Par ārlietu ministra prasību saglabāt “eiro” lietošanu tulkotajos ES tiesību aktos

Pēc Latvijas ierosinājuma pirmdien, 11.oktobrī, ES Vispārējo un ārējo attiecību padomes sanāksmē Luksemburgā darba kārtībā tika iekļauts jautājums par ES vienotās valūtas nosaukuma “euro” rakstību dažu jauno dalībvalstu valodās. Ārlietu ministrs Artis Pabriks skaidroja saviem kolēģiem Latvijas pozīciju šajā jautājumā un lūdza atbalstu Latvijas prasībai ES dokumentu tulkojumos latviešu valodā arī turpmāk ļaut lietot līdz šim Latvijā lietoto “eiro”, nevis Eiropas Centrālās bankas un ES institūciju ieteikto vienoto formu “euro”.
Latvijas un Lietuvas valdības ir nosūtījušas Nīderlandes prezidentūrai skaidrojošas vēstules, lūdzot respektēt baltu valodu specifiku un ES tulkotajos dokumentos arī turpmāk atļaut lietot līdz šim lietotās formas “eiro” latviski un “euras” lietuviski. Pirmdien Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks jautājumu par ES vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā kā Latvijai īpaši svarīgu lūdza iekļaut ES ārlietu ministru sanāksmes dienas kārtībā.
Atsevišķās sarunās ar Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Slovēnijas, Ungārijas un Lietuvas ministriem un ES ministru sanāksmes ietvaros ministrs skaidroja Latvijas pozīciju šajā jautājumā. A.Pabriks uzsvēra, ka ES institūcijām arī turpmāk latviešu valodā tulkotajos ES dokumentos būtu lietojams vārds “eiro”, nevis Eiropas Centrālās bankas un ES institūciju juridisko dienestu ieteiktā citās ES valodās pieņemtā vienotā forma “euro”. Līdzīga pozīcija par vienotās valūtas nosaukuma lietojumu ES dokumentos ir Lietuvai, Ungārijai un Slovēnijai, kuru valodās vārds “euro” arī rakstāms atšķirīgi.
Vakar, otrdien, ārkārtas sanāksmē Briselē par šo jautājumu diskutēja ES pastāvīgie pārstāvji jeb ES dalībvalstu vēstnieki.

Pielikumā – skaidrojošā informācija (skat – zemāk).

Par ES vienotās valūtas “euro” nosaukumu

Kā radās valūtas nosaukums?

1995.gada 15. un 16.decembrī ES dalībvalstu līderi pieņēma plānu ES dalībvalstu pārejai uz vienoto valūtu un nolēma, ka vienotās valūtas nosaukumam no 1999.gada 1.janvāra jābūt “Euro”. Kaut arī dažas dalībvalstis aizstāvēja iepriekšējā valūtas apzīmējuma “Ecu” saglabāšanu, vairākuma atbalstu guva vienkāršākais un Eiropu simbolizējošais “Euro”.
No Madrides Eiropadomes secinājumiem:
“Jaunās valūtas nosaukums ir svarīgs elements pārejā uz vienoto valūtu, jo tas daļēji noteiks, kā sabiedrība uztvers Ekonomisko un Monetāro savienību. Eiropadome uzskata, ka vienotās valūtas nosaukumam ir jābūt vienādam visās ES oficiālajās valodās, ievērojot alfabētu atšķirības, tam jābūt vienkāršam un jāsimbolizē Eiropa.
Eiropadome tādēļ nolēma, ka no trešā pārejas posma sākuma Eiropas valūtai dotajam nosaukumam jābūt “Euro”. Šis nosaukums ir domāts kā pilns vārds, ne kā priedēklis, ko pievienot nacionālo valūtu nosaukumiem.
Piecpadsmit dalībvalstu valdības ir panākušas vienošanos, ka šis lēmums ir pieņemts un tā ir nepārstrīdama atbilstošo [ES līguma] nosacījumu interpretācija.”

Kādēļ vienāda rakstība visās valodās?

Šis lēmums un vēlāk pieņemtā Padomes Regula Nr. 974/98 par eiro ieviešanu visām ES dalībvalstīm uzlika saistības “Euro” valūtas vienādā rakstībā, taču ne izrunā, jo ES dalībvalstīs “euro” joprojām izrunā dažādi. Šādu apsvērumu pamatā bija Eiropas Centrālās bankas, kas atbildīga par ES monetāro politiku un kas ir vienotās valūtas izdevējs, 1998.gadā paustās bažas par valūtas atpazīstamību un tās juridisko pielietojumu. Eiropas Centrālā banka atzina, ka vārdi “euro” un “cent” visās valodās jāraksta vienādi. Divas ES dalībvalstis – Grieķija un Īrija (gēlu val.), kuru valodās “euro” nosaukums rakstāms atšķirīgi, – pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma savulaik mainīja “euro” rakstību.

Ārlietu ministrijas Preses centrs