Cenas kāps, bet ne strauji

Šogad gada vidējā inflācija varētu sasniegt 7%, taču turpmākajos gados gaidāma inflācijas līmeņa pakāpeniska pazemināšanās, prognozē Latvijas Banka (LB). Galvenais risks, tās speciālistu vērtējumā, saistīts ar augstas inflācijas gaidu efektu.

Kas izraisīja cenu celšanos

Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir izjutis straujo cenu kāpumu šajā gadā, kad, inflācijai pakāpeniski pieaugot, augustā tās līmenis sasniedza līdz šim nepieredzēti augstu atzīmi – 7,8%. Inflācija Latvijā šobrīd ir augstākā pēdējo sešu gadu laikā un augstākā salīdzinājumā ar visu pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rādītājiem.
Latvijā cenu stabilitāte bija vērojama jau vairākus gadus, taču šogad cenu kāpumu noteica vienlaicīga vairāku faktoru ietekmes palielināšanās. Saskaņā ar LB apkopotajiem datiem, inflācijas celšanos veicināja gan degvielas, gan administratīvi regulējamo cenu, gan jo īpaši neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums, ko izraisīja šīs vasaras sliktie laika apstākļi un zemās ražas. Turpinoties iekšzemes pieprasījuma pieaugumam, pieauga pakalpojumu cenas.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ievērojami cēlusies arī pamatinflācija, kuru paaugstināja ne vien eiro vērtības kāpums, bet arī inflācija Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Vienlaikus gan LB speciālisti atzīst, ka mūsu valsts iestāšanās ES nav būtiski iespaidojusi patēriņa cenu kāpumu. Pievienošanās Eiropas valstu saimei inflāciju paaugstinājusi tikai par 1%.

Turpmāk regulēs mazāk

Runājot par patēriņa cenu pieaugumu, kā galvenais tā iemesls bieži tiek minēts administratīvi regulējamo cenu kāpums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, ka saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu regulējamo pakalpojumu tarifiem jāatbilst pakalpojumu sniedzēju darbības izmaksām un, mainoties šīm izmaksām, mainās arī tarifi.
Tā kā regulēto uzņēmumu izmaksas ietekmē lielākoties tie paši procesi, kas ietekmē arī pārējos uzņēmumus, regulējamās cenas mainās tāpat kā pārējās cenas. Ar to arī skaidrojama, piemēram, pasaules naftas cenu pieauguma ietekme uz gāzes un elektrības cenu kāpumu Latvijā. Tomēr administratīvi regulējamās cenas inflācijas pieaugumu ietekmējušas tikai 1,5% apmērā.
Pēdējā laikā Latvijā vērojamais regulējamo cenu kāpums saistīts tiklab ar energoresursu sadārdzināšanos pasaulē, kā arī ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu ūdensapgādei, kanalizācijas pakalpojumiem un siltumapgādei.
Eiropas Savienībā sabiedrisko pakalpojumu (elektroenerģijas un gāzes apgāde, ūdensapgāde, pasta pakalpojumi, daļēji – sakaru un transporta pakalpojumi) tarifus regulē tikai tad, ja attiecīgajā tirgū nav pietiekamas konkurences. Pēc iestāšanās ES arī Latvijai ir saistošas ES normatīvo aktu prasības enerģētikas un telekomunikāciju jomā, tomēr tarifu regulēšanā ES valstīm piešķirta visai liela autonomija. ES valstīs tarifi atšķiras, un to lielums ir atkarīgs no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem.
Enerģētikas nozarē komisijas vadītāja neprognozē drīzu energoresursu cenu pazemināšanos, kā iemeslu minot nemitīgo naftas cenu pieaugumu. Ilgtermiņā energoresursu cenas varētu pat vēl pieaugt, līdz tiktu sasniegts tāds cenu līmenis, ka atmaksātos jaunu energotehnoloģiju ieviešana. Bet Latvijā visi tarifi šai jomā tiks regulēti tikmēr, kamēr nozarē nebūs konkurences, proti, kamēr reālu darbību nebūs uzsākuši alternatīvi elektroenerģijas piegādātāji.
Savukārt sakaru jomā tehnoloģiju attīstības un konkurences ietekmē tarifi pazeminās. Tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī tad, kad sakaru pakalpojumu tarifi vairs netiks regulēti un operatoriem peļņu nodrošinās pieaugošais sarunu apjoms un jauni pakalpojumi. Kā atzīst I.Šteinbuka, kopumā tarifu regulēšanas loma aizvien samazinās, jo pieaug konkurence.

Latvijā cenas uz pusi zemākas

Lai gan esam piedzīvojuši strauju inflācijas kāpumu, tas diezin vai pasargās mūs no turpmāka cenu pieauguma. Jāatceras, ka saskaņā ar vairāku starptautisko institūciju aprēķiniem cenu līmenis Latvijā ir tikai aptuveni 50% no vidējā cenu līmeņa ES valstīs. Daudzu preču cenas gan Latvijā ir gandrīz tādas pašas kā pārējās ES valstīs, toties netirgojamās preces un pakalpojumi, piemēram, dzīvokļu īre vai komunālie pakalpojumi, mūsu valstī šobrīd ir krietni lētāki nekā Rietumeiropā.
Tā kā Latvija ir ES dalībvalsts, LB speciālisti uzskata, ka brīvas kapitāla un darbaspēka kustības apstākļos tik lielas cenu atšķirības ilgstoši nevar saglabāties, tādēļ jārēķinās ar to, ka turpmākajos gados Latvijā, iespējams, inflācija būs augstāka nekā vidēji tā dēvētajās vecajās ES dalībvalstīs.
Pagaidām gan ES valstīs joprojām vērojamas nozīmīgas cenu līmeņu atšķirības. Pēc Eiropas statistikas biroja “Eurostat” datiem, 2002.gadā krietni virs vidējā līmeņa bija cenas Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Īrijā, arī Lielbritānijā, savukārt jaunajās dalībvalstīs – ievērojami zem vidējā rādītāja.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv  

Sabiedrisko pakalpojumu tarifi Eiropas valstīs

Avots: Eurostat. Elektroenerģijas un gāzes tarifi – 2004.gada janvārī, telekomunikāciju tarifi – 2002.gada augustā.