Par EDSO augstā komisāra vizīti Latvijā
Pie Valsts prezidentes
Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga aizvakar, 11.oktobrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar
EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu, sarunas laikā pārrunājot ar
sabiedrības integrāciju Latvijā saistītus jautājumus.
R.Ekeuss atzīmēja, ka vizītes mērķis ir iepazīšanās ar situācijas
attīstību sabiedrības “vairākuma un mazākuma attiecībās”.
V.Vīķe-Freiberga informēja komisāru par naturalizācijas tempu
dubultošanos kopš valsts dalības Eiropas Savienībā, kā arī par
valdības iecerēm izglītības reformas nobeiguma posmā, turpinot
dialogu ar skolām un sabiedrību. Rolfs Ekeuss uzsvēra, ka “katrai
valstij ir tiesības un pienākums [dot iespējas] iegūt labu
izglītību valsts valodā”. Viņš arī informēja prezidenti, ka
neseno apmeklējumu laikā Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā,
Uzbekistānā ir izrādīta aktīva interese par Latvijas pieredzi
saistībā ar mazākumtautību izglītību un sabiedrības integrācijas
procesu.
Valsts prezidenta preses dienests
Izglītības un zinātnes ministrijā
Vakar, 12.oktobrī, Izglītības un
zinātnes ministrijā (IZM) ar EDSO augsto komisāru nacionālo
minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu tikās valsts sekretāra
pienākumu izpildītājs Valdis Egle, ministra padomnieks Sergejs
Ancupovs un IZM Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule.
Galvenais apspriestais jautājums bija mazākumtautību izglītības
programmu 10.klasē praktiskā īstenošana, nodrošinot mācību
priekšmetu valodu proporcijas Izglītības likuma noteiktajās
attiecībās (40/60).
Komisārs tika informēts, ka visas skolu programmas ir licencētas,
ka tiek veikts individuāls darbs ar katru skolu (nereti jau
daudzu gadu garumā), nodrošināta nepieciešamā skolotāju
kvalifikācija un rasta elastīga pieeja, lai katrā konkrētā
gadījumā tiktu optimāli nodrošināta izglītības kvalitāte. Sniegta
arī informācija par IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību
izglītības jautājumos darbu, kā arī par darba grupām ar LAŠOR un
Mazākumtautību skolu izglītības likuma iespējamajai izstrādei –
par to, ka visi atšķirīgi vērtētie jautājumi tiek risināti
sociāla dialoga veidā, lai ievērotu visu iesaistīto pušu
intereses.
Protams, pilnībā par sasniegto varēs spriest tikai pēc eksāmenu
rezultātiem, taču, iepazinies ar paveikto, komisārs jau tagad
pauda atbalstu Latvijas valsts īstenotajai politikai
mazākumtautību izglītības jautājumos. Latvijā iegūtā pieredze un
praktiskie profesionālie risinājumi šo jautājumu risināšanā
noteikti būs noderīgi arī citās valstīs.
IZM Komunikācijas nodaļa
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā
Otrdien, 12.oktobrī, Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar EDSO
augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu
Ekeusu.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības
integrācijas procesus, tostarp izglītības reformu Latvijā.
Sarunas sākumā komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis sveica EDSO
komisāru R.Ekeusu komisijā un pateicās par līdzšinējo veiksmīgo
sadarbību. Viņš informēja par izglītības sistēmas ieviešanu
Latvijā, kā arī atgādināja, ka Valsts valodas likuma izstrādāšana
notika ciešā sadarbībā ar EDSO. Dz.Ābiķis pauda viedokli, ka
Latvija var dalīties pieredzē ar Eiropas valstīm, kā mierīgā ceļā
īstenot sabiedrības integrācijas procesus.
EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos R.Ekeuss
uzsvēra, ka atbalsta izglītības reformu Latvijā, tomēr ir
jāievēro pakāpeniskuma un elastīguma princips, lai saglabātu
izglītības kvalitāti. Īstenojot reformu, atbilstoši Hāgas
konvencijai jānodrošina mazākumtautībām iespēja iegūt izglītību
arī dzimtajā valodā, uzsvēra R.Ekeuss. Viņš atzīmēja, ka viens no
vizītes mērķiem ir pārliecināties, vai pastāv dialogs starp
izglītības politikas izstrādātājiem, skolām un sabiedrību, uz ko
Dz.Ābiķis norādīja, ka Latvijai ir viegli veicināt šo dialogu, jo
valstī ir tikai 106 mazākumtautību skolas un ministriju
pārstāvjiem ir iespēja tikties ar visiem šo skolu
direktoriem.
Sarunas laikā komisijas deputāts Kārlis Šadurskis atzina, ka
dialogs ar EDSO Latvijai ir svarīgs un auglīgs, savukārt
komisijas deputāts Jakovs Pliners informēja viesi par
demonstrācijām, kas notika saistībā ar izglītības reformas
ieviešanu, kā arī par izglītības reformas īstenošanas
problēmām.
Tikšanās noslēgumā R.Ekeuss norādīja, ka problēmas, kas saistītas
ar izglītības reformas ieviešanu, nevar attiecināt tikai uz
Latviju, tās ir jāskata daudz plašākā – sabiedrības integrācijas
– kontekstā.
Saeimas preses dienests
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
Otrdien, 12.oktobrī, Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina
Druviete un deputāti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo
minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
EDSO augstais komisārs R.Ekeuss, uzklausot I.Druvieti par
komisijas un tās apakškomisiju darbu pēdējā gada laikā
likumdošanas jomā saistībā ar sabiedrības integrāciju,
cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu, vēlējās
saņemt detalizētāku informāciju par Diskriminācijas novēršanas
likumprojekta izstrādes gaitu. Komisijas priekšsēdētāja
pastāstīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz
Eiropas Savienības direktīvu par vienādas attieksmes principa
ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās
piederības, un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā.
Tomēr starpinstitūciju darba grupa likumprojekta sagatavošanas
posmā ir secinājusi, ka nav lietderīgi izcelt vienu
diskriminācijas veidu, jo nepieciešams aptvert arī citu tās veidu
izskaušanu. Tāpēc normatīvais akts ir atdots atpakaļ Īpašu
uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātam pārstrādāšanai – alternatīva likumprojekta
sagatavošanai, lai rastu mehānismu, kā vērsties pret jebkuru
diskrimināciju. I.Druviete arī informēja, ka likumprojektu
galīgajā lasījumā Saeima plāno pieņemt nākamā gada
februārī.
Sarunā spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta
izstrādi. I.Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir
sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos
nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas
jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. Tāpēc
normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas
precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā
ar jebkuru diskrimināciju. Savukārt augstais komisārs norādīja,
ka, sabalansējot diskriminācijas novēršanu ar vārda brīvību,
vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai.
Tikšanās gaitā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas
priekšsēdētājs Andris Bērziņš, informējot par apakškomisijas
darbu, minēja divus aspektus: pirmkārt, sadarbību ar pašvaldībām
dažādu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšanā,
otrkārt, Latvijas iespēju izvērtēšanu Vispārējās minoritāšu
tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka
konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un
vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamā ietekme uz
sabiedrības integrāciju kopumā, jo pašlaik par tās ratifikāciju
nav skaidra viedokļa. “Kamēr pastāv šaubas, vai sabiedrībā
neradīsies spriedze, mēs konvenciju ratificēt nevaram,” teica
I.Druviete. Savukārt EDSO augstais komisārs R.Ekeuss izteica
aicinājumu mūsu valstij ratificēt Vispārējās minoritāšu tiesību
aizstāvības konvenciju, jo tā Latvijai, pēc viņa domām, esot
piemērota.
Saeimas preses dienests