Pie profesionālas armijas aizsākumiem

Sergejs Čevers, Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra vadītāja vietnieks majors, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Jaunsargs šaušanas mācībās Foto: Andris Kļaviņš

– Vai Nacionālo bruņoto spēku reorganizācija skārusi arī jaunsardzi?

– Ievērojami. Izveidots vienots centrs ar kopēju programmu, kurā apvienotas līdzšinējās divas jauniešu pirmsdienesta mācību formas.

– Līdz šim bieži dzirdēts, ka jaunsargiem nav naudas ne formām, ne munīcijai. Kādi līdzekļi paredzēti jaunajai programmai?

– Jaunsargu programmai paredzēts ap 663 000 latu no Aizsardzības ministrijas budžeta. Divas trešdaļas paredzētas algām, pārējais – nodrošinājumam un aktivitātēm. Jaunsargu formas būs identiskas sauszemes spēku lauku vai ikdienas formai. Sporta ieroču un ekipējuma ziņā daudz palīdzējuši ārzemju latvieši, sevišķi Ilmārs Dambergs un Jānis Vējiņš. Visi novadi apdāvināti ar karogiem un peintbola komplektiem. Aizsardzības ministrijas Heraldikas komisija apstiprināja jauno jaunsardzes emblēmu. Uz vairodziņa attēlots kuršu duncis, kas stilizēti veido burtu “J”, un senlatviešu zalkša zīme.

Jāaudzina vispusīgi attīstīts cilvēks

– Jums pie sienas ir Latvijas karte, kas nosēta ar iezīmētiem punktiem. Tie ir jaunsargu štābi vai tikai ieceres?

– Pēc 1. septembra dzīvoju “uz riteņiem”. Apmeklētas 69 skolas visos Latvijas novados, tā ka esmu skatījis mūsu dzimtenes rudeni visā tā krāšņumā. Bet ne jau skatīt dabu braucām. Mērķis bija noslēgt sadarbības līgumus ar jaunsardzes bāzes skolām, uz kurām sūtīsim mācību instruktorus. Skolas nodrošinās jaunsargus ar mācību telpām, sporta zāli, bet mēs – ar instruktoru, uzskates un mācību materiāliem. Piedalāmies arī skolas sabiedriskajā dzīvē, uzsverot patriotisko audzināšanu. Atbalsts katrai skolai būs tuvākā NBS vienība, ar kuras līdzdalību organizēsim mācību procesu. Bāzes skola iecerēta kā neliels štābs, kurš aptvers tuvāko mazāko skolu audzēkņus.

Sergejs Čevers Foto: Andris Kļaviņš

– Kādas ir prasības jaunsardzes instruktoriem?

– Pašlaik ir 84 instruktoru štata vietas, no kuriem 50 ir profesionālā militārā dienesta karavīri un 34 civilie darbinieki. Jaunsardze dalās četros novados, kurus vada virsnieki. Par instruktoru var būt cilvēks ar augstāko pedagoģisko izglītību vai augstskolā studējošais. Starp viņiem ir arī rezerves virsnieki.

– Kāda ir skolu direktoru atsaucība?

– Negaidīti laba. Pirmkārt, instruktors skolā – tas ir par vienu vīrieti vairāk skolotāju feminīnajā kolektīvā. Otrkārt, tā ir bezmaksas jauniešu interešu apakšprogramma, kas, sevišķi lauku bērniem, ir ļoti nozīmīga.

– Cik lielā mērā šī programma ir saistīta ar bruņoto spēku pārveidi par profesionālu armiju 2007. gadā?

– No vienas puses, tā veicinās jauniešos interesi par militāro profesiju. Mēs esam pārliecināti, ka no Jaunsardzes rindām nāks tie, kuri dažādos patriotiskos pasākumos, lauku mācībās un citos pārbaudījumos būs izvērtējuši savu pārliecību un varēšanu kļūt par profesionālu karavīru. No otras puses, arī tie, kuri nekļūs par karavīriem, būs tikai ieguvēji. Viņi treniņos būs ieguvuši fizisko un morālo rūdījumu, pratīs izdzīvot ekstremālos apstākļos, orientēties mežā, apieties ar ieroci, sniegt pirmo palīdzību u. tml.

– Kāda loma patriotisma audzināšanā ierādīta jaunsardzes programmā?

– Darba grupā, strādājot pie programmas, tika uzsvērts, ka mums jāatgriežas pie sengrieķu pedagoģijas principiem – audzināt vispusīgi attīstītu cilvēku, lai vārds “jaunsargs” neasociētos tikai ar puisi, kas labi šauj un ātri skrien. Tāpēc programmas ietvaros sekmēsim jaunsargu pagasta un novada vēstures pētnieku kopas, tradīciju veidošanu, atbalstīsim muzicēšanas un deju grupu organizēšanu. Centīsimies jaunsardzē iesaistīt ne tikai fiziski stipros un veiklos, bet dot ceļu arī intelektuāļiem. Būtu brīnišķīgi šīs īpašības savienot katrā jaunsargā.

– Vai jaunajiem instruktoriem pietiks tam zināšanu un dzīves pieredzes?

– Šajā darbā ceram uz skolotāju atbalstu, arī uz nevalstiskajām militārajām organizācijām, kā Latviešu virsnieku apvienība u.c.

– Vai paredzētas starptautiskas nometnes vai mācības?

– Vispirms ar tuvākajiem kaimiņiem. Ar Igaunijas militārajiem skautiem “Jaunie ērgļi” un Lietuvas “Jaunajiem strēlniekiem”. Arī ar Zviedrijas Nacionālo gvardi, sacenšoties šaušanā un radioamatierismā, ar britu kadetu organizāciju u.c.

Jaunsardze palīdzēs izglītot Latvijas patriotu

– Vēl nesen biju krievu skolas izlaidumā, kur ne ar pusvārdu netika pieminēta Latvijas valsts, kur nu vēl Latvijas himnas atskaņošana. Vai tiešām krievu skolu direktori atsaucās uz aicinājumu iesaistīties jaunsargu kustībā?

– Iesaistījušās daudzas krievvalodīgās skolas: Limbažu 2. vidusskola, Līvānu, Preiļu, Šampētera vidusskola Rīgā u.c. Direktori vēlas, lai bērni nepaliktu ārpus procesiem, kas notiek pagastos un novados, pilsētās. Kas attiecas uz mentalitāti, tad krievu bērni ir ļoti aktīvi un metas iekšā mūsu aktivitātēs ar sirdi un dvēseli.

– Arī patriotiskajos pasākumos valsts svētkos?

– Tieši tā. Ar valsts karogu, valsts valodā. Par to es pārliecinājos, braucot pa Latgali. Domāju, ka jaunsardze palīdzēs izglītot to jauno Latvijas pilsoni, patriotu no citu tautību vidus, par kuru mēs daudz sabiedrībā runājam ar aizspriedumiem. Tajās skolās, ar kurām mums ir sadarbība, bērniem nav ne domu, ne laika piedalīties kaut kādos pretvalstiskos pasākumos.

– Sasniedzis deviņpadsmit gadu vecumu, jaunsargs aiziet no organizācijas. Un tālāk?

– Programmu 1.septembrī apstiprināja izglītības un zinātnes ministrs. Tajā ietilpst jaunākā un vecākā jaunsarga apmācība un vecākās grupas jaunsarga – jungas – apmācība. Piejūras reģionos, kā Liepājā, Ventspilī, Pāvilostā, Salacgrīvā, Rīgas 19.vidusskolā Bolderājā, tiks apgūtas pamatzināšanas jūrniecībā. Jungām kā mācību priekšmeti būs navigācija, kuģu uzbūve u.tml. Nokārtojis attiecīgās trīsgadīgās programmas ieskaites, jaunietis saņems sertifikātu. Jaunsardzes centra rekomendācija viņam dos kredītpunktus, iestājoties militārajās mācību iestādēs pie mums un ārvalstīs.

– Deviņdesmito gadu vidū jaunsargu bija ap pieci tūkstoši, 2000. gadā pēc Aizsardzības ministrijas datiem – 6230. Vai varat prognozēt, ka jaunā programma piesaistīs vairāk interesentu? Vai meitenes raujas tāpat kā uz NBS?

– Ceru, ka beidzot esam sakārtojuši un izveidojuši programmu, kas būs ilgtspējīga, jo to galvenokārt gatavoja paši jaunsargu instruktori kopā ar Mācību vadības pavēlniecību. Lēšu, ka reorganizācijas laikā esam zaudējuši ap diviem tūkstošiem kustības piekritēju. Pašlaik jaunsardzē ir vairāk nekā seši tūkstoši dalībnieku, no tiem jaunietes – 21,4 %. Ir izņēmumi, kā Vecpiebalgas vidusskola, kurā no 90 jaunsargiem 67 ir meitenes. Protams, ja par instruktoru atnāk jauns skaists puisis, tad ... Vai otrs variants, kas mums patiktu, – jaunsargos nāk staltākie, gudrākie un izskatīgākie puiši, un tad jau viņiem līdzās būt vēlēsies arī meitenes.

Andris Kļaviņš