosināt jautājumu par uzticību valdībai, Augstākās padomes nozīmētajām vai ievēlētajām amatpersonām./

Priekšsēdētājs: Vai jums ir rakstveida formulējums?

V.Alksnis: Jā, ir.

Priekšsēdētājs: Tad mēs varam šo formulējumu gluži vienkārši likt uz balsošanu. Te gan ir viena pretruna: vai tādā gadījumā mēs varam celt pretenzijas pret izpildkomiteju priekšsēdētājiem, kurus mēs kā Augstākās padomes deputāti neesam apstiprinājuši? Jūs saprotat – es vienkārši skaļi domāju. Manuprāt, mums tas ir jāliek uz balsošanu.

L.Muciņš: Es iebilstu, jo biju klāt komisijā, kad šo jautājumu apspriedām. Te nav runa par Konstitūciju, bet par 6.pantu: “iesniegt lēmuma projektus”, bet viens no lēmuma projektiem var būt neuzticības izteikšana valdībai un citām amatpersonām. Šis jautājums vispārīgā veidā ierakstīts 6.pantā, tātad runa ir par 6.pantu, nevis par Konstitūciju. Mums ļoti detalizēti jāatšifrē visi iespējamie gadījumi, kur un kad deputāts var savus jautājumus, iesniegumus un prasības iesniegt.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

L.Muciņš: Šeit jau ir tāds punkts: “iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par Augstākās padomes izveidojamo institūciju personālsastāvu” – tur arī varētu ietilpt jautājums par uzticību vai neuzticību.

Priekšsēdētājs: Šis jautājums ir jāliek uz balsošanu. Vispirms redakcijas komisijas priekšlikums un tad priekšlikums, kuru kā papildinājumu izteica deputāts Alksnis. Lūdzu, balsojiet par redakcijas komisijas izvirzīto priekšlikumu bez deputāta Alkšņa ieteiktā papildinājuma. Redakcionālie labojumi ir ņemti vērā. Lūdzu, rezultātu: par – 104, pret – 27 un atturas – 4. Deputāt Endziņ, šis lēmums pieņemts, vairāk balsošana nav nepieciešama. Mēs balsojām pēc reglamenta: ja mēs nebūtu nobalsojuši šo priekšlikumu, tad mēs balsotu jūsu ierosinājumu. Deputāt Alksni, mēs jau vienojāmies par to...

V.Alksnis: */Šorīt, cienījamais kolēģi Īvān, mēs apspriedām šo jautājumu un norunājām, ka vispirms tiek balsots par komisijas priekšlikumu, pēc tam balso par labojumiem pamatā pieņemtajos dokumentos. Mēs nobalsojām. Tagad es iesniedzu papildinājumu, Nē, bet tas ir labojums./

Priekšsēdētājs: Tas bija cits variants, par kuru mēs runājām. Par atsevišķiem punktiem mēs balsojam šādā veidā, šeit viss ir kārtībā, jo principā šādās situācijās mēs esam balsojuši tieši tā. Strīds te ir nevietā. Jūs redzējāt rezultātu? Strādājam tālāk. Vai jums ir vēl kāds priekšlikums?

No zāles: */Atvainojiet, kad šeit atradās Anatolijs Valerjanovičs Gorbunovs, mēs ilgi apspriedām katru jautājumu, un kad nāca dokumenti, mēs visu sapratām. Šeit nekas netiek mainīts, tikai papildināts priekšlikums, tādēļ mums ir tiesības par to balsot. Ja mēs kaut ko mainītu, tad vajadzētu balsot par to, lai kādu punktu izslēgtu un tā vietā ievietotu citu, bet tā tas nav, mēs taču ne jau par to runājam, šis ir tikai papildinājums, kas neko negroza, tādēļ vajag par to balsot./

Priekšsēdētājs: Mēs balsojām par priekšlikumu, papildinājumu, par kuru vienojāmies. Šobrīd mēs nobalsojām par redakcijas komisijas priekšlikumu. Būtībā mums jāanulē redakcijas komisijas priekšlikums un jābalso.
No zāles: */Cienījamais priekšsēdētāj! Es nesen uzstājos, Augstākā padome atbalstīja un principā piekrita, ka mēs katrā ziņā balsojam par punktu, tad jāliek uz balsošanu priekšlikums, kuru ierosina deputāts, un Augstākā padome lemj, pieņemt to vai ne./

Priekšsēdētājs: Tas ir pretrunā ar mūsu vienošanos.

L.Muciņš: Reglaments nav izstrādāts. Mēs nebalsojam par variantiem. Ja Alksnis būtu piedāvājis variantu, tad, protams, mēs viņa variantu neliktu uz balsošanu, bet šajā gadījumā mēs balsojam par Alkšņa labojumu, papildinājumu. Ja tas tiks nobalsots pozitīvi, tad būs kā viens no 6. punkta apakšpunktiem.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par deputāta Alkšņa papildinājumu esošajam variantam, bet ne par variantu. Balsošanas rezultāts: par – 54, pret – 73, atturas – 8.

A.Endziņš: 7.pants – deputāta pienākumi Augstākās padomes sesijā. Kā redzat, ir ņemti vērā pagājušajā reizē ierosinātie priekšlikumi. Pants ir saīsināts, izņemta ārā jautājumu izskatīšana Augstākās padomes Prezidijā atkārtotības gadījumā. Tātad – par deputātu atbildību. Jautājums saistās tikai ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju.

Priekšsēdētājs: Par 7.pantu – lūdzu!

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums jums. 2.rindkopa par Mandātu komisiju – tas nav reglamenta pants. Man šķiet, ne pēc statusa, bet saskaņā ar reglamentu, ja deputāts ar savu uzvedību pārkāpj deputāta ētikas normu, viņa rīcību izskata Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas komisija./

A.Endziņš: */Tas viss būs vēlāk reglamenta jautājums, kā deputāta tiesiskais statuss, tā arī tas, ka pastāvīgās ētikas komisijas mandāts dod tiesības izskatīt tādas konflikta situācijas./

A.Safonovs: */1.rindkopā priekšpēdējā rindiņā rakstīts: “savlaicīgi paziņot par to sekretariātā”. Mūsu darba prakse rāda, ka jēdziens “savlaicīgi” daudziem deputātiem ir stiepjams. Es vēlētos nedaudz konkretizēt. Deputātam jāpaziņo par to sekretariātam līdz plenārsēdes sākumam vai līdz darba sākumam komisijā utt., jo mums bieži zālē ir ļoti maz tautas. Es varu izprast “savlaicīgi”, piemēram, no rīta neatnāku, uz balsošanas momentu atnāku, nobalsoju un atkal aizeju. Es biju klāt sēdē un no mana viedokļa atnācu uz to “savlaicīgi”./

A.Beluha: */Es piekrītu iepriekšējam runātājam un gribu vienkārši pateikt, ka frāze “savlaicīgi sekretariātam” ienesīs zināmus sarežģījumus. Tāpēc ka, ja es neatnāku uz sēdi, es varu paziņot frakcijai, komisijai, piezvanīt kādam deputātam. Bet, ja es neatnāku uz sēdi, kā es paziņošu sekretariātam, ja manis te nav./

A.Endziņš: */Visai informācijai pie mums ir jānonāk Sekretariātā./

A.Beluha: */Galarezultātā, protams, pareizi. Bet te tad vajadzētu padomāt, kā paziņot Augstākajai padomei./

A.Endziņš: */Es domāju, jābūt tādai kārtībai, ka katram deputātam ir zināms sekretariāta telefona numurs, uz kuru var piezvanīt un paziņot, ja viņš atrodas ārpus Augstākās padomes ēkas un radusies situācija, ka viņš nevar ierasties./

A.Beluha: */Nezinu. Laikam, varētu piekrist. Vienkārši es gribēju saasināt jūsu uzmanību uz šo problēmu, jo mēs jau vairākkārt dzirdējām no sekretariāta, ka daļa cilvēku atrodas komandējumos, citi – nav zināms, kur. Mēs jau strādājam pēc šīs shēmas, bez statusa. Katras sēdes beigās mēs uzklausām sekretariāta informāciju. Man šķiet, ka te vajadzētu atrast visiem deputātiem pieņemamāku formu./

No zāles: Es drīkstu uzdot vienu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

No zāles: Sakiet, vai ar institūcijām ir domātas arī Augstākās padomes komisijas?

A.Endziņš: Jā.

No zāles: Vai ir lietderīgi gadījumā, ja deputāts nevar ierasties uz komisijas sēdi, par neierašanās iemeslu ziņot nevis komisijas priekšsēdētājam, kā tas būtu loģiski, bet sekretariātam? Vai te nevajadzētu kaut ko koriģēt? Pēc teksta iznāk, ka gadījumā, ja es nevaru ierasties uz savas komisijas sēdi, man jāziņo nevis Škapara kungam, bet gan Dobeļa kungam?

A.Endziņš: Sekretariāts ir Augstākās padomes Prezidija struktūrvienība, kurai jābūt koriģējošam centram. Sekretariātā ir jābūt priekšstatam, cik mums šobrīd ir darbspējīgu deputātu, cik atrodas komandējumos un tā tālāk. Var rasties arī tāda situācija, ka jūs nevarat kontaktēties ar savu komisijas priekšsēdētāju vai ar kādu citu amatpersonu. Galarezultātā – ziņām par deputātiem tomēr vajadzētu būt sekretariātā.

No zāles: Tas nozīmē, ka deputātam, kurš nevar ierasties uz savas komisijas sēdi, par to jāziņo sekretariātam, nevis savas komisijas vadītājam,.

Priekšsēdētājs: To jūs varat atrisināt.

A.Endziņš: Šajā gadījumā varētu būt arī tāda situācija, ka komisijas priekšsēdētājam to paziņos sekretariāts.
Ja likumā ieliktu katru dzīves gadījumu, paredzētu, kad, kur, kurā gadījumā, kam jūs ziņosit, man liekas, tas būs pārāk sarežģīti.

V.Gerasimovs: */Man ir priekšlikums, manuprāt, saprātīgs. Gadījumā, ja deputāts nevar piedalīties plenārsēdēs vai komisiju sēdēs, viņa pienākums ir jebkurā gadījumā informēt par to pastāvīgās komisijas, kurā viņš strādā, priekšsēdētāju, t.i., savu tiešo vadītāju. Bet tā iznāk, ka vadītājs atbild [tikai] pats par sevi, sevišķi ja viņš ir Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija loceklis. Tāpēc ir priekšlikums, lai deputāts tieši šo nepaziņotu sekretariātam, bet gan visus pārējos jautājumus. Sekretārs un sekretariāta locekļi – visi strādā saistībā ar Augstākās padomes pastāvīgi darbojošos komisiju priekšsēdētājiem./

A.Endziņš: */Redziet, lieta tā, ka pašlaik pastāvīgo komisiju priekšsēdētājiem nav savu telpu, sava telefona numura, kur jūs varētu paziņot./

V.Gerasimovs: */Rīt būs./

A.Endziņš: */Tātad jūs meklēsit mājās, kur viņš vēl varētu atrasties, utt./

V.Gerasimovs: */Rīt šīs telpas būs. Tas nav jautājums. Mēs taču ne šodienai vien izstrādājam deputāta statusu un darba kārtību, mēs to izstrādājam ilgam laikam. Vismaz uz 5 gadiem./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Lūdzu, iesniedziet savu priekšlikumu rakstveidā!

V.Gerasimovs: */Praktiski – kāds jautājums!? Gadījumā, ja nav iespējams ierasties uz sesiju vai komisijas sēdi, deputātam savlaicīgi jāpaziņo par to pastāvīgi darbojošās komisijas priekšsēdētājam. Viss./

A.Endziņš: */Tikai tad jau arī papildināt: vai sekretariātam./

V.Gerasimovs: */Nē. Tieši tur./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin!

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti daudz laika tērējam tam, par ko pat nav vērts strīdēties. Acīmredzot mērķtiecīgi būtu ierakstīt , ka mūsu pienākums ir brīdināt savas pastāvīgās komisijas vadītāju, bet viņam pirms sēdes sākuma ir jāpaziņo sekretariātam, un ar to pielikt punktu./

A.Endziņš: */Es to ierakstītu ar “ vai–vai”: vai nu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju, vai sekretariātu, tāpēc, ka obligāti informēt nepieciešams tikai vienu./

V.Kostins: */Beigsim! Pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju informēt ir vienkāršāk nekā Sekretariātu. Ja jūs tā vēlaties saglabāt mundiera godu, nu, ierakstīsim: pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju vai sekretariātu. Liekam punktu un strādājam tālāk!/

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ! Varbūt arī es drīkstētu izteikt savu priekšlikumu? Cik es saprotu pēc izteiktajiem priekšlikumiem, varbūt mēs šo jautājumu varam ļoti vienkārši atrisināt. Mēs varētu rakstīt – “par to jāpaziņo sekretariātam vai pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam”. Tad deputāts varētu darīt, kā viņam ērtāk, taču jebkurā gadījumā viņa sakāmais nonāks sekretariātā. Ja jūs atbalstītu šādu priekšlikumu, tad mēs varētu balsot par šo punktu, to papildinot ar šādu priekšlikumu. Vai jums vēl ir kas sakāms?

R.Krūmiņš: Man ir konkrēts priekšlikums: turpmāk visus priekšlikumus Endziņa kungam vajadzētu iesniegt tikai rakstveidā, un viņš vai nu tos nolasa, kaut ko ierosina, vai tūlīt liek uz balsošanu. Lai šis apspriešanas process rit uz priekšu, jo citādi mēs šodien šo darbu nepabeigsim.

Priekšsēdētājs: Paldies par priekšlikumu. Kā es sapratu, Endziņa kungs, mums bija divi priekšlikumi. Viens priekšlikums – vārdu
“savlaicīgi” nomainīt ar “līdz sēdes sākumam”, taču būtībā te atšķirības nav, vienīgi tas ir precīzāks formulējums. “Savlaicīgi” nav īsti precīzi, bet “līdz sēdes sākumam”, manuprāt, ir precīzāk, tāpēc to varētu pieņemt. Vai jūs piekrītat? Vai deputāti neprotestē pret šāda papildinājuma ielikšanu?
Un otrs papildinājums – “līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo sekretariātam vai pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam”.
Ir priekšlikums balsot šādu 7. pantu ar minētajām izmaiņām. Lūdzu, balsojam. Paldies. Rezultāts: par – 118 deputāti, 3 bija pacēluši kartītes, tātad – 121 balss. Līdz ar to mēs pagaidām esam pabeiguši un apstājušies pie 7.panta. Tālāk pārtraukums līdz pulksten 18.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Laiks sākt darbu, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs nobalsojām 7.pantu, nākamais – 8.pants – par deputāta jautājumiem. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: 8.pants – par deputāta jautājumu ir pārstrādāts atbilstoši tiem priekšlikumiem, kuri tika izteikti pagājušajā plenārsēdē. Šeit būtība ir tāda, ka pēdējā daļa ir papildināta ar tekstu, ka deputāts vai deputātu grupa, ja viņi nav apmierināti ar atbildi, var pieprasīt to nolasīt Augstākās padomes sesijā vai arī iesniegt deputāta pieprasījumu.

P.Šapovālovs: */Man ir neliels papildinājums. 2.rindkopā teikts, ka atbilde uz jautājumu adresātam ir jādod ne vēlāk kā 3 dienu laikā, un tālāk: ja atbildes sagatavošana prasa vairāk laika, Augstākās padomes priekšsēdētājs ar savu lēmumu var termiņu pagarināt. Ierosinu papildināt: ar obligātu deputāta informēšanu par šo termiņu./

Priekšsēdētājs: Vai visiem priekšlikums bija skaidrs? Es ļoti slikti dzirdēju tekstu trokšņa dēļ, kas valdīja zālē, un es tomēr gribu lūgt deputātus: būsim klusāki, jo citādi var rasties dažādas pretenzijas. Es personiski ārkārtīgi daudz ko nedzirdu, kas tiek runāts, jo zālē ir fons, man pat liekas, ka arī deputāti visu nedzird.
Vai jums, deputāt Endziņ, ir kāds komentārs par šo priekšlikumu?

A.Endziņš: To var pieņemt, lai būtu precīzi un skaidri pateikts, kad Augstākās padomes priekšsēdētājs ar savu lēmumu var termiņu pagarināt, paziņojot par to deputātam.

Priekšsēdētājs: Šķiet, ka par šo priekšlikumu nemaz nevajadzētu balsot, varam pieņemt to tāpat. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim par šo pantu, taču vispirms vajadzētu reģistrēties, sēde ir sākusies. Rezultāts: 131 plus 1, tātad – 132 deputāti. Vai visiem darbojas elektronika?
Balsojam par 8.pantu. Rezultāts: par – 115 plus vēl 4, tātad – 119.
Tālāk par 9.pantu.

A.Endziņš: 9.pants – deputāta pieprasījums. Arī šis pants ir precizēts, tika izdarīti labojumi krievu tekstā, kur bija neprecīzs tulkojums no latviešu valodas. Tāds ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni!

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām novērsām zināmu iepriekšējā panta trūkumu, kad atļāvām deputātam, ja viņš nav apmierināts ar atbildi uz savu jautājumu, iesniegt deputāta pieprasījumu. Es tomēr pacentīšos jūs pārliecināt, ka deputāta pieprasījums – tas ir mūsu svarīgākais ierocis deputāta pienākumu izpildīšanā. Tomēr 9.pants, kas dod deputāta pieprasījuma formulējumu, ļoti sašaurina deputāta pieprasījuma sfēru, tāpēc es ierosinu nedaudz mainīt redakciju formulējumam, kas ir deputāta pieprasījums. Lasu: “Deputāta pieprasījums – Augstākās padomes sesijā iesniegta prasība, kas adresēta valsts orgāniem, sabiedrisko organizāciju orgāniem vai amatpersonām par Konstitūcijas, likumu, lēmumu vai citu valsts varas un pārvaldes orgānu pieņemto aktu pārkāpumiem vai neizpildi, kā arī nolūkā pilnveidot to organizāciju vai ietekmēt to darbību”, t.i., nedaudz paplašināt deputāta pieprasījuma skaidrojumu. Es uzskatu: lai mēs varētu sekmīgi izpildīt mūsu deputātu pilnvaras, mums nepieciešams tomēr paplašināt šo jēdzienu./

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir paskaidrojums, kas ir deputāta pieprasījums, bet deputāts Alksnis iesniegs šo pieprasījumu rakstveidā. Deputāt Endziņ, vai jums ir kāds komentārs par to?

A.Endziņš: Deputāts Alksnis ir formulējis šo deputāta pieprasījumu tā, kā tagad tas skaidrots PSRS likuma projektā par PSRS tautas deputāta statusu. Tas mazliet atšķiras no formulējuma, kāds ir jau pieņemtajā PSRS likumā par tautas deputāta statusu Padomju Savienībā, par visu līmeņu deputātiem. Šis jautājums ir diskutējams, jo ne zinātnē, ne praksē būtībā jautājums par deputāta pieprasījumu līdz galam nav atrisināts. Tā ka mūsu ierosinājums ir viens no variantiem. Taču es negribētu teikt, ka tādā formulējumā, kā tas ir ielikts mūsu likuma projektā, mēs ierobežojam šo deputāta pieprasījuma lietošanas sfēru. Tieši otrādi – man liekas, ka tāds formulējums, kāds ir PSRS likumā, vairāk sašaurina tieši to aspektu, kādos jautājumos var vai nevar būt deputāta pieprasījums. Manuprāt, mēs esam devuši daudz plašāku šīs darbības formulējumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Alksnis noņem savu priekšlikumu vai pieprasa to likt uz balsošanu? Paldies, lūdzu nākamo priekšlikumu!

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums par procedūru. Es jau pirmīt izteicu šo priekšlikumu, un es atkārtoju to vēlreiz: redzot mūsu praksi, es tomēr gribētu likt uz balsošanu tādu ierosinājumu, ka, sākot ar 10. pantu, visus priekšlikumus deputāti iesniedz rakstveidā, bez jebkādiem komentāriem pie mikrofona. Referents tos nolasa un liek uz balsošanu, ja to pieprasa deputāts, kurš to ir iesniedzis. Es domāju, ka tas ļoti paātrinātu mūsu darbu, jo mums vēl ir jāizskata 20 punkti, un, ja darbs turpināsies tādā garā, mēs varam iedomāties, kas notiks.

A.Endziņš: Arī deputāts Alksnis tādu iesniedza.

R.Krūmiņš: Jā, iztiksim bez komentāriem: referents nolasa priekšlikumu un liek uz balsošanu, lai vairāk nav nekādu komentāru.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums par balsošanas motīviem.

V.Alksnis: */Biedri! Kungi! Nesteigsimies – tas ir svarīgākais dokuments, kas noteiks mūsu dzīves darbību uz nākamajiem 5 gadiem. Man šķiet, ja mēs sāksim steigties, tas nenovedīs pie laba. Labāk katru rindiņu pārbaudīt, katru burtu izvērtēt, lai mēs varētu pieņemt apsvērtu dokumentu./

Priekšsēdētājs: Tā kā vairāk ierosinājumu nebija, ir priekšlikums balsot šo pantu, un tad atsevišķi būs deputāta Alkšņa papildinājums, kurā vienkārši formulēts, kas ir deputāta pieprasījums. Tātad balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu: par – 115 plus 3 – 118 deputāti, 12 – pret un atturas – 1. Mēs norunājām, ka balsosim par deputāta Alkšņa priekšlikumu. Beigsim diskutēt. Tagad balsosim par deputāta Alkšņa priekšlikumu kā papildinājumu šim mūsu pieņemtajam pantam. Lūdzu balsot! Rezultāts: 48 – par, jā, viss pareizi, 65 – pret un 9 – atturas. Tālāk apspriedīsim 10.pantu.

A.Endziņš: 10.pants. Iepriekšējā apspriešanā par to nekādu priekšlikumu nebija, un līdz ar to izmaiņas nav izdarītas. Tas ir palicis tādā veidā, kā bija.

Priekšsēdētājs: Ja nav nekādu citu priekšlikumu, balsosim šo pantu! Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par ir 119, pret – 5, atturas – 2. Paldies, tālāk par 11.pantu.

A.Endziņš: Par 11.pantu – analoģiski. Priekšlikumi netika izteikti, un komisija šo pantu ir atstājusi iepriekšējā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Es lūgtu komisijas priekšsēdētāju paskaidrot sekojošo: ja deputāts nesastāv tajā vai citā orgānā un ir ar kaut ko neapmierināts, vai viņam ir tiesības ierosināt šo jautājumu Augstākās padomes sesijā?/

A.Endziņš: */Te ir runa tieši par šiem gadījumiem – katram deputātam taču jāstrādā vienā vai otrā pastāvīgajā komisijā, t.i., vienā vai citā Augstākās padomes orgānā, – kad radies atsevišķs viedoklis, kad deputāts nepiekrīt pieņemtajam lēmumam./

F.Stroganovs: */Tikai komisijā?/

A.Endziņš: */Komisijā vai Augstākās padomes Prezidijā, vai apakškomisijā, t.i., kaut kāda darba grupa tiks izveidota./

Priekšsēdētājs: Paldies, viss ir skaidrs.

P.Šapovālovs: */Es ierosinu, lai ne tikai ierakstītu par deputāta tiesībām izklāstīt savu viedokli plenārsēdē, bet arī papildināt ar nepieciešamību piešķirt šīs tiesības, šo iespēju, tieši nepieciešamību. Citādi es, piemēram, nepiekrītu manas komisijas lēmumam, es iesniegšu ziņojumu, man būs tiesības iesniegt ziņojumu, uzstāties, bet man vienkārši nedos iespēju. Arī deputātam, kurš ir vienisprātis ar komisijas lēmumu, jādod iespēja uzstāties./

A.Endziņš: Nu, tiesības jau nozīmē...

P.Šapovālovs: */Ne tikai deputāta vēlēšanās ir vajadzīga, arī Augstākajai padomei ir jādod viņam vārds, lai dzirdētu arī citu viedokli./

A.Endziņš: */Es domāju, ka tādā veidā mēs jau iepriekš lemjam Augstākās padomes vietā, – dot vai nedot viņam vārdu. Deputātam ir tiesības, viņš var tās aizstāvēt, un attiecīgi Augstākai padomei jālemj, dot viņam vārdu vai nedot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

A.Safonovs: */Es nepiekrītu, lūk, kam. Saprotiet, Augstākās padomes orgāns ir arī Augstākās padomes Prezidijs, arī sekretariāts. Ja es neesmu ne Prezidija, ne sekretariāta sastāvā, bet man ir tiesības uzstāties te plenārsēdē par, pieņemsim, Prezidija, sekretariāta vai kaut kādu citu orgānu darba trūkumiem, tad uzskatu, ka vajag izņemt vārdus: “kura sastāvā viņš ir”. Tas ir, man ir tiesības uzstāties, tā sakot, par jebkura orgāna darbu, tajā skaitā Prezidija un sekretariāta./

A.Endziņš: */Pats par sevi saprotams, jums ir tiesības uzstāties par jebkuru jautājumu, ko apspriež Augstākās padomes sesijā./

A.Safonovs: */Saprotiet, mēs te pasvītrojam: deputāts, kurš nepiekrīt Augstākās padomes orgāna, kura sastāvā viņš ir, lēmumam./

A.Endziņš: */Tāpēc ka šeit runa ir par garantiju piešķiršanu deputātam, kurš nepiekrīt tās pastāvīgās komisijas lēmumam, kuras sastāvā viņš ir. Viņam ir atsevišķs viedoklis, un svarīgi, lai par šo atsevišķo viedokli varētu ziņot, lūk, kāpēc tiek dota šī garantija./

A.Safonovs: */Tad to vajadzētu konkretizēt kaut kā savādāk./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti. Šeit ir ļoti precīzi formulēts. Izlasiet panta nosaukumu: “11.pants. Deputāta piedalīšanās Augstākās padomes institūciju darbā.” Runa ir tikai par tiem deputātiem, kas ir šajās institūcijās. Tas ir panta nosaukums. Vai ir vēl kāds priekšlikums? Deputāts Kide.

E.Kide: Vai ar institūcijām saprotamas arī frakcijas vai tikai komisijas?

A.Endziņš: Nē, frakcija nav Augstākās padomes institūcija.

Priekšsēdētājs: Jā, tā tas ir.

A.Endziņš: Institūcija ir tikai Augstākās padomes Prezidijs, pastāvīgās komisijas, tie darba orgāni, ko Augstākā padome izveido. Mēs esam aizvietojuši jēdzienu “orgāni” – valsts varas vai pārvaldes orgāni – ar šo jēdzienu “institūcija”.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Tomēr es arī uzskatu, ka pie tagadējā stāvokļa komisijās, ja netiks garantētas tiesības uzstāties tam, kas nepiekrīt komisijas lēmumam, tad ar to tiks diskriminēts mazākums, jo arī tam ir savs viedoklis, kurš obligāti būtu jādara zināms visiem deputātiem./

Priekšsēdētājs: */Pareizi, bet šeit likumā ir tiesības./ Es kā sapulces vadītājs šīs tiesības ievērošu.

A.Aleksejevs: Bet jūs drīkstat. “Vprave” nozīmē, ka varat ievērot un varat arī neievērot. Lūk, par ko ir runa.

Priekšsēdētājs: Man tās ir jāievēro. Tālākais atkarīgs no Augstākās padomes, ja tas ir ierakstīts šajā deputāta statusā. Tātad mums būtībā, kā es sapratu, ir viens priekšlikums, jo priekšlikums par deputātu, kurš piedalās vai nepiedalās, nebija precīzi formulēts. Šeit runa ir tikai par tiem deputātiem, kas piedalās institūcijās. Pārējie parastajā kārtībā izsaka savu viedokli. Tāpēc acīmredzot deputāta Šapovālova priekšlikumu “ņeobhodimo” mums vajadzētu atsevišķi balsot. Jūs formulējumu iedevāt redakcijas komisijai? Deputāt Endziņ, vai šo formulējumu mēs varam balsot kā papildinājumu?

A.Endziņš: Rakstveidā papildinājums iesniegts nav. Bet, tā kā šeit ir rakstīts, ka deputātam ir tiesības savu viedokli izteikt sesijas plenārsēdē, ja viņa viedoklis nesakrīt, tad diezin vai vajag rakstīt kaut ko citu.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka tas ir redakcionālas dabas labojums. Bet, ja deputāts uzstāj uz balsošanu, tad mums acīmredzot par šo priekšlikumu jābalso. Tātad vispirms balsojam par 11. pantu tādā redakcijā, kādā tas ir, un pēc tam ar deputāta Šapovālova labojumu.

A.Endziņš: Bet deputāts Šapovālovs nav iesniedzis rakstveidā šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Šapovālov, vai jūs varat rakstveidā iesniegt?
Balsojam redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: 98 balsis par. Balsu skaitīšanas komisija, saskaitiet, jo es tagad neredzu, kurš ir vēl par.
Lūdzu, vēlreiz reģistrējamies, ja nav skaidrības. Kaut kas ir noticis ar mūsu elektroniku. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrējamies. Rezultāts: par – 135, pret – 6, atturas – 7. Es atgādinu, ka Andrejs Krastiņš balso ar Imanta Daudiša podziņām, es – ar Anatolija Gorbunova. Tātad – 137. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam redakcijas komisijas priekšlikumu. Paldies. Rezultāts: 99 plus viena. Par 100, 101, 102. Viens deputāts iet uz durvīm ar paceltu roku. Vēl viena, tātad – 104. Vairākums ir. Priekšlikums pieņemts.
Tagad mums paliek papildinājums. Deputāt Šapovālov, vai jums ir precīzs formulējums papildinājumam? Vai deputātam Endziņam ir? Nolasiet precīzu formulējumu, man ir iedots krievu valodā.

A.Endziņš: */Deputātam, kurš nepiekrīt Augstākās padomes orgāna, kura sastāvā viņš ir, lēmumam, ir tiesības saņemt iespēju izklāstīt savu viedokli sesijas plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Vienalga. Priekšlikums ir, vajag balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par papildinājumu pie 11.panta. Rezultāts: 45. Papildinājums nav pieņemts. Vai nekādu pretenziju nav? Nākamais – 12. pants. Vai papildinājumu nav? Balsojam redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: par – 104 un 2, tātad 106. Pants ir pieņemts.
Deputāts Alksnis.

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums pievienot 12.pantu. To varētu saukt “Deputātu izmeklēšana”. Mēs te formulējām, ka “deputāts var darboties Augstākās padomes sesijā, pastāvīgajā komisijā”. Bet mēs taču zinām, ka tiks vēl radītas kaut kādas pagaidu komisijas. Un, lūk, lai noteiktu deputāta iespējas darboties deputātu izmeklēšanā, es ierosinu ieviest 12.pantu. Kas tas ir? Es lasu: ‘”Saskaņā ar Augstākās padomes sesijas un tā orgānu lēmumu vai pēc tautas deputātu grupas, skaitā ne mazāk kā 50 cilvēku, ierosmes var tikt nozīmēta deputātu izmeklēšana. Visiem valsts orgāniem un visām organizācijām ir pienākums veicināt izmeklēšanu un pēc šo deputātu komisiju prasības, kuras veic izmeklēšanu, bez kavēšanās izsniegt objektīvai jautājuma izpētei nepieciešamos dokumentus un ziņas. Par izmeklēšanas rezultātiem tiek informēta Augstākā padome vai tās orgāns.” Lieta ir tāda, ka te ir 12.pants par deputāta dalību valsts orgāna darba pārbaudē, bet man šķiet, ka deputātu izmeklēšana ir plašāks jēdziens.
Piemēram, Molotova-Ribentropa pakta komisija – tā nepētīja kāda valsts orgāna darbu, bet pētīja kaut kādu jautājumu. Un man šķiet, ka mums nepieciešams ierakstīt likumā par deputāta statusu šādu deputāta tiesību radīt savas deputātu komisijas, veikt izmeklēšanu./

Priekšsēdētājs: Ja Augstākā padome pieņem lēmumu, mēs to varam darīt jebkurā gadījumā. Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Atbilde ir tāda, ka Augstākā padome ir tiesīga izveidot jebkuru komisiju par jebkuru jautājumu un arī dot sevišķas pilnvaras. Obligāti būtu jāparedz arī tas, ka deputāti var veikt šādu izmeklēšanu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es tomēr mazliet par procedūru. Mēs taču ar priekšlikumiem varam bombardēt burtiski visu laiku, ja ir ieteikumi par jauna panta izveidošanu. Es domāju, ka tos vajadzētu iesniegt komisijai un attiecīgi ielabot likumprojektā, bet šādā veidā, tikai dzirdot pilnīgi kaut ko jaunu, mēs izšķirt nevaram. Vilciens tiešām ir aizgājis, kā te saka, un, es domāju, šo jautājumu pēc tam var izskatīt no jauna.

Priekšsēdētājs: Ir šāds arguments. Vai deputāts Alksnis uzstāj, ka jābalso par šo pantu., vai arī pietiek ar esošo argumentāciju?

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Ir viena svarīga piezīme. Ierosināt uzsākt izmeklēšanu var grupa deputātu, kurā ir ne mazāk kā 50 depuātu. Rodas jautājums: sesija var pieņemt lēmumu. Būsim objektīvi. Teiksim, mūsu frakcija vēlēsies tādu deputātu izmeklēšanas komisiju. Vairākuma frakcija noteikti bloķēs tādu priekšlikumu. Bet, ja mēs dosim iespēju 50 deputātu grupai tomēr veikt tādu izmeklēšanu, tas, man šķiet, demokratizēs mūsu parlamenta darbu./

A.Endziņš: */Vai paralizēs./

Priekšsēdētājs: Šajā gadījumā mēs redzam iespēju bezgalīgiem precedentiem, bet minēto jautājumu var iesniegt un izskatīt komisijās. Es gribu dzirdēt no deputāta Alkšņa, vai viņš uzstāj, ka par viņa priekšlikumu mums ir jābalso, neraugoties uz argumentāciju. Alksnis ierosina likumprojektā ielikt vēl papildu pantu tādā redakcijā.
No zāles: Es gribēju vērst uzmanību, ka 13. panta 2. punktā ir teikts: katram deputātam ir tiesības ierosināt šo jautājumu un izdarīt pārbaudes un izmeklēšanu. Ja frakcija ir 34 vai 50 cilvēki, viņi sanāks kopā un veiks izmeklēšanu.

Priekšsēdētājs: Es jums pilnīgi piekrītu. Bet, ja deputāts Alksnis liek uz balsošanu, mēs varam nobalsot. Lūdzu izteikt attieksmi balsojot. Rezultāts – par 42, pret – 78 un 7 atturas.
Pārejam pie trešās nodaļas – deputāta darbība republikā un vēlēšanu apgabalā.

A.Endziņš: Par 13.pantu iepriekšējā apspriešanā priekšlikumu nebija, pants ir palicis bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par – 106, pret – 7 un atturas – 5.

A.Endziņš: 14. pants – analoģiski. Priekšlikumu nebija, redakcija palikusi iepriekšējā.

Priekšsēdētājs: Ja priekšlikumu nav, lūdzu, balsojam. Rezultāts – 113.

A.Endziņš: Par 15.pantu priekšlikumu nebija, redakcija palikusi iepriekšējā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts – 115, redzu divus mandātus, tātad par – 117.

A.Endziņš: 16.pantā tika izņemta rindkopa, kura dublējas ar pirmo rindkopu, proti, deputāta darbības pārskats vēlētāju sapulcēs un tā tālāk. Otrās rindkopas pirmais teikums, kas dublējas, ir izņemts. Citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav. Lūdzu, balsojam. Rezultāts – 121.

A.Endziņš: 17.pants. Priekšlikumu nebija, ir palikusi iepriekšējā redakcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts – 114.

A.Endziņš: 18.pants. Priekšlikumu nebija, palikusi iepriekšējā redakcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts – 116 par. Jums bija par vai pret?

A.Beluha: */Lieta tāda, ka mēs jau izskatījām 15.pantu, es saprotu, ka ir par vēlu, bet lūdzu mani uzklausīt.../

Priekšsēdētājs: Tas praktiski neko nemaina, jo mēs nevaram atgriezties. Mēs pīsimies, ja sāksim atgriezties pie pantiem. Vajag ļoti uzmanīgi sekot, ja ir priekšlikumi.

A.Endziņš: 19.panta redakcija ir grozīta, ņemot vērā deputātu iesniegumus un priekšlikumus, kuri izteikti frakcijas iepriekšējā sēdē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Tātad šeit, kā mēs precizējām ar kolēģi Kinnu, – nav runa par tulkojumu, bet deputāta iesniegums./

A.Endziņš: Deputāt Gavrilov, vārds “iesniegums” latviešu valodā ir lūgums.

M.Gavrilovs: */Salīdzināsim juridisko instrukciju par deputāta jautājumu un pieprasījumu, jo šeit ir konstrukcija, kas samazina deputāta iesnieguma spēku, bet tas ir mūsu darbs ārpus sesijas, kad mums nākas griezties kaut kādās instancēs. Šī konstrukcija mums formulē deputāta jautājumu un pieprasījumu, un man šķiet, ka vajag šeit ierakstīt, ka deputāta iesniegums par jautājumiem, kas saistīti ar deputāta darbību – tā ir prasība visiem valsts orgāniem , organizācijām, kā arī amatpersonām./

A.Endziņš: */Es nezinu, kā to precīzāk izteikt krievu valodā, būtība ir tā, ka jūs griežaties valsts vai citā orgānā./

M.Gavrilovs: */Bet pieprasījums?/

A.Endziņš: */Pieprasījums – tas ir sesijā./

M.Gavrilovs: */Tas ir sesijā, bet tā ir prasība./

A.Endziņš: */Jūs šeit griežaties savas deputāta darbības jautājumos, pie jums griezās vēlētājs ar kaut kādu jautājumu un lūdz jūs viņam palīdzēt./

M.Gavrilovs: */Paskatieties deputāta pieprasījumu! Tā ir prasība, un tad vajadzīga skaidra konstrukcija, ka arī deputāta iesniegums ir prasība, tieši prasība, citādi iznāk, ka mēs iesniegsim aicinājumu un iesim, un to aizmirsīsim. Paskatieties deputāta pieprasījumu! Tas formulēts kā prasība, un šo konstrukciju nepieciešams saglabāt./

A.Endziņš: */Ko jums dos šis ieraksts “prasība”? Palasiet tālāk : “minētiem orgāniem un amatpersonām trīs dienu laikā jādod atbilde deputātam” utt. Ko tas jums dos, ja mēs ierakstīsim tur “prasība”? Jums ir tiesības griezties orgānā, un attiecīgās amatpersonas pienākums ir trīs dienu laikā jums dot atbildi./

M.Gavrilovs: */Es jums piekrītu. Taču arī iepriekšējos gadījumos mēs strīdējāmies par to, ka te ir deputāta individuālās iedarbības trīs veidi un tiem jābūt savā starpā saskaņotiem. Pagājušajā reizē mēs nonācām līdz vienprātībai. Pantu konstrukcijai par deputātu pieprasījumu un jautājumu ir jābūt vienai un tai pašai. Abos gadījumos atbilde jādod trīs dienu laikā, bet es nesaprotu, kāpēc rodas tāda starpība, es baidos, ka tā vājinās deputāta iedarbības formu./

A.Endziņš: */Bet iesniegums var saturēt sevī arī prasību, tas taču ir vienalga.../

M.Gavrilovs: */Bet tad izņemsim no 8. un 9.panta šo “prasība”, lai visi būtu vienādos apstākļos./

A.Endziņš: */Es vēlreiz atkārtoju, ka tas jums neko nedos – šis ieraksts “prasība”. Ja panta otrā daļa amatpersonām uzliek par pienākumu obligāti atbildēt pēc būtības./

Priekšsēdētājs: Tas ir filoloģiskas dabas labojums, un deputāta Gavrilova priekšlikums ir jāliek uz balsošanu.

M.Gavrilovs: */Tad izņemsim no 8. un 9.panta “prasība”. Te vajag formulēt, man ir formulējums, nepieciešams definēt tieši deputāta iesniegumu./

Priekšsēdētājs: Deputāt Gavrilov, dodiet rakstveida iesniegumu, kuru mēs izskatīsim un nobalsosim.

G.Preinbergs: Gribot negribot man ir jāpiekrīt, jo latviešu valodā vārdam “iesniegums” ir lūguma pieskaņa.

Priekšsēdētājs: Mēs gaidām deputāta Gavrilova formulējumu, bet tādā gadījumā balsosim.
Ja jūs neapmierinās atbilde attiecībā uz amatpersonu, ja jūs tālāk varēsit izmantot savas tiesības, kādas paredz – vai nu griezties ar jautājumu sesijā, vai arī izmantot smagāko ieroci pret šo amatpersonu – deputāta pieprasījumu.

L.Muciņš: Man ir lūgums tomēr pieturēties pie tiem formulējumiem, kuri ir projektā. Ir tomēr juridisko terminu sistēma, un ne katru vārdu tā, kā mēs to tulkojam sadzīvē, tāpat tulko juridiskos tekstos.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir redakcijas komisijas viedoklis. Tātad ir divi priekšlikumi: redakcijas komisijas un deputāta Gavrilova rakstveida priekšlikums. Mēs varam balsot par redakcijas komisijas viedokli.
Nav rediģēts vārds “griezties”. Ir taču latvisks teiciens – pieprasīt, lūgt, bet griezties – tas neskan pareizi. Burtiski tulkots, nav literāri pareizi.

A.Endziņš: Šo formulējumu veidoja Augstākās padomes Prezidija darbinieki filologi-redaktori. Viņi ir atstājuši tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs pieprasāt vārdu “griezties” nomainīt. Varbūt tas atrisina pretrunu ar to, ko pieprasīja Gavrilovs. 19. panta otrajā rindiņā nomainām vārdu “griezties”. Principā tās nebūtu nekādas būtiskas izmaiņas. Kā, lūdzu? Cienījamie deputāti, šobrīd būtībā ir trīs priekšlikumi: redakcijas komisijas priekšlikums bez izmaiņām.
Otrs priekšlikums: tas gan nav ienākšanas secībā, vārdu “griezties” nomainīt ar vārdu “pieprasīt”, un deputāta Gavrilova priekšlikums.
Balsojam par redakcijas komisijas priekšlikumu. Rezultāts – 98 deputāti ir par.

Priekšsēdētājs: Paceliet vēlreiz rokas tie, kuri bija par, bet kuriem nedarbojas elektroniskā sistēma. Man skaitļojamās iekārtas operators teica, ka 17 cilvēki nav balsojuši, un šādā gadījumā radās pretenzijas. Ko mēs darīsim, jo tālāk tādā veidā nevaram strādāt. Vai deputāti piekrīt, ka mēs pārbalsojam vēlreiz? Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz!

M.Gavrilovs: */Es nesaprotu. Mēs atkal esam šajā situācijā. Nobalsojām, un neveiksmīgi. Ja nebija rezultāta, mēs sākam nezin kāpēc sarīkot kaut kādu komēdiju. Jābalso otrreiz. Es nesaprotu, kas pie mums atkal sākas? Kāds procedūras jautājums? Te bija 95, trīs trūkst. Sākam atkal spēlītes./

Priekšsēdētājs: */Deputāt Gavrilov! Cilvēki sāka pacelt rokas. To mēs varam atzīt par likumīgu, ja daži paceļ rokas/ [balsojot].

M.Gavrilovs: */Atvainojiet, pacēla trīs. Visu saskaitīja. Gaidām. Kas vēl? Kas vēl? Vēl kāds iedomājās pacelt. Kas tā ir par balsošanu? Ja rezultāts ir mūsu labā, tad viss normāli, ja ne – sāksim blēdīties?/

Priekšsēdētājs: Nē, šeit nav nekādu problēmu – šis priekšlikums nav pieņemts. Es uzskatu, ka viss ir likumīgi. Priekšlikums nav pieņemts.
Pagaidiet brītiņu, mums ir jādomā, ko mēs darīsim tālāk.

V.Birkavs: Vai šajā pašā sakarībā drīkst uzdot jautājumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

V.Birkavs: Vai ir tehniska iespēja ātri pārliecināties par to, vai tie deputāti, kuri paceļ kartītes, ka pults nav darbojusies, patiešām nav nobalsojuši? Tādā veidā mēs varētu šo pretrunu atrisināt, jo kartītes pacelsies vēl un vēl.

Priekšsēdētājs: 17 cilvēki no zālē klātesošajiem nav balsojuši, bet kurš tieši nav balsojis, to es nezinu. Lūdzu, Einar Repše!

E.Repše: Mani mazliet mulsina situācija, ka mēs nevaram nobalsot tādu likuma pantu, kas faktiski pēc savas idejas apmierina visus. Strīdi ir tikai par formulējumu. Un, šādi rīkojoties, var gadīties, ka mēs to nenobalsojam – tātad nesavācam 100 balsis ne par vienu variantu, t.i., nepieņemam lēmumu, kuru būtībā atbalsta visi. Tāpēc es tomēr ieteiktu vispirms nobalsot labojumus likuma tekstā, pirms liekam uz balsošanu visu pantu. Tātad nevis redakcijas komisijas labojumus, bet vispirms pašu pantu un tad tā labojumus. Vispirms jātiek pilnīgā skaidrībā par panta redakciju, tad varētu balsot par labojumiem un pēc tam likt visu pantu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Repše, runa ir par papildinājumu. Deputāts Gavrilovs mums ierosināja papildinājumu. Mums jānobalso par visu pantu, bet pēc tam par deputāta Gavrilova papildinājumu. Mēs taču tā vienojāmies.

E.Repše: Mēs varbūt tā vienojāmies, bet es jums norādīju uz pretrunām, un parastā sapulču vadīšanas prakse ir otrāda – vispirms izlabo un pēc tam pieņem likuma pantu vai rezolūciju.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir sākt visu procedūru no gala?

E.Repše: Nē, es lūdzu to turpmāk ievērot, jo šajā gadījumā viens, teiksim, balsos par “pieprasījumu”, otrs balsos par “iesniegumu”, kā rezultātā balsis vienmērīgi sadalīsies, un likuma pants netiks pieņemts.

Priekšsēdētājs: Šeit nav pilnīgi nekādas pretrunas. Mums jābalso par pantu kā par pamatu un tad par papildinājumu. Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Lūdzu atvainot, es sakarā ar operatīvās informācijas par balsošanu izskaidrošanu. Laikam jau šajā minūtē deputāti, kuri paceļ rokas, zina, ka viņu pultis nedarbojas. Citādi – kāpēc gan viņi celtu rokas?
Otrkārt, ja tas ir tā, tad viņiem ir jābalso ar paceltām rokām elektroniskās balsošanas procesā. Treškārt, mēs varam uz ekrāna, pat bez izdrukas, pārbaudīt viņu pacelto roku atbilstību balsošanas ar podziņām režīmam, lai nebūtu dubultās balsošanas.
Un pēdējais, par to, ka daļa deputātu nebalso, pirmkārt, jau balsošanas procesā, es to redzēju, daļa deputātu aizgāja, tajā skaitā arī no mūsu frakcijas, bet deputātam nav obligāti jābalso, ja viņš to neuzskata par vajadzīgu. Tādējādi tas nav pamatojums atkārtotai balsošanai. Es lūdzu atvainot, bet, ja mēs pieņēmām elektronisko sistēmu, laikam es divdesmit piekto reizi ierosinu: vai nu mēs no tās atsakāmies, vai arī uzticamies tai. Paldies./

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums, deputāt Kurdjumov?

L.Kurdjumovs: */Mans priekšlikums: tā kā balsošanai nodotais redakcijas komisijas priekšlikums kvoruma trūkuma dēļ negāja cauri, nodot balsošanai deputāta Gavrilova priekšlikumu. Tas ir viss./

Priekšsēdētājs: Es diemžēl nedzirdēju un nesapratu. Ja deputāts Endziņš var paskaidrot, tad... Situācija ir tāda, ka lēmums nav pieņemts. Es negribu, ka atkārtojas iepriekšējās reizes situācija, ka mēs pieņēmām nelikumīgus lēmumus. Lūdzu!

No zāles: */Divi vārdi par procedūru. Deputāts Repše teica, ka tā mēs varam par katru punktu balsot simt reizes un to nepieņems. Bet tā arī jābūt. Ja mēs balsojam par trim, četriem, pieciem labojumiem un, pieņemsim, kāds pants neiet cauri, tātad tas neies cauri, tātad mēs vēl neesam nobrieduši šim pantam./

Priekšsēdētājs: Tātad tas nozīmē, ka jautājumu par deputātu iesniegumiem mēs neizskatām, ka mēs deputātu iesniegumus neiesniegsim.

V.Eglājs: Tiešām, ja pantu nevar pieņemt, tad kaut kas nav kārtībā, un man ir ierosinājums, kas varētu apmierināt. Šajā teikumā vajadzētu iespraust divus vārdus, un proti: “deputātam ir tiesības visos jautājumos, kas saistīti ar deputāta darbību, griezties ar pieprasījumu pie visām valsts institūcijām”, nevis vienkārši “griezties”, bet “griezties ar pieprasījumu”. Man liekas, mēs varētu balsot un savākt 100 balsis.

Priekšsēdētājs: Deputāti, mums šobrīd ir tikai viena izeja. Mēs neesam pieņēmuši lēmumu par šo pantu, mēs vienīgi varam balsot par pilnīgi citu panta redakciju.

A.Endziņš: Pirms mēs balsojam, gribu atbildēt uz šo jautājumu, jo arī deputāts Škapars ir nācis klāt. Mums ir atsevišķs pants “Deputāta pieprasījums”. Deputāta pieprasījums tātad ir tas, kas tiek izteikts sesijā. Ja mēs tagad saliksim iekšā gan deputāta pieprasījumu sesijā, gan deputāta pieprasījumu ārpus sesijas, tad kādu klasifikāciju mēs te ievērosim?

J.Škapars: Cienījamie deputāti, es te neredzu nekādu sarežģītību. Mēs nobalsojām par redakcijas komisijas variantu. Tas nesavāca vajadzīgo balsu skaitu. Pilnīgi citu redakciju ierosināja deputāts Gavrilovs, mēs par to neesam balsojuši. Tāpēc jāliek uz balsošanu otrs priekšlikums, un, ja arī tas nesavāks vajadzīgo balsu skaitu, domāsim, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Piedodiet, deputāta Gavrilova ierosinājums nebija cita redakcija, tā bija tā pati redakcija, tikai ar papildinājumu. Pagaidiet, mēs taču norunājām, ka balsosim atsevišķi par pantu un pēc tam atsevišķi par papildinājumu.

M.Gavrilovs: */Tā ir cita redakcija, nevis papildinājums./

Priekšsēdētājs: Labi, pieņemsim, ka tā ir cita redakcija, kaut gan mums šoreiz bija jābalso par pantu un tieši par to papildinājumu, ko ierosināja deputāts Gavrilovs. Ja jūs uzskatāt, ka ir cita redakcija, labi, tad balsosim par šo citu redakciju. Lūdzu, nolasiet, deputāt Endziņ, šo redakciju! Kaut gan mēs vienojāmies, ka tā nav cita redakcija, bet tikai papildinājums. Ievērosim klusumu. Deputāts Endziņš nolasīs deputāta Gavrilova iesniegto variantu.

A.Endziņš: Šāda veida formulējums: “Deputātam ir tiesības jautājumos, kas saistīti ar deputāta darbību, griezties ar prasību pie visām valsts instancēm”, lai nebūtu vārds “pieprasījums”, lai būtu atšķirība no iepriekšējā “deputāta pieprasījuma”, tātad – “griezties ar prasību” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Gavrilovs piekrīt šādam tekstam?

M.Gavrilovs: */Es tūlīt nolasīšu formulējumu krieviski, un jūs paši salīdzināsiet. Es drusku neuztvēru domu. “Deputātu iesniegumi, prasības visiem valsts orgāniem, organizācijām” un tālāk kā tekstā./

Priekšsēdētājs: Balsojam, ka šī ir cita redakcija. Balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Cik bija pacēluši kartītes? Par – 117. Lūdzu, iesim tālāk.
Nākamais – 20.pants.

A.Endziņš: 20.pants. Izņemot redakcionāla rakstura labojumus, nekā cita nebija.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, klusāk! Nekā nevar dzirdēt, ne to, ko sakāt jūs, ne to, ko saka tribīnē.
Vai ir priekšlikumi par 20.pantu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Kuriem ir problēmas, celiet tūlīt kartītes augšā. Paldies. Rezultāts – 121. Jā. Par – 121. Paldies. Skatām tālāk.

A.Endziņš: 21.pants palika bez izmaiņām. Priekšlikumu nebija, arī redakcija tāda pati.

Priekšsēdētājs: Vai priekšlikumi ir? Lūdzu!

A.Safonovs: */Es uzskatu, ka te būtu jānorāda termiņš, kura laikā būtu jādod atbilde, paskaidrojums uz deputāta prasību. Paskaidrojums – tas ir kaut kas ne pārāk grūts, ne pārāk nopietns, ne ļoti sarežģīts, tāpēc es gribētu ierakstīt, ka mutiskas vai rakstiskas atbildes termiņš ir ne vairāk kā diennakts. Nu, jūs saprotat, kas par lietu. Es atnācu un pieprasīju no veikala direktora, rūpnīcas direktora vai vēl no kāda kaut kādu paskaidrojumu uz vietas, bet viņš man saka: “ziniet, pašlaik man ir pilsoņu pieņemšana”. Kur ir viņa atbildība par atbildi uz manu jautājumu, ja viņam jādod atbilde uzreiz? Tas ir, mums jāieraksta, ka viņš vai nu tūlīt atbild mutiski, vai, pieņemsim, diennakts laikā rakstiski./

A.Endziņš: */Jums taču ir tiesības uz tūlītēju pieņemšanu pie amatpersonas./

Priekšsēdētājs: Tātad vajadzēs balsot. Vēl, lūdzu, priekšlikumus!

V.Dozorcevs: */Man ir priekšlikums mainīt apspriešanas procedūru, jo tā ir pilnīga nejēdzība. Kāpēc mēs jau tērējām vienu dienu par to pašu, par ko tērējam šodien? Es ierosinu apspriest tikai tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti pagājušajā reizē, un to, kā tie tika ievēroti, lai pārliecinātos par to, ka redakcijas komisija izdarījusi to, ko mēs pieprasījām. Citādi rodas bezgalīgs daudzums jaunu ideju, tas ir neprāts, mēs jau tādēļ zaudējām vienu dienu. Lūdzu, neizvirziet jaunas idejas, tikai tās idejas fiksējiet, kuras pagājušajā reizē tika ierosinātas, vai arī sāksim apspriest visu atkal no sākuma./

A.Endziņš: */Es jau teicu, ka pagājušajā reizē priekšlikumu par šo pantu nebija un redakcija palika bez izmaiņām./

V.Dozorcevs: */Viss, nekādu jaunu ideju nevar būt. Mēs jau iztērējām vienu dienu šai procedūrai, beidzot cienīsim kaut sevi./

I.Movels: */Es nerunāšu par atsevišķiem pantiem. Mani sāk uztraukt pati visu jautājumu nostādne. Piemēram, vadītājs pieņem apmeklētājus, un viņam tas jāpārtrauc. Mums jau ir tāds noskaņojums, ka nevis deputāts, bet kāds ģenerālis atnācis. Tas ir deputāta ētikas jautājums. Ja vadītājam ir pieņemšana, es pats, kaut arī man būtu nezin kādas tiesības, nepārtrauktu pieņemšanu, jo arī tajā ir pilsoņu tiesības. Izvairīsimies no tādām, lūk, kategoriskām prasībām un padomāsim nedaudz par deputāta ētiku. Mēs esam deputāti, nevis kaut kādi ģenerāļi vai inspektori./

V.Alksnis: */Es par vadīšanas kārtību. Patiešām, mēs paši redzam, ka strādājam ļoti neproduktīvi, jau ne pirmo dienu tiek iesniegti priekšlikumi. Nu, mēģināsim beidzot tikt skaidrībā ar reglamentu. Visas mūsu nelaimes ir reglamenta trūkuma dēļ, mēs nezinām, kā izlemt mūsu jautājumus. Bija priekšlikums, ka sākumā pirmajā lasījumā jāapspriež likuma projekts, pēc tam rakstiski Likumdošanas komisijai tiek iesniegti plenārie labojumi, pēc tam šos plenāros labojumus komisija izskata un iesniedz tos sesijas izskatīšanai. Ja mēs tā rīkotos jau kopš pirmās dienas, tad nebūtu tā, kā notiek šodien. Mēs paši esam vainīgi, ka mēs atteicāmies pieņemt šo priekšlikumu, ko jau pirmajās dienās ierosināja izskatīt mūsu frakcija. Tagad mūs apvaino, ka mēs pārkāpjam, neļaujam strādāt. Bet vainīga taču ir vairākuma frakcija, jo neieklausījās mūsu priekšlikumos. Mēs to ierosinājām jau pirmajā dienā./

Priekšsēdētājs: Deputāt Alksni, ja mēs tagad sāktu izskatīt reglamentu, man liekas, līdz deputāta statusam mēs vēl nebūtu tikuši. Bet šis jautājums mums ir ārkārtīgi svarīgs. Protams, reglamentu mēs izskatīsim.

L.Muciņš: Teorija pelēka, tik dzīves koks ir zaļš. To mēs noskaidrosim, kā reglamentu izstrādāt. Tagad, vismaz vienu likumu pieņemot, mums būs skaidrs, kā tas jāizstrādā. Par Safonova priekšlikumu – 21.pants tika iekļauts tieši tādēļ, lai nekavējoties saņemtu amatpersonas paskaidrojumu. Gadījumos, kad nav nepieciešams nekavējoties saņemt, kārtību nosaka 19. pants. Deputāts iesniedz iesniegumu, un amatpersona triju dienu laikā atbild. Manuprāt, redakcijas komisijas priekšlikums jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Lagzdiņ, vai jums ir priekšlikums?

J.Lagzdiņš: Man ir priekšlikums. Es tomēr atbalstu opozīcijas izteikto viedokli. Kolēģi, padomāsim! Deputātam ir tiesības prasīt, tas nozīmē, ka es prasu, bet neuzlieku nekādus pienākumus tai personai, pie kuras griežos. Šajā sakarā es ierosinu 21.pantu izteikt sekojoši. Virsraksts: “Deputātu tiesības saņemt paskaidrojumu no amatpersonām.” Un teksts: “Deputātam ir tiesības nekavējoties saņemt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu no ikvienas amatpersonas par tās rīcību vai bezdarbību.” Šādā variantā tik tiešām ir garantēts, ka mēs prasām un arī saņemsim.

Priekšsēdētājs: Ir redakcijas komisijas priekšlikums un deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Vai deputāts Safonovs piekrīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumam?

(Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi redakcijas varianti: pirmais tas, ko pieņēmuši un liek mums priekšā redakcijas komisija, un otrais tas, ko liek priekšā deputāts Lagzdiņš ar deputātu Safonovu. Vai tā?
Vispirms balsosim par redakcijas komisijas variantu.

No zāles: */Nav dzirdams./

Priekšsēdētājs: Labi. Vai ir vēl kāds trešais priekšlikums?

No zāles: Nē, man ir brīdinājums – mums ir divi prātīgi priekšlikumi, bet mēs nedabūsim cauri nevienu un nonāksim strupceļā. Vajadzētu vienoties, kuru likt uz balsošanu. Pretējā gadījumā mēs vienkārši varam apturēt.

Priekšsēdētājs: Te mums atkal būs jāizskata, ko likt uz balsošanu.

A.Endziņš: Diezin vai šajā gadījumā vajadzētu lauzt šķēpus, ja deputātiem ir šāds viedoklis. Mēs varam rakstīt tā: */“Deputātam ir tiesības pieprasīt steidzamu mutisku vai rakstisku paskaidrojumu”/, tātad ir tiesības pieprasīt un arī saņemt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, jūs liekat priekšā ietvert šo papildinājumu redakcijas variantā un balsot par to?

A.Endziņš: Jā, var ietvert nekavējoties.

Priekšsēdētājs: Ietvert jau šajā redakcijas variantā? Tātad šajā gadījumā mums nebūs divi varianti, bet viens. Vai deputāts Safonovs un deputāts Lagzdiņš piekrīt? Balsosim par šādu variantu ar minētajiem papildinājumiem, ko iesniedza deputāts Safonovs un deputāts Lagzdiņš. Lūdzu, balsosim. Paldies. Rezultāts: par – 118. Cik nedarbojās? Divi. Tātad par – 120. Paldies. Ejam tālāk.

A.Endziņš: 22. pants. No iepriekšējās redakcijas tika izsvītrots pēdējais teikums, viss pārējais ir tā, kā bija. Un ir ieviests jauns pants, kurš tagad pēc kārtas būs 23.

Priekšsēdētājs: Vai citu priekšlikumu nav? Deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */22.pantā ir priekšlikums pēc vārdiem “nelikumīgas pārtraukšanas un likvidēšanas”.../

Priekšsēdētājs: */Tā ir pirmā rindkopa?/ Tas ir pirmās rindkopas pirmais teikums. “Šo tiesību pārkāpumu izbeigšanai un novēršanai.” Tā tas varētu būt latviski. Es domāju, ka to varētu pieņemt. Kā liekas redakcijas komisijai? Mēs pieņemam šo sīko niansi?

A.Endziņš: Man liekas, ka nevajag. Manuprāt, tas jau pateikts.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dozorcevs literāri pateiks.

V.Dozorcevs: */Šajā nozīmē tur viss ierakstīts un ievērots, absolūti viss ir vietā./

Priekšsēdētājs: Deputāts Dozorcevs kā literāts uzskata, ka faktiski viss ir pateikts šajā variantā. Balsosim par piedāvāto variantu. Paldies. Rezultāts: par – 112. Ejam tālāk.

A.Endziņš: 23.pants ir jauns. Amatpersonas atbildība par deputāta darbības traucēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Safonovs: */Es gribu vienkārši precizēt. Lūk, 23.pants. Vai var to saprast tā, ka, tāpat kā 15.pantā, teikts, katram deputātam ir tiesības uzaicināt jebkuras vēlēšanu apgabalā izvietotas organizācijas amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā. Tātad, ja šī amatpersona – rūpnīcas direktors, kolhoza priekšsēdētājs, jebkuras organizācijas vadītājs – neierodas, tad es uzskatītu par vajadzīgu te, 23.pantā, punkta vietā likt komatu un papildināt: “tai skaitā par neierašanos pēc attiecīgā vēlēšanu iecirkņa deputāta uzaicinājuma, lai piedalītos iedzīvotāju pieņemšanā”./

A.Endziņš: */Es atbildētu uz šo jautājumu tā, ka principā mums vēl ir jāizstrādā un jāprecizē likumdošana par amatpersonu atbildību, bet likumā par deputāta statusu diezin vai tādu atšifrējumu vajadzētu dot, jo tas ir tikai viens atsevišķs gadījums, kurā varētu saukt pie atbildības. Bet tādu ir liels skaits, tad jau vajadzētu uzskaitīt tos visus./

Priekšsēdētājs: Pabeigsim šo jautājumu. Par to, ka mēs varam pieprasīt, lai amatpersona ierodas pie deputāta. Deputāts Endziņš paskaidroja. Deputāts Safonovs uztur savu prasību, lai šāds papildinājums būtu ietverts. Vai tas jau būs likumā? Vai tas tiks iestrādāts likumā par amatpersonas atbildību? Deputātam Birkavam ir priekšlikums.

V.Birkavs: Vai nevajadzētu papildināt: “disciplinārās vai administratīvās atbildības, vai kriminālatbildības.”

Priekšsēdētājs: Disciplinārās, administratīvās vai kriminālās. Ko deputāts Endziņš saka?

A.Endziņš: Administratīvo atbildību pašreiz nevar ietvert, jo administratīvo pārkāpumu kodeksā nevienas tamlīdzīgas normas nav. Un administratīvā atbildība iestājas par pārkāpumu, kas ir vērsts pret pārvaldes kārtību.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka paskaidrojums ir loģisks. Varbūt piekritīsim deputāta Endziņa paskaidrojumam? Vai jūs pieprasāt likt uz balsošanu arī šo variantu? Nē. Balsosim par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: par – 115 un plus kā parasti, tātad – 117. Ejam tālāk!

A.Endziņš: 24.pants. Deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšana. Šajā pantā ir izmainīta redakcija atbilstoši tiem priekšlikumiem, kuri tika izteikti. Vai ir kādi priekšlikumi?

V.Alksnis: */Cienījamais kolēģi! Es taču komisijā iesniedzu šo priekšlikumu, un mēs norunājām, ka tas ieies, bet nezin kāpēc tas pazudis. Lieta tā, ka mums vēlēšanu apgabalā ir nepieciešama dienesta telpa pilsoņu pieņemšanai, darbam ar vēlētājiem un deputātu jautājumu atrisināšanai. Es iesniedzu sekojošu priekšlikumu: pēc 4.rindkopas “valsts orgāniem un visu veidu organizācijām ir jārada deputātu darbībai nepieciešamie apstākļi” papildināt ar teikumu: “Prezidijs, vietējo tautas deputātu padomju izpildu komitejas piešķir tautas deputātam viņa vēlēšanu apgabalā atsevišķas, iekārtotas, ar sakaru līdzekļiem apgādātas telpas deputāta pilnvaru īstenošanai”./

A.Endziņš: */Bet tas jau ir iepriekšējā rindkopā, tur, kur ir teikts par dienesta telpām. Runa nav par to, ka, ja jūs esat deputāts, teiksim, no Krāslavas rajona, ka jums piešķirt dienesta telpas te./

V.Alksnis: */Vēlēšanu apgabalā, es precizēju, vēlēšanu apgabalā, t.i., Krāslavas rajonā, deputātam nepieciešamas atsevišķas iekārtotas telpas, kur jāstāv galdam, krēslam, nu, un vismaz telefonam./

A.Endziņš: */4.rindkopa: Ministru padomei un izpildu komitejām jānodrošina deputāts ar transporta līdzekļiem, dienesta telpām, kā arī ar vietām viesnīcās./

V.Alksnis: */Nē, jautājums nav par telefonu. Nepieciešams, lai būtu kaut kādi sakari. Kādēļ tad ir vajadzīgas šīs telpas?/

Priekšsēdētājs: Deputāt Alksni, man liekas, ka šeit ir “dienesta telpas”. Man liekas, ka šajā formulējumā viss ir skaidrs. Es īsti nesapratu priekšlikumu.
Lūdzu, deputāt Dīmani.

S.Dīmanis: Par otro rindkopu. Es paskaidrošu, kāpēc prasu izmaiņas. Apmēram pirms četrām dienām skatījos televīzijas “Panorāmu”, tur tika minēti Šapovālova un Beskrovnova uzvārdi, ka viņi kaut ko kaut kur teikuši. Es nekā nevarēju saprast. Pēc tam noskaidroju, ka ir tāda situācija. Izrādās, ka televīzijas studijā ir telefona numurs, kur var piezvanīt jebkurš cilvēks, kurš kaut ko ir dzirdējis no deputātu teiktā, citiem vārdiem, var vienkārši “nostukačot”. Pēc tam to visu rāda televīzijā. Atvainojiet, bet mēs taču solījāmies, ka šajā jautājumā mēs viens otru atbalstīsim, lai mēs netiktu diskreditēti masu informācijas līdzekļos.
Un vēl viens gadījums. Ņemsim Preses centra šīsdienas lapeli. Tur ir teikts, ka es esot iestājies par 700 rubļiem. Runājot par deputātu algām, es teicu, ka deputātam maksā 700 rubļus, neņemot vērā to, kādas darba algas ir izveidojušās aparātā un citur. Bet mans viedoklis ir tāds, ka deputātiem jāsaņem 300. Viņš ir tautas kalps, tāpēc viņam jāsaņem vidējā darba alga. Tās ir pilnīgi dažādas lietas.
Tāpēc es domāju, ka otrajā rindkopā aiz otrā teikuma vajag ietvert šādu tekstu: “Atspoguļojot deputāta darbību masu informācijas līdzekļos, nav atļauts patvaļīgi izraut deputāta teikto no konteksta, mainīt terminoloģiju vai kādā citā veidā mainīt deputāta darbības jēgu.”

Priekšsēdētājs: Tātad, kā es saprotu, šis ir papildinājums? Vai vēl bija kāds priekšlikums?

A.Endziņš: Tāda redakcija, kā tika ierosināts, atbilst arī PSRS projektam. Apmēram tāda pati redakcija ir arī PSRS likumā par PSRS tautas deputāta statusu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pagājušo reizi pilnīgi skaidri skanēja 1.rindkopa, pirmais teikums: “Augstākās padomes Lietu pārvalde nodrošina visiem”, mēs papildinājām “deputātiem”, vairākkārt mēs teicām “vienādas iespējas”. Vārds “vienādas” diezin kāpēc izkritis. Pirmais priekšlikums 1.rindkopai: “Augstākās padomes Lietu pārvalde nodrošina visiem deputātiem vienādas iespējas”./

A.Endziņš: Jums ir taisnība, mēs to ielikām iekšā, tik tiešām tas ir pazudis. */Patiešām tas ir pazudis./

M.Gavrilovs: */Lūk, to vajag ievietot, katrā ziņā./

Priekšsēdētājs: Šo problēmu mēs varam atrisināt.

M.Gavrilovs: */Otrkārt. Par otro rindkopu, otrs priekšlikums./

A.Endziņš: */Es atvainojos. Tur bija “vienādas”, mēs ielikām tad “visiem”. Apmainījām “vienādas” ar “visiem deputātiem”./

M.Gavrilovs: */Lūk, tieši tā vajag: “visiem deputātiem vienādas iespējas”. Tad būs izsmeļoši skaidri. “Visiem deputātiem vienādas iespējas.” Lūk, kas vajadzīgs no aparāta./

A.Endziņš: */Ja tas attiecas uz visiem deputātiem./

M.Gavrilovs: */Tātad – kādam sniegt šo palīdzību, bet citam ne? To nedrīkst pieļaut. Visiem deputātiem vienādas iespējas./

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka tas šeit ir gan.

M.Gavrilovs: */Atvainojiet, ja ir kaut kādi “nevar” nodrošināt vienādas iespējas, tātad tas ir skaidrs. Taču, kuras var nodrošināt, bet nenodrošina, lūk, tad ir krimināls./

Priekšsēdētājs: Vai jums ir viss?

M.Gavrilovs: */Vēl nav viss. Otrais priekšlikums 2.rindkopai. Deputāts Dīmanis šeit pievienoja trešo priekšlikumu. Bet man šķiet, ka otro priekšlikumu vajag ar kaut ko papildināt. Jo vairāk tāpēc, ka es par to runāju jau pagājušo reizi. Tur ir tāds izteiciens: “rediģēt iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātiem nav atļauts”. Iesniedzu labojumu: “rediģēt iesniegtos materiālus, kā arī televīzijas un radiolentes bez saskaņošanas ar deputātu nav atļauts”. Tas ir, te vajag pievienot vārdus “ televīzijas un radiolentes ar deputāta uzstāšanos”. Tās nedrīkst rediģēt bez saskaņošanas ar deputātu./

A.Endziņš: */Šo priekšlikumu izskatīja komisija, un mēs secinājām, ka paliek iepriekšējais formulējums: “iesniegto materiālu rediģēšana bez saskaņošanas ar deputātu nav atļauta”. Te ir runa par visu./

M.Gavrilovs: */Sakiet, vai te ietilpst telelentes?/

A.Endziņš: */Ietilpst./

M.Gavrilovs: */Tad to vajag precizēt./

A.Endziņš: */Ja jūs tos iesniedzāt.../

M.Gavrilovs: */Teiksim, es sniedzu paziņojumu televīzijā. Vajag atrunāt, ka tam jāiziet ēterā tā, kā es to esmu ierakstījis./

A.Endziņš: */Es domāju, ka šie jautājumi mums jārisina nevis likumā par deputāta statusu, bet likumā par presi, par masu informācijas līdzekļiem./

M.Gavrilovs: */Nē, es tomēr domāju, ka tas attiecas tieši uz deputāta statusu, nevis vienkārši pilsoņa, bet tieši deputāta, kā savu vēlētāju pārstāvja. Es piekrītu, ka var atstāt iepriekšējā redakcijā, bet iekavās jāpiebilst: “radio, prese, televīzija”./

Priekšsēdētājs: Viss ir skaidrs, deputāt Gavrilov! Vārds Vladilenam Dozorcevam. Nē, es atvainojos, deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es ierosinu šo formulējumu atstāt redakcijas komisijas ziņā, tāpēc ka es kā deputāts neprasu vienlīdzīgas un pilnīgi vienlīdzīgas tiesības arī visiem pārējiem deputātiem. Tas nav vienkārši reāli. Būs jautājumi, kuros viens deputāts varēs pateikt – ir citi, labāki par mani, tāpēc es nevaru pretendēt, lai man būtu vienlīdzīgas tiesības ar otru deputātu. Un tad sāksies ļoti nenormāla cīņa par to, lai mēs tiktu ekrānā un tiktu pie mikrofona tikai tāpēc, ka mēs sakām: mums vajadzīgas visiem vienlīdzīgas tiesības. Tas nav reāli. Visiem vajag dot tiesības uzstāties, taču ne vienlīdzīgas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dozorcev!

V.Dozorcevs: */Par deputātu Dīmaņa un Gavrilova priekšlikumu. Es ierosinu ne tikai neiekļaut šo frāzi, ko minēja Dīmanis un Gavrilovs, bet arī izslēgt iepriekšējo frāzi par to, ka nedrīkst rediģēt iesniegtos materiālus. Tas patiešām ir likuma par presi jautājums. Un turklāt tā ir žurnālistikas parastā forma, kas tiek ievērota. Vienu sekundi! Prakses pārkāpumi var būt vienmēr. Lūdzu, cīnieties ar precedentiem, bet noteikumi ir noteikumi. Nevienam nav tiesību rediģēt cilvēka iesniegtos materiālus un montēt tos bez saskaņošanas. Ja jūs domājat gadījuma rakstura montāžu, montētas tiek arī Gorbačova uzstāšanās, starp citu, videoklipos un citos raidījumos. Kādas pretenzijas te var būt? Tāpēc es domāju, ka šīs priekšrocības deputātiem nav vajadzīgas. Tā ka šo frāzi: “rediģēt iesniegtos materiālus bez saskaņošanas” utt. izslēgt un likt punktu: “publicēties periodiskajos izdevumos”. Punkts./

D.Īvāns: Es šobrīd lūdzu vārdu kā deputāts. Es arī gribu atbalstīt deputāta Dozorceva priekšlikumu. Es pats esmu žurnālists. Mēs šobrīd deputātus nostādām ārpus likuma, jo bez saskaņošanas nedrīkst publicēt nevienu materiālu, un tas tiešām jāiekļauj preses likumā. Mēs pieļaujam tādu iespējamību, ka mūs nedrīkstēs neviens aizskart, bet mēs varam atļaut cenzēt un pārbaudīt visus pārējos. Absolūti visiem jābūt ar vienādām tiesībām.
Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Te tomēr ir jāatšķir. Mēs jau komisijā tieši par to diskutējām. Ir divi dažādi materiāli – proti, tās ir intervijas vai dažādas reportāžas par mani, un te ir pilnīgi spēkā tas viss, ko jūs un Dozorcevs teicāt. Es nepretendēju, lai būtu kaut kādas pārbaudes vai rediģēšanas iespējas. Taču ir arī gadījumi, kad es pats eju uz radio, televīziju vai sniedzu rakstisku paziņojumu presē. Un šajā paziņojumā katrs vārds ir būtisks. Man jau ir gadījies, ka manos materiālos, neuzskatot to par svarīgu, un kaut kādu redakcionālu apsvērumu dēļ, labo vārdus, bet pēc tam būtībā tur iznāk pavisam cita doma. Šeit domāts tādā veidā, ka, ja es iesniedzu speciālu paziņojumu, to nedrīkst rediģēt.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība, bet tas attiecas arī uz visiem pārējiem materiāliem, ko iesniedz ne-deputāti. Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Es sniedzu divus piemērus, un man tādu piemēru, kā mūsu frakcijas deputāti ir diskreditēti masu informācijas līdzekļos, ir ļoti daudz. Jūs man pasakiet, kā mēs pret to cīnīsimies? Kad es nebiju deputāts, man tas bija galīgi vienalga, bet tagad man vairs nav vienalga. Tas ir ļoti nopietni. Man vienalga, kāds būs formulējums, bet ir svarīgi, kā mēs aizstāvēsim paši sevi. Jūs Tautas frontes presē taču mūs neaizstāvēsit.

Priekšsēdētājs: Te var izvirzīt abpusējas pretenzijas, bet noteikums ir viens. Ja publicē mūsu materiālu pilnu tekstu, kā esam uzstājušies kaut kur, jebkura cilvēka obligāta prasība un tiesības ir, lai šis teksts būtu pilnībā publicēts.

A.Endziņš: Tad ir jābūt likumam par presi un jāparedz mehānisms par žurnālistu atbildību.

S.Dīmanis: Skaidrs, ka aizstāvēti mēs netiksim. Tā tas ir. Bez šaubām.

V.Alksnis: */Es atbalstu Dīmaņa priekšlikumu. Mēs jau ar to sadūrāmies sesijas pirmajās dienās. Es ierosināju šo jautājumu, kad televīzija samontēja Gorbunova kunga ievēlēšanu Augstākās padomes priekšsēdētāja amatā, un iemontēja tur kadru, kurā mēs šajā momentā sēžam, kaut arī mēs sēdējām Havela apsveikšanas brīdī. Lūk, jums skaidras falsifikācijas piemērs, neviens par to neatbild, neviens par to nav atvainojies, bet pasaulē palaista “pīle”. Tāpēc es uzskatu, ka tādi jautājumi, kas aizstāv tieši mūsu deputātu godu, ir jāatspoguļo likumā./

Priekšsēdētājs: Es gan domāju, ka mēs neesam spējīgi montēt kā televīzijas pārraides režisors, kaut esam deputāti. Tas ir pārāk sarežģīts darbs.
Lūdzu, deputāt Movel, sakiet savu priekšlikumu!

I.Movels: */Kā repliku es gribētu teikt, ka tikpat daudz sagrozījumu es varētu minēt arī no citas preses. No avīzēm “Jedinstvo”, “Pravda”, “Sovetskaja Latvija” utt. Nav jāpiešķir tam tik liela nozīme. Šis noteikums attiecas uz visiem, uz visiem cilvēkiem, kuri uzstājas avīzēs. Un nevajag deputātiem piešķirt izņēmuma statusu. Būs likums par presi, kurā viss tas jau būs paredzēts. Es domāju, ka uzskati jau noformējušies un jautājums jāliek uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Rezumēsim visus priekšlikumus...

I.Movels: */Minēt piemērus – lūdzu! Mani lūdz minēt piemērus. “Jedinstvo” nodrukāja, ka Dozorcevs visiem atļautiem un neatļautiem līdzekļiem ielīdis partijā. Viņš nekad šajā partijā nav bijis./

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, neatkārtojiet vienu un to pašu argumentāciju. Uzstājieties tikai tad, ja ir priekšlikumi. Vārds deputātam Laļinam.

J.Ļaļins: */Pēc iepriekšējā biedra loģikas, viss, kas ierakstīts reglamentā, ir jau paredzēts citos likumos. Tad nevajadzēja pieņemt reglamentu. Mēs te runājam par deputāta reglamentu, un to, kas attiecas uz presi, katrā ziņā vajag pieņemt./

Priekšsēdētājs: Šobrīd ir redakcijas komisijas priekšlikums, tad sekoja deputāta Gavrilova priekšlikums, ka visiem deputātiem ir vienādas tiesības izmantot telpas un tā tālāk. Tas ir pirmais papildu priekšlikums. Pēc tam bija deputāta Dīmaņa priekšlikums par presi, radio un televīziju. Tas ir formulēts rakstiski. Vai tas jums ir iesniegts, deputāt Endziņ? Man liekas, ka deputātam Gavrilovam bija vēl viens priekšlikums, kas līdzīgs deputāta Dīmaņa priekšlikumam. Jūs izvirzāt citus priekšlikumus? Tātad iekavās, bet tas ir Dīmaņa priekšlikumam blakus otrajā teikumā. Un tie ir visi priekšlikumi, kas šobrīd bija. Deputāta Dozorceva priekšlikums bija svītrot vispār šo teikumu – iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātiem rediģēt nav atļauts.

A.Endziņš: Deputāts Dīmanis iesniedz šādu priekšlikumu – atspoguļojot deputāta darbību masu informācijas līdzekļos, nav atļauts patvaļīgi izraut deputāta teikto no konteksta, mainīt terminoloģiju vai kādā citā veidā izmainīt deputāta darbības jēgu.

Priekšsēdētājs: Es gan uzreiz pateikšu, ka būs ļoti grūti konstatēt, vai ir izrauts no konteksta vai ir sagrozīta jēga. Mums šis formulējums ir ļoti precīzs, un ir iespējas izvēlēties. Balsosim priekšlikumu ienākšanas kārtībā.
Pirmais ir redakcijas komisijas variants. Tikai tagad es nezinu, kā mēs darīsim. Ņemsim redakcijas komisijas variantu kā vienu veselu un tad balsosim atsevišķi par papildinājumiem? Bet tad ņemam vērā deputāta papildinājumu, deputāta Gavrilova priekšlikumu ar vienādām tiesībām. Tas nedaudz groza šo vienu teikumu. Nebūs nekādu pretenziju, ja mēs balsosim atsevišķi vēlreiz? Labi.
Lūdzu, balsojam par papildinājumiem. Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 116. Pamatā šis priekšlikums ir pieņemts.
Deputāta Gavrilova papildinājums. Pirmajā teikumā formulēt tā – Augstākās padomes Lietu pārvaldei nodrošināt visiem deputātiem vienādu iespēju izmantot telpas, lai piedalītos – un tālāk kā tekstā. Vienlīdzīgu. Vienādi – to mums redakcija noformulēs, ja mēs piekritīsim. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot. Rezultāts: priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais priekšlikums: mums ir jāizšķiras: vai skatīt ienākšanas kārtībā vai pa rindkopām... Tātad – ienākšanas kārtībā. Deputāta Dīmaņa priekšlikums. Lūdzu, nolasiet vēlreiz formulējumu, lai ir skaidrs.

A.Endziņš: “Atspoguļojot deputāta darbību masu informācijas līdzekļos, nav atļauts patvaļīgi izraut deputāta teikto no konteksta, mainīt terminoloģiju vai kādā citā veidā izmainīt deputāta darbības jēgu.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Paldies. Rezultātu! Priekšlikums nav pieņemts: 57 balsis – par, 46 – pret, 17 – atturas. Nākamais priekšlikums par papildinājumu bija deputātam Gavrilovam.

A.Endziņš: Deputāts Gavrilovs otrajā rindkopā ierosina sekojošo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Nolasiet visu otro teikumu!

A.Endziņš: Otrais teikums bija tāds: */“Rediģēt iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātu nav atļauts.”/

Priekšsēdētājs: Pareizi, pareizi...

A.Endziņš: */“...iesniegtie materiāli presē, radio un televīzijā”. Tā?/

Priekšsēdētājs: Labāk lai formulē deputāts Gavrilovs, viņam tas labāk iznāks.

M.Gavrilovs: */2.rindkopas otrais teikums tādā redakcijā: “Rediģēt iesniegtos materiālus presē, radio un televīzijā bez saskaņošanas ar deputātu nav atļauts.”/

Priekšsēdētājs: */Te nav nekādu atšķirību no teksta./

M.Gavrilovs: */Varbūt likt iekavās šo teikumu “Rediģēt iesniegtos materiālus...”/

A.Endziņš: */Bet taču jau pirmajā teikumā ir “prese, radio, televīzija”./

M.Gavrilovs: */Tas ir lielāko tiesu. Bet to, ka rediģēt... Tur ir runa par kaut ko citu./

Priekšsēdētājs: Deputāts uzskata, ka arī otrajā teikumā ir jāatkārto “radio” un “televīzija”, bet tas ir tikai stilistisks labojums, manuprāt, tas praktiski neko nemaina. Tad ir jābalso. Tātad – par šo deputāta Gavrilova papildinājumu par “televīziju” un “radio” otrajā teikumā. Kurš par, pret vai atturas? Rezultātu! Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais priekšlikums. Deputāts Dozorcevs ierosināja šajā pašā otrajā rindkopā vārdus “iesniegtos materiālus bez saskaņošanas ar deputātiem rediģēt nav atļauts” svītrot, pamatojoties uz to, ka tas jāparedz preses likumam. Mēs vienojāmies, ka šie priekšlikumi ir absolūti pretēji, redakcijas komisijai ir kompromisa variants. Tomēr mums tik un tā ir jābalso par deputāta Dozorceva priekšlikumu svītrot šo teikumu. Lūdzu balsošanas rezultātu! Priekšlikums netiek pieņemts.

A.Endziņš: Nākamais ir 25.pants – deputāta tiesības saņemt informāciju un konsultāciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu ir papildināts teksts “ar plenārsēžu stenogrammām”, ka deputātiem ir tiesības tās saņemt, kā arī ir tiesības visu veidu organizācijās saņemt konsultācijas un palīdzību.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi? Ir viens priekšlikums.

A.Safonovs: */Es gribētu papildināt ar vienu vārdu. 2.rindkopas otrā rindiņā “valsts orgāniem un visu veidu organizācijām pēc deputātu lūguma ir pienākums nodrošināt viņu ar bezmaksas konsultāciju”. Vārds “bezmaksas”./

A.Endziņš: */Šis jautājums tika apspriests agrāk. Un tomēr mēs apstājāmies pie tā, ka mums jāorientējas uz to, ka speciālistiem jā-strādā par maksu, ka mūs jānodrošina ar algotiem ekspertiem utt. vai no valsts budžeta viņiem jāsamaksā./

S.Dīmanis: Pirmās rindkopas beigās pierakstīt – valsts un krievu valodā.

A.Endziņš: Tas ir par stenogrammu saņemšanu?

S.Dīmanis: Visi dokumenti, izdevumi, informatīvie materiāli un tā tālāk – latviešu un krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Tas deputāta Dīmaņa priekšlikums mums jau tiek ievērots.
Deputāta Lagzdiņa priekšlikums.

J.Lagzdiņš: Man pavisam neliels labojums. 25.pants otrās rindkopas pašās beigās ir: informācijas, kas saistīta ar deputāta darbību. Vai mēs nelietojam pārāk bieži šo visaptverošo ļoti plaši tulkojamo vārdu? Es ierosinu tā vietā ierakstīt – ar deputātu interesējošo jautājumu. Kā jūs skatāties, kolēģi?

Priekšsēdētājs: Tas skan latviskāk un arī literārāk.

A.Endziņš: Tomēr tas ir jautājums par deputāta statusu, un acīmredzot, ja katrs deputāts tagad iedomāsies griezties pēc konsultācijas jebkurā jautājumā, par kuru viņam pēkšņi radusies kaut kāda interese, lai viņam sniedz konsultāciju... un tā tālāk, es domāju, tas nebūs īsti pareizi. Tas tiek ierobežots tieši ar deputāta pienākumiem.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kāds priekšlikums? Nav. Tātad rezumējam – faktiski redakcijas komisijas priekšlikumam papildus ienākuši trīs priekšlikumi. Pirmais priekšlikums bija par to, ka vajadzētu nodrošināt bez maksas.

A.Endziņš: Viens priekšlikums otrajā rindkopā, ka jānodrošina bez maksas.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka mums šeit Augstākajā padomē ir paredzēta līguma nauda, un jebkurā gadījumā Augstākā padome būs tā, kas slēgs līgumus un finansēs deputātam nepieciešamos izdevumus.

Priekšsēdētājs: Ja jūs uzstājat, ka ir jābalso, tad mēs varam balsot par šo “bezmaksas”. To laikam izvirzīja deputāts Agafonovs.

(Runā zālē. Nedzird.)

Priekšsēdētājs: */Jā, bet par to jāmaksā Augstākajai padomei, jo mēs varam atnākt jebkurā iestādē, bet mēs nevaram pavēlēt, lai viņi strādātu priekš mums bez maksas./

No zāles: */Saprotiet, es neesmu pret to, bet tomēr kaut kur atzīmēsim, ka par to, par šo konsultāciju, nemaksāšu ne es personīgi un ne mani cienījamie kolēģi, bet, pieņemsim, Augstākā padome. Atzīmēsim tā, lai viss būtu skaidrs./

Priekšsēdētājs: Deputātu priekšlikums ir svarīgs, bet es nezinu, vai balsot. Mēs varētu to parādīt kaut kur citur, lai būtu garantija, ka minēto darbību apmaksās, bet tagad uz šo jautājumu atbildēt viennozīmīgi nevar.

V.Eglājs: Man liekas, ka mums deputātu izdevumu apmaksai ir paredzēti 200 rubļi: gan par taksometru, gan konsultācijām, gan izziņu birojam un tā tālāk. Es domāju, ka tā ir ievērojama summa.

Priekšsēdētājs: Skaidrs ir viens, ka šo priekšlikumu mēs liekam uz balsošanu. Ja būs kaut kādas domstarpības, mēs šo jautājumu risināsim. Otrais priekšlikums bija, ka plenārsēdes stenogrammām ir jābūt valsts un krievu valodā. Tā tas šobrīd tiek darīts, jo tas ir pats par sevi saprotams. Trešais priekšlikums – nepieciešamā informācija deputātu interesējošos jautājumos – noņemts. Tātad ir palikuši divi priekšlikumi. Vai jūs varat noformulēt par maksu, kā skanēs šī rindkopa? Nav iesniegts.

A.Endziņš: Iesniegts ir viens priekšlikums, ka valsts institūcijām un visu veidu organizācijām pēc deputātu lūguma jānodrošina viņiem speciālistu bezmaksas konsultācijas. Bet līdz ar to mēs jau uzreiz iepriekš ieprogrammējam to, ka, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pie speciālistiem pēc konsultācijas griezīsies visi 200 deputāti. Arī pasniedzēji un speciālisti pilda savus darba pienākumus, par ko viņi saņem algu. Un, ja viņiem nepārtraukti būs jādod bezmaksas konsultācijas, tad tas ir apmēram pēc tā paša vecā principa – viss uz sabiedriskiem pamatiem. Acīmredzot tāds formulējums mums nav – nav ne maksas, ne bezmaksas, – tas tomēr dod iespēju vairāk variēt. Jādomā par līdzekļiem, kuri paredzēti budžetā un kurus var izmantot, ja vajadzīgs apmaksāt augsti kvalificētus speciālistus.

Priekšsēdētājs: Man ir ierosinājums ņemt vērā deputāta Safonova priekšlikumu un Prezidijā izskatīt, kādā veidā šīs attiecības mēs risināsim, jo man liekas, ka patlaban prasīt bezmaksas pakalpojumus un ierakstīt to likumā vienkārši būtu nekorekti no mūsu puses. Mums ir uzrakstīts komisijas variants un deputāta Dīmaņa papildinājums.

No zāles: Atļaujiet vienu latviskojumu: nevis “deputāta darbību”, bet “deputāta darbu”, jo “dejateļnostj” latviski nav “darbība”, bet “darbs”.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs to pieņemam. Vispirms balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu un tad par Sergeja Dīmaņa ierosināto papildinājumu. Lūdzu, balsojam! Rezultāts: par – 103 deputāti. Šis priekšlikums ir pieņemts.
Un tagad balsosim par deputāta Dīmaņa labojumu – pirmo teikumu šim pantam papildināt “valsts un krievu valodā”. Es domāju, ka tas ir saprotams pats par sevi, taču priekšlikums ir jābalso. Lūdzu, balsosim par šo Dīmaņa papildinājumu. Lūdzu rezultātu! Tātad paliek redakcijas komisijas ieteiktais variants.

S.Zaļetajevs: */Nenodzēsiet [rezultātu]! Es gribēju palūgt balsošanas izdruku par šo jautājumu, vēl ir iespējams to izdarīt? Izdariet, lūdzu, balsošanas izdruku par šo jautājumu, Dīmaņa priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Tātad šī bija atklāta, nevis personāla balsošana, izdruku mēs varam dabūt vienmēr un par visiem jautājumiem. Lūdzu, par nākamo pantu.

A.Endziņš: Nākamais – 26.pants. Priekšlikumu nebija, un tas ir palicis bez izmaiņām. Es atvainojos, bija redakcionālas izmaiņas. Šeit “bez taksometriem” bija ielikta “individuālā lietojuma taksometrs”. Tātad bija šāds precizējums. Runājot par maksas taksometriem Rīga–Jelgava, Rīga–Dobele, kaut arī uz vispārīgiem noteikumiem, ir izņemts ārā “valsts”, bet ir tikai “sabiedriskā transporta līdzekļi”, ņemot vērā to, ka perspektīvā ir iespējams, ka tie būs ne tikai valsts sabiedriskais transports, bet arī varbūt akciju sabiedrības, kooperatīvais vai cita veida transports.

No zāles: Man tieši bija priekšlikums, lai atstātu “valsts sabiedriskā transporta līdzekļos”.

Priekšsēdētājs: Drīzumā mums varbūt tiešām būs privātā autobusu satiksme.

A.Endziņš: Runa ir par sabiedriskā transporta līdzekļiem. Pašreiz tie ir tikai valsts, bet rīt tie var arī nebūt valsts īpašums.

No zāles: Un kas tādā gadījumā maksās?

A.Endziņš: Palasiet tālāk – otrajā rindiņā ir teikts, ka norēķinu kārtība...

Priekšsēdētājs: Ir skaidrs, ka tas ir pateikts kā PSRS likumā: “izņemot taksometrus, vieglos taksometrus”, ar visiem citiem mēs varam braukt par velti. Es domāju, ka te nav problēmu, liksim uz balsošanu. Es te neredzu arī nopietnu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu: par – 79 plus 2, tātad 81, šis lēmums netiek pieņemts.

No zāles: Nepaspēja nobalsot.

Priekšsēdētājs: Tagad mums ir jāvienojas, kādā veidā mēs varētu iziet no situācijas, jo lēmums netiek pieņemts.

No zāles: Izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtu, es ļoti lūdzu noskaitīt līdz 15 un tad ziņot rezultātu, es šoreiz skaitīju – pagāja 6 sekundes, un cilvēki nepaspēj nobalsot. Vajag pašam skaitīt līdz 15 un tad teikt, lai rāda rezultātu, cilvēki tiešām nepaspēj nobalsot.

Priekšsēdētājs: Katrs skaita citādā tempā.

A.Endziņš: Veidojas paradoksāla situācija – nekādu priekšlikumu nav, un tajā pašā laikā izrādās...

Priekšsēdētājs: Deputāti, kādi ir priekšlikumi, ko mēs darīsim?

No zāles: Man ir tāds priekšlikums – šodien sesiju pārtraukt un rītdien no šā punkta atsākt, jo mēs šeit esam pārāk maz palikuši, lai varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Zināt, tā ir mūsu pašu vaina, ka mēs negribam strādāt – acīmredzot mēs negribam izmantot arī transporta līdzekļus, mēs negribam saņemt algu par savu darbu. Tā ir mūsu problēma.

V.Strīķis: Par šo jautājumu es personiski nepaspēju nobalsot. Varbūt vajadzētu palūgt, lai paceļ rokas tie, kuri nepaguva nobalsot, un tos saskaitīt.

Priekšsēdētājs: Deputāti! Es varu atkal rīkoties nelikumīgi un aicināt jūs pārbalsot, ja deputāti neprotestē. Vai mazākuma frakcijas deputāti neprotestē, ka mēs pārbalsojam šo jautājumu? Vai ir kāds deputāts, kurš protestē pret pārbalsošanu? Acīmredzot mums vajadzētu vēlreiz reģistrēties, jo kāds atkal ir izgājis no zāles. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Es noskaitīju līdz 20, lūdzu rezultātu: par – 130 deputāti.
Deputāti! Vēlreiz apzinoties, cik svarīgi ir izmantot sabiedrisko transportu, lūdzu, balsosim un izteiksim savu attieksmi pret deputātu privilēģijām. Lūdzu rezultātu. Par ir 104 balsis. Priekšlikums tiek pieņemts. Šeit bija priekšlikums pārtraukt, bet man gan liekas, ka mums šo likumu vajadzētu pieņemt šodien līdz sēdes beigām.

A.Endziņš: Nākamais pants – no karavīru vidus ievēlēta deputāta tiesību aizsardzība. Šis pants ir precizēts, ņemot vērā šos priekšlikumus, kuri izskanēja iepriekšējā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi par šo pantu? Nav. Vārds deputātam Gavrilovam priekšlikumam par 27.pantu.

M.Gavrilovs: */27.panta 2.rindkopa: “no ražošanas vai dienesta pienākumiem atbrīvotais deputāts, ja viņš ievēlēts par deputātu līdz pilnvaru termiņa beigām, tiek nodrošināts ar iepriekšējo vai līdzvērtīgu pilnvērtīgu darbu uz laiku ne mazāku kā 2 gadi.” Iznāks, ka viņu pieņems uz mēnesi un pēc tam atlaidīs, pēc likuma pieņems un pēc mēneša atkal atlaidīs, bet iepriekšējā rindkopā tiek dota garantija uz diviem gadiem. Iznāk, ka deputātam, kurš nav bijis atbrīvots, un deputātam, kurš bija atbrīvots, ir dažādi noteikumi pēc deputāta darbības pārtraukšanas./

A.Endziņš: */Ir taču darba likumdošana, kas reglamentē kārtību, kā un kādos gadījumos administrācijai ir tiesības atlaist strādniekus un kalpotājus./

M.Gavrilovs: */Nē, paskatieties iepriekšējo rindkopu. Garantija deputātam, kurš nav bijis atbrīvots, ir, bet garantijas deputātam, kurš bijis atbrīvots, nav. Viņu atjaunoja darbā un pēc mēneša atlaida. Arī viņam vajag dot garantiju uz šiem diviem gadiem. Te tas nav rakstīts./

A.Endziņš: */Tas taču ir 1.rindkopā, ka nav tiesības viņu atlaist./

M.Gavrilovs: */Nē, 1.rindkopā runa ir par deputātu, kurš nav atbrīvots, kurš, piemēram, palicis strādāt savā katedrā. Lūk, par ko ir runa./

A.Endziņš: */Tas attiecas uz visiem deputātiem./

M.Gavrilovs: */Palasīsim pirmo punktu: “Deputāts nevar tikt atlaists no darba sakarā ar... kā sods, bez... Augstākās padomes. Minētajam deputātam tiek dotas garantijas pēc viņa deputāta pilnvaru izbeigšanās.”/

A.Endziņš: */Es neredzu šeit pretrunu./

No zāles: */Es drusku papildināšu, paskaidrošu. Kādā nozīmē Gavrilovam taisnība? Saprotiet, deputāts, kurš bija atbrīvots uz 5 gadiem, atgriežoties iepriekšējā darbā, dabīgi, zaudējis savu kvalifikāciju. Viņam nepieciešams kaut kāds garantēts laiks tās atjaunošanai, pozitīvā potenciāla uzkrāšanai. 1.rindkopā domāts, ka deputātu, kurš pastāvīgi strādā, nedrīkst atlaist. Te taču ir frāze “bez iepriekšējas Augstākās padomes piekrišanas”. Bet, kad mūsu pilnvaras beidzas, mēs atgriežamies savā iepriekšējā darba vietā, tad kāda Augstākā padome mūs aizstāvēs? Mums jābūt garantijām, ka mēs varam atjaunot savu potenciālu un turpināt strādāt. Gavrilovam taisnība./

A.Endziņš: */Pirmā daļa paredz garantijas attiecībā uz visiem deputātiem bez izņēmuma./
No zāles: */Tas nav saprotams. 1.rindkopā tas nav redzams./

Priekšsēdētājs: Tātad mums šeit ir vajadzīgs formulējums. Deputāt Gavrilov, lūdzu, iesniedziet savu priekšlikumu rakstveidā.

S.Zaļetajevs: */Lūdzu, man ir tāds priekšlikums. 1.rindkopas pēdējo frāzi izslēgt un ierakstīt to kā 3.rindkopu, kā atsevišķu rindkopu. Tas ir, mums panta trešā rindkopa skanēs tā: “pieminētās garantijas ir spēkā 2 gadus pēc deputāta pilnvaru laika beigām.” Un tādā gadījumā tas attieksies kā uz pirmo, tā arī uz otro rindkopu. Viss./

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums bija pēdējo teikumu pārcelt uz beigām?

No zāles: */Es piekrītu deputāta Zaļetajeva teiktajam, lai pārnestu šo teikumu uz 3.rindkopu./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šis ir loģisks priekšlikums, to var pieņemt. Tātad deputāts Gavrilovs atsauc savu priekšlikumu, un mēs šajā gadījumā par pamatu ņemam deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Kādi vēl ir priekšlikumi?

No zāles: Man ir konkrēts priekšlikums par sēdes gaitu. Es aicinu abus divus sēdes vadītājus: gan Īvāna kungu, gan Endziņa kungu neielaisties tik garās diskusijās par priekšlikumiem. Taču, ja tie reiz ir minēti, tad uzklausīt tos, lai deputāti tos iesniedz rakstiski, lai mēs momentā varam balsot. Tik garas diskusijas tikai kavē laiku. Mums jau tāpat viss ir skaidrs – pieņemt vai nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Mēs to ņemsim vērā. Vai cita priekšlikuma nav? Es domāju, ka mums nav pat jābalso divas reizes, ja mēs pārceļam šo teikumu uz beigām, ņemot vērā deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Balsojam par šo variantu. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Endziņš: Uz 3. rindkopu, nevis uz beigām!

Priekšsēdētājs: Jā, uz trešo rindkopu. Lūdzu, balsojam. Paldies. Lūdzu rezultātu. 120 plus 2, tātad par ir 122. Paldies.
Skatām tālāk! 28.pants. Jau nobalsots?

A.Endziņš: Nākamais pants – tautas deputāta neaizskaramība. Šeit salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu tika izteikti priekšlikumi, ka “Augstākās tiesas, prokurora” vietā mēs ielikām iekšā “Augstākās tiesas Prezidijs”. Tātad arī šeit ir jautājums par goda un cieņas aizsardzību.

Priekšsēdētājs: Deputātam Gavrilovam bija priekšlikums, lūdzu.

M.Gavrilovs: */Te bija deputāta goda un cieņas problēma. Es pateicos komisijai par to, ka iekļauta 3.rindkopa un atbildība par deputāta goda un cieņas apvainošanu kļuvusi par likumu. Bet tagad pie mums strīds. Paaugstināta atbildība – vispirms. Otrkārt, mums bija epizode, kad jūs teicāt ne vienkārši “deputāta”, bet “viņa ģimenes un palīgu, viņa ģimenes locekļu”./

A.Endziņš: */Pēc likuma par mantošanu?/

M.Gavrilovs: */Bet kā tad? Mums bija epizode, kurā tika piekauts deputāta Dīmaņa palīgs. Tā ir nopietna lieta. Un šīm lietām jāpiedod sevišķs statuss, jo katrs deputāts var atrasties tādā stāvoklī un viņa dzīvesbiedre vai dēls var tikt apvainoti./

A.Endziņš: */Principā likumam jāaizsargā un jāgarantē drošība jebkuram pilsonim. Kas attiecas uz paaugstināto atbildību, tad, ja mēs izstrādāsim un pieņemsim tādu likumu par paaugstinātu atbildību par deputāta apvainošanu, tad tāds būs./

M.Gavrilovs: */Ziniet, par uzbrukumu milicijai pastāv paaugstināta atbildība. Es gribu pēc analoģijas./

A.Endziņš: */Mums pagaidām ir tikai akts par PSRS prezidenta cieņas un goda aizsardzību.../ Deputāta Gavrilova priekšlikums ir vērā ņemams, bet man liekas, ka...

M.Gavrilovs: */Lūdzu likt uz balsošanu./

A.Endziņš: */To vajadzētu izskatīt un izstrādāt likumu, izmaiņas likumdošanā./

Priekšsēdētājs: Es lūdzu pārtraukt diskusijas par šo jautājumu. Es pilnīgi piekrītu deputātam Gavrilovam, taču pastāv kāda problēma. Protams, visi šie jautājumi ir jāieliek iekšā likumā, arī par ģimenes locekļiem un tā tālāk. Bet, ja mēs sāksim bezgalīgi papildināt šo pantu...

A.Endziņš: Likums tomēr ir likums par deputāta statusu, nevis par ģimenes locekļu statusu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gavrilovs pieprasa balsot par savu papildinājumu, tāpēc, lūdzu, balsosim.

M.Gavrilovs: */Es noņemu savu priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Labi, tad balsosim par redakcijas komisijas ieteikto priekšlikumu. Rezultātu: par – 123. Paldies! Skatām tālāk.

A.Endziņš: Nākamais ir 29.pants. Kārtība, kādā saņemama padomes piekrišana deputāta saukšanai pie atbildības. Šeit ir izmaiņas. Bija iebildumi pret to, ka sesiju starplaikā tomēr ir Augstākās padomes Prezidijs, šeit ir rakstīts tikai – Augstākā padome, un tātad arī prokurora vietā – Augstākās tiesas Prezidijs. Šie ir tie priekšlikumi, kuri izskanēja iepriekšējā apspriešanā. Tie ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav. Ja ir priekšlikumi, lūdzu, nāciet pie mikrofona, deputāt Krastiņ! Lūdzu balsot! Rezultāts: par – 111, pret – 6, atturas – 5. Paldies!
Strādājam tālāk.

A.Endziņš: Ir ielikts jauns pants – deputāta tiesības atteikties liecināt.

Priekšsēdētājs: Es priekšlikumus neredzu. Lūdzu, balsojam! Rezultāts: 112 – par. Skatāmies tālāk!

A.Endziņš: 31.pants. Tajā palicis viss, kā bija. Nekādas izmaiņas nav izdarītas. Nav vienīgi nozīmīšu un arī apliecību nav.

Priekšsēdētājs: Laikam priekšlikumu nav. Lūdzu, balsosim, balsošanas režīmu. Rezultātu! Par – 117, jā, daži ir pret. Apspriežam tālāk.

A.Endziņš: 32.pants – deputāta darbības garantiju termiņi. Tas ir jauns pants, ko ielikām iekšā pēc deputāta Šapovālova ierosinājuma. Priekšlikums papildināt to tekstu, kas ir šeit, ar vārdiem “ja cits nav atrunāts ar šo likumu”. Es vienkārši uzreiz tulkoju latviešu valodā, jo šeit ir runa par to, ka garantijas ir, tikai ir runa par to aizsardzību, bet nav šo 2 gadu, tāpēc nepieciešams precizējums. Šīs garantijas attiecas arī uz šiem 2 gadiem pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vairāk priekšlikumu neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Jā, balsojam ar papildinājumu. Vai visiem bija skaidrs, ko pateica deputāts Endziņš. Paldies. Lūdzu, rezultātu. Deputāt Geidān, mēs norunājām, ka balsošanas laikā nediskutēsim. Par – 119, es pieskaitīju jūs, lēmums tiek pieņemts. Tagad mums vajadzētu nobalsot kopumā par...

I.Geidāns: Pirms balsojam kopumā, man ir divi jautājumi, ja drīkstu tos uzdot. Pirmais. Es rūpīgi izskatīju visu tekstu un nekur neatradu deputāta garantiju laiku pēc tam, kad viņš būs beidzis deputēt.
Un otrais. Es varbūt kļūdos, kolēģi, bet man liekas, ka mēs balsot sākām no 4. panta.

Priekšsēdētājs: Mēs tagad balsosim kopumā tieši tāpēc, ka mēs pirmos nebalsojām, bet piekritām tiem mutiski.

A.Beluha: */Es lūdzu piedošanu. Iekams mēs balsosim par visu likumu, es gribētu tomēr izteikt vienu mazu piezīmi. 15.pantā, bet tas iet tālāk cauri visam tekstam, kam komisija, kas izskatīja to, vienbalsīgi piekrita, teikts: “deputātam ir tiesības uzaicināt vēlēšanu apgabalā izvietoto valsts orgānu un jebkuru organizāciju amatpersonas uz piedalīšanos iedzīvotāju pieņemšanās”. Bet, piemēram, man apgabalā nav neviena uzņēmuma, nevienas organizācijas, bet liels skaits vēlētāju. Daudziem deputātiem ir šāda situācija. Citam deputātam var būt otrādi, vēlētāju var būt mazāk, toties tur atrodas kā tirdzniecības pārvalde, tā uzņēmumi un kāda rūpnīca. Bet es varu uzaicināt tikai tos, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, tas attiecas uz visiem. Varbūt kādam republikā, Krāslavā, Saldū nepieciešams uzaicināt amatpersonu. Bet apgabala teritorijā šī organizācija neatrodas./

Priekšsēdētājs: Es mazliet paskaidrošu. Jums ir tiesības kā deputātam jebkurā gadījumā organizēt sapulci, bet šeit ir runa par vēlētāju sapulci, ja jūsu vēlētāji ir jūsu apgabalā.
No zāles: Nē, nē.

A.Beluha: */15.panta 2.rindkopā runa ir par to, ka iedzīvotāju pieņemšanā, kad es pieņemu savus vēlētājus, man ir tiesības pieaicināt tikai to valsts orgānu un jebkuras organizācijas, kuras atrodas manā vēlēšanu apgabalā, amatpersonas, t.i., es nevaru pieaicināt rūpnīcas direktoru, es nevaru pieaicināt tirdzniecības pārvaldes priekšnieku, kaut arī veikali ir šī apgabala teritorijā, es nevaru uzaicināt sakaru ministru, kaut gan pasta nodaļa nestrādā un cilvēki sūdzas par to, t.i., visu var atstāt, kā ir, tikai izņemt to, ka tikai to orgānu un organizāciju, kas izvietotas vēlēšanu apgabalā, amatpersonas. Tas attiecas uz absolūti visiem./

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Redziet, ja mēs izņemsim ārā vēlēšanu apgabalu, tad katrs no mums savā vēlēšanu apgabalā sadomās uzaicināt, piemēram, Ministru padomes priekšsēdētāju piedalīties vēlētāju pieņemšanā. Tas ir reāli iespējams?

A.Beluha: */Saprotams, ka viss darbojas saprātīgās robežās, un neviens neuzaicinās Ministru padomes priekšsēdētāju, bet runa ir par to, ka es, pildot savas funkcijas 64.apgabala vēlētāju priekšā, nevarēšu saskaņā ar šo statusu izmantot elementāras lietas, saistītas ar tirdzniecību, ar to, kas veido jebkura cilvēka dzīvi, arī laukos./

A.Endziņš: */Nē, es jūs lieliski saprotu, bet tas ir bīstami, ir arī otra puse, ja mēs izslēgsim “vēlēšanu iecirknī’, arī bīstami./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka jūs īsti nesapratāt likumu. Mums šis tiesības ir kā deputātiem, to jau likums kopumā paredz.

E.Cilinskis: Bet es aicinu tomēr piekrist, jo runa ir par apgabaliem, kuros ir tikai iedzīvotāji, kas ir saistīti ar tajā esošo rūpnīcu.

A.Endziņš: Man pašam ir vēlētāju apgabals – tā sauktais guļamistabu rajons, kurā nav neviena organizācija, kur varētu uzaicināt.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka šī problēma pastāv, bet mūsu likums dod iespēju. Ņemsim vērā: ja šobrīd mēs sāksim revidēt tos pantus, ko labojām, mēs sāksim iet pa riņķi. Mēs jau norunājām, ja nepaspējām konkrētā brīdī ierosināt, tad vairāk to nedarīsim.

E.Cilinskis: Te mazs kompromisa priekšlikums. Nevis vēlēšanu apgabalā, bet administratīvajā rajonā.

A.Endziņš: Pie amatpersonām jūs varat griezties ne tikai sakarā ar savu vēlēšanu apgabalu. Runa ir par vienu lietu, proti, jūs aicināt amatpersonu piedalīties vēlētāju pieņemšanas laikā. Saprotat? Tomēr tas nav tik būtiski, kā tiek uzsvērts pašreiz. Gluži otrādi.

M.Gavrilovs: */Man ir kompromisa priekšlikums. Man pašam ir tāds apgabals un maniem kolēģiem arī. Nu, lūk, skola blakus apgabalā, tipogrāfija, sakaru nodaļa kaimiņu apgabalā, veikals arī, tāpēc ka tas viss ir blakus. Tāpēc tāds priekšlikums: “izvietoti vēlēšanu apgabalos un kaimiņu apgabalos”. Tad neizbēgami tiks aptverti visi punkti, ar kuriem saistīti iedzīvotāji, es zinu, man ir kaimiņu apgabals, ārpus manējā, tur izvietots veikals “Minska”, visi iet uz turieni./

A.Endziņš: */Nu, redziet, kas par lietu, mums var būt blakus apgabals, robeža, teiksim, Proletāriešu un Maskavas rajonu robeža./

M.Gavrilovs: */Tam nav nozīmes. Kaimiņu apgabali ietilpst./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Jūs taču labi saprotat, ka mūsu tiesības ir daudz plašākas, nekā mēs tās cenšamies reglamentēt. Ja gadījumā šajā jautājumā radīsies problēma, tad to varam pat izskatīt sesijā vai Prezidijā. Es tomēr galvoju, ka šādas problēmas neradīsies, jo likums jau paredz ļoti lielas iespējas, ļoti plašas pilnvaras rīkot gan sapulces, gan tikties ar amatpersonām, gan prasīt no viņām atbildību. Tāpēc, lūdzu, nerevidēsim otrreiz likumu, lai mums nav jāsāk balsot no gala. Mans priekšlikums – šobrīd balsot par likumu kopumā. Ir ļoti labi, ka deputāts izvirza šo jautājumu. Paturēsim to atmiņā, ja radīsies problēmas, lai mēs varētu paskatīties, kā likums darbojas, vai mūsu prasības un likumā dotās tiesības tiek pildītas kā pienākas. Balsosim par likumu kopumā. Rezultāts – par 113. Likums ir pieņemts.
Pirms mēs beidzam šīsdienas sēdi, ir priekšlikums, prasība no lauksaimnieku grupas. Viņa uzskata, ka līdzšinējā sesijas darba organizācija ir neracionāla. Lai labāk sagatavotu jautājumus, grupa ierosina plenārsēdes noturēt divas reizes nedēļā un divas dienas atvēlēt darbam komisijās. Plenārsēdes noturamas otrdienās un trešdienās. Jūs redzējāt, ka arī šis likumprojekts komisijā bija vairākkārt apspriests, tomēr diskusijas plenārsēdē bija. Taču es pilnīgi piekrītu šim variantam. Arī citu zemju parlamentos plenārsēdes notiek divas dienas nedēļā, pārējās dienās strādā komisijas, tas ir galvenais darbs. Šī nedēļa ir saplānota, un mēs neko negrozīsim, bet par nākamo nedēļu lemsim atsevišķi.
Vēl ir vairāki priekšlikumi – pārtraukt radiotranslāciju. Deputāti uzskata, ka 20 deputātu priekšlikumu izskatīšana aizņems ētera laiku ar mazsvarīgiem jautājumiem. Priekšlikums – tiešās translācijas vietā izveidot 30-60 minūšu ilgu radioprogrammu – šodien Augstākajā padomē. Es arī domāju, ka tas ir nākotnes jautājums. Mums ir paredzēts, ka vajag izveidot Augstākās padomes parlamenta preses dienestu, kas gatavotu informācijas par parlamenta sēdēm. Pagaidām šo jautājumu atstāsim atklātu un nerisināsim.
Balsosim, vai rīt ir vajadzīga radiotranslācija? Rezultāts – priekšlikums par radiotranslāciju nav pieņemts.

A.Safonovs: */Saprotiet, kāda situācija, es atvainojos. Krievvalodīgā iedzīvotāju daļa diemžēl pašlaik palikusi tukšā, bez masu informācijas līdzekļiem, avīžu maz, bet es runāju to, ko zinu. Saprotiet, cilvēki ar nepacietību gaida radiotranslācijas, kuras bieži netraucē pat darba procesā, tā nav televīzija. Tomēr nepieciešama [sēžu] translācija, mēs taču risinām svarīgus jautājumus, nedrīkst iedzīvotājus atstāt bez informācijas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Providenko.

A.Providenko: */Par procedūru. Pašreiz uz balsošanu var likt tikai jautājumu par agrāk pieņemtā lēmuma par plenārsēžu radiotranslāciju atcelšanu, tāds lēmums tika pieņemts Augstākajā padomē, un tagad jūs varat ierosināt jautājumu tikai par šī agrāk pieņemtā lēmuma atcelšanu. Jūs paskaidrojiet sakarā ar šo manu paziņojumu, t.i., tagad ierosināja jautājumu ne par to, translēt vai netranslēt, bet faktiski mēs atcēlām agrāk pieņemto lēmumu šajā jautājumā. Tāpēc es jums saku: lai pieņemtu šo lēmumu, jūs to varat ierosināt tikai tādā redakcijā un par to balsot, bet ne otrādi./

Priekšsēdētājs: Deputāt Providenko, mēs šobrīd balsojam par to, vai rīt ir vajadzīga sēdes translācija, un mēs esam vairākkārt balsojuši, vai tas ir vai nav vajadzīgs.

No zāles: Es gribu atgādināt, ka 73 balsis bija pret, bet tas ir vairāk nekā puse, un tas ir procedūras jautājums. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Es uzskatu, ka deputāta Safonova priekšlikums ir ļoti nopietns, un principā to vajadzētu ņemt vērā. Taču runa bija tikai par rītdienas sēdi, tāpēc es lūdzu apdomāties, vai rītdien ir vai nav vajadzīga translācija, bet šobrīd ir nobalsots. Ja es nezinu, kādas ir radio iespējas, ja mūsu domas mainās, tad mēs varam nobalsot vēlreiz.
Rīt sēde sākas pulksten 10 kā parasti. Mēs balsojam tikai par rītdienu, vai rīt translācija būs vai nebūs. Nobalsojām, ka nav vajadzīga translācija. Daļa deputātu balsoja, lai sesiju netranslētu. Es domāju, ka šis jautājums ir skaidrs.
Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es gribēju praksē izmēģināt šodien pieņemto reglamentu, un uzdot jums jautājumu. Pirms vēlēšanām jūs kā Tautas frontes priekšsēdētājs paziņojāt, ka nepieciešams sagatavot tautu referendumam par pašnoteikšanos. Sakiet, lūdzu, šodien jūs esat mainījis savu viedokli vai ne?/

Priekšsēdētājs: Šis jautājums šobrīd nav ietverts darba kārtībā.

A.Aleksejevs: */Es jums uzdevu deputāta jautājumu un lūdzu uz to atbildēt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet savu jautājumu rakstiski, un es jums no tribīnes atbildēšu.

A.Aleksejevs: */Liels paldies. Statuss jau vairs nedarbojas./

Priekšsēdētājs: Deputāti, rīt sēdi sāksim pulksten 10.00.

J.Kinna: Uzmanību, cienījamie Tautas frontes frakcijas deputāti! Rītdiena frakcija izskatīs divus jautājumus, ko mēs iekļāvām papildu darba kārtībā – tas ir, par politisko partiju darbību, tātad rītdien pulcējamies pulksten 9 šajā zālē. Ja jūs neesat informēti, tad darba kārtība ir aptuveni tāda: rīt, parīt – plenārsēdes, ceturtdien strādā komisijas un pēcpusdienā – Prezidija sēde, bet piektdien – darbs komisijās vai tikšanās ar vēlētājiem.

(Sēdes beigas)