• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par EDSO augstā komisāra vizīti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2004., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/94947

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas deputātu viedokli sakarā ar Eiropas Komisijas tieslietu komisāra amata kandidāta izteikumiem

Vēl šajā numurā

13.10.2004., Nr. 162

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par EDSO augstā komisāra vizīti Latvijā

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aizvakar, 11.oktobrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu, sarunas laikā pārrunājot ar sabiedrības integrāciju Latvijā saistītus jautājumus.
R.Ekeuss atzīmēja, ka vizītes mērķis ir iepazīšanās ar situācijas attīstību sabiedrības “vairākuma un mazākuma attiecībās”. V.Vīķe-Freiberga informēja komisāru par naturalizācijas tempu dubultošanos kopš valsts dalības Eiropas Savienībā, kā arī par valdības iecerēm izglītības reformas nobeiguma posmā, turpinot dialogu ar skolām un sabiedrību. Rolfs Ekeuss uzsvēra, ka “katrai valstij ir tiesības un pienākums [dot iespējas] iegūt labu izglītību valsts valodā”. Viņš arī informēja prezidenti, ka neseno apmeklējumu laikā Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Uzbekistānā ir izrādīta aktīva interese par Latvijas pieredzi saistībā ar mazākumtautību izglītību un sabiedrības integrācijas procesu.

Valsts prezidenta preses dienests

Izglītības un zinātnes ministrijā

Vakar, 12.oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu tikās valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Valdis Egle, ministra padomnieks Sergejs Ancupovs un IZM Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule.
Galvenais apspriestais jautājums bija mazākumtautību izglītības programmu 10.klasē praktiskā īstenošana, nodrošinot mācību priekšmetu valodu proporcijas Izglītības likuma noteiktajās attiecībās (40/60).
Komisārs tika informēts, ka visas skolu programmas ir licencētas, ka tiek veikts individuāls darbs ar katru skolu (nereti jau daudzu gadu garumā), nodrošināta nepieciešamā skolotāju kvalifikācija un rasta elastīga pieeja, lai katrā konkrētā gadījumā tiktu optimāli nodrošināta izglītības kvalitāte. Sniegta arī informācija par IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos darbu, kā arī par darba grupām ar LAŠOR un Mazākumtautību skolu izglītības likuma iespējamajai izstrādei – par to, ka visi atšķirīgi vērtētie jautājumi tiek risināti sociāla dialoga veidā, lai ievērotu visu iesaistīto pušu intereses.
Protams, pilnībā par sasniegto varēs spriest tikai pēc eksāmenu rezultātiem, taču, iepazinies ar paveikto, komisārs jau tagad pauda atbalstu Latvijas valsts īstenotajai politikai mazākumtautību izglītības jautājumos. Latvijā iegūtā pieredze un praktiskie profesionālie risinājumi šo jautājumu risināšanā noteikti būs noderīgi arī citās valstīs.

IZM Komunikācijas nodaļa

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Otrdien, 12.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības integrācijas procesus, tostarp izglītības reformu Latvijā.
Sarunas sākumā komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis sveica EDSO komisāru R.Ekeusu komisijā un pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību. Viņš informēja par izglītības sistēmas ieviešanu Latvijā, kā arī atgādināja, ka Valsts valodas likuma izstrādāšana notika ciešā sadarbībā ar EDSO. Dz.Ābiķis pauda viedokli, ka Latvija var dalīties pieredzē ar Eiropas valstīm, kā mierīgā ceļā īstenot sabiedrības integrācijas procesus.
EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos R.Ekeuss uzsvēra, ka atbalsta izglītības reformu Latvijā, tomēr ir jāievēro pakāpeniskuma un elastīguma princips, lai saglabātu izglītības kvalitāti. Īstenojot reformu, atbilstoši Hāgas konvencijai jānodrošina mazākumtautībām iespēja iegūt izglītību arī dzimtajā valodā, uzsvēra R.Ekeuss. Viņš atzīmēja, ka viens no vizītes mērķiem ir pārliecināties, vai pastāv dialogs starp izglītības politikas izstrādātājiem, skolām un sabiedrību, uz ko Dz.Ābiķis norādīja, ka Latvijai ir viegli veicināt šo dialogu, jo valstī ir tikai 106 mazākumtautību skolas un ministriju pārstāvjiem ir iespēja tikties ar visiem šo skolu direktoriem.
Sarunas laikā komisijas deputāts Kārlis Šadurskis atzina, ka dialogs ar EDSO Latvijai ir svarīgs un auglīgs, savukārt komisijas deputāts Jakovs Pliners informēja viesi par demonstrācijām, kas notika saistībā ar izglītības reformas ieviešanu, kā arī par izglītības reformas īstenošanas problēmām.
Tikšanās noslēgumā R.Ekeuss norādīja, ka problēmas, kas saistītas ar izglītības reformas ieviešanu, nevar attiecināt tikai uz Latviju, tās ir jāskata daudz plašākā – sabiedrības integrācijas – kontekstā.

Saeimas preses dienests

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā

Otrdien, 12.oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un deputāti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
EDSO augstais komisārs R.Ekeuss, uzklausot I.Druvieti par komisijas un tās apakškomisiju darbu pēdējā gada laikā likumdošanas jomā saistībā ar sabiedrības integrāciju, cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu, vēlējās saņemt detalizētāku informāciju par Diskriminācijas novēršanas likumprojekta izstrādes gaitu. Komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu par vienādas attieksmes principa ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Tomēr starpinstitūciju darba grupa likumprojekta sagatavošanas posmā ir secinājusi, ka nav lietderīgi izcelt vienu diskriminācijas veidu, jo nepieciešams aptvert arī citu tās veidu izskaušanu. Tāpēc normatīvais akts ir atdots atpakaļ Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam pārstrādāšanai – alternatīva likumprojekta sagatavošanai, lai rastu mehānismu, kā vērsties pret jebkuru diskrimināciju. I.Druviete arī informēja, ka likumprojektu galīgajā lasījumā Saeima plāno pieņemt nākamā gada februārī.
Sarunā spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi. I.Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. Tāpēc normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā ar jebkuru diskrimināciju. Savukārt augstais komisārs norādīja, ka, sabalansējot diskriminācijas novēršanu ar vārda brīvību, vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai.
Tikšanās gaitā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, informējot par apakškomisijas darbu, minēja divus aspektus: pirmkārt, sadarbību ar pašvaldībām dažādu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšanā, otrkārt, Latvijas iespēju izvērtēšanu Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamā ietekme uz sabiedrības integrāciju kopumā, jo pašlaik par tās ratifikāciju nav skaidra viedokļa. “Kamēr pastāv šaubas, vai sabiedrībā neradīsies spriedze, mēs konvenciju ratificēt nevaram,” teica I.Druviete. Savukārt EDSO augstais komisārs R.Ekeuss izteica aicinājumu mūsu valstij ratificēt Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvenciju, jo tā Latvijai, pēc viņa domām, esot piemērota.

Saeimas preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!