The Parties to this Protocol,

Mindful that water is essential to sustain life and that the availability of water in quantities, and of a quality, sufficient to meet basic human needs is a prerequisite both for improved health and for sustainable development,

Acknowledging the benefits to human health and well-being that accrue from wholesome and clean water and a harmonious and properly functioning water environment,

Aware that surface waters and groundwater are renewable resources with a limited capacity to recover from adverse impacts from human activities on their quantity and quality, that any failure to respect those limits may result in adverse effects, in both the short and long terms, on the health and well-being of those who rely on those resources and their quality, and that in consequence sustainable management of the hydrological cycle is essential for both meeting human needs and protecting the environment,

Aware also of the consequences for public health of shortfalls of water in the quantities, and of the quality, sufficient to meet basic human needs, and of the serious effects of such shortfalls, in particular on the vulnerable, the disadvantaged and the socially excluded,

Conscious that the prevention, control and reduction of water-related disease are important and urgent tasks which can only be satisfactorily discharged by enhanced cooperation at all levels and among all sectors, both within countries and between States,

Conscious also that surveillance of water-related disease and the establishment of early-warning systems and response systems are important aspects of the prevention, control and reduction of water-related disease,

Basing themselves upon the conclusions of the United Nations Conference on Environment and Development (Rio de Janeiro, 1992), in particular the Rio Declaration on Environment and Development and Agenda 21, as well as upon the programme for the further implementation of Agenda 21 (New York, 1997) and the consequent decision of the Commission on Sustainable Development on the sustainable management of freshwater (New York, 1998),

Deriving inspiration from the relevant provisions of the 1992 Convention on the Protection and Use of Transboundary Watercourses and International Lakes and emphasizing the need both to encourage more widespread application of those provisions and to complement that Convention with further measures to strengthen the protection of public health,

Taking note of the 1991 Convention on Environmental Impact Assessment in a Transboundary Context, the 1992 Convention on the Transboundary Effects of Industrial Accidents, the 1997 United Nations Convention on the Law of the Non-Navigational Uses of International Watercourses and the 1998 Convention on Access to Information, Public Participation in Decision-making and Access to Justice in Environmental Matters,

Further taking note of the pertinent principles, targets and recommendations of the 1989 European Charter on Environment and Health, the 1994 Helsinki Declaration on Environment and Health, and the Ministerial declarations, recommendations and resolutions of the "Environment for Europe" process,

Recognizing the sound basis and relevance of other environmental initiatives, instruments and processes in Europe, as well as the preparation and implementation of National Environment and Health Action Plans and of National Environment Action Plans,

Commending the efforts already undertaken by the United Nations Economic Commission for Europe and the Regional Office for Europe of the World Health Organization to strengthen bilateral and multilateral cooperation for the prevention, control and reduction of water-related disease,

Encouraged by the many examples of positive achievements by the States members of the United Nations Economic Commission for Europe and the States members of the Regional Committee for Europe of the World Health Organization in abating pollution and in maintaining and restoring water environments capable of supporting human health and well-being,

Have agreed as follows:

Article 1

OBJECTIVE

The objective of this Protocol is to promote at all appropriate levels, nationally as well as in transboundary and international contexts, the protection of human health and well-being, both individual and collective, within a framework of sustainable development, through improving water management, including the protection of water ecosystems, and through preventing, controlling and reducing water-related disease.

Article 2

DEFINITIONS

For the purposes of this Protocol,

1. "Water-related disease" means any significant adverse effects on human health, such as death, disability, illness or disorders, caused directly or indirectly by the condition, or changes in the quantity or quality, of any waters;

2. "Drinking water" means water which is used, or intended to be available for use, by humans for drinking, cooking, food preparation, personal hygiene or similar purposes;

3. "Groundwater" means all water which is below the surface of the ground in the saturation zone and in direct contact with the ground or subsoil;

4. "Enclosed waters" means artificially created water bodies separated from surface freshwater or coastal water, whether within or outside a building;

5. "Transboundary waters" means any surface or ground waters which mark, cross or are located on boundaries between two or more States; wherever transboundary waters flow directly into the sea, these transboundary waters end at a straight line across their respective mouths between points on the low-water line of their banks;

6. "Transboundary effects of water-related disease" means any significant adverse effects on human health, such as death, disability, illness or disorders, in an area under the jurisdiction of one Party, caused directly or indirectly by the condition, or changes in the quantity or quality, of waters in an area under the jurisdiction of another Party, whether or not such effects constitute a transboundary impact;

7. "Transboundary impact" means any significant adverse effect on the environment resulting from a change in the conditions of transboundary waters caused by a human activity, the physical origin of which is situated wholly or in part within an area under the jurisdiction of a Party to the Convention, within an area under the jurisdiction of another Party to the Convention. Such effects on the environment include effects on human health and safety, flora, fauna, soil, air, water, climate, landscape, and historical monuments or other physical structures or the interaction among these factors; they also include effects on the cultural heritage or socio-economic conditions resulting from alterations to those factors;

8. "Sanitation" means the collection, transport, treatment and disposal or reuse of human excreta or domestic waste water, whether through collective systems or by installations serving a single household or undertaking;

9. "Collective system" means:

(a) A system for the supply of drinking water to a number of households or undertakings; and/or

(b) A system for the provision of sanitation which serves a number of households or undertakings and, where appropriate, also provides for the collection, transport, treatment and disposal or reuse of industrial waste water,

whether provided by a body in the public sector, an undertaking in the private sector or by a partnership between the two sectors;

10. "Water-management plan" means a plan for the development, management, protection and/or use of the water within a territorial area or groundwater aquifer, including the protection of the associated ecosystems;

11. "The public" means one or more natural or legal persons, and, in accordance with national legislation or practice, their associations, organizations or groups;

12. "Public authority" means:

(a) Government at national, regional and other levels;

(b) Natural or legal persons performing public administrative functions under national law, including specific duties, activities or services in relation to the environment, public health, sanitation, water management or water supply;

(c) Any other natural or legal persons having public responsibilities or functions, or providing public services, under the control of a body or person falling within subparagraphs (a) or (b) above;

(d) The institutions of any regional economic integration organization referred to in article 21 which is a Party.

This definition does not include bodies or institutions acting in a judicial or legislative capacity;

13. "Local" refers to all relevant levels of territorial unit below the level of the State;

14. "Convention" means the Convention on the Protection and Use of Transboundary Watercourses and International Lakes, done at Helsinki on 17 March 1992;

15. "Meeting of the Parties to the Convention" means the body established by the Parties to the Convention in accordance with its article 17;

16. "Party" means, unless the text otherwise indicates, a State or a regional economic integration organization referred to in article 21 which has consented to be bound by this Protocol and for which this Protocol is in force;

17. "Meeting of the Parties" means the body established by the Parties in accordance with article 16.

Article 3

SCOPE

The provisions of this Protocol shall apply to:

(a) Surface freshwater;

(b) Groundwater;

(c) Estuaries;

(d) Coastal waters which are used for recreation or for the production of fish by aquaculture or for the production or harvesting of shellfish;

(e) Enclosed waters generally available for bathing;

(f) Water in the course of abstraction, transport, treatment or supply;

(g) Waste water throughout the course of collection, transport, treatment and discharge or reuse

Article 4

GENERAL PROVISIONS

1. The Parties shall take all appropriate measures to prevent, control and reduce water-related disease within a framework of integrated water-management systems aimed at sustainable use of water resources, ambient water quality which does not endanger human health, and protection of water ecosystems.

2. The Parties shall, in particular, take all appropriate measures for the purpose of ensuring:

(a) Adequate supplies of wholesome drinking water which is free from any micro-organisms, parasites and substances which, owing to their numbers or concentration, constitute a potential danger to human health. This shall include the protection of water resources which are used as sources of drinking water, treatment of water and the establishment, improvement and maintenance of collective systems;

(b) Adequate sanitation of a standard which sufficiently protects human health and the environment. This shall in particular be done through the establishment, improvement and maintenance of collective systems;

(c) Effective protection of water resources used as sources of drinking water, and their related water ecosystems, from pollution from other causes, including agriculture, industry and other discharges and emissions of hazardous substances. This shall aim at the effective reduction and elimination of discharges and emissions of substances judged to be hazardous to human health and water ecosystems;

(d) Sufficient safeguards for human health against water-related disease arising from the use of water for recreational purposes, from the use of water for aquaculture, from the water in which shellfish are produced or from which they are harvested, from the use of waste water for irrigation or from the use of sewage sludge in agriculture or aquaculture;

(e) Effective systems for monitoring situations likely to result in outbreaks or incidents of water-related disease and for responding to such outbreaks and incidents and to the risk of them.

3. Subsequent references in this Protocol to "drinking water" and "sanitation" are to drinking water and sanitation that are required to meet the requirements of paragraph 2 of this article.

4. The Parties shall base all such measures upon an assessment of any proposed measure in respect of all its implications, including the benefits, disadvantages and costs, for:

(a) Human health;

(b) Water resources; and

(c) Sustainable development,

which takes account of the differing new impacts of any proposed measure on the different environmental mediums.

5. The Parties shall take all appropriate action to create legal, administrative and economic frameworks which are stable and enabling and within which the public, private and voluntary sectors can each make its contribution to improving water management for the purpose of preventing, controlling and reducing water-related disease.

6. The Parties shall require public authorities which are considering taking action, or approving the taking by others of action, that may have a significant impact on the environment of any waters within the scope of this Protocol to take due account of any potential impact of that action on public health.

7. Where a Party is a Party to the Convention on Environmental Impact Assessment in a Transboundary Context, compliance by public authorities of that Party with the requirements of that Convention in relation to a proposed action shall satisfy the requirement under paragraph 6 of this article in respect of that action.

8. The provisions of this Protocol shall not affect the rights of Parties to maintain, adopt or implement more stringent measures than those set down in this Protocol.

9. The provisions of this Protocol shall not affect the rights and obligations of any Party to this Protocol deriving from the Convention or any other existing international agreement, except where the requirements under this Protocol are more stringent than the corresponding requirements under the Convention or that other existing international agreement.

Article 5

PRINCIPLES AND APPROACHES

In taking measures to implement this Protocol, the Parties shall be guided in particular by the following principles and approaches:

(a) The precautionary principle, by virtue of which action to prevent, control or reduce water-related disease shall not be postponed on the ground that scientific research has not fully proved a causal link between the factor at which such action is aimed, on the one hand, and the potential contribution of that factor to the prevalence of water-related disease and/or transboundary impacts, on the other hand;

(b) The polluter-pays principle, by virtue of which costs of pollution prevention, control and reduction shall be borne by the polluter;

(c) States have, in accordance with the Charter of the United Nations and the principles of international law, the sovereign right to exploit their own resources pursuant to their own environmental and developmental policies, and the responsibility to ensure that activities within their jurisdiction or control do not cause damage to the environment of other States or of areas beyond the limits of national jurisdiction;

(d) Water resources shall be managed so that the needs of the present generation are met without compromising the ability of future generations to meet their own needs;

(e) Preventive action should be taken to avoid outbreaks and incidents of water-related disease and to protect water resources used as sources of drinking water because such action addresses the harm more efficiently and can be more cost-effective than remedial action;

(f) Action to manage water resources should be taken at the lowest appropriate administrative level;

(g) Water has social, economic and environmental values and should therefore be managed so as to realize the most acceptable and sustainable combination of those values;

(h) Efficient use of water should be promoted through economic instruments and awareness-building;

(i) Access to information and public participation in decision-making concerning water and health are needed, inter alia, in order to enhance the quality and the implementation of the decisions, to build public awareness of issues, to give the public the opportunity to express its concerns and to enable public authorities to take due account of such concerns. Such access and participation should be supplemented by appropriate access to judicial and administrative review of relevant decisions;

(j) Water resources should, as far as possible, be managed in an integrated manner on the basis of catchment areas, with the aims of linking social and economic development to the protection of natural ecosystems and of relating water-resource management to regulatory measures concerning other environmental mediums. Such an integrated approach should apply across the whole of a catchment area, whether transboundary or not, including its associated coastal waters, the whole of a groundwater aquifer or the relevant parts of such a catchment area or groundwater aquifer;

(k) Special consideration should be given to the protection of people who are particularly vulnerable to water-related disease;

(l) Equitable access to water, adequate in terms both of quantity and of quality, should be provided for all members of the population, especially those who suffer a disadvantage or social exclusion;

(m) As a counterpart to their rights and entitlements to water under private law and public law, natural and legal persons and institutions, whether in the public sector or the private sector, should contribute to the protection of the water environment and the conservation of water resources; and

(n) In implementing this Protocol, due account should be given to local problems, needs and knowledge.

Article 6

TARGETS AND TARGET DATES

1. In order to achieve the objective of this Protocol, the Parties shall pursue the aims of:

(a) Access to drinking water for everyone;

(b) Provision of sanitation for everyone

within a framework of integrated water-management systems aimed at sustainable use of water resources, ambient water quality which does not endanger human health, and protection of water ecosystems.

2. For these purposes, the Parties shall each establish and publish national and/or local targets for the standards and levels of performance that need to be achieved or maintained for a high level of protection against water-related disease. These targets shall be periodically revised. In doing all this, they shall make appropriate practical and/or other provisions for public participation, within a transparent and fair framework, and shall ensure that due account is taken of the outcome of the public participation. Except where national or local circumstances make them irrelevant for preventing, controlling and reducing water-related disease, the targets shall cover, inter alia:

(a) The quality of the drinking water supplied, taking into account the Guidelines for drinking-water quality of the World Health Organization;

(b) The reduction of the scale of outbreaks and incidents of water-related disease;

(c) The area of territory, or the population sizes or proportions, which should be served by collective systems for the supply of drinking water or where the supply of drinking water by other means should be improved;

(d) The area of territory, or the population sizes or proportions, which should be served by collective systems of sanitation or where sanitation by other means should be improved;

(e) The levels of performance to be achieved by such collective systems and by such other means of water supply and sanitation respectively;

(f) The application of recognized good practice to the management of water supply and sanitation, including the protection of waters used as sources for drinking water;

(g) The occurrence of discharges of:

(i) Untreated waste water; and

(ii) Untreated storm water overflows

from waste-water collection systems to waters within the scope of this Protocol;

(h) The quality of discharges of waste water from waste-water treatment installations to waters within the scope of this Protocol;

(i) The disposal or reuse of sewage sludge from collective systems of sanitation or other sanitation installations and the quality of waste water used for irrigation purposes, taking into account the Guidelines for the safe use of waste water and excreta in agriculture and aquaculture of the World Health Organization and the United Nations Environment Programme;

(j) The quality of waters which are used as sources for drinking water, which are generally used for bathing or which are used for aquaculture or for the production or harvesting of shellfish;

(k) The application of recognized good practice to the management of enclosed waters generally available for bathing;

(l) The identification and remediation of particularly contaminated sites which adversely affect waters within the scope of this Protocol or are likely to do so and which thus threaten to give rise to water-related disease;

(m) The effectiveness of systems for the management, development, protection and use of water resources, including the application of recognized good practice to the control of pollution from sources of all kinds;

(n) The frequency of the publication of information on the quality of the drinking water supplied and of other waters relevant to the targets in this paragraph in the intervals between the publication of information under article 7, paragraph 2.

3. Within two years of becoming a Party, each Party shall establish and publish targets referred to in paragraph 2 of this article, and target dates for achieving them.

4. Where a long process of implementation is foreseen for the achievement of a target, intermediate or phased targets shall be set.

5. In order to promote the achievement of the targets referred to in paragraph 2 of this article, the Parties shall each:

(a) Establish national or local arrangements for coordination between their competent authorities;

(b) Develop water-management plans in transboundary, national and/or local contexts, preferably on the basis of catchment areas or groundwater aquifers. In doing so, they shall make appropriate practical and/or other provisions for public participation, within a transparent and fair framework, and shall ensure that due account is taken of the outcome of the public participation. Such plans may be incorporated in other relevant plans, programmes or documents which are being drawn up for other purposes, provided that they enable the public to see clearly the proposals for achieving the targets referred to in this article and the respective target dates;

(c) Establish and maintain a legal and institutional framework for monitoring and enforcing standards for the quality of drinking water;

(d) Establish and maintain arrangements, including, where appropriate, legal and institutional arrangements, for monitoring, promoting the achievement of and, where necessary, enforcing the other standards and levels of performance for which targets referred to in paragraph 2 of this article are set.

Article 7

REVIEW AND ASSESSMENT OF PROGRESS

1. The Parties shall each collect and evaluate data on:

(a) Their progress towards the achievement of the targets referred to in article 6, paragraph 2;

(b) Indicators that are designed to show how far that progress has contributed towards preventing, controlling or reducing water-related disease.

2. The Parties shall each publish periodically the results of this collection and evaluation of data. The frequency of such publication shall be established by the Meeting of the Parties.

3. The Parties shall each ensure that the results of water and effluent sampling carried out for the purpose of this collection of data are available to the public.

4. On the basis of this collection and evaluation of data, each Party shall review periodically the progress made in achieving the targets referred to in article 6, paragraph 2, and publish an assessment of that progress. The frequency of such reviews shall be established by the Meeting of the Parties. Without prejudice to the possibility of more frequent reviews under article 6, paragraph 2, reviews under this paragraph shall include a review of the targets referred to in article 6, paragraph 2, with a view to improving the targets in the light of scientific and technical knowledge.

5. Each Party shall provide to the secretariat referred to in article 17, for circulation to the other Parties, a summary report of the data collected and evaluated and the assessment of the progress achieved. Such reports shall be in accordance with guidelines established by the Meeting of the Parties. These guidelines shall provide that the Parties can use for this purpose reports covering the relevant information produced for other international forums.

6. The Meeting of the Parties shall evaluate progress in implementing this Protocol on the basis of such summary reports.

Article 8

RESPONSE SYSTEMS

1. The Parties shall each, as appropriate, ensure that:

(a) Comprehensive national and/or local surveillance and early-warning systems are established, improved or maintained which will:

(i) Identify outbreaks or incidents of water-related disease or significant threats of such outbreaks or incidents, including those resulting from water-pollution incidents or extreme weather events;

(ii) Give prompt and clear notification to the relevant public authorities about such outbreaks, incidents or threats;

(iii) In the event of any imminent threat to public health from water-related disease, disseminate to members of the public who may be affected all information that is held by a public authority and that could help the public to prevent or mitigate harm;

(iv) Make recommendations to the relevant public authorities and, where appropriate, to the public about preventive and remedial actions;

(b) Comprehensive national and local contingency plans for responses to such outbreaks, incidents and risks are properly prepared in due time;

(c) The relevant public authorities have the necessary capacity to respond to such outbreaks, incidents or risks in accordance with the relevant contingency plan.

2. Surveillance and early-warning systems, contingency plans and response capacities in relation to water-related disease may be combined with those in relation to other matters.

3. Within three years of becoming a Party, each Party shall have established the surveillance and early-warning systems, contingency plans and response capacities referred to in paragraph 1 of this article.

Article 9

PUBLIC AWARENESS, EDUCATION, TRAINING, RESEARCH AND DEVELOPMENT AND INFORMATION

1. The Parties shall take steps designed to enhance the awareness of all sectors of the public regarding:

(a) The importance of, and the relationship between, water management and public health;

(b) The rights and entitlements to water and corresponding obligations under private and public law of natural and legal persons and institutions, whether in the public sector or the private sector, as well as their moral obligations to contribute to the protection of the water environment and the conservation of water resources.

2. The Parties shall promote:

(a) Understanding of the public-health aspects of their work by those responsible for water management, water supply and sanitation; and

(b) Understanding of the basic principles of water management, water supply and sanitation by those responsible for public health.

3. The Parties shall encourage the education and training of the professional and technical staff who are needed for managing water resources and for operating systems of water supply and sanitation, and encourage the updating and improvement of their knowledge and skills. This education and training shall include relevant aspects of public health.

4. The Parties shall encourage:

(a) Research into, and development of, cost-effective means and techniques for the prevention, control and reduction of water-related disease;

(b) Development of integrated information systems to handle information about long-term trends, current concerns and past problems and successful solutions to them in the field of water and health, and provision of such information to competent authorities.

Article 10

PUBLIC INFORMATION

1. As a complement to the requirements of this Protocol for Parties to publish specific information or documents, each Party shall take steps within the framework of its legislation to make available to the public such information as is held by public authorities and is reasonably needed to inform public discussion of:

(a) The establishment of targets and of target dates for their achievement and the development of water-management plans in accordance with article 6;

(b) The establishment, improvement or maintenance of surveillance and early-warning systems and contingency plans in accordance with article 8;

(c) The promotion of public awareness, education, training, research, development and information in accordance with article 9.

2. Each Party shall ensure that public authorities, in response to a request for other information relevant to the implementation of this Protocol, make such information available within a reasonable time to the public, within the framework of national legislation.

3. The Parties shall ensure that information referred to in article 7, paragraph 4, and paragraph 1 of this article shall be available to the public at all reasonable times for inspection free of charge, and shall provide members of the public with reasonable facilities for obtaining from the Parties, on payment of reasonable charges, copies of such information.

4. Nothing in this Protocol shall require a public authority to publish information or make information available to the public if:

(a) The public authority does not hold the information;

(b) The request for the information is manifestly unreasonable or formulated in too general a manner; or

(c) The information concerns material in the course of completion or concerns internal communications of public authorities where such an exemption is provided for in national law or customary practice, taking into account the public interest served by disclosure.

5. Nothing in this Protocol shall require a public authority to publish information or make information available to the public if disclosure of the information would adversely affect:

(a) The confidentiality of the proceedings of public authorities, where such confidentiality is provided for under national law;

(b) International relations, national defence or public security;

(c) The course of justice, the ability of a person to receive a fair trial or the ability of a public authority to conduct an enquiry of a criminal or disciplinary nature;

(d) The confidentiality of commercial or industrial information, where such confidentiality is protected by law in order to protect a legitimate economic interest. Within this framework, information on emissions and discharges which are relevant for the protection of the environment shall be disclosed;

(e) Intellectual property rights;

(f) The confidentiality of personal data and/or files relating to a natural person where that person has not consented to the disclosure of the information to the public, where such confidentiality is provided for in national law;

(g) The interests of a third party which has supplied the information requested without that party being under, or being capable of being put under, a legal obligation to do so, and where that party does not consent to the release of the material; or

(h) The environment to which the information relates, such as the breeding sites of rare species.

These grounds for not disclosing information shall be interpreted in a restrictive way, taking into account the public interest served by disclosure and taking into account whether the information relates to emissions and discharges into the environment.

Article 11

INTERNATIONAL COOPERATION

The Parties shall cooperate and, as appropriate, assist each other:

(a) In international actions in support of the objectives of this Protocol;

(b) On request, in implementing national and local plans in pursuance of this Protocol.

Article 12

JOINT AND COORDINATED INTERNATIONAL ACTION

In pursuance of article 11, subparagraph (a), the Parties shall promote cooperation in international action relating to:

(a) The development of commonly agreed targets for matters referred to in article 6, paragraph 2;

(b) The development of indicators for the purposes of article 7, paragraph 1 (b), to show how far action on water-related disease has been successful in preventing, controlling and reducing such disease;

(c) The establishment of joint or coordinated systems for surveillance and early-warning systems, contingency plans and response capacities as part of, or to complement, the national systems maintained in accordance with article 8 for the purpose of responding to outbreaks and incidents of water-related disease and significant threats of such outbreaks and incidents, especially from water-pollution incidents or extreme weather events;

(d) Mutual assistance in responding to outbreaks and incidents of water-related disease and significant threats of such outbreaks and incidents, especially from water-pollution incidents or extreme weather events;

(e) The development of integrated information systems and databases, exchange of information and sharing of technical and legal knowledge and experience;

(f) The prompt and clear notification by the competent authorities of one Party to the corresponding authorities of other Parties which may be affected of:

(i) Outbreaks and incidents of water-related disease, and

(ii) Significant threats of such outbreaks and incidents

which have been identified;

(g) The exchange of information on effective means of disseminating to the public information about water-related disease.

Article 13

COOPERATION IN RELATION TO TRANSBOUNDARY WATERS

1. Where any Parties border the same transboundary waters, as a complement to their other obligations under articles 11 and 12, they shall cooperate and, as appropriate, assist each other to prevent, control and reduce transboundary effects of water-related disease. In particular, they shall:

(a) Exchange information and share knowledge about the transboundary waters and the problems and risks which they present with the other Parties bordering the same waters;

(b) Endeavour to establish with the other Parties bordering the same transboundary waters joint or coordinated water-management plans in accordance with article 6, paragraph 5 (b), and surveillance and early-warning systems and contingency plans in accordance with article 8, paragraph 1, for the purpose of responding to outbreaks and incidents of water-related disease and significant threats of such outbreaks and incidents, especially from water-pollution incidents or extreme weather events;

(c) On the basis of equality and reciprocity, adapt their agreements and other arrangements regarding their transboundary waters in order to eliminate any contradictions with the basic principles of this Protocol and to define their mutual relations and conduct regarding the aims of this Protocol;

(d) Consult each other, at the request of any one of them, on the significance of any adverse effect on human health which may constitute a water-related disease.

2. Where the Parties concerned are Parties to the Convention, the cooperation and assistance in respect of any transboundary effects of water-related disease which are transboundary impacts shall take place in accordance with the provisions of the Convention.

Article 14

INTERNATIONAL SUPPORT FOR NATIONAL ACTION

When cooperating and assisting each other in the implementation of national and local plans in pursuance of article 11, subparagraph (b), the Parties shall, in particular, consider how they can best help to promote:

(a) Preparation of water-management plans in transboundary, national and/or local contexts and of schemes for improving water supply and sanitation;

(b) Improved formulation of projects, especially infrastructure projects, in pursuance of such plans and schemes, in order to facilitate access to sources of finance;

(c) Effective execution of such projects;

(d) Establishment of systems for surveillance and early-warning systems, contingency plans and response capacities in relation to water-related disease;

(e) Preparation of legislation needed to support the implementation of this Protocol;

(f) Education and training of key professional and technical staff;

(g) Research into, and development of, cost-effective means and techniques for preventing, controlling and reducing water-related disease;

(h) Operation of effective networks to monitor and assess the provision and quality of water-related services, and development of integrated information systems and databases;

(i) Achievement of quality assurance for monitoring activities, including inter-laboratory comparability.

Article 15

REVIEW OF COMPLIANCE

The Parties shall review the compliance of the Parties with the provisions of this Protocol on the basis of the reviews and assessments referred to in article 7. Multilateral arrangements of a non-confrontational, non-judicial and consultative nature for reviewing compliance shall be established by the Parties at their first meeting. These arrangements shall allow for appropriate public involvement.

Article 16

MEETING OF THE PARTIES

1. The first meeting of the Parties shall be convened no later than eighteen months after the date of the entry into force of this Protocol. Thereafter, ordinary meetings shall be held at regular intervals to be determined by the Parties, but at least every three years, except in so far as other arrangements are necessary to achieve the aims of paragraph 2 of this article. The Parties shall hold an extraordinary meeting if they so decide in the course of an ordinary meeting or at the written request of any Party, provided that, within six months of it being communicated to all Parties, the said request is supported by at least one third of the Parties.

2. Where possible, ordinary meetings of the Parties shall be held in conjunction with the meetings of the Parties to the Convention.

3. At their meetings, the Parties shall keep under continuous review the implementation of this Protocol, and, with this purpose in mind, shall:

(a) Review the policies for and methodological approaches to the prevention, control and reduction of water-related disease, promote their convergence, and strengthen transboundary and international cooperation in accordance with articles 11, 12, 13 and 14;

(b) Evaluate progress in implementing this Protocol on the basis of information provided by the Parties in accordance with guidelines established by the Meeting of the Parties. Such guidelines shall avoid duplication of effort in reporting requirements;

(c) Be kept informed on progress made in the implementation of the Convention;

(d) Exchange information with the Meeting of the Parties to the Convention, and consider the possibilities for joint action with it;

(e) Seek, where appropriate, the services of relevant bodies of the Economic Commission for Europe and of the Regional Committee for Europe of the World Health Organization;

(f) Establish the modalities for the participation of other competent international governmental and non-governmental bodies in all meetings and other activities pertinent to the achievement of the purposes of this Protocol;

(g) Consider the need for further provisions on access to information, public participation in decision-making and public access to judicial and administrative review of decisions within the scope of this Protocol, in the light of experience gained on these matters in other international forums;

(h) Establish a programme of work, including projects to be carried out jointly under this Protocol and the Convention, and set up any bodies needed to implement this programme of work;

(i) Consider and adopt guidelines and recommendations which promote the implementation of the provisions of this Protocol;

(j) At the first meeting, consider and by consensus adopt rules of procedure for their meetings. These rules of procedure shall contain provision to promote harmonious cooperation with the Meeting of the Parties to the Convention;

(k) Consider and adopt proposals for amendments to this Protocol;

(l) Consider and undertake any additional action that may be required for the achievement of the purposes of this Protocol.

Article 17

SECRETARIAT

1. The Executive Secretary of the Economic Commission for Europe and the Regional Director of the Regional Office for Europe of the World Health Organization shall carry out the following secretariat functions for this Protocol:

(a) The convening and preparing of meetings of the Parties;

(b) The transmission to the Parties of reports and other information received in accordance with the provisions of this Protocol;

(c) The performance of such other functions as may be determined by the Meeting of the Parties on the basis of available resources.

2. The Executive Secretary of the Economic Commission for Europe and the Regional Director of the Regional Office for Europe of the World Health Organization shall:

(a) Set out details of their work-sharing arrangements in a Memorandum of Understanding, and inform the Meeting of the Parties accordingly;

(b) Report to the Parties on the elements of, and the modalities for carrying out, the programme of work referred to in article 16, paragraph 3.

Article 18

AMENDMENTS TO THE PROTOCOL

1. Any Party may propose amendments to this Protocol.

2. Proposals for amendments to this Protocol shall be considered at a meeting of the Parties.

3. The text of any proposed amendment to this Protocol shall be submitted in writing to the secretariat, which shall communicate it to all Parties at least ninety days before the meeting at which it is proposed for adoption.

4. An amendment to this Protocol shall be adopted by consensus of the representatives of the Parties present at the meeting. The adopted amendment shall be communicated by the secretariat to the Depositary, who shall circulate it to all Parties for their acceptance. The amendment shall enter into force for the Parties which have accepted it on the ninetieth day after the date on which two thirds of those Parties have deposited with the Depositary their instruments of acceptance of the amendment. The amendment shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after the date on which that Party deposits its instrument of acceptance of the amendment.

Article 19

RIGHT TO VOTE

1. Except as provided for in paragraph 2 of this article, each Party shall have one vote.

2. Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their member States which are Parties. Such organizations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs, and vice versa.

Article 20

SETTLEMENT OF DISPUTES

1. If a dispute arises between two or more Parties about the interpretation or application of this Protocol, they shall seek a solution by negotiation or by any other means of dispute settlement acceptable to the parties to the dispute.

2. When signing, ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol, or at any time thereafter, a Party may declare in writing to the Depositary that for a dispute not resolved in accordance with paragraph 1 of this article, it accepts one of the following means of dispute settlement as compulsory in relation to any Party accepting the same obligation:

(a) Where the Parties are Parties to the Convention, and have accepted as compulsory in relation to each other one or both of the means of dispute settlement provided in the Convention, the settlement of the dispute in accordance with the provisions of the Convention for the settlement of disputes arising in connection with the Convention;

(b) In any other case, the submission of the dispute to the International Court of Justice, unless the Parties agree to arbitration or some other form of dispute resolution.

Article 21

SIGNATURE

This Protocol shall be open for signature in London on 17 and 18 June 1999 on the occasion of the Third Ministerial Conference on Environment and Health, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 18 June 2000, by States members of the Economic Commission for Europe, by States members of the Regional Committee for Europe of the World Health Organization, by States having consultative status with the Economic Commission for Europe pursuant to paragraph 8 of Economic and Social Council resolution 36 (IV) of 28 March 1947, and by regional economic integration organizations constituted by sovereign States members of the Economic Commission for Europe or members of the Regional Committee for Europe of the World Health Organization to which their member States have transferred competence over matters governed by this Protocol, including the competence to enter into treaties in respect of these matters.

Article 22

RATIFICATION, ACCEPTANCE, APPROVAL AND ACCESSION

1. This Protocol shall be subject to ratification, acceptance or approval by signatory States and regional economic integration organizations.

2. This Protocol shall be open for accession by the States and organizations referred to in article 21.

3. Any organization referred to in article 21 which becomes a Party without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under this Protocol. In the case of such organizations, one or more of whose member States is a Party, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under this Protocol. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under this Protocol concurrently.

4. In their instruments of ratification, acceptance, approval or accession, the regional economic integration organizations referred to in article 21 shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Protocol. These organizations shall also inform the Depositary of any substantial modification to the extent of their competence.

5. The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

Article 23

ENTRY INTO FORCE

1. This Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For the purposes of paragraph 1 of this article, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by States members of such an organization.

3. For each State or organization referred to in article 21 which ratifies, accepts or approves this Protocol or accedes thereto after the deposit of the sixteenth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit by such State or organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 24

WITHDRAWAL

At any time after three years from the date on which this Protocol has come into force with respect to a Party, that Party may withdraw from the Protocol by giving written notification to the Depositary. Any such withdrawal shall take effect on the ninetieth day after the date of its receipt by the Depositary.

Article 25

DEPOSITARY

The Secretary-General of the United Nations shall act as the Depositary of this Protocol.

Protokola puses:

Apzinādamās, ka ūdens ir būtisks, lai pastāvētu dzīvība, lai tas būtu kvalitatīvs, pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu cilvēku pamatprasības un ir priekšnosacījums gan veselības stāvokļa uzlabošanai, gan arī ilgtspējīgai attīstībai,

Atzīstot labumu cilvēka veselībai un labklājībai, ko dod veselīgs un tīrs ūdens un līdzsvarota un atbilstoši funkcionējoša ūdens vide,

Apzinoties, ka virszemes un pazemes ūdeņi ir resursi ar ierobežotām spējām kvantitatīvi un kvalitatīvi atjaunoties no cilvēku iedarbības kaitīgās ietekmes. Jebkāda šo ierobežojumu neievērošana var dot pretēju efektu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa laika periodā uz cilvēku veselību un labklājību, kad balstās uz ūdens resursu kvalitāti un efektīvu hidroloģiskā cikla apsaimniekošanu, kā arī ir būtiska cilvēka vajadzību apmierināšanai un vides aizsardzībai,

Apzinoties arī ūdens un kvalitātes trūkumus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, kas neapmierina cilvēku prasības un šo trūkumu ietekmi īpaši uz trūcīgo sociāli atstumto sabiedrības slāni,

Apzinoties, ka ar ūdeni saistīto slimību novēršana, samazināšana un kontrole ir svarīgs un neatliekams uzdevums, kuru var adekvāti realizēt tikai paaugstinot sadarbību visos līmeņos starp visiem sektoriem visās valstīs un starp valstīm,

Apzinoties arī ar ūdeni saistīto slimību uzraudzība un agrā brīdināšanas sistēmu izveidošana ir svarīgs, ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, samazināšanas un kontroles pasākums,

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju konferences Par vidi un attīstību (Riodežaneiro, 1992) secinājumiem, un īpaši uz Rio Deklarāciju par vidi un attīstību un "Agenda 21" IEVIEŠANAS PROGRAMMU (Ņujorka, 1997), un sekojošu komisijas lēmumu par ilgtspējīgu attīstību un saldūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (Ņujorka, 1998),

Iedvesmojoties no 1992.gada Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu sekojošiem priekšnoteikumiem un uzsverot nepieciešamību gan veicināt šo noteikumu īstenošanu, gan papildināt konvenciju ar citiem līdzekļiem, lai nostiprinātu sabiedrības veselības aizsardzību,

Atsaucoties uz 1991.gada Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, 1992.gada Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību, 1997.gada Apvienoto Nāciju Konvenciju par Likumu par starptautisko ūdensteču izmantošanu ārpus navigācijas un 1998.gada Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

Tālāk atsaucoties uz principiem, mērķiem un rekomendācijām 1989.gada Eiropas hartā Par vidi un veselību un 1994.gada Helsinku deklarācijā par vidi un veselību un "Vide Eiropā" procesa ministru deklarācijās, rekomendācijās un rezolūcijās,

Atzīstot kā pamatu un ciešo saistību ar citām vides iniciatīvām, instrumentiem un vides procesiem Eiropā, ar Nacionālajiem vides un veselības rīcības plāniem un Nacionālajiem vides aizsardzības plāniem,

Cildinot Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja pieliktās pūles abpusējās un daudzpusējās sadarbības stiprināšanā, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu slimības, kas izplatās ar ūdeni,

Iedrošinātas ar daudzu pozitīvu piemēru sasniegumiem no Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja dalībvalstu puses piesārņojuma samazināšanā, un, tādas ūdens vides saglabāšanā un atjaunošanā, kas spējīga nodrošināt cilvēka veselību un labklājību,

Vienojās par sekojošo:

1. pants

MĒRĶIS

Šī protokola mērķis ir veicināt cilvēka veselības un labklājības aizsardzību gan individuāli, gan kopēji ilgtspējīgas attīstības ietvaros, gan arī robežu šķērsojošā un starptautiskajā kontekstā visos atbilstošos līmeņos, uzlabojot ūdens apsaimniekošanu, ieskaitot ūdens ekosistēmas aizsardzību un novēršot, samazinot un kontrolējot ar ūdeni saistītās slimības.

2. pants

DEFINĪCIJAS

Šī protokola kontekstā:

1. "Ar ūdeni saistītās slimības" nozīmē jebkādu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību, tādu kā nāvi, slimību vai traucējumu, kuru tieši vai netieši rada apstākļi vai izmaiņas jebkuru ūdeņu kvalitātē vai kvantitātē;

2. "Dzeramais ūdens" nozīmē ūdeni, ko izmanto cilvēki un, kas ir paredzēts ēdienu gatavošanai, dzeršanai, vārīšanai, personiskai higiēnai vai līdzīgiem mērķiem;

3. "Pazemes ūdeņi" ir visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas piesātinājuma zonā un tiešā kontaktā ar zemi vai augsnes apakškārtu;

4. "Slēgtie/Norobežojošie ūdeņi" ir jebkuri mākslīgi radīti ūdens krājumi, kas norobežoti no virszemes saldūdeņiem vai piekrastes ūdeņiem vai nu celtnes iekšienē vai ārpusē;

5. "Robežšķērsojošie ūdeņi" ir jebkuri virszemes vai pazemes ūdeņi, kas iezīmē, šķērso robežas starp divām vai vairāk valstīm vai atrodas uz tādām robežām; tajos gadījumos, kad robežu šķērsojošie ūdeņi ietek tieši jūrā, šo ūdeņu robežas apzīmē ar taisnu līniju, kas šķērso ieteku starp punktiem uz maksimālās bēguma ūdens līnijas to krastos;

6. "Ar ūdeni saistīto slimību robežu šķērsojošā ietekme" ir jebkāda kaitīga ietekme uz cilvēka veselību, tāda kā nāve, invaliditāte, slimība vai traucējums teritorijā, kas ir viena Puse, ko tieši vai netieši rada apstākļi vai izmaiņas jebkādu ūdeņu kvalitātē vai kvalitātē otras Puses jurisdikcijas ūdeņu apgabalā, un šāda ietekme rada vai nerada robežu šķērsojošo iedarbību;

7. "Robežu šķērsojošā ietekme" nozīmē ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi ar robežu šķērsojošām ūdeņu pārmaiņām, ko izraisījusi cilvēka iedarbība, kuras fiziskais avots pilnīgi vai daļēji atrodas rajonā, kas ir citas Puses jurisdikcijā. Pie šādas ietekmes uz apkārtējo vidi pieder sekas, kas iespaido cilvēka veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeņus, klimatu, ainavu un vēstures pieminekļus vai citus materiālus objektus, vai šo faktoru mijiedarbību, šeit pieder sekas, kas iespaido kultūras mantojumu vai sociālekonomiskos apstākļus, kas rodas šo faktoru pārmaiņu rezultātā;

8. "Sanitārija" nozīmē cilvēku ekskrētu vai sadzīves notekūdeņu savākšanu, transportēšanu, attīrīšanu un novadīšanu vai nu caur kopējo sistēmu, vai caur iekārtām, kas kalpo vienai mājsaimniecībai vai uzņēmumam;

9. "Kopējā sistēma" ir:

(a) Sistēma, kas domāta dzeramā ūdens piegādei vairākām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, un/vai:

(b) Sistēma, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, transportēšanu, attīrīšanu un apglabāšanu vai rūpniecības notekūdeņu otrreizēju izmantošanu, ko nodrošina ar sabiedriskā sektora pārstāvju, uzņēmējdarbību privātā sektorā un abu šo sektoru līdzdalību;

10. "Ūdens apsaimniekošanas plāns" ir ūdens attīstības, apsaimniekošanas, aizsardzības un/vai izmantošanas plāns noteiktas teritorijas vai pazemes ūdeņu horizonta robežās, ietverot ar to saistīto ekosistēmu aizsardzību;

11. "Sabiedrība" apzīmē jebkādu vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un, saskaņā ar likumdošanas praksi, to asociācijas, organizācijas un grupas;

12. Valsts pārvalde nozīmē:

(a) Valdība nacionālajā, reģionālajā un citos līmeņos;

(b) Fiziskās vai juridiskās personas, kas pilda valsts administratīvās funkcijas saskaņā ar nacionāliem likumiem, ietverot īpašus pienākumus, aktivitātes vai pakalpojumus attiecībā uz vidi, sabiedrības veselību, sanitāriju, ūdens apsaimniekošanu vai ūdens apgādi;

(c) Jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas ar valsts atbildību vai funkcijām vai arī nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un, kuras kontrolē cita institūcija vai persona, kas minēta apakšparagrāfā (a) vai (b);

(d) Jebkuras reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kura ir Puse, kas minēta 21.pantā, institūcijas.

Šī definīcija neietver organizācijas un institūcijas, kuras darbojas juridiskā vai likumdošanas jomā;

13. "Vietējais" attiecināms uz visām tām teritoriālajām vienībām, kas ir zem nacionālā līmeņa valstī;

14. "Konvencija" šeit minēta kā Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kas pieņemta 1992.gada 17.martā Helsinkos;

15. "Konvencijas Pušu Apspriede" ir institūcija, ko nodibina konvencijas dalībvalstis saskaņā ar 17.pantu;

16. "Puse", ja tekstā nav noteikts citādi, ir valsts vai reģionāli ekonomiska integrācijas organizācija, kas atrunāta 21.pantā, un kurā šis Protokols ir atzīts par spēkā esošu un saistošu valstij;

17. "Pušu Apspriede" ir varas orgāns, ko nodibina puses/dalībvalstis saskaņā ar 16.pantu.

3. pants

KOMPETENCE

Šī protokola noteikumi attiecas uz:

(a) virszemes ūdeņiem;

(b) pazemes ūdeņiem;

(c) estuāriem;

(d) piekrastes ūdeņiem, kurus izmanto atpūtai vai zivju audzēšanai ūdenssaimniecībā vai jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai vai ievākšanai;

(e) norobežotiem / slēgtiem ūdeņiem, kurus izmanto kā peldūdeņus;

(f) ūdens plūsma, kas paredzēta nošķiršanai, transportēšanai, attīrīšanai vai apgādei;

(g) notekūdeņi savākšanas, transportēšanas, attīrīšanas, izplūdes vai atkārtotas lietošanas ciklā.

4. pants

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Pusēm jāizmanto visi līdzekļi, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu ar ūdeni saistītās slimības integrētas ūdens apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, kas būtu vērsta uz ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un ūdens ekosistēmu aizsardzību, apkārtējo ūdeņu resursu kvalitāti, kas neapdraud cilvēku veselību;

2. Pusēm īpaši jāpielieto visi attiecīgie līdzekļi mērķa nodrošināšanai:

(a) Adekvāta dzeramā ūdens apgāde, brīva no jebkādiem mikroorganismiem, parazītiem un vielām, kas to skaita vai koncentrācijas dēļ var izsaukt draudus cilvēka veselībai. Šeit jāietver to ūdens resursu aizsardzība, no kuriem tiek iegūts dzeramais ūdens, kā arī kopējo sistēmu izveide, uzlabošana, uzturēšana;

(b) Adekvāti sanitārijas standarti, kas pietiekami droši aizsargā cilvēka veselību un vidi. Noteikuma sasniegšanā īpaša uzmanība jāvelta kopēju centralizētu sistēmu izveidei, uzlabošanai un uzturēšanai;

(c) Ūdens resursu un ekosistēmu efektīva aizsardzība, kuri tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei, kā arī aizsardzība pret piesārņojumu no citiem piesārņojuma avotiem, tai skaitā no lauksaimniecības, ražošanas, bīstamo vielu izplūdēm, emisijām. Šīs darbības būtu jāvirza uz šādu vielu efektīvu samazināšanu vai novēršanu;

(d) Pietiekama aizsardzība un drošība cilvēku veselībai pret ūdeni saistītām slimībām, kas rodas no ūdens izmantošanas atpūtai paredzētos nolūkos, kā, piemēram, peldēšanās, no ūdens izmantošanas ūdenssaimniecības nozarē, jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai un ievākšanai, no notekūdeņu lietošanas apūdeņošanas vajadzībām vai no notekūdeņu dūņu lietošanas lauksaimniecībā vai ūdenssaimniecībā;

(e) Efektīvu monitoringa sistēmu izvietojumu, kas ir spējīga precīzi novērtēt ar ūdeni saistīti slimību uzliesmojumus vai negadījumus un savlaicīgi reaģētu uz šādiem uzliesmojumu un negadījumu risku;

3. Sekojošas atsauces uz dzeramo ūdeni un sanitāriju šajā protokolā ir dzeramajam ūdenim un sanitārijai, kurām jāatbilst šī panta 2.punktā minētām prasībām;

4. Pusēm pamatā jāpiedalās visu pasākumu novērtēšanā no visiem piedāvātajiem pasākumiem, ņemot vērā to netiešos trūkumus, izmaksas, ieguvumus:

(a) cilvēka veselībai;

(b) ūdens resursiem;

(c) ilgtspējīgai attīstībai,

ņemot vērā jebkura ieteiktā jaunā pasākuma atšķirīgo ietekmi uz dažādām vides sastāvdaļām.

5. Pusēm jārealizē darbības, kas atbilstoši rada likumisku, administratīvu un ekonomisku pamatu, kas ir stabils un veicina sabiedriskā, privātā un brīvprātīgā sektora līdzdalību ūdens saimniecības uzlabošanā, lai novērstu, samazinātu, un kontrolētu ar ūdeni saistīto slimību saslimstību;

6. Pusēm būs jāpieprasa no valsts amatpersonām, kuras pieņem svarīgus lēmumus par rīcību vai apstiprina citu pieņemtos lēmumus, kuriem var būt ievērojama ietekme uz vidi šī Protokola kompetencē esošajos ūdens resursos, pienācīgi apsvērt šādu rīcību varbūtējo ietekmi uz sabiedrības veselību;

7. Vietā, kur Puse minēta konvencijas Par ietekmi uz vidi novērtējuma pārrobežu kontekstā, un, attiecībā uz piedāvāto pasākumu, puses valsts amatpersonām būtu jāatbilst prasībām, kuras minētas 6.punktā;

8. Šī protokola nosacījumiem nevajadzētu ietekmēt Pušu tiesības saglabāt, pieņemt vai pildīt vēl stingrākus pasākumus nekā noteikts protokolā;

9. Protokola noteikumiem nevajadzētu ietekmēt nevienas Puses tiesības un pienākumus, kas izriet no konvencijas vai jebkuras citas pastāvošas starptautiskās vienošanās, izņemot tās, kas ir vēl stingrākas par noteikumiem konvencijā vai citā pastāvošā starptautiskā līgumā.

5. pants

PRINCIPI UN PIEEJAS

Veicot pasākumus, lai ieviestu šo Protokolu, Pusēm būtu jāņem vērā sekojoši principi un pieejas:

(a) Piesardzības princips, kura priekšrocība ir tā, ka uzsākti ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, kontroles vai samazināšanas pasākumi nevar tikt atlikti tikai tādēļ, ka zinātniskā izpēte nav pilnībā pierādījusi cēlonisko saiti starp faktoru, attiecībā uz kuru darbība tiek vērsta no vienas puses, un, faktora potenciālo nozīmi ar ūdeni saistīto slimību novēršanā un/vai robežšķērsojošā ietekmē no otras puses;

(b) Piesārņotājs maksā princips, kurā piesārņojuma novēršanas, kontroles un samazināšanas izmaksas sedz piesārņotājs;

(c) Valstīm, saskaņā ar Apvienoto Nāciju hartu un starptautisko tiesību principiem, ir tiesības izmantot savus resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, ir pienākums nodrošināt savā jurisdikcijā un pārraudzībā esošas rīcības nekaitīgumu videi citu valstu teritorijās, kuras atrodas ārpus nacionālās jurisdikcijas;

(d) Ūdens resursi būtu jāapsaimnieko tā, lai patreizējo paaudžu vajadzības tiktu apmierinātas nekompromitējot nākotnes paaudžu iespējas izmantot ūdens resursus;

(e) Nepieciešams veikt tādus profilakses pasākumus, lai izvairītos no ūdens saistīto slimību uzliesmojumiem un negadījumiem, lai aizsargātu ūdens resursus, kas tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei, tāpēc šādi pasākumi daudz efektīvāk nosaka kaitējumu videi un izmaksas, kas neapšaubāmi ir mazākas kā atveseļošanas izmaksas;

(f) Reālās rīcības ūdens resursu apsaimniekošanā būtu jāveic viszemākajā administratīvajā līmenī;

(g) Ūdenim ir sociālas, ekonomiskas un vides vērtības, tāpēc tas būtu jāapsaimnieko tā, lai atrastu šo vērtību vislabāko un ilgtspējīgāko kombināciju;

(h) Būtu jāveicina ūdens efektīva izmantošana, pielietojot ekonomiskos instrumentus un apziņas līmeņa celšanu;

(i) Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pieeja informācijai jautājumos par ūdeni un veselību ir ļoti svarīga, lai paaugstinātu kvalitāti lēmumu pieņemšanā un ieviešanā, lai celtu sabiedrības apziņu diskutējamos jautājumos un dotu iespēju izteikt sabiedrībai viedokli un nodrošinātu, lai valsts amatpersonas ņemtu vērā sabiedrības viedokli. Šī pieeja un līdzdalība būtu jāpapildina ar atbilstošu pieeju tiesiskai un administratīvai lēmumu otrreizējai caurskatīšanai;

(j) Ūdens resursi, ciktāl iespējams, jāapsaimnieko integrētā veidā, balstoties uz noteces baseiniem, ar mērķi apvienot sociālekonomisko attīstību ar dabisko ekosistēmu aizsardzību un saistīt ūdens resursu apsaimniekošanu ar likumdošanas līdzekļiem, kas attiecas uz citām vides sastāvdaļām. Šī integrētā pieeja jāpiemēro visam noteces baseinam, iekļaujot atbilstošus piekrastes ūdeņus, visam pazemes ūdeņu horizontam vai svarīgākajām šādu noteces baseinu vai pazemes ūdeņu horizontu daļām;

(k) Īpaši būtu jāņem vērā to cilvēku aizsardzība, kuri ir sevišķi jūtīgi pret slimībām, kas saistītas ar ūdeni;

(l) Taisnīga pieeja ūdenim ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, jo īpaši ņemot vērā rajonus, kuros cieš no trūkuma un sociālās izolētības;

(m) Saskaņā ar privāttiesībām un publiskām tiesībām likumdošanā, fiziskām un juridiskām personām un institūcijām gan sabiedrībā, gan privātā sektorā būtu jāveic savs ieguldījums ūdens vides aizsardzībā un resursu saglabāšanā;

(n) Izpildot protokola prasības, pienācīga uzmanība būtu jāvelta vietējām problēmām, vajadzībām un zināšanām.

6. pants

MĒRĶI UN IZPILDES TERMIŅŠ

1. Lai sasniegtu protokola mērķi, Pusēm būtu jāizvirza sekojoši mērķi;

(a) nodrošināt dzeramo ūdeni ikvienam;

(b) ikvienam nodrošināt tādu sanitārijas modeli, kas balstīts uz integrētas ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kas orientēta uz ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu, uz tādu apkārtējā ūdens kvalitāti, kas neapdraud cilvēka veselību un ūdens ekosistēmu.

2. Šo mērķu realizēšanai katrai Pusei būtu jāveido un jānopublicē savi nacionālie un/vai vietējie mērķi standartu izpildei attiecīgajos līmeņos, lai sasniegtu visaugstāko aizsardzību pret slimībām, kas saistītas ar ūdeni. Šie mērķi periodiski var tikt pārskatīti. Veicot to izpildi, jāpieņem attiecīgi praktiski jeb cita veida noteikumi par sabiedrības līdzdalību, kas balstās uz atklātības un godprātības principiem, un, protams, būtu jānodrošina pienācīga uzmanība šai sadarbībai, kas iegūta ar sabiedrības līdzdalības palīdzību. Izņēmums šeit būs tur, kur nacionālie vai vietējie apstākļi padara tos neatbilstošus ar ūdeni saistīto slimību novēršanai, samazināšanai un kontrolēšanai, tad šajos mērķos būtu jāietver:

(a) Piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte, ņemot vērā PVO Vadlīnijas par dzeramā ūdens kvalitāti;

(b) Ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumu un negadījumu skaitu samazināšana;

(c) Tā teritorijas daļa, kuras iedzīvotāji būtu jānodrošina ar kopējo dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai arī dzeramā ūdens kvalitāte ir jāuzlabo kā citādi;

(d) Teritorija vai tās daļa, kuras iedzīvotājiem būtu jānodrošina kopējā sanitārijas sistēma, vai arī sanitārija būtu jāuzlabo;

(e) Sasniedzamais kvalitātes līmenis, kas būtu jāpanāk uzstādot šādas kopējas sanitārijas sistēmas, vai citas ūdens apgādes un sanitārijas līdzekļus;

(f) Atzītas labas prakses/politikas izmantošana ūdens apgādes un sanitārijas apsaimniekošanā, iekļaujot arī dzeramā ūdens avotu aizsardzību;

(g) Sekojoši noplūdes negadījumi:

(i) neattīrīti notekūdeņi; un

(ii) neattīrītu lietus ūdeņu noplūde; un noplūde no notekūdeņu savākšanas sistēmām ar ūdeņiem, kas iekļauti Protokolā;

(h) Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto ūdeņu kvalitāte, kuri ir iekļauti Protokolā;

(i) Kopējo savākšanas sistēmu vai citu sanitārijas iekārtu notekūdeņu izmantošana, dūņu apglabāšana vai otrreizēja izmantošana un apūdeņošanas vajadzībām izmantoto ūdeņu kvalitāte, ņemot vērā PVO Vadlīnijas notekūdeņu un dūņu drošu izmantošanu lauksaimniecībā un ūdenssaimniecībā un Apvienoto Nāciju Vides aizsardzības programmu;

(j) To ūdens avotu aizsardzība, kuri tiek izmantoti kā peldūdeņi vai ūdenssaimniecībās zivju un jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai vai ievākšanai;

(k) Labas atzītas prakses/politikas lietošana slēgtu peldūdeņu apsaimniekošanā;

(l) Īpaši piesārņotu vietu atpazīšana, atveseļošana, kuras negatīvi ietekmē Protokolā iekļautos ūdeņus, vai arī vietas, kuras ticami varētu ietekmēt un radīt draudus ar ūdeni saistīto slimību izplatībai;

(m) Efektīva ūdens resursu apsaimniekošanas, attīstības, aizsardzības un izmantošanas sistēmu izveidošana, pielietojot labas, atzītas prakses piemērus jebkuru piesārņojuma avotu kontrolēšanā;

(n) Pietiekams informācijas publicēšanas biežums par piegādātā dzeramā un citu ūdeņu kvalitāti, kas atbilst mērķiem, kas izvirzīti 7.panta 2.punktam par informācijas publicēšanu starplaikos.

3. Divu gadu laikā, kopš valsts kļuvusi par Pusi, tai jānosaka un jānopublicē savi mērķi, kas atrunāti šī panta 2.punktā, un izpildes termiņi to sasniegšanā.

4. Ja paredzams ilgstošs mērķu ieviešanas process, jānosaka starpposmi vai arī mērķa ieviešanas fāzes.

5. Jānosaka kārtība, kādā veicināt mērķu sasniegšanu, kas minēti šī panta 2.punktā, tāpēc nepieciešams:

a) Veikt nacionālus vai vietējus pasākumus saskaņošanai ar kompetentām valsts institūcijām;

b) Izstrādāt ūdens apsaimniekošanas plānus robežšķērsojošā, nacionālā un/vai vietējā kontekstā, šeit būtu vēlams balstīties uz noteces baseiniem vai pazemes ūdeņu horizontiem. To darot, būtu jāizstrādā attiecīgi praktiski un/vai citi noteikumi par sabiedrības līdzdalību, balstoties uz atklātības un godprātības principiem, tādējādi nodrošinot pienācīgu uzmanību sabiedrības līdzdalībai. Šie plāni var tikt iekļauti arī citos plānos, programmās vai dokumentos ar skaidri saprotamiem priekšlikumiem šajā punktā minēto mērķu sasniegšanai noteiktos termiņos;

(c) Nodibināt un uzturēt tiesisko un institucionālo bāzi dzeramā ūdens kvalitātes standartu ieviešanai un monitoringam;

(d) Nodibināt un uzturēt kārtību, nepieciešamības gadījumos iekļaut arī tiesiskas un institucionālas pārmaiņas, monitoringu, lai veicinātu izpildi, un, ja nepieciešams, veicināt citu standartu un darbību izpildi, kas attiecas uz šī panta 2.punktā izvirzīto mērķi.

7. pants

PROGRESA NOVĒRTĒJUMS UN PĀRSKATS

1. Katrai pusei būtu jāvāc un jānovērtē dati par:

(a) Progresu 6.pantā atrunāto mērķu sasniegšanā;

(b) Rādītājiem, kas noteikti, lai redzētu, kā šis progress veicina ar ūdens saistīto slimību novēršanu, kontroli vai samazināšanu.

2. Katrai Pusei periodiski jānopublicē datu vākšanas un novērtēšanas rezultāti. Publikāciju biežumu nosaka Pušu Apspriede.

3. Pusēm jānodrošina ūdens izplūdes analīžu rezultātu pieejamība sabiedrībai.

4. Pamatojoties uz datu vākšanu un novērtēšanu, katrai pusei periodiski jāpārskata panāktais progress 6.panta 2.punkta uzdevumu izpildē un jānopublicē šis novērtējums. Pārskatu publicēšanas biežumu nosaka Pušu Apspriede. Pārskatu publicēšana var būt arī biežāka, nekā noteikta 6.panta 2.punktā atrunāto mērķu sasniegšanas pārskati, tādējādi uzlabojot mērķu sasniegšanu no tehnoloģisko zināšanu aspekta.

5. Katrai Pusei jāiesniedz Sekretariātam Pārskata ziņojums, kas atrunāts 17.pantā, kurā jāsniedz dati par progresa novērtējumu, un, kurš ir domāts apmaiņai citu Pušu starpā. Ziņojumiem jābalstās uz Pušu Apspriedē noteiktajiem kritērijiem. Kritērijos jānosaka, ka Puses var izmantot ziņojumus kā informācijas avotu citos starptautiskos forumos.

6. Pamatojoties uz ziņojumiem, Pušu Apspriedei būtu jānovērtē sasniegtais progress Protokola Ieviešanā.

8. pants

ATBILDĪBAS SADALĪJUMS

1. Katrai pusei jānodrošina, ka:

(a) Visaptveroša nacionāla un/vai vietēja pārraudzība un agrās brīdināšanas sistēma tiek izveidota un uzturēta tā, lai:

(i) atklātu ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumus vai negadījumus, vai arī nozīmīgus šādu uzliesmojumu draudus, ieskaitot tos, kas rodas no ūdens piesārņošanas gadījumiem un ārkārtējiem laika apstākļiem;

(ii) dotu tūlītēju un skaidru ziņojumu valsts amatpersonām par šādiem uzliesmojumiem, negadījumiem vai draudiem;

(iii) jebkuros nenovēršamos draudos uz sabiedrības veselību no slimībām, kas saistītas ar ūdeni, un, kas ietekmē visu informāciju, kas ir valsts amatpersonas rīcībā, un kura var palīdzēt samazināt un novērst kaitējumu sabiedrībai;

(iv)sagatavotu rekomendācijas valsts amatpersonām, un, kur nepieciešams, arī sabiedrībai, par profilakses un atveseļošanas pasākumiem;

(b) Laicīgi jābūt sagatavotiem visaptverošiem nacionālā un vietējā līmeņa novēršanas plāniem, lai reaģētu uz šādiem riskiem un negadījumiem;

(c) Attiecīgām valsts amatpersonām ir jāreaģē uz šādiem uzliesmojumiem, negadījumiem un riskiem, saskaņā ar ārkārtas apstākļu plānu.

2. Uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmas, ārkārtas apstākļu plāni un reaģēšanas spējas uz slimību, kas saistītas ar ūdeni, novēršanu, var apvienot ar citiem mērķiem paredzētām sistēmām.

3. Trīs gadu laikā kopš valsts ir kļuvusi par Pusi, tai jābūt izveidotām uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmām, neparedzēto/ārkārtas apstākļu plāniem un reaģēšanas spējām, kā minēts šī panta 1.punktā.

9. pants

SABIEDRĪBAS APZIŅAS LĪMEŅA CELŠANA, IZGLĪTOŠANA, APMĀCĪBA, IZPĒTE, ATTĪSTĪBA UN INFORMĒŠANA

1. Pusēm jārealizē pasākumi, kas paceltu sabiedrības izpratni visos sektoros par:

(a) Ūdens apsaimniekošanas un sabiedrības veselības savstarpējo saistību un nozīmi;

(b) Tiesībām un pienākumiem ūdens sektorā un fizisko, juridisko personu un institūciju saistības, kā arī to morālais pienākums dot savu ieguldījumu ūdens vides aizsardzībā un resursu saglabāšanā.

2. Pusēm jāveicina:

(a) To cilvēku, kuri atbild par sabiedrības veselību, izpratne par ūdens apsaimniekošanu, ūdens apgādi un sanitāriju; un

(b) Ūdens apsaimniekošanas, ūdens apgādes un sanitārijas pamatprincipu izpratni no cilvēkiem, kas atbild par sabiedrības veselību.

3. Pušu darbinieku profesionālā un tehniskā izglītošana un pamācība, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu ūdens resursus un strādātu ar ūdens apgādes un sanitārijas sistēmām, kā arī veicinātu zināšanu un iemaņu līmeņa celšanu. Izglītošanā un apmācībā jāietver svarīgākie sabiedrības aspekti.

4. Pusēm jāveicina:

(a) Efektīva izmaksu un tehnoloģiju izpēte un attīstība, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu ar ūdeni saistītās slimības;

(b) Integrēta informācijas sistēmas izveide gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķu virzienā, ņemot vērā pagātnes problēmas un to veiksmīgos risinājumus ūdens un veselības jomā, kā arī kompetentu valsts institūciju nodrošināšana ar informāciju.

10. pants

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA

1. Papildu šī Protokola prasībām publicēt specifisku informāciju un dokumentus, katrai Pusei, atbilstoši savas valsts likumdošanai, jāapsver nepieciešamie soļi, lai padarītu šo informāciju pieejamu sabiedrībai, lai informētu sabiedrību par:

(a) Mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas datumu noteikšanu un ūdens apsaimniekošanas plānu izveidi saskaņā ar 8.pantu;

(b) Uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmu un neparedzētu apstākļu plānu veidošanu, uzlabošanu vai uzturēšanu saskaņā ar 8.pantu;

(c) Sabiedrības izpratnes, izglītošanas, apmācības, izpētes, attīstības un informēšanas veicināšana saskaņā ar 9.pantu.

2. Katrai Pusei būtu jānodrošina, lai valsts amatpersonas, atbildot uz pieprasījumu pēc informācijas, kas saistīta ar Protokola izpildi, sniedz šo informāciju sabiedrībai pieņemamā laikā saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

3. Pusēm jānodrošina, lai informācija, kas minēta 7.panta 4.punktā un šī panta 1.punktā, ir pieejama sabiedrībai bez maksas vai arī iespējas šīs informācijas kopijas no Pusēm par saprātīgu samaksu.

4. nekas šeit nevar piespiest valsts amatpersonu publicēt informāciju vai nodrošināt sabiedrības pieeju informācijai, ja:

(a) Informācija neatrodas valsts amatpersonas rīcībā;

(b) Informācija pieprasīta nepamatoti vai formulēta pārāk vispārinošā veidā; vai

(c) Informācija attiecas uz materiāliem, kas ir pabeigšanas stadijā vai attiecas uz valsts amatpersonu iekšējiem sakariem nacionālā likumdošanā vai praksē, kur ir paredzēts šāds izņēmums, ņemot vērā atklātību, kas kalpo sabiedrības interesēm.

5. Nekas šajā protokolā nevar piespiest valsts amatpersonu publicēt informāciju vai sniegt informāciju sabiedrībai, ja šī informācijas atklāšana varētu negatīvi ietekmēt:

(a) Valsts amatpersonu konfidencialitāti, kur šī forma noteikta saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(b) Starptautiskās attiecības, nacionālo aizsardzību vai sabiedrības drošību;

(c) Tiesas gaitu, spēju spriest tiesu taisnīgi, kas attiecas uz personu vai valsts amatpersonas spēju vadīt kriminālas vai disciplināras dabas izmeklēšanu;

(d) Rūpnieciskas vai komerciālas informācijas konfidencialitāti, ja tā tiek aizsargāta ar likumu, kas paredz aizsargāt likumīgās ekonomiskās intereses. Informāciju par emisijām un izplūdēm, kas skar vides aizsardzību, ir jāatklāj;

(e) Intelektuāla īpašuma tiesības;

(f) Personisko datu un/vai failu konfidencialitāti, kas skar fizisko personu un, kura nav devusi piekrišanu atklāt informāciju sabiedrībai, ja šāda konfidencialitāte ir noteikta saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(g) Trešās puses intereses, kas deva pieprasīto informāciju, un kura nevar tikt identificēta kā puse, no kuras tiek pieprasīta informācija, un, kur trešā puse nedod savu piekrišanu materiāla atklāšanai; vai

(h) Vidi, uz kuru attiecas informācija, kā, piemēram, retu sugu barošanās vietas.

Šos iemeslus informācijas neatklāšanai varētu raksturot uzmanīgi, ņemot vērā sabiedrības intereses, un, ņemot vērā, ka šī informācija ietekmēs emisijas un izplūdes vidē.

11. pants

STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS

1. Puses sadarbojas un palīdz viena otrai:

(a) Starptautiskajā darbībā šī Protokola mērķu ieviešanai;

(b) Sniedz atbalstu pēc pieprasījuma, ieviešot nacionālos un lokālos plānus, saskaņā ar Protokolu.

12. pants

APVIENOTA UN KOORDINĒTA STARPTAUTISKĀ RĪCĪBA

Sekojot 11.panta (a) apakšpunktam, Pusēm būtu jāveicina starptautiskā sadarbība, kas attiecas uz:

(a) Kopīgi parakstīto mērķu attīstību, kuri atrunāti 6.panta 2.punktā;

(b) 7.panta 1.(b) punktā minēto rādītāju attīstību, lai redzētu, cik veiksmīgi ir pasākumi ar ūdeni saistīto slimību novēršanā, kontrolē un samazināšanā;

(c) Apvienoto vai koordinētu uzraudzības sistēmu izveidi un agrās brīdināšanas sistēmas, neparedzētu apstākļu plānus un reaģēšanas spējas kā daļu vai pielikumu nacionālai sistēmai, kas tiek nodrošināta saskaņā ar 8.pantu, lai varētu reaģēt ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumu, negadījumu vai draudu gadījumos, jo īpaši ūdens piesārņošanas gadījumos vai ekstremālos laika apstākļos;

(d) Abpusēju palīdzību, reaģējot ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumos vai negadījumos, īpaši ūdens piesārņošanas vai ekstremālos laika apstākļos;

(e) Integrētas informācijas sistēmas un datu bāzes attīstību, informācijas, tehnisko un tiesisko zināšanu pieredzes apmaiņu;

(f) Vienas Puses kompetentu institūciju tūlītēju un skaidru ziņojumu atbilstošām citu Pušu institūcijām, kuras var skart:

(i) ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumus un negadījumus; un

(ii) šādu uzliesmojumu un negadījumu ievērojami draudi, kas ir konstatēti;

(g) Informācijas apmaiņu par efektīviem veidiem informācijas izplatīšanai sabiedrībā par slimībām, kas saistītas ar ūdeni.

13. pants

SABIEDRĪBA ROBEŽU ŠĶĒRSOJOŠO ŪDEŅU KONTEKSTĀ

1. Ja vairākas Puses robežojas ar tiem pašiem robežšķērsojošiem ūdeņiem, papildu 11., 12.pantā atrunātajām saistībām, tām vajadzētu sadarboties sniedzot savstarpēju palīdzību nepieciešamības gadījumos, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu ar ūdeni saistīto slimību izplatību un novērstu slimību robežu šķērsojošo ietekmi. Pusēm īpaši vajadzētu:

(a) Apmainīties ar informāciju un dalīties zināšanās par robežšķērsojošo ūdeņu problēmām un riskiem, kas var skart citas Puses, kas robežojas ar šiem pašiem ūdeņiem;

(b) Censties izveidot apvienotus un koordinētus ūdens apsaimniekošanas plānus saskaņā ar 6.panta 5.(b) punktu, un uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmas, neparedzēto apstākļu plānu izveidi saskaņā ar 8.panta 1.punktu, lai reaģētu uz slimību, kas saistītas ar ūdeni, uzliesmojumiem un negadījumiem, kā arī uz šādu slimību draudiem, īpaši no tiem, kas rodas ūdens piesārņošanas gadījumos vai ekstremālu laika apstākļu dēļ;

(c) Uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma principa pamata pieņemt savstarpējas vienošanās un citus pasākumus attiecībā uz robežu šķērsojošiem ūdeņiem, lai izvairītos no jebkādām pretrunām ar Protokola principiem, un noteiktu to abpusējās attiecības, vadītu tās saskaņā ar Protokola mērķiem;

(d) Sniegt savstarpējās konsultācijas pēc jebkuras Puses pieprasījuma par jebkādas nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību nozīmīgumu, kas varētu radīt ar ūdeni saistītās slimības.

2. Ja iesaistītās Puses ir Konvencijas Puses, sadarbība un palīdzība ar ūdeni saistīto slimību robežšķērsojošās ietekmes un iedarbības novērtēšanā jāizskata saskaņā ar Konvencijas noteikumiem.

14. pants

STARPTAUTISKA PALĪDZĪBA NACIONĀLAJIEM PASĀKUMIEM

Savstarpēji sadarbojoties un palīdzot nacionālo un vietējo plānu īstenošanā, sekojot 11.panta (b) apakšpunktam, Pusēm vajadzētu īpaši apsvērt kā labāk varētu sekmēt:

(a) Ūdens apsaimniekošanas plānu sagatavošanu robežšķērsojošā nacionālā un/vai vietējā kontekstā un ūdens apgādes, sanitārijas shēmas uzlabošanu;

(b) Projektu, īpaši infrastruktūras projektu, formulējumu uzlabošanu, realizējot plānus un shēmas, kas veicinātu pieeju finansiāliem avotiem;

(c) Efektīvu šādu projektu izpildi;

(d) Uzraudzības un agrās brīdināšanas, neparedzēto gadījumu plānu sistēmas izveidošanu un regulēšanas spējas ar ūdeni saistīto slimību novēršanā;

(e) Likumdošanas sagatavošanu, kas nepieciešama Protokola izpildei;

(f) Galvenā profesionālā un tehniskā sagatavošana, izglītošana un pamācība;

(g) Efektīvu izmaksu un tehnisko līdzekļu izpēte un attīstība, lai novērstu ar ūdeni saistīto slimību izplatību;

(h) Tīklu veidošana, lai veiktu ūdens pakalpojumu servisu un monitoringu, novērtēšanu un integrētas datu bāzes un informācijas sistēmas izveidi;

(i) Augstas kvalitātes sasniegšana monitoringa darbībām, ietverot savstarpējo laboratoriju salīdzināšanu.

15. pants

ATBILSTĪBAS PĀRSKATS

Pusēm jāpārskata Pušu atbilstība šī Protokola noteikumiem uz pārskatu un novērtējuma pamata kā atrunāts 7.pantā. Nekonfrontējošas, netiesiskas un konsultatīvas dabas daudzpusējas vienošanās Pusēm būtu jāveido pirmās apspriedes laikā. Šajās vienošanās Pusēm ir jāiekļauj arī sabiedrības iesaistīšanas jautājums.

16. pants

PUŠU APSPRIEDE

1. Pirmā Pušu Apspriede tiek sasaukta ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešu laikā kopš dienas, kad stājies spēka šis Protokols. Turpmākās apspriedes sasauc regulāri, kā to nosaka Puses, taču ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot nepieciešamības gadījumus, kad tas ir biežāk šī panta 2.punkta mērķu sasniegšanai. Puses sanāk uz ārkārtas apspriedēm, ja pašas tā nolemj kārtējās apspriedes laikā vai arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā tas tiek paziņots visām Pusēm, ja minētais pieprasījums ir guvis vismaz vienas trešdaļas Pušu atbalstu.

2. Kur iespējams, kārtējas apspriedes būtu vēlams apvienot ar Konvencijas Pušu Apspriedi.

3. Savās apspriedēs Puses izskata šī Protokola ieviešanas gaitu un šai nolūkā:

(a) Izskata Pušu politikas un metodoloģiskās pieejas ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, kontroles un samazināšanas jomā, kā arī veicina politiku saplūšanu un stiprina robežšķērsojošo un starptautisko sadarbību saskaņā ar 11., 12., 13., 14.pantu;

(b) Balstoties uz Pušu iesniegto informāciju, saskaņā ar vadlīnijām, kas noteiktas Pušu apspriedē, izvērtē Protokola izpildē sasniegto progresu. Šīm vadlīnijām nevajadzētu pārklāties ar ziņojumiem par prasību izpildi;

(c) Ir informētas par Konvencijas izpildīšanā sasniegto progresu;

(d) Apmainās ar informāciju ar Konvencijas apspriedes Pusēm un izskata iespējas kopējai sadarbībai;

(e) Izmanto pakalpojumus ko sniedz Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja institūcijas, ja tas nepieciešams;

(f) Nodrošina citu kompetentu starptautisku valsts un nevalstisku organizāciju līdzdalību visās apspriedēs un pasākumos, kas organizēti Protokola mērķa sasniegšanai;

(g) Izskata noteikumus par pieeju informācijai un nepieciešamību sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un pārskatīšanā tiesu, administratīvās institūcijās vai nu Protokola kompetences ietvaros, vai arī citu starptautisku forumu pieredzes aspektos;

(h) Izstrādā darba plānu, ietverot projektus, kas jārealizē kopīgi gan Protokola, gan Konvencijas ietvaros. Nodibina institūcijas, kas realizētu šo darba plānu;

(i) Izskata un pieņem vadlīnijas, rekomendācijas, kuras veicinās šī Protokola noteikumu ieviešanu;

(j) Pirmajā apspriedē izskata un vienprātīgi pieņem šo apspriežu procesuālos noteikumus, kuros iekļauj nosacījumus, kas veicinās saskaņotu sabiedrību ar Konvencijas Pušu Apspriedi;

(k) Izskata un pieņem Protokola grozījumus;

(l) Izskata un uzsāk papildu pasākumus, kas nepieciešami Protokola mērķu sasniegšanai.

17. pants

SEKRETARIĀTS

1. Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretariāts un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālais birojs veic šādas funkcijas:

(a) Sasauc un sagatavo Pušu apspriedes;

(b) Nodod Pusēm informāciju un ziņojumus, kas saņemta par Protokola noteikumiem;

(c) Citu, līdzīgu funkciju izpilde, ko var noteikt Pušu Apspriede, pamatojoties uz pieejamiem resursiem.

2. Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretariātam un PVO reģionālajam birojam ir:

(a) Jāfiksē darba detaļas Saprašanās memorandā un jāinformē Puses;

(b) Jāziņo Pusēm par līdzekļiem un iespējām realizēt darba plānu, kas atrunāts 16.panta 3.punktā.

18. pants

GROZĪJUMI PROTOKOLĀ

1. Jebkura Puse var ierosināt izdarīt grozījumus šajā Protokolā.

2. Priekšlikumus par grozījumiem šajā Protokolā izskata Pušu Apspriedē.

3. Jebkuru ieteikto grozījumu tekstu iesniedz rakstveidā Sekretariātam, kas to dara zināmu visām Pusēm ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pirms apspriedes, kurā paredzēta grozījumu pieņemšana.

4. Protokola grozījumus vienprātīgi pieņem Pušu pārstāvji, kas piedalās apspriedē. Pieņemto grozījumu sekretariāts paziņo Depozitārijam, kas to nodod pusēm pieņemšanai. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā Puses šo grozījumu dokumentu pieņem un divas trešdaļas no Pusēm nodod to glabāšanā Depozitārijam. Jebkurai citai Pusei grozījumi stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc datuma, kad šī Puse ir nodevusi glabāšanā dokumentu par grozījumu pieņemšanu.

19. pants

BALSSTIESĪBAS

1. Katrai Protokola Pusei ir viena balss, izņemot šī panta 2.punktā atrunātajos gadījumos.

2. Reģionālas ekonomiskās integrācijas institūcijas, savas kompetences jautājumos, īsteno balsstiesības ar balsu skaitu, kas atbilst dalībvalstu — Protokola Pušu skaitam. Tādas organizācijas zaudē balsstiesības tad, ja dalībvalsts jeb Puse īsteno pati savas balsstiesības un otrādi.

20. pants

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Ja starp divām vai vairāk Pusēm izceļas strīds par Protokola tulkošanu vai piemērošanu, to vajadzētu atrisināt sarunu ceļā vai jebkurā citā veidā, kas būtu pieņemams Pusēm, kas piedalās strīdā.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo Protokolu vai pievienojoties tam, jebkura Puse var rakstveidā paziņot Depozitārijam par strīdu, kas nav noregulēts atbilstoši šī panta 1.punktam, un izmanto vienu no abu Pušu strīdu noregulējošiem līdzekļiem kā obligātu jebkurai Pusei, kas uzņemas tādas pašas saistības:

(a) Ja Puse ir Konvencijas puse un ir atzinusi abus strīdu atrisināšanas variantus, ko nodrošina Konvencija, tad strīda noregulēšana jāveic saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kuros atrunāta strīdu noregulēšanas kārtība, kas rodas sakarā ar Konvenciju;

(b) Citos gadījumos strīda prasību var iesniegt Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nav vienojušās par arbitrāžas vai kādu citu strīda noregulēšanas risinājuma veidu.

21. pants

PARAKSTĪŠANA

Protokols tika atklāts parakstīšanai 1999.gada 17.-18.jūnijā Londonā, Trešajā Vides un veselības ministru konferencē un pēc tam to atklāja parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālajā mītnē Ņujorkā līdz 2000.gada 18.jūnijam. To parakstīja Eiropas Ekonomikas Komisijas dalībvalstis, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālās komitejas dalībvalstis, valstis, kurām ir konsultatīvais statuss Eiropas Ekonomikas komisijā (EEK) saskaņā ar Ekonomikas un Sociālās Padomes 1947.gada 28.marta (IV) rezolūcijas 36(IV) 8.punktu, un reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, ko veido suverēnas valstis, EEK un PVO Eiropas Reģionālā biroja dalībvalstis, un kurām ir dotas pilnvaras Protokola regulējošajos jautājumos, ieskaitot līgumu slēgšanu, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

22. pants

RATIFICĒŠANA, PIEŅEMŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

1. Protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuras to paraksta.

2. Protokolam var pievienoties 21.pantā minētās valstis un organizācijas.

3. Jebkura no 21.pantā minētām organizācijām, kas kļūst par Pusi, ņemot vērā, ka neviena cita no šīs dalībvalsts organizācijām nav Puse, tiks saistīta ar visiem šajā Protokolā paredzētajiem Puses pienākumiem. Gadījumā, kad šāda organizācija ir vienas vai vairāku dalībvalstu Puse, organizācija kopā ar visu dalībvalstu pārstāvjiem pieņem lēmumus par attiecīgiem pienākumiem Protokola saistību izpildei. Šādos gadījumos šī organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaicīgi izmantot Protokolā paredzētās tiesības.

4. Reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minētas 21.pantā, paziņo savas kompetences jautājumus, kurus regulē Protokols. Šīs organizācijas informē arī Depozitāriju par jebkuru būtisku grozījumu, kas skar to kompetences sfēru.

5. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti ir deponējami ar Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretariātu.

23. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad glabāšanā ir nodots sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punktu, jebkurš dokuments, kuru nodos glabāšanā reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācija, netiks uzskatīts par papildu dokumentu tiem dokumentiem, kurus glabāšanā nodos šādas organizācijas dalībvalstis.

3. Katrai 21.pantā minētai valstij vai organizācijai, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo Protokolu, vai pievienojas tam pēc tam, kad glabāšanā ir nodots sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai organizācija nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

24. pants

IZSTĀŠANĀS

Jebkurā laikā no brīža, kad kādai Pusei pagājuši trīs gadi no Protokola spēkā stāšanās dienas attiecībā uz Pusi, Puse var izstāties, nosūtot rakstveida ziņojumu Depozitārijam. Jebkura izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums Depozitārijā.

25. pants

DEPOZITĀRIJS

Šīs Konvencijas Depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariāts.

26. pants

AUTENTISKIE TEKSTI

Šī Protokola oriģināls, kura teksti angļu, franču, vācu un krievu valodās ir vienlīdz autentiski, jānodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātam.