Pētīs, kā miega bads ietekmē autovadīšanu

Pasaulē virkne pētījumu spilgti apliecina vienu un to pašu atziņu – miega bads vai pārmērīgs nogurums ir ļoti biežs autoavāriju cēlonis. Latvijā līdzīgs pētījums nav veikts. Taču, pēc speciālistu domām, arī mūsu valstī šī problēma ir būtiska, un līdz šim tās izzināšanai pievērsta pārāk maza uzmanība.

14.oktobrī notiks gadskārtējā Latvijas Miega medicīnas konference, kurā apspriedīs virkni jautājumu, kas saistīti ar dramatisko situāciju uz ceļiem, precīzāk – ar tās cēloņiem, un medicīnas darbinieku iespējām mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
Ņemot vērā to, ka, pēc citu valstu statistikas, auto vadīšana miega badā vai pārmērīgā nogurumā ir viens no biežākajiem fatālu autoavāriju iemesliem, konferencē speciālisti pirmām kārtām centīsies rast atbildi uz jautājumu, cik lielā mērā tas raksturīgi arī Latvijai. Kā jau “LV” rakstīja, piemēram, pēc ASV datiem, 40 procentiem fatālu autoavāriju par iemeslu ir šoferu iemigšana pie stūres. Savukārt Austrālijā, Lielbritānijā, Somijā un citās Eiropas valstīs veiktie pētījumi liecina, ka 10 līdz 20 procenti no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notikuši tādēļ, ka šoferis bijis miega badā vai pārmērīgi noguris.
Ir virkne nezināmo, kas, iespējams, arī ietekmē traģēdijas uz ceļiem. Piemēram, dažādu slimību ārstēšanā nereti tiek nozīmēti medikamenti, kas samazina koncentrēšanās spējas vadīt automašīnu. Konferences dalībnieki spriedīs, vai ārsti to vienmēr ņem vērā un vai pacients tiek brīdināts, skaidro Latvijas Miega medicīnas asociācijas prezidente Dr. Ija Cimdiņa. Tiks meklēta atbilde arī uz jautājumu, cik daudz valstī tiek patērēts bez ārsta receptes brīvi pieejamo medikamentu, kas satur stipras centrālo nervu sistēmu nomācošas vielas.
Pat salīdzinoši nelieli miega traucējumi atstāj jūtamas sekas. Tie veicina nelaimes gadījumu riska pieaugumu, arī vadot automašīnu. Kopumā miega bads iet roku rokā ar mūsu steidzīgo dzīves ritmu. Kā jau iepriekš “LV”, raksturojot ar miega badu saistītās problēmas, stāstīja I.Cimdiņa, mūsdienās cilvēki visā pasaulē guļ mazāk nekā mūsu priekšteči. Piemēram, ir izpētīts, ka salīdzinājumā ar 19.gadsimtu tagad cilvēki miegā pavada par 20 procentiem mazāk laika.
Pārslodze, darbs, spriedze, depresijas, steiga – tas viss atstāj dziļu ietekmi. Viens no galvenajiem kritērijiem, kas liecina par miega problēmām, – pēc pamošanās nav laba pašsajūta. Mūsdienu cilvēkam ļoti raksturīga parādība. Tas vedina domāt, ka arī Latvijā starp autoavāriju cēloņiem miega bads un pārmērīgs nogurums nav ierindojams pēdējā vietā.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv