1990.gada 29.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka visi ir sanākuši zālē. Lūdzu, reģistrējieties! Rezultāts – 143. Lejā reģistrējušies 145.
Sāksim darbu. Vakar bija deputāta Kurdjumova un deputāta Ozola lūgums dot viņiem Augstākās padomes pilnvaras izstrādāt nolikumu un principus, kā strādāt ar elektronisko balsu skaitīšanas iekārtu. Mēs dodam viņiem tādas pilnvaras Augstākās padomes vārdā. Tur jābūt diviem deputātiem, kuri orientējas elektronikā. Es saprotu, ka ir speciāla komisija, bet man deputāti lūdza vēlreiz izpētīt visu šo sistēmu, visas iespējas un likt mums priekšā atbilstošus procedūras principus šai balsošanai. Nevienam nav iebildumu pret šiem deputātiem, kas izstrādā nolikumu? Nav. Es domāju, ka balsot nevajag.
Turpinām mūsu darba kārtību, kuru apstiprinājām jau vakar. Bija lūgums pārcelt jautājumu par Augstāko tiesu. Šobrīd ir lūgums atcelt uz vēlāku laiku jautājumu par tautas tiesnešu ievēlēšanu. Iespējams – uz rītdienu, jo šie jautājumi ir saistīti. Mums jāsāk strādāt ar Nolikuma par Latvijas Republikas tautas deputāta darbības materiālo nodrošināšanu 1.punktu. Jautājums jau ir pirmajā lasījumā izskatīts. Acīmredzot deputātam Apsītim jāiet tribīnē.

R.Apsītis: Labrīt, godātie kolēģi! Ir priekšlikums šodien izskatīt otrajā lasījumā nolikuma projektu par Latvijas Republikas tautas deputāta darbības materiālo nodrošināšanu.
Vispirms es gribu jūs informēt, ka pēc pirmā lasījuma Likumdošanas jautājumu pastāvīgās komisijas darba grupa turpināja darbu pie šā nolikuma projekta pilnveidošanas, lielā mērā ņemot vērā arī deputātu izteiktās piezīmes. Vienlaikus es gribu teikt, ka ne visas piezīmes un priekšlikumus darba grupa uzskatīja par iespējamu apmierināt. Ja kādus priekšlikumus noraidīja, tad tika izteikta arī attiecīga argumentācija. Pēc tam mēs projektu virzījām tulkošanai un pavairošanai, un tagad acīmredzot latviešu un krievu valodā vai krievu valodā katram deputātam ir šā nolikuma projekts tagadējā redakcijā.
Es vispirms gribētu jūs iepazīstināt ar nelielu vispārīga rakstura informāciju, kas attiecas uz tagadējo nolikuma projekta redakciju. Vispirms projekts ir jūtami saīsināts, gan ne tik daudz punktu skaita ziņā, kā satura apjoma samazināšanas ziņā. Situācija patlaban ir tāda, ka atsevišķi punkti ir svītroti, bet to vietā nākuši klāt citi.
Otrkārt, komisija tomēr uzskatīja par neiespējamu apmierināt vairāku deputātu priekšlikumu svītrot dažus punktus tāpēc, ka analoģiskas tiesību normas jau ietvertas Likumā par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu. No pirmā acu uzmetiena tiešām liekas, ka tā ir nevajadzīga dublēšanās. Taču tam ne vienmēr var piekrist. Darba grupas sēdē tiesību teorijas speciālists profesors Andris Plotnieks, kurš diemžēl šodien nav klāt mūsu plenārsēdē, pierādīja un, domāju, komisijas locekļus arī pārliecināja, ka tiesību normu neliela atkārtošanās dažādos likumdošanas aktos ir attaisnojama un pieļaujama, ja vienā aktā attiecīgā norma ir tikai ieskicēta, tas ir, iezīmēti tiesiskās regulēšanas pamatprincipi, bet citā pakārtotā aktā, kā tas ir mūsu gadījumā, šie pamatprincipi ir ne vien atkārtoti, bet arī konkretizēti un tālāk attīstīti. Citiem vārdiem runājot, tas ir jautājums par vispārīgo un speciālo tiesību normu savstarpējām attiecībām un šo normu vienību. No likumdošanas aktu izstrādāšanas tehnikas viedokļa nav attaisnojama tāda situācija, ka vispārīgās tiesību normas tiek atrautas no speciālajām tiesību normām tikai tāpēc, ka šīs vispārīgās tiesību normas jau fiksētas kādos citos aktos. Nav loģiski vienā aktā atstāt kāda institūta regulēšanas pamatprincipus, bet citā aktā iekļaut šo pamatprincipu detalizējumu. Piemēram, mūsu nolikuma projekta 7.punkts. Tādā gadījumā otrais akts vispār kļūs nesaprotams, ja no tā tiek atrauti šie pamatprincipi. Līdz ar to darba grupa iesaka respektēt gan tiesību teorijas pamatnostādni, gan arī likumdošanas darba praksi, kas izveidojusies mūsu valstī.
Trešais – vispārīgas dabas apsvērums. Darba grupa ir ņēmusi vērā dažu deputātu, piemēram, Viļņa Edvīna Breša, Jāņa Škapara un vēl citu, priekšlikumu ieviest nolikuma projektā vienveidīgus terminus, it īpaši attiecībā uz deputātiem, kuri Augstākajā padomē strādās pastāvīgi un līdz ar to saņems deputāta algu, kā arī attiecībā uz tiem deputātiem, kuri Augstākajā padomē pastāvīgi nestrādās un tāpēc deputāta algu nesaņems. Jaunākajā nolikuma projekta redakcijā abu šo kategoriju deputāti nosaukti tā: “algotie deputāti”, piemēram, 1., 2., 8., 10.punktā; un “deputāti, kuri veiks savus pienākumus bez atlīdzības” – 1., 5., 8.punktā. Ir ieviests termins “dienas nauda”.
Nobeidzot šo vispārīga rakstura komentāru, man jāsaka, ka darba grupa lielos vilcienos iepazinās ar tautas deputātu algas apjomu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Kā zināms, šajā sakarā pagājušā gada 4.augustā ar PSRS Augstākās padomes lēmumu ir apstiprināts “Pagaidu nolikums par PSRS tautas deputātu darbības nodrošināšanu”. Tā ir neliela brošūriņa. Mēs esam saņēmuši arī informāciju par to, cik liela ir tautas deputāta alga Igaunijā un Lietuvā. Jāsaka, ka gan PSRS, gan Igaunijā, gan Lietuvā tautas deputātam ir noteikta 500 rubļu liela alga.
Tālāk mēs varētu pāriet pie atsevišķu punktu izskatīšanas. Es tad arī pateikšu, kas ir jauns, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju. Mēs varam tā rīkoties?

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, ka mēs darīsim tāpat kā vakar. Debates ir bijušas, varam sākt pa punktiem pieņemt un balsot par šiem punktiem.

R.Apsītis: Pirmais punkts ir saglabāts saskaņā ar iepriekšminēto argumentāciju. Iepriekšējā reizē gan vairāki deputāti izteica domu, ka varbūt varētu no šī punkta atteikties. Pirmā punkta pirmajā daļā mēs atsaucamies uz vakar pieņemto Likumu par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu. Bez tam šī punkta 4.daļā ir ieviesta jauna norma. Par to jau ir runāts iepriekšējā reizē, ka viena persona nevar vienlaikus būt algots deputāts vairākās padomēs. Tas man viss par pirmo punktu.

Priekšsēdētājs: Kādi ir priekšlikumi par 1.punktu? Nav neviena priekšlikuma. Lūdzu reģistrāciju! Rezultāts – 148. Vārds priekšlikumam deputātam Endelem.

J.Endele: Vakar mēs statusā pieņēmām labojumu, kas attiecas šeit uz 1.rindkopu. Šeit ir tāpat palicis “uz visu viņu pilnvaru laiku”. Vakar norunājām, ka ne “uz visu laiku”, bet “uz to laiku, cik strādā”.

R.Apsītis: Pareizi, šis ir jāsaskaņo ar vakar pieņemto likumu.

Priekšsēdētājs: Saskaņošana ar vakardienas tekstu ir vienīgais, ko šeit vajadzētu. Vēl ir kāds priekšlikums?

M.Rogaļs: */Vakar mēs pieņēmām deputāta statusu. Šī nolikuma 1.panta 2.rindkopa neatbilst 4.panta 2.rindkopai, te ir pavisam cits formulējums, kaut gan agrāk tie bija identiski. Lūdzu, paskatieties! Ierosinu 1.panta 2.rindkopā ierakstīt sekojošo redakciju, to, kuru mēs pieņēmām vakar, statusa 4.panta 2.rindkopu: “Jautājumu par deputāta pienākumu izpildīšanas Augstākajā padomē apvienošanu ar citu algotu darbu izlemj Augstākās padomes Prezidijs pēc pastāvīgās komisijas slēdziena.”/

R.Apsītis: Mēs vēlreiz to saskaņosim.

Priekšsēdētājs: Saskaņosim ar deputāta statusu. Tas ir skaidrs, nav vajadzīgs balsot. Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man ir tāds jautājums: 2.rindkopā 1.punktā jautājumā par iespējamību turpināt līdzšinējo darbu tiem atsevišķiem deputātiem, kuri Augstākās padomes un tās komisiju darbā nepiedalās pastāvīgi un veic savus pienākumus bez atlīdzības, vajadzētu svītrot vārdus “bez atlīdzības”, jo tālāk 4.punktā atlīdzība ir konstatēta.

R.Apsītis: Tas atkal ir jautājums par terminoloģiju. Ja mēs šodien izlemjam, ka mums nav pieņemams šis otrās kategorijas deputātu nosaukums, tas ir jāizsaka citādi. To vajadzētu tūlīt izlemt, lai mēs visā nolikumā konsekventi tādu nosaukumu lietotu, bet pagaidām, kā jau teicu, mēs esam izlēmuši saukt šos deputātus tā.

L.Muciņš: Man ir priekšlikums izņemt vārdu “atsevišķs”. Atstāt vienkārši “tiem deputātiem”.

R.Apsītis: To varētu.

G.Agafonovs: */Man šķiet, ka 1.panta 2.rindkopā ierakstīts vispār kaut kas nesaprotams. Te rakstīts: ja deputāts neveic pastāvīgi deputāta darbu, tad, vai viņš drīkst strādāt iepriekšējā darbā, izlems Augstākās padomes Prezidijs pēc attiecīgās pastāvīgās komisijas slēdziena. Tas ir vispār kaut kas nesaprotams. Un tas nekādi nesaskan ar tautas deputāta statusa 4.pantu. Tur rakstīts, ka jautājumu par pastāvīgā deputāta iespēju strādāt kādā citā darbā izlemj Prezidijs. Te vispār nav saprotams, kas rakstīts 2.rindkopā. Vai jūs varat man paskaidrot, kā jūs lemsit: vai es varu strādāt iepriekšējā darbā, ja esmu pastāvīgais deputāts? – Atvainojiet, man jāaiziet līdz savai vietai, lai uzklausītu jūsu atbildi, es latviešu valodu nepārzinu pilnībā./

R.Apsītis: */Ziniet, par to mums jau bija saruna komisijas sēdē. Arī šodien deputāts Rogaļs ierosināja šo rindkopu pārbaudīt, salīdzināt to ar 4.panta 2.rindkopu. Mēs nolēmām tā arī rīkoties. Jūs šo priekšlikumu atkārtojāt vēlreiz./

Priekšsēdētājs: Šinī gadījumā ir jāsaskaņo ar 4.punktu vakar pieņemtajā likumā šī otrā rindkopa, bet tad rodas jautājums par deputāta Muciņa priekšlikumu attiecībā uz vārdu “atsevišķie”, jo mainās redakcija.

R.Apsītis: Pati tā jēga atšķiras.

Priekšsēdētājs: Jautājums par vārdu “bez atlīdzības”. Deputāt Apsīt, es sapratu, ka viens no priekšlikumiem bija nomainīt šo otro rindkopu ar otro rindkopu vakardien pieņemtā nolikuma 4.punktā.

R.Apsītis: Tā mēs varētu rīkoties. Bet ir jāizlemj jautājums par to, kā šos otrus deputātus nosaukt, kas šeit pastāvīgi nestrādā un līdz ar to pamatalgu nesaņem. Komisijas domas bija tādas, ka nolikumā par deputāta darbības materiālo nodrošināšanu acīmredzot jāparādās šim materiālās nodrošinātības momentam attiecībā uz minēto deputātu kategoriju.

P.Simsons: Nezinu, vai tas ir jautājums vai komentārs. Iepriekšējais runātājs jautāja, es gribētu atbildēt. Ir runa par tiem deputātiem, kuri strādā savā pamatdarbavietā un nesaņem šeit algu. Jautājumu par to, vai deputāts paliks pamatdarbavietā vai strādās šeit, izlemj Prezidijs. Tā es saprotu.

R.Apsītis: Jā, pēc attiecīgās pastāvīgās komisijas ierosinājuma.

P.Simsons: Tātad tas ir šīsdienas nolikumā? Vakar likuma 4.punktā bija runa par tiem deputātiem, kuri šeit saņems algu un tad, iespējams, savienos vēl ar darbu savā iepriekšējā specialitātē. Šeit ir runa par divām dažādām deputātu kategorijām, tāpēc mēs nevaram identiski pārņemt to, kas bija vakardienas 4.punktā.

R.Apsītis: Pilnīgi pareizi. Tāpēc arī pavisam mierīgi jāsalīdzina abas redakcijas un jāizlemj, vai tās ir vai nav pieņemamas.

P.Simsons: Man radās iespaids, ka iepriekšējie divi runātāji pilnībā identificēja šīs abas lietas. Tās ir divas atšķirīgas lietas.

R.Apsītis: Pilnīgi piekrītam jums.

V.Zatuliviters: */Cienījamie biedri deputāti! Es domāju, visi sajuta, ka mēs sākam buksēt. Lai paātrinātu mūsu darbu un padarītu to efektīvāku, es ierosinu apdomāt, lūk, ko. Tā kā virkne punktu nolikumā par materiālo nodrošinājumu katrā ziņā sadursies ar vairākiem likuma par statusu nolikumiem, un jūtams, ka komisija līdz galam vēl nav saskaņojusi šīs iespējamās pretrunas.../

R.Apsītis: */Pēc vakardienas sēdes mēs, protams, nesapulcējāmies./

V.Zatuliviters: */Lūk, tāpēc es arī runāju. Es ierosinu piešķirt viņiem stundas pusotras laika, lai viņi izskatītu šīs pretrunas to saskaņošanas virzienā un pēc tam jau saskaņotā veidā pēc pusotras stundas iesniegtu mums izskatīšanai. Mēs tos izskatīsim ātrāk un efektīvāk, arī lietderīgāk./

R.Apsītis: Tā varētu rīkoties.

Priekšsēdētājs: Mums te ir jāizlemj, jo tik tiešām kaut kādas pretrunas var parādīties abos šajos likumos, jo komisija nav tos izskatījusi. Kā jūs domājat, deputāt Apsīt?

R.Apsītis: Kā lems deputāti, tas ir jūsu rokās.

Priekšsēdētājs: Cik laika vajag deputāta Apsīša vadītajai komisijai?

R.Apsītis: Varbūt līdz 12.00.

Priekšsēdētājs: Tad mums ir jābalso par to, ka mēs nododam šo jautājumu deputātu komisijai izskatīšanai vēlreiz. Vēl ir kādi priekšlikumi?

No zāles: Es gribēju paskaidrot, ka formulējums šeit ir uzrakstīts stipri nejēdzīgi, bet doma nav galīgi tā, kas ir 4.punktā. Man ir sekojošs priekšlikums – skatīties tālāk, netaisīt pārtraukumu. Izskatīt visus punktus, un pēc tam lai komisija iestrādā vēl kaut ko iekšā, jo tiešām tā viena rindkopa ir defektīva.

Priekšsēdētājs: Jā, tā varētu būt pareizi.

V.Dozorcevs: */Man ir priekšlikums, papildus tam, ko jūs teicāt par iespēju komisijai pastrādāt. Domāju, ka te var vēl izlietot deputāta tiesības visiem, kas vēlas, griezties šajā komisijā ar priekšlikumiem, viņi [tos] izstrādās un dos mums konkrētus rezultātus, tāpēc ka, kā es saprotu, visiem viss ir skaidrs./

Priekšsēdētājs: To var katrs deputāts darīt, ja viņam ir vēlēšanās.

No zāles: */Mūsu priekšlikums no frakcijas: tomēr ir jēga apspriešanu turpināt tūlīt. Nav tik daudz šo atšķirību, un tās visas var šeit fiksēt./

Priekšsēdētājs: */Es nesapratu./
No zāles: */Turpināt darbu, kā mēs pašlaik strādājam./

R.Apsītis: Es domāju, ka komisijai būtu lietderīgi uzklausīt visus viedokļus arī par citiem punktiem, tad apspriesties un sagatavot galīgo redakciju.

Priekšsēdētājs: Tad darīsim tā. Apkoposim, es domāju, tos punktus, par kuriem varam vienoties. Varbūt nebalsosim. Uzklausīsim visus priekšlikumus, tad komisija tos apkopos, un nākamajā sēdē balsosim. Par šo punktu ir izteikti visi priekšlikumi? Vairāk nav.

R.Apsītis: 2.punkts. Darba grupa precizēja pirmo daļu. Tur norādīts, ka darbs Latvijas Republikas Augstākajā padomē dod tiesības uz procentuālām piemaksām darba algai un vienreizējas kompensācijas saņemšanu ne tikai par izdienu, bet arī par kvalifikācijas kategoriju. Šāds priekšlikums pagājušo reizi tika izteikts. Bez tam darbs Augstākajā padomē ieskaitāms darba stāžā, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem un palielinātu apmēru, kā arī tiesības uz citiem atvieglojumiem, kas bijuši personai, kura ievēlēta par deputātu, būdama amatā vai strādājot profesijā, kas paredz šos atvieglojumus.
Otrajā daļā precizēta norma par pabalsta izmaksāšanu deputātam pēc viņa pilnvaru laika izbeigšanās. Iepriekšējā redakcijā bija runa par garantētu izdevumu kompensāciju. Mēs saucām to par pabalstu, jo arī šāds priekšlikums tika izteikts. Tika saglabāta trešā daļa, jo darba grupa tomēr uzskatīja, ka nav pamata atņemt deputātam tiesības pildīt līdzšinējos amata pienākumus sabiedriskā kārtā, ja tas praktiski iespējams un deputāta darba kolektīvs par to pieņēmis lēmumu. Precizēta un īsināta šīs normas redakcija.
Pagājušajā reizē vairāki deputāti izteicās, ka nav saprotama šīs daļas jēga, un ieteica šo trešo daļu svītrot. Darba grupa, it sevišķi deputāts Andris Plotnieks, iestājās par to, ka vajadzētu šādu normu saglabāt. Ir saglabāta 2.punkta 4.daļa. Tomēr darba grupa uzskata, ka nedrīkst paplašināt to algoto deputātu loku, kam ir tiesības strādāt amatu savienošanas kārtībā. Bet par to jau bija runa vakar, kad pieņēmām likumu par deputāta statusu. Tas man viss par otro punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Man ir jautājums referentam. Otrā panta otrās rindkopas pēdējā teikumā ir runa par pabalstu deputāta 3 mēnešu algas apmērā. Sakiet, lūdzu, vai šāds pabalsts tiks izmaksāts visiem algotajiem deputātiem pēc pilnvaru laika izbeigšanās vai tikai tiem, kuri trīs mēnešu laikā nevarēs iestāties darbā?

R.Apsītis: Par to darba grupa īpaši nesprieda, tā ka...

J.Lagzdiņš: Es kā jurists nesaprotu, kuros gadījumos pabalsts tiek izmaksāts.

R.Apsītis: Šeit ir domāts izmaksāt pabalstu visiem deputātiem, kuri strādājuši.

J.Lagzdiņš: Tādā gadījumā kāpēc ir nepieciešamas papildu normas, saglabājot kopējo nepārtraukto speciālo darba stāžu? Tādā gadījumā jāliek punkts un jāraksta – “vienlaikus deputātam, ja viņš nevar iekārtoties darbā, tiek saglabāts nepārtrauktais darba stāžs”. Pašreizējā redakcija ir neskaidra, jo šeit nav saprotams, kuriem deputātiem pabalsts tiek izmaksāts – visiem vai tikai tiem, kuri trīs mēnešu laikā nevarēs iekārtoties iepriekšējā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss skaidrs. Lūdzu, rakstiskā veidā.

J.Lagzdiņš: Es iesniedzu rakstveidā un to izdarīšu vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Priekšpēdējā rindkopa, kas attiecas uz darbu sabiedriskā kārtā. Es tomēr nesaprotu, vai elektriķis, kolhoznieks, direktors, konstruktors var veikt darbu sabiedriskā kārtā. Pirmkārt, juridiskā atbildība. Kas tas par direktoru, ja viņš strādā sabiedriskā kārtā? Es uzskatu, ka šāds ieraksts radīs pārpratumus un var novest pat pie ļaunprātībām. Ja tas attiecas uz deputāta vaļasprieku, tad lai viņš rok zemi vai strādā pie darbgalda. Bet šeit atrunāt, ka viņš var strādāt sabiedriskā kārtā, es domāju, tas ir absurds./

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums svītrot šo rindkopu. To izskatīs komisijā. Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Par 4.rindkopu. Es vienkārši gribēju atgādināt, ka tā jāsaskaņo ar deputāta statusa attiecīgo punktu, kur bija teikts – par brīvajām profesijām – amatu savienošanas kārtībā darbā, kas nav saistīts ar ieņemamo amatu.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Man ir jautājums. Vai pabalstu trīs mēnešu algas apmērā izmaksā arī tajā gadījumā, ja deputāts pilnvaras noliek priekšlaicīgi?

R.Apsītis: Es domāju, ka visos gadījumos.

J.Endele: Visos gadījumos. Es tomēr atbalstu nākošo rindkopu par algotu deputātu, ja tā paliktu. Ja, piemēram, manā darba kolektīvā direktoru vai kādu vadītāju pieņemtu sabiedriskā kārtā, lai tas būtu šeit iepriekš pārrunāts, es esmu par to.

R.Apsītis: Jūs esat par to, ka jāatstāj?

E.Kide: Jā.

Priekšsēdētājs: Par to acīmredzot vajadzēs balsot.

E.Maharevs: */Es negribētu piekrist cienījamā biedra Aleksejeva domām par to, ka 2.punkta 3.rindkopai nav jēgas. Tai ir jēga, un turklāt liela. Lieta tā, ka uzņēmumi un organizācijas pāriet uz nomu vai akcionāru darbību. Un tāpēc tieši darba kolektīvs novērtē, vai vajadzīgs bijušā vadītāja, elektriķa vai vēl kāda darbs sabiedriskā kārtā vai ne. Tāpēc es uzskatu, ka šī norma katrā ziņā jāieraksta un šo punktu vajag atstāt./

Priekšsēdētājs: Paldies.

P.Simsons: Sakarā ar deputāta Aleksejeva teikto varu minēt konkrētu piemēru par truškopības biedrības priekšsēdi, kas uz šo brīdi saņem 30 rubļus, un pēc tam viņš varētu strādāt sabiedriskā kārtā.

Priekšsēdētājs: Jā, argumentācija ir skaidra.

No zāles: Vēl par pabalstu trīs mēnešu algas apmērā. Tur vajadzētu noteikti pierakstīt, ka “algotajiem deputātiem pēc pilnvaru laika izbeigšanās”, jo tas acīmredzot neattieksies uz tiem, kuri strādā bez atalgojuma.

Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Es arī atbalstu atstāt to, ko deputāts Movels ierosināja. Tas var būt saistīts ar dažiem amatiem, kur tas ir iespējams, piemēram, redaktors un citur.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Es atļaušos nepiekrist deputātam Maharevam. Mums 3.rindkopā rakstīts – ar darba kolektīva padomes lēmumu. Augstākajai padomei nav jādara tas, ko tiesīgs veikt darba kolektīvs. Tās ir darba kolektīva tiesības, ko tas uzskatīs par vajadzīgu, to tas veiks arī bez mūsu lēmuma, tam tiesības dot nav vajadzības.
Un pēdējais. Darbs sabiedriskā kārtā noteiktām amatu kategorijām ir iespējams: piemēram, vadītājiem, pie kuriem piederu arī es, bet diezin vai sabiedriskā kārtā varēs strādāt virpotājs, atslēdznieks, maiznieks. Tas jau nebūs nopietni. Bet vadītājam sabiedriskā kārtā nav tiesību parakstīt čekus, viņš nav atbildīgs par plānu un tā tālāk. Tātad tā ir profanācija, lieks pants, kas, pēc manām domām, padara likumu smieklīgu. Paldies./

G.Agafonovs: */2.punkts, 3.rindkopa. Domāju, nedrīkst ierakstīt “Pēc sava darba kolektīva lēmuma”. Atvainojiet, te jau bija jautājums./

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums jums par 2.rindkopas pēdējo teikumu. Es gribētu precizēt tikai šī ieraksta jēgu: “Deputātam pēc viņa pilnvaru termiņa beigšanās izmaksā pabalstu trīs mēnešu algas apmērā.” Mani interesē, kādos gadījumos darbojas šī norma? Vai tā attiecas tikai uz deputātiem, kuri pastāvīgi strādājuši Augstākajā padomē, kad beidzās viņu pilnvaras? Bet mums ir rakstīts statusā, ka viņi obligāti ir jāatjauno viņu iepriekšējā darba vietā. Tas ir, vai domāts tikai tas gadījums, kad viņiem rodas šis pārtraukums, tikai tādā gadījumā?/

R.Apsītis: */Jā./

M.Gavrilovs: */Tad varbūt ir lietderīgi to kaut kā atrunāt, vai arī tas tāpat saprotams, izriet juridiski?/

R.Apsītis: */Nu, to mēs acīmredzot vēl precizēsim./

S.Albertiņa: Es tomēr šeit gribētu piekrist Aleksejevam, jo, manuprāt, šāds ieraksts ir augstākā mērā nepieņemams, ka iespējams pildīt savas funkcijas pamatdarbavietā sabiedriskā kārtā. Man gribas teikt, ka tas ir nedaudz nepieklājīgi. Protams, ka nomas uzņēmums atteiksies no tāda vadītāja, bet vai kolektīvs saņems drosmi un atteiksies, par to ir stipri jāšaubās. Tam vienkārši negribēsies, tā sakot, cilvēkam iezāģēt, no viņa atsakoties. Man ir priekšlikums – tādā gadījumā sabiedriskā kārtā pildīt savas funkcijas Augstākajā padomē, kas būtu pilnīgi normāli, bet darbavietā, man liekas, ka tas izskatīsies ļoti savādi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot vajadzēs sagatavot uz balsošanu šos divus variantus.

J.Celmiņš: Runājot par darba pildīšanu sabiedriskā kārtā, mēs vadāmies katrs no sava viedokļa. Piemēram, deputāts Kurdjumovs uzskata, ka viņš to nevar, bet es uzskatu, ka savā redakcijā to varu. Atgriezies atpakaļ savā redakcijā, es varu palīdzēt kolektīvam plānot redakcijas darbu, konkrēti – veikt materiālu vākšanu un tamlīdzīgi, kā deputāts iesniegt materiālus publicēšanai. Tas redakcijas kolektīvam būtu liels atspaids, un tanī pašā laikā arī man tas būtu gan kontakts ar cilvēkiem, gan kontakts ar darba kolektīvu. Es uzskatu, ka to var atstāt, tur nav nekā pretlikumīga.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Es vēlreiz uzmanīgi izskatīju nolikumu par materiālo nodrošināšanu, saskaitīju 9 reizes terminu “atlīdzība” un divreiz terminu “darba alga”. Esiet tik labi, paskaidrojiet, vai ir starpība starp šiem terminiem? Ja nav, tad kāpēc tie ir divi?/

R.Apsītis: */Komisija uzskata, ka darba alga – tā ir summa, ko deputāts, kurš atbrīvots no visiem citiem pienākumiem un strādā šeit, Augstākajā padomē, saņem katru mēnesi, teiksim, 500 rubļus vai citu summu, kā mēs ar jums nolemsim. Kas attiecas uz visām pārējām summām, tad tās, pēc darba grupas domām, nav darba alga, bet izmaksas./

A.Kramiņš: Vēlreiz par otrā punkta trešo sadaļu. Man liekas, ka būtu jāievēro princips, ka likumā vajadzētu noteikt tikai to, kas ir aizliegts, nevis to, kas ir atļauts. Ja cilvēks ir redaktors vai arī viņš kā konsultants grib tikties ar savu darba kolēģi vai darba kolektīvu un ja tas netraucē viņa darbību Augstākajā padomē, viņš var rīkoties, kā vēlas.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, deputāt Kramiņ, šeit viss ir skaidrs. Vienkārši būs jābalso, jo domas dalās. Vairāk priekšlikumu nav?

R.Apsītis: Man ir lūgums kolēģiem: varbūt nobalsot par šo jautājumu, jo citādi, ja mēs atstāsim vai svītrosim, atkal kāda no pusēm būs neapmierināta, un tā mēs uz priekšu netiksim.

Priekšsēdētājs: Deputāts Apsītis ierosina nobalsot uzreiz par šo deputāta Aleksejeva priekšlikumu svītrot. Citi deputāti uzskatīja, ka ir jāatstāj šis pants. Acīmredzot mēs izšķirsim balsojot, bet te ir jāpadomā.
*/Redakcijas komisija lūdz, lai tieši par šo priekšlikumu nobalsotu, jo tas ir jau principiāls jautājums. Balsojam ar vienkāršu balsu vairākumu: atstāt vai neatstāt šo priekšlikumu. Bet redakcionālos labojumus mēs varam izdarīt arī vēlāk./
Lūdzu balsot, izsakot savu attieksmi par vai pret šī teikuma atstāšanu šajā otrajā pantā. Deputāts Aleksejevs pirmais izvirzīja priekšlikumu šo punktu svītrot – otrajā pantā trešo rindkopu.
Balsosim priekšlikumu ienākšanas kārtībā. Lūdzu rezultātu! Priekšlikums nav pieņemts. Šis pants paliek. Komisija apskatīsies, kādā veidā izdarīt redakcijas labojumus, ja tie ir vajadzīgi.

R.Apsītis: Trešais punkts ir saīsināts, svītrojot pirmās daļas otro teikumu un otro daļu par atlīdzības jautājumu tiem deputātiem, kuri vienlaikus ir arī PSRS tautas deputāti. Kā jūs redzat, trešajā punktā palicis tikai viens vienīgs teikums, kurā norādīts, ka deputātam tiek atlīdzināti ar deputāta darbu saistītie izdevumi. Šeit atkal nosauktas dažādas summas: pirmajā variantā 200 rubļu apmērā katru mēnesi. Šie 200 rubļi ir pietiekoši liela summa deputāta izdevumiem. Tāda summa ir paredzēta arī PSRS deputātam. Vienlaikus mūsu darba grupas doma bija tāda, ka no šīs summas mēs varētu segt dažādus sīkus izdevumus, atsakoties no šo sīko izdevumu reglamentācijas mūsu nolikuma projektā. Piemēram, maksāt par dienesta dzīvokli, iepriekšējā variantā – bezmaksas dienesta dzīvoklis. Tas tādēļ, lai tautas deputāta tiesiskais statuss neapaugtu ar dažādām sīkām detaļām.

Priekšsēdētājs: Par šo pantu ir kādi priekšlikumi? Nav priekšlikumu. Lūdzu balsot.

No zāles: Es gribu saņemt paskaidrojumu: kā saprast, ka tiek atlīdzināti izdevumi? Mēneša beigās man būs jādod atskaite, par ko man atlīdzinās?

R.Apsītis: Šeit nekāda atskaite nav paredzēta.

No zāles: Jā, bet kā to saprast, ja latviski skaidri un gaiši ir uzrakstīts – atlīdzināti izdevumi. Tātad vispirms ir izdevumi, un tad tos atlīdzina 200 rubļu apmērā.

R.Apsītis: Mēs te varētu padomāt par kādu citu vārdu, bet katrā ziņā, ja runājam par izdevumiem, tad arī latviešu valodā “atlīdzināšana” ir ļoti pieņemams vārds, bet nekāda atskaitīšanās un norēķināšanās nav domāta.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Es pilnīgi piekristu kolēģim, un domāju, ka 3.punktu būtu vismērķtiecīgāk formulēt tā: “Deputātam tiek izmaksāta atlīdzība 200 rubļu apmērā katru mēnesi par viņa deputāta pienākumu izpildīšanu.” Un visi jautājumi noņemti./

Priekšsēdētājs: Arī PSRS deputātiem ir šāds formulējums. Mums atkal jāatstāj, lai redakcijas komisija labo redakciju. Ejam tālāk uz ceturto punktu.

R.Apsītis: Ceturtais punkts ir papildināts ar deputāta Rogaļa priekšlikumu, pieliekot tekstu “...bet ne vairāk kā 700 rbļ. mēnesī”. Kāda šeit ir doma? Doma ir tāda, ka tajā laikā, kad šis deputāts, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, bet tomēr zināmu laiku strādā šeit, vismaz šajā laikā būtu materiālās nodrošinātības ziņā apmēram vienlīdzīgs ar visiem pārējiem deputātiem.
Otrais papildinājums ir par to, ka līdzekļi no republikas budžeta jāpārskaita attiecīgās iestādes, uzņēmuma vai organizācijas darba algas fondā. Tas man viss par ceturto punktu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka vidējā alga rūpniecībā pagājušajā gadā bija 260 rubļu. Tāpēc 700 rubļu – tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā vidējā alga rūpniecībā. Tas – pirmkārt.
Otrkārt, mēs atstājam veselai deputātu kategorijai iespēju piepelnīties. Iedomāsimies, ka es, pasniedzējs, pelnu 700 rubļus. Kā deputāts es saņemšu 700 rubļus, [tā kā] man ir tiesības pasniegt, vēl 350 rubļus. Kopā es nopelnīšu 1050 rubļus. Tad kādēļ mēs ar jums esam nākuši šurp: lai uzlabotu savu stāvokli vai lai būtu apstākļos, kas ļautu mums dzīvot un strādāt agrākajā līmenī? Tāpēc es uzskatu, ka te jāatstāj: ne vairāk kā 500 rubļu vai kopējā izpeļņa ne vairāk kā 700 rubļu. Tā nedrīkst, ka deputāts saņemtu vairāk nekā pirms tam./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam

J.Lagzdiņš: Es piekrītu Aleksejevam, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem un pamatīgi jāizskata šīs problēmas. Redzat, kāda tagad ir situācija. Pēc šī projekta, kurš mums ir izsniegts, faktiski ieinteresētākā un labākā stāvoklī, skatoties no materiālā aspekta, ir tie deputāti, kuri savieno deputāta pienākumus ar savu pamatdarbu. Pēdējo nedēļu darbs Augstākajā padomē liecina par to, ka būs viena grupa deputātu, kuri savu komisiju darba specifiskuma dēļ ļoti maz tajās strādās. Vienlaikus viņi saņems tādu pašu algu vai kompensāciju kā tie deputāti, kuri strādās sestdienās un reizēm pat svētdienās, it īpaši Likumdošanas jautājumu komisija. Tādā gadījumā es ierosinu pavisam citu atalgošanas sistēmu, proti, visi deputāti par katru dienu Augstākās padomes plenārsēdēs un Augstākās padomes institūcijās saņem 20 rubļus. Piemēram, pagājušajā nedēļā bija vesela rinda komisiju, kuras ceturtdien un piektdien vispār nestrādāja, bet bija komisijas, kuras strādāja ceturtdien, piektdien un sestdien. Tas ir nedabisks stāvoklis, ka visi deputāti saņems vienādu algu, vai viņi strādā vai ne. Jūs saprotat? Bez tam deputātiem, kuri pāriet pastāvīgā darbā Augstākajā Padomē, ik mēnesi maksātu darba algu 300 rubļu apmērā. Kopā būtu 300 rubļi, 20 rubļi par nostrādātu dienu un kompensācija 200 rubļu apmērā. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums jums jāiesniedz komisijā rakstiski un jāpamato. Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Lūdzu mani atvainot. Te 4.pantā būs rakstīts: “iesaistītam deputātam...” un beigās: “...ne vairāk kā 700 rubļus mēnesī”. Otrkārt, mums jau ir, vismaz pagaidām ir, likums, saskaņā ar kuru visām personām, kuras iesaistītas valsts pienākumu izpildīšanā, tiek izmaksāta vidējā darba alga vai vecās darba vietas mēnešalga. Ņemot vērā, ka deputāti, kuri nebūs pastāvīgo komisiju locekļi, nebūs arī atbrīvoti, domāju, ka [būtu lietderīgi] saglabāt šo nolikumu, t.i., izņemt vārdus “bet ne vairāk nekā 700 rubļus mēnesī”. Izmaksāt viņiem vidējo darba algu, kā paredzēts likumā, kurš nav atcelts. Un tas nebūs liels ierobežojums, jo daudzi saņem arī mazāk nekā 700 rubļus mēnesī, bet kādi citi – arī vairāk. Bet vismaz tie, kuri nestrādā pastāvīgajās komisijās, neizmantos arī citas priekšrocības, kuras tiek piešķirtas deputātiem, – komandējumu naudas, viesnīcas, dienas naudas utt. Tas ir, jāatstāj šodien spēkā esošā likuma norma, un personām, kuras tiek iesaistītas valsts pienākumu izpildīšanā, izmaksāt vidējo darba algu. Paldies./

A.Providenko: */Es, pirmkārt, par pašu pantu. Tātad te norādīta summa – 700 rubļu. Bet mēs nekur pirms šī panta nenoteicām deputāta izpeļņu. Summa te vispār nevar tikt nosaukta. Tāpēc es ierosinu sekojošo: “Deputātam, kurš nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās orgānos, deputāta pienākumu izpildīšanas laikā viņa pamatdarbā tiek saglabāta vidējā izpeļņa par pēdējiem 12 mēnešiem, bet ne mazāk par atbrīvotajam deputātam noteikto darba algu.” Tam no republikas budžeta attiecīgās iestādes, uzņēmuma vai organizācijas darba algas fondā tiek pārskaitīts ne vairāk kā atbrīvotam deputātam noteiktā izpeļņa. Tad te 4.pantā mēs neaizsteigsimies priekšā citiem pantiem, kuros tiks noteikti izpeļņu līmeņi./

Priekšsēdētājs: Iesniedziet, lūdzu, rakstiski, un komisija sagatavos vairākus variantus balsošanai. Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Es gribu atgādināt, ka iepriekšējās apspriešanas laikā mēs vienojāmies visiem deputātiem maksāt vienādu algu, tas ir, 500 rubļu mēnesī. Tāpēc es arī uzturu priekšlikumu, ka par tām dienām, kad no darba neatbrīvotais deputāts strādā Augstākajā padomē, viņam maksā vidējo algu, rēķinot no 500 rubļiem mēnesī. Negribētu piekrist deputāta Lagzdiņa domai maksāt 300 rubļu un 20 rubļus. Tā būtu sīka rēķināšana, deputātiem arī atsevišķās dienās nāksies strādāt bibliotēkās, mājās, kad izstrādās likumprojektus. Tādējādi nebūs iespējama uzskaite.
No zāles: Man tāds jautājums, vienkārši precizējums. No kura laika tiks skaitīti tie 12 mēneši – no 3.maija, no 1.maija? Vai katru gadu būs jāiesniedz jauna izziņa, lai noteiktu vidējo izpeļņu? Katru gadu tā mainās.

O.Ščipcovs: */Mums te ir sākusies sīkumaina tiesāšanās, deputātu aizņemtības dozēšana. Es gribētu vērst uzmanību uz sekojošo: mums nav līdzvērtīgi apgabali. Piemēram, man 29.apgabalā, kur ir grausti un 11 tūkstoši vēlētāju, ir ļoti daudz problēmu, ar kurām man jānodarbojas neatkarīgi no tā, vai esmu aizņemts piektdienā, sestdienā vai svētdienā. Mums jāsaprot, ka mums ir liels darbs ne tikai pastāvīgajās komisijās, bet arī ar konkrētiem vēlētājiem. Arī šo momentu vajadzētu ņemt vērā, ja mēs izejam uz tādiem sīkumiem./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gabrānovam.

P.Gabrānovs: Es nesaprotu, kāpēc mēs tik daudz šeit tērējam laiku. Šis punkts ir ļoti labi uzrakstīts. Aleksejevs te galīgi nepamatoti runāja. Ja šeit rakstīts, ka darba alga tiek saglabāta, bet ne 700 rubļu, visiem deputātiem ir iespējas strādāt patstāvīgi. Šis projekts, manā skatījumā, ir uzrakstīts ļoti augstā līmenī. To var uzrakstīt tikai zemākā līmenī.
No zāles: */Man ir priekšlikums, cienījamie deputāti. Šodien nav [sēdes] radiotranslācijas un, pēc manām domām, nav vajadzības koncentrēties uz tiem sīkumiem, kuros mēs te cenšamies sevi parādīt un kuros cenšamies kaut ko gudru pateikt. Ar to mēs aizkavējam darba procesu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

L.Muciņš: Pirms mēs gribam kaut ko tiesiski būvēt, ieskatīsimies Darba likumu kodeksā, ja mēs kaut cik drusciņ cienām tos likumus, kas līdz šim valstī bija spēkā. Šajā kodeksā ir noteikts, ka saglabājas vidējā darba alga, ja netiek atbrīvots no darba. Tātad taisnība ir Kurdjumovam un Providenko, ka ir jāsaglabā šiem cilvēkiem darba alga, un tādējādi ieraksts “bet ne vairāk par 700 rubļiem mēnesī” te nevar būt, jābūt ne mazāk kā pastāvīgā darba alga. Tas ir viens.
Otrs pamatots iebildums ir tas, ka vajadzētu norādīt līdz ievēlēšanai 12 mēnešus, lai, teiksim, tā summa nemainās.
Un, treškārt, ieklausoties, ko teica Providenko un Kurdjumovs, padomāsim par to, ka šinī situācijā cilvēkiem, kuriem ir lielas algas, būs interese strādāt pēc 4.punkta. Pieņemot citus punktus, padomāsim, kā veidot tādu situāciju, lai deputātam būtu interese strādāt pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, nevis tagad centīsimies ierobežot to, kurš to savu diezgan lielo algu visu laiku saņem un ir nopelnījis pirms tam.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris.

O.Kehris: Šajos punktos ir problēma, un es kā Ekonomikas komisijas vadītājs gribu izteikt savus apsvērumus. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai smadzenes, lai kompetentie cilvēki strādātu un strādātu pastāvīgi komisijās. Esmu konkrēti runājis ar mūsu komisijas locekļiem. Pēc šī projekta iznāk, ka cilvēki, kas nestrādā pastāvīgi, tad, kad viņi strādā, visu mēnesi saņem 120 plus viesnīcu.
Tie, kas strādā pastāvīgi, saņem 200 plus to summu, kas būs. Diez vai viņi varēs strādāt šajā situācijā. Tāpēc šeit es vairāk piekristu deputāta Providenko priekšlikumam, jo mums vajag tieši šo cilvēku smadzenes, un nevajadzētu viņus stimulēt uz to, lai viņi brīvajā laikā vēl strādātu līgumdarbos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Priekšlikumi ir beigušies. Mēs varam pāriet pie nākamā punkta.

R.Apsītis: 5.punkts, manuprāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

No zāles: Man vēl Apsīša kungam jautājums par vidējās darba algas aprēķināšanas kārtību, jo ir cilvēki, kam ir vairākas darba vietas. Ir pamatdarbavieta, ir kooperatīvi un dažnedažādas darbavietas, kur cilvēki saņem algu. Kā aprēķinās vidējo darba algu?

R.Apsītis: Jā, tā ir problēma. Mūsu darba grupa visiem deputātiem nevarēs pilnīgi objektīvi aprēķināt šo darba algu. Te, manuprāt, jāvadās pēc kaut kādiem citiem kritērijiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārejam pie 5.punkta.

R.Apsītis: 5.punkts ir precizēts, izdarīti redakcionāli labojumi, piemēram, pirmās daļas pirmajā teikumā, pēc deputāta Gerasimova priekšlikuma, svītroti vārdi “un kuri dzīvo ārpus Rīgas”. Citu piebilžu pie 5.punkta nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi? Deputāt Caune, lūdzu. Deputāti, pirms runāšanas vienmēr nosauciet savu vārdu un vēlēšanu apgabalu neatkarīgi no tā, vai esmu nosaucis jūsu uzvārdu vai ne, jo tas vajadzīgs protokolam.

I.Caune: Es domāju, ka jautājumu par tiem 10 rubļiem jārisina attiecībā uz visiem deputātiem. Jo kas tas ir: algotais un nealgotais deputāts. Tas nealgotais deputāts arī saņem darba algu, tātad viņš ir apmaksāts. Un, ja viņš ir šeit, viņš saņem 10 rubļus, bet tas, kas šeit uz vietas strādā visu laiku, saņems tikai savu algu, kuru saņems arī tas nealgotais deputāts. Lai būtu vienlīdzība, es domāju, ka šie 10 rubļi jāsaņem vai nu visiem, vai nevienam.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Vēl kāds priekšlikums par šo punktu? Viens vēl ir.

M.Rogaļs: */Deputāts Zatuliviters uzdeva jautājumu par atlīdzību un darba algu. Es tomēr nesapratu jūsu izskaidrojumu. Lūk, 5.punktā ir jēdziens “bez atlīdzības” un 10.punktā – “darba alga”. Sakiet, tas ir tas pats?/

R.Apsītis: */Jūs domājat šo atlīdzību?/

M.Rogaļs: */Jā, “deputātiem, kas izpilda savus pienākumus bez atlīdzības”. Kas tas ir?/

R.Apsītis: */Jā, šajā gadījumā ir domāta darba alga./

M.Rogaļs: */Es domāju, nevajadzētu te lietot divus jēdzienus, varbūt vajadzētu kaut kā citādi formulēt, bet divus jēdzienus lietot nevajag./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kāds priekšlikums? Nav. Varam pāriet pie 6.punkta. Vai deputāts Alksnis kaut ko vēl vēlas teikt par 5.punktu?

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Kā man šķiet, nepieciešams precizēt 5.punkta redakciju. Kā es saprotu, 1.rindkopa attiecas arī uz citpilsētu deputātiem, kuri saņems dienas naudu, bet uz kāda pamata saņems dienas naudu tie, kuri dzīvo Rīgā? Tam vajadzētu attiekties tikai uz tiem, kuri atbrauc uz Rīgu un dzīvo viesnīcā. Bet no šīs redakcijas izriet, ka visiem deputātiem tiks izmaksāta dienas nauda 10 rubļu apmērā par katru dienu. Man šķiet, ka vajadzētu izdarīt labojumu: “deputāti, kuri nedzīvo Rīgā un izpilda savus pienākumus bez atlīdzības”. Citādi iznāk, ka mēs visi saņemsim dienas naudu 10 rubļus (pēc šīs redakcijas), bet tas, es domāju, nav pareizi./

R.Apsītis: Tātad jūs liekat priekšā atjaunot to redakciju, kāda bija?

Priekšsēdētājs: Labi. Paldies. Jūs vēl par 5.pantu vēlaties izteikties?

L.Alksnis: Es lieku priekšā 5.punktu svītrot, jo ir paredzēts 3.punkts, kurā paredzēts izmaksāt summu par šiem izdevumiem. Jo, manuprāt, vajadzēs turēt veselu Augstākās padomes aparātu, kas mums skaitīs tās dienas, kad mēs esam ieradušies un kad neesam ieradušies. Un, manuprāt, tas ir ļoti sarežģīti. Ja mēs uzskatām, ka tie 200 rubļi ir par maz, varbūt pareizāk būtu šo summu palielināt, tādu knauzerēšanos, kādu paredz 5.punktā, es uzskatu par nelietderīgu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums – 5.punktu svītrot. Lai tomēr paliek. Labi, tas ir viss par 5.punktu. Lūdzu, izteiksimies par 6.punktu.
Acumirklīti, pagaidiet. Deputāts Apsītis vēlas komentēt.

R.Apsītis: Runājot par 6.punktu, es vispirms gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ir svītrots iepriekšējās redakcijas 6.punkts, kurā bija noteikts, ka Augstākās padomes sesiju sēžu laikā deputāts drīkst izbraukt ārpus republikas tikai ar Augstākās padomes Prezidija atļauju. Par šo punktu vairāki deputāti bija iesnieguši savus priekšlikumus, un darba grupa uzskatīja, ka šiem priekšlikumiem jāpiekrīt. Tātad tagadējais 6.punkts ir bijušais 7. Tas ir īsināts. Svītrota otrā un trešā daļa.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi priekšlikumi par 6.punktu? Lūdzu, izsakiet.

J.Endele: Es atbalstu tos deputātus, kas teica, ka mēs nevaram izrādīt tādas knauzerīgas īpašības un cīnīties par katru kapeiku. Varbūt tajā 3.punktā varam paredzēt lielāku summu. Godīgi sakot, braucieniem pa republiku ar transporta līdzekļiem mums jau ir kabatas nauda, tad varbūt attiecībā uz komandējumiem apmaksāt tikai tos komandējumus, kas ir ārpus Latvijas Republikas. Ierosinu šādu redakciju: “Deputātam, kas izbraucis no Latvijas Republikas.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet savu priekšlikumu redakcijas komisijā.

V.Gerasimovs: */Sakarā ar frāzi: “Deputātiem, kuri izbrauc pildīt Augstākās padomes vai tās orgānu uzdevumus”. Izbrauc uz kurieni? Ja es izbraucu uz Jūrmalu, tas arī skaitīsies izbrauciens? Kā to noteikt?/

Priekšsēdētājs: Lai pildītu Augstākās padomes uzdevumus? Te jau ir konkrēti – mēs taču komandējam jūs kaut kur pildīt Augstākās padomes uzdevumus.

V.Gerasimovs: */Nu, skaidrs./

Priekšsēdētājs: Vai vairāk priekšlikumu nav? Lūdzu, 7.punkts.

R.Apsītis: 7.punktā ir saglabāta pirmā daļa, jo tajā ietverta vispārīgā norma, bet otrajā daļā – speciālā norma. Komisija uzskatīja, ka attiecīgais Ministru padomes lēmums, kā ieteica arī vairāki deputāti iepriekšējā lasījumā, šeit tomēr nav jāmin, ka pietiek ar to, ka šie papildu izdevumi ir jāsedz likumdošanā noteiktajā kārtībā, tas ir, Ministru padomes noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: Es ar interesi noklausījos jūsu paskaidrojumu, bet nesaprotu, kāpēc ir jādublē dažas likumu normas no viena likuma otrā. Man nav skaidrs, kuras ir tās vispārīgās normas un kuras – speciālās. Pirmkārt, šis formulējums nav saskaņots ar likumu par deputāta statusu. Šeit ir atšķirīgi formulējumi, un, otrkārt, šeit ir paskaidrojums tikai par autotransportu, bet par bezmaksas transporta izmantošanu nekāda plašāka izvērsuma nav. Savukārt šis plašākais izvērsums ir tieši likumā par deputāta statusu. Tāpēc man galīgi nav skaidrs, kāpēc ir atstāta šī pirmā rindkopa. Es ierosinu to svītrot. Bet, ja deputāti tomēr nolemj nesvītrot šo rindkopu, tad vismaz tā jāsaskaņo ar likumprojektu un likumu par deputāta statusu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tad pārejam pie 8.punkta.

R.Apsītis: 8.punkts ir jaunā redakcijā. Mūsu darba grupā vairāki darba grupas locekļi pievienojās tam uzskatam, ka par šo dienesta dzīvokli tomēr vajadzētu maksāt. Kāpēc? To jau es iepriekš teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet priekšlikumus. Deputāts Caune.

I.Caune: Man ir priekšlikums atstāt iepriekšējo redakciju, jo tad nesaskan ar to, ka apmaksā viesnīcu. Tur arī ir visi izdevumi, arī komunālie tiek apmaksāti. Ja dzīvo vienkārši iedotā dzīvoklī, tad tomēr tie nav apstākļi, kas ir, dzīvojot ģimenē. Tāpēc es domāju, ka komunālos vajadzētu atstāt, lai maksā deputāts, bet dzīvokli kā tādu tomēr vajadzētu apmaksāt. Ja jau viesnīcu apmaksā, tad jāapmaksā arī dzīvoklis.

Priekšsēdētājs: Te ir atšķirība. Viesnīcu apmaksā deputātam, kurš tiek komandēts, nevis tam, kurš dzīvo pastāvīgi. Arī mūsu deputāti Maskavā dzīvo viesnīcā, bet viņi paši maksā par šo viesnīcu.

No zāles: Šeit ir rakstīts “algotam deputātam, kam pēc viņa vēlēšanās apmaksā viesnīcu”. Tātad viņš dzīvo viesnīcā un viņam maksā visu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Pārejam pie 9.punkta.

R.Apsītis: 9.punktā ir pilnīgi jauna norma par telefoniem. Darba grupa uzskatīja, ka tāda tiesība deputātiem ir jāparedz.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka te iebildumiem nevajadzētu būt.

E.Kide: Man tomēr iebildums. Pirmkārt, es jau sākumā runāju par to, ka atvieglojumu vajag maksimāli maz. Paskatoties deputātu sarakstu, es redzu, ka katram gandrīz ir telefons, apmēram 15 cilvēkus var saskaitīt, kuriem nav telefona. Vai mums to vajadzētu rakstīt? Vai mums nepieciešams 10 cilvēku dēļ saviļņot sabiedrību?

R.Apsītis: Varbūt Ministru padome to regulē?

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Kide.

No zāles: Man nav skaidrības par 8.punktu. Tur rakstīts, ka piešķir dzīvojamo platību Rīgā. Vai ir tikai platība, vai dzīvoklis, apgādāts ar mēbelēm. Ja piešķirs tikai platību, tad mēbeles mēs bez fondiem nedabūsim. Nav jau tādas realitātes iepirkt mēbeles, televizoru un visu nepieciešamo.

R.Apsītis: Es jums varu uz šo jautājumu atbildēt pavisam konkrēti. Jūs to jautājāt jau iepriekšējā reizē. Šo divu nolikumu lasījuma starplaikā es griezos pie mūsu Augstākās padomes Prezidija lietu pārvaldnieka Zigfrīda Brenčeva un uzdevu viņam šo jautājumu. Viņš teica, ka pašlaik mēbeles tiek gādātas un ka šie dzīvokļi būs mēbelēti.

No zāles: Tātad apmaksa par šo dzīvokli deputātam būs kā par mēbelētu viesnīcu, es saprotu, dzīvokļu viesnīca.

R.Apsītis: Jā, starp citu, viņš izteicās, ka tāds nodoms ir – šos dzīvokļus būtībā uzskatīt par mūsu Augstākās padomes viesnīcu.

Priekšsēdētājs: Nu tas ir dienesta dzīvoklis. Par telefoniem bija tikai viens priekšlikums, ka vajadzētu svītrot šo punktu. Nē, pagaidām nediskutējam, es tikai apkopoju priekšlikumus. Pārejam pie 10.punkta.

No zāles: Attiecībā uz 9.punktu deputātiem vajadzētu balsošanas ceļā izteikt savu viedokli, jo viens saka – vajag, otrs saka – nevajag un vairākums saka, ka vajag šīs telefona tiesības. Jo citādi mēs te varam mīņāties ļoti ilgi. Ierakstīt jau var visādi.

Priekšsēdētājs: 10.punkts skar summas, un liksim to uz balsošanu. Nobalsosim par attiecīgām summām, ja nav citu būtisku priekšlikumu, kas pilnīgi maina šo pantu. Vai jums ir kāds priekšlikums?

No zāles: Par 10.punkta otro rindkopu. Es nesaprotu, kāds nolūks šai otrai rindkopai. Daudzi deputāti pirmsvēlēšanu kampaņas laikā savās programmās uzskatīja, ka mūsu strādājošie pensionāri tiek nelikumīgi un netaisnīgi apieti šinī jautājumā vai, pareizāk sakot, tad, kad viņi strādā, viņiem tiek liegta pensija. Vai mēs atbalstīsim šo netaisnību arī turpmāk? Es uzskatu, ka šo 10.punkta otro rindkopu vajadzētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šis priekšlikums ir konkrēts. Par šiem priekšlikumiem mēs balsosim, un tā izšķirsim šo jautājumu. Lūdzu, deputāt Gavrilov.

M.Gavrilovs: */Man šķiet, ka 10.punkta beigās vēl vajag ierakstīt, ka deputāta darba alga katru gadu tiek koriģēta pēc cenu indeksa, tas ir, jāievēro indeksācija. Mūs gaida inflācija, un tāpēc šāds ieraksts nepieciešams./

R.Apsītis: */Vienkārši pierakstīt, jā? Lūdzu, formulējumu dodiet rakstiski./

Priekšsēdētājs: Paldies. 11.punkts. Vispirms komentārs.

R.Apsītis: Par 11.punktu. Precizēta tikai redakcija, cits nekas man nav sakāms. Šeit ir paredzēts, ka ne tikai deputātam, bet arī deputātu grupai ir tiesības izmantot tādu algotu sekretāru–palīgu. Kā jūs atceraties, iepriekšējā reizē vairāki deputāti pamatoti izteicās, ka katram deputātam nemaz nav vajadzīgs tāds sekretārs–palīgs; trim, četriem deputātiem varētu būt viens palīgs. Tagad šī doma ir ietverta.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cilinskim.

E.Cilinskis: Man ir priekšlikums šinī punktā svītrot vārdus “pēc attiecīgās pastāvīgās komisijas atzinuma un ar Augstākās padomes Prezidija atļauju katram deputātam var būt sekretārs–palīgs”. Tas jau būtu jānokārto izlīguma līmenī. Es domāju, ka tas nav nemaz jālemj.

Priekšsēdētājs: Vēl kāds priekšlikums? Lūdzu.

M.Rogaļs: */Acīmredzot ir jēga pirmajā rindiņā frāzi “kurš saņem atlīdzību” formulēt šādā redakcijā: “deputātiem, kuri atbrīvoti no pamatdarba izpildīšanas”, tālāk kā tekstā, tāpēc ka, apmainot atlīdzību pret darba algu, tad tur atkal iznāk otra darba alga./

Priekšsēdētājs: Jūs par 11.pantu runājāt? Par desmito. Lūdzu, iesniedziet šo priekšlikumu rakstiski, un komisija apkopos. Par 11.punktu izteiksies deputāts Alksnis.

V.Alksnis: */Lieta tā, ka šis 11.punkts par palīgu–sekretāru ir pretrunā ar likumu par statusu. Tajā formulējums par palīgu–sekretāru ir citāds. Tur teikts, ka republikas deputātam ir tiesības izmantot palīga–sekretāra, kurš saņem atlīdzību no valsts budžeta, pakalpojumus, tas ir, visi to var, bet šeit iznāk, ka kāds noteiks, vai var izmantot palīgu–sekretāru vai ne. Tātad vajag atstāt likuma formulējumu./

Priekšsēdētājs: Te jau ir priekšlikums svītrot pēc kāda norādes vai atļaujas. Vairāk neviena priekšlikuma nav? Pārejam pie 12.punkta.

R.Apsītis: 12.punkts ir īsināts un precizēts, citu piebilžu man nav.

Priekšsēdētājs: Vai nav priekšlikumu par 12.punktu? Tad 13.punkts. Nav priekšlikumu. Domāju, arī par 14.punktu nav. Lūdzu visus deputātus, kuriem bija rakstiski priekšlikumi, nodot tos deputātiem apskatei un komisijai. Deputātam Muciņam un deputātam Lagzdiņam bija vairāki priekšlikumi. Varbūt jūs varat piedalīties komisijas darbā? Deputāts Preinbergs grib kaut ko teikt.

G.Preinbergs: Mēs pagājušo reizi kā joku uzņēmām to, ko teica kolēģis Geidāns. Bet man liekas, ka uz materiālo nodrošinājumu attiecas arī darba likumkodeksa ievērošana – un, proti, mēs nevienu vārdu nesakām par deputāta atvaļinājumiem. Vai tas vispār būs? Ja būs, tad kad, cik dienas un tā tālāk. Tas viss pie šī jautājuma pieder.

R.Apsītis: Jā, jautājums par deputātu atvaļinājumiem ir ļoti svarīgs, taču darba grupa uzskatīja, ka šis jautājums nav jārisina, kamēr nav izstrādāts un pieņemts tā sauktais likums – lielais darba reglaments, kurā acīmredzot būs noteikts arī mūsu Augstākās padomes darbs tādos lielos ritmos kā, teiksim, gada laikā. Mēs domājam, ka šajā likumā būs noteiktas tā sauktās parlamenta brīvdienas, kā tas ir visās valstīs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Alksnis.

V.Alksnis: */Es atbalstu deputāta ierosinājumu par atvaļinājumiem. Man šķiet, mēs vakar pieļāvām kļūdu. Es vakar iesniedzu Endziņa kungam priekšlikumu. Man rokās ir PSRS likuma projekts par PSRS tautas deputāta statusu, tajā ir speciāls 38.pants: “PSRS tautas deputātam tiek piešķirts ikgadējs samaksāts atvaļinājums 36 darba dienu apjomā, izņemot gadījumus, kad likumdošana paredzējusi garāku atvaļinājumu. Samaksas kārtību par atvaļinājumu nosaka PSRS Augstākā padome”. Es domāju, tas nebūs nekas slikts, ja mēs ņemsim kaut ko līdzīgu par pamatu un iekļausim savā nolikumā. Ja mēs vakar nepratām ierakstīt to likumā par statusu, tad nolikumā tomēr vajadzētu ierakstīt formulējumu par deputāta atvaļinājumu./

Priekšsēdētājs: Labi, šis priekšlikums tiks izskatīts. Varbūt reglamentā varētu iekļaut parlamenta brīvdienas.

E.Kide: Es arī par atvaļinājumu. Tad šādā gadījumā, kā teica deputāts Apsītis, mēs varētu rakstīt: “tiek piešķirts atvaļinājums atbilstoši reglamentā paredzētajam”.

Priekšsēdētājs: Jums acīmredzot ir šis PSRS likums, un jūs varat apskatīt, ko deputāts Alksnis ierosināja. Visi priekšlikumi ir apkopoti, ja kādam ir kāds priekšlikums, rakstiski iesniedziet redakcijas komisijai. Es lūdzu redakcijas komisiju šajā starpbrīdī pastrādāt un sagatavot balsošanas variantu, lai pēc pārtraukuma varētu balsot. Varbūt var atrast kādu kompromisa variantu. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Vai komisija ir darbu beigusi? Pirms atgriežas komisija, īsam ziņojumam vārds Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es griežos pie jums Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā sakarā ar to jautājumu, kuru mūsu komisija acīmredzot kopā ar Likumdošanas komisiju izskatīs ceturtdienas sēdē. Tas ir jautājums par Augstāko tiesu, Augstākās tiesas locekļiem un tautas piesēdētājiem. Vakar vai aizvakar visi deputāti ir saņēmuši šādu grāmatiņu “Uzziņa par Latvijas PSR Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidātiem”. Šo kandidātu sarakstu mēs ļoti rūpīgi apspriedīsim ceturtdien savā sēdē. Mums, komisijas locekļiem, protams, nav iespējams iepazīties ar katru no šeit minētajiem 313 piesēdētājiem, jo viņi ir no visiem republikas rajoniem, no visām republikas pilsētām, tie ir gan PSKP biedri, gan neatkarīgās kompartijas biedri, gan partijas pirmorganizāciju atbrīvotie un neatbrīvotie sekretāri. Katrā ziņā šo cilvēku sastāvs ir visai raibs. Tāpēc es gribu jūs aicināt iepazīties ar šīm grāmatiņām un līdz ceturtdienai griezties mūsu komisijā, ja jums ir kādas neskaidrības, jautājumi, iebildumi vai pārdomas par jebkuru no šeit minētajiem biedriem. Varbūt jums būs priekšlikums uzaicināt kādu no šiem biedriem uz sēdi, lai vēl kaut ko precizētu. Ar visiem šiem priekšlikumiem mēs jūs gaidām šodien un rīt mūsu komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies! Komisijas vadītājs deputāts Apsītis man tikko ziņoja, ka komisijā pašlaik notiekot dedzīgi strīdi, tāpat kā tikko sēdes laikā, un komisijai ir vajadzīga apmēram stunda. Tāpēc man ir priekšlikums sākt apspriest un debatēt otru jautājumu – nolikumu par Latvijas tautas deputāta palīgu–sekretāru. Mēs varētu noklausīties šī nolikuma projekta autora, sagatavotāja Kazimira Špoģa ziņojumu un apspriest. Un, kad atnāks komisija, ķerties pie balsošanas.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi, šī nolikuma vajadzību jeb nepieciešamību noteica mūsu vakar pieņemtā Likuma par deputāta statusu 24.pants. Šādā sakarībā tapa arī šis projektiņš, kurā ir mēģināts ietvert šī deputāta palīga–sekretāra galveno darba virzienu un darba saturu galvenokārt vēlēšanu apgabalā, kur deputātam jāveic daudzveidīgs darbs gan ar vēlētāju iesniegumiem, gan jāpieņem vēlētāji, gan jāpiedalās atskaišu sapulcēs un tā tālāk. Pie tam šīs pašas algas jeb noteiktās summas ietvaros deputāta palīgam–sekretāram ir jāveic darbs ne tikai vēlēšanu apgabalā, bet arī ārpus šī apgabala, darba vietā, jāveic arī darbs, kas saistīts ar informācijas vākšanu, dažādiem aprēķiniem, dažādu materiālu apstrādi un tā tālāk, kas neietilpst to darbinieku funkcijās, kuri būs katrai komisijai. Tāpēc 4.punkta otrā daļā nosaka, ka šo 200 rubļu summu, kas projektiņā paredzēta, deputāts pēc saviem ieskatiem varētu dalīt divās daļās, varbūt pat trijās daļās. Protams, par tādu samaksu jau nebūs atbrīvots darbinieks, tātad apgabalā un arī šeit tas var būt cilvēks, kas strādā amatu apvienošanas kārtībā. Ja jau, piemēram, šeit maksā sekretāram–mašīnrakstītājam–lietvedim, tad jau par 150 rubļiem mēs, protams, neatradīsim atbrīvotu cilvēku, kas apgabalā strādātu par deputāta palīgu–sekretāru. Tātad šeit ir jāmeklē izeja. Šo projektiņu izskatījusi deputāta Apsīša vadītā grupa, un, kā deputāts Apsītis informēja, šodien no paša rīta šī darba grupa esot akceptējusi šo projektiņu.

Priekšsēdētājs: Atbilstoši mūsu darba kārtībai deputāti varētu uzdot jautājumus, ja kaut kas ir neskaidrs šajā projektā. Bet šobrīd tikai jautājumus, debatēsim pēc tam.

K.Špoģis: Starp citu, ir arī cits variants. Šeit, kā jau es teicu, ir mēģināts parādīt galvenos darba virzienus un atšifrēts arī šī darba saturs. Bet attiecīgais Maskavas nolikums ir daudz lakoniskāks un īsāks, viss atstāts deputāta ziņā. Deputāts ir tas, kurš nosaka, ko darīt šim palīgam–sekretāram. Arī mūsu nolikumu varētu stipri īsināt, ja deputāti to atzīs par nepieciešamu.

Priekšsēdētājs: Ja kādam deputātam ir neskaidrības, lūdzu, uzdodiet jautājumus. Deputāts Movels.

I.Movels: Tomēr nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem piešķir tādu sekretāru. Tur teikts, ka deputātu grupai. Cik lielai grupai, cik deputātiem viens sekretārs? Kādos gadījumos vienam deputātam ir sekretārs? Šie kritēriji tomēr nav skaidri.

K.Špoģis: Pavisam atklāti sakot, es neatzīstu to grupas sekretāru, es atzīstu, ka katram deputātam ir sekretārs, jo tikai tāds deputāts, kurš nav deputāta līmenī, var atteikties no palīga–sekretāra un darīt to darbu par 500 rubļiem, kurš jādara cilvēkam par 200 rubļiem vai 150 rubļiem. Tā ka sekretāru katram deputātam varētu atstāt, grupu jautājumu es labprāt izsvītrotu un atstātu, ka katram deputātam. Cita lieta, kad deputāti apvienojas un varbūt tam sekretāram maksā vairāk, tā var būt.

I.Movels: Bet tad ir skaidri un precīzi jāpasaka.

K.Špoģis: Mēs varam vienoties tūlīt un izsvītrot to grupu.

I.Movels: Jā, tad tas precīzi jāpasaka, ka katram deputātam.

Priekšsēdētājs: Ja jums ir priekšlikums, tad, lūdzu, parastā kārtībā – rakstiski.

J.Karlsons: Es aizstāvu to viedokli, ka nolikumu vajadzētu saīsināt un nelimitēt visus tos pienākumus. Bet, ja tie ir limitēti, tad ar deputāta palīga–sekretāra mēnešalgu 200 rubļi ir par maz. Vismaz 250 rubļi nepieciešami. Otrais teikums trešajā punktā: “Ja palīgs–sekretārs ir pensionārs, tad viņam tiek saglabāta pensija pilnā apmērā” neko neizsaka, jo tādā gadījumā jāmaina pensiju likums.

K.Špoģis: Ja tas ir jautājums, tad atļaujiet atbildēt. Acīmredzot apgabalos būs ļoti kvalificēti speciālisti, kuri saņem pensiju, un es domāju, ka Augstākā padome varētu pieņemt izņēmuma kārtā.

J.Karlsons: Tad ir jāmaina pensiju likums.

K.Špoģis: Tādā gadījumā viņam būtu nevis šie 200 vai 150 rubļi, bet pensija plus šie rubļi.

J.Karlsons: Tas ir skaidrs, bet viņam nevarēs izmaksāt pensiju, ja nebūs grozīts pensiju likums.

Priekšsēdētājs: Jūs nesapratāt jautājumu, deputāt Špoģi. Jautājums bija tajā sakarībā, ka mūsu nolikums ir pretrunā ar pensiju likumu.

K.Špoģis: Es to saprotu ļoti labi, bet ierakstīju, domājot, ka varbūt mēs varam izņēmuma kārtā to pieņemt. Ja nevaram, tad jāsvītro.

J.Karlsons: Domāju, ka tas ir svītrojams.

K.Špoģis: Tādā gadījumā svītrojam.

J.Karlsons: Es piedāvāju 250 rubļus.

K.Špoģis: Tādā gadījumā, ja nevar savienot, jūsu priekšlikums par 250 rubļiem ir ļoti pareizs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Cienījamais Kazimir Albinovič! Man, ja atļausit, ir daži īsi jautājumi. Pirmais. Es nekur tekstā neieraudzīju, varbūt kādā citā vietā ir, bet es nemanīju, ka palīgi–sekretāri var strādāt darbu apvienošanas kārtībā. Saprotat? Tas ir, viņam nav jābūt obligāti atbrīvotam no sava pamatdarba. Vai viņš var strādāt darbu apvienošanas kārtībā?/

K.Špoģis: */Jā, protams, par 150 rubļiem mēs neatradīsim atbrīvoto./

L.Kurdjumovs: */Es sapratu, paldies. Ja jūs piekrītat tam, es domāju, varētu ieviest pantu arī par to, ka palīgu–sekretāru ir atļauts pieņemt amatu apvienošanas kārtībā saskaņā ar likumdošanu. Jautājumu nav? Otrs jautājums. Šajā gadījumā atlīdzībai par šo darbu cilvēkam, kurš saņem nenozīmīgu darba algu savā pamatdarbā, vajadzētu ietilpt algas summā, no kuras tiek aprēķināta pensija. Cilvēki būs ieinteresēti. No pirmā izrietēs otrs. Vai saprotams mans jautājums? Tas ir, lai šī atlīdzība ieietu kopējā algas summā pensijas aprēķināšanai konkrētam cilvēkam pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas. Tāpēc šeit nepieciešams ierakstīt atļauju strādāt darbu apvienošanas kārtībā.
Vēl viens jautājums jums šajā sakarā. Te runā par to, ka mēs, deputāti, varam pieņemt praktiski jebkuru daudzumu palīgu, mašīnrakstītāju utt. Arī šajā gadījumā tos darbā pieņem Augstākās padomes Prezidijs. Sakiet, lūdzu, šo cilvēku algai būtu jābūt noteiktai, stabilai vai atkarībā no darba apjoma un deputātam būtu tiesības katru reizi variēt šo darba algu? Kādam šinī mēnesī jāsaņem vairāk, citam mazāk noteiktas summas ietvaros?/

K.Špoģis: */Es domāju, ka kopējās summas ietvaros deputātam ir tiesības noteikt darba algu katram./

L.Kurdjumovs: */Un katru reizi mums jāiesniedz Augstākajai Padomei attiecīgās ziņas, jā?/

K.Špoģis: */Jā./

L.Kurdjumovs: */Nu, un pēdējais. Es piekrītu iepriekšējā oratora priekšlikumam, es lūdzu mani atvainot, es piemirsu viņa uzvārdu, par to, ka šo summu varētu dalīt starp mašīnrakstītāju un palīgu. Jo vairāk tāpēc, ka man, piemēram, būtu vēlams palīgs, kas pilnībā zinātu kā latviešu, tā krievu valodu. Summāro likmi palīgiem–sekretāriem vajadzētu palielināt līdz 250 rubļiem./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Celmiņš: Mums jādomā arī par to, lai taupītu valsts naudu, un mēs nevaram atļauties pieņemt tādu nolikumu, ka katram deputātam būs palīgs–sekretārs – un vēl ar algu 250 rubļi. Tas ir pārāk grezni. Es domāju, ka mēs varētu atbalstīt to, kas ierakstīts projektā, un paredzēt arī deputātu grupām. Ja vienā administratīvā rajonā deputāti var vienoties un viņiem pietiek ar vienu sekretāru, tad viņam nosaka lielāku algu, – tādam variantam varētu piekrist. Varbūt deputāta sekretāram var noteikt algu robežās, piemēram, no 150 līdz 250 rubļiem.
Otrs variants: varbūt tiešām būs tādi deputāti, kas neizmantos sekretāra–palīga palīdzību, un tiem deputātiem, kas šo darbu veiks paši, varētu noteikt zināmu piemaksu, piemēram, kādus 50 rubļus mēnesī pie deputāta algas. Tādā veidā mēs ietaupītu valsts līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāti. Es tikai atgādināšu, ka mēs šobrīd uzdodam jautājumus likuma projekta sagatavotājam. Pēc brīža mēs varēsim izteikties debatēs un visus priekšlikumus tad pateiksim. Bet tagad, lai nekavētu laiku, uzdodam tikai jautājumus, ja ir kas neskaidrs. Tad sāksim apspriest.

K.Špoģis: Es neesmu atbildējis uz deputāta Celmiņa jautājumu. Atbildot uz deputāta Celmiņa jautājumu, jāteic, ka, ja deputāts pats pildīs šī sekretāra funkcijas, mēs nodarīsim divus ļoti lielus ļaunumus. Pirmkārt, valstisku ļaunumu, jo mēs saņemsim 500 rubļus vai vairāk, bet strādāsim mazāk, tā sakot, veiksim sekretāra darbu, kurš jāatalgo ar 200 vai 250 rubļiem, un nodarīsim morālu ļaunumu tāpēc, ka nepildīsim savus deputāta pienākumus, ja nodarbosimies ar sekretāra pienākumiem. No tāda apsvēruma vadoties, ir paredzēts, ka palīgam–sekretāram noteikti ir jābūt, lai mēs, deputāti, tiešām varētu pildīt savus deputāta pienākumus, nevis tehnisku darbu, kuru var veikt zemāk atalgots cilvēks.

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Man ir daži jautājumi. Pirmkārt, te nekas nav teikts par transporta izdevumu kompensēšanu sekretāriem–palīgiem. Kā tiks risināts šis jautājums? Un otrs jautājums. Vai sekretārs–palīgs var izbraukt? Mēdz būt tādi jautājumi, kuri neprasa izbraukumus, bet gadās, ka, piemēram, informācijas savākšanai nepieciešams izbraukt no Rīgas utt. Kā tiks samaksāti tāda veida izdevumi? Vai viņi var tikt komandēti, vai tiks samaksāts par transportu? Ja runājam par telefoniem, man liekas, palīgiem būtu vietā kādi atvieglojumi. Varbūt deputātiem, mēs jau te runājām, pat nevajag, bet šiem cilvēkiem, iespējams, vajag. Jāpadomā. Varbūt uz dienesta pienākumu izpildīšanas laiku. Bet tam ir kaut kāda nozīme./

K.Špoģis: Es domāju, ka visi šī palīga izdevumi, kas saistīti ar transporta izmantošanu, jāatmaksā, respektīvi, attiecīgi jāsaņem komandējums, bet atļaut viņam braukt kā deputātam acīmredzot nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars.

J.Škapars: Te ir vairāki praktiski jautājumi, un tāpēc es ierosinātu pāriet uz tādu formu – jautājums, priekšlikums. Nepieciešamības gadījumā komisijas vadītājs pēc tam varētu komentēt. Vai nav iebildumu pret tādu formu?

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars ierosina uzdot jautājumu un, ja ir priekšlikums, izteikt arī priekšlikumu.

K.Špoģis: Man, protams, iebildumu nav.

J.Škapars: Vai varētu būt tā?

Priekšsēdētājs: Protams, varētu.

J.Škapars: Tādā gadījumā man ir priekšlikums attiecībā uz šo algu. Tā nav liela, tāpēc tiešām vajadzētu pieņemt šo priekšlikumu, it īpaši tas ir aktuāls lauku rajoniem. Es domāju, ka varētu būt deputātu grupa. Pieņemsim, ka ir trīs vai četri deputāti un viņu rīcībā ir šī summa. Šo summu viņiem nevajadzētu zaudēt, bet atstāt elastīgas iespējas variēt ar kopīgo algu, izejot no tā, kāda ir situācija. Ja, teiksim, trīs deputāti grib savu sekretāru un vēl mašīnrakstītāju, lai viņi paši šo jautājumu izšķir, bet nolikumā jāatstāj iespējas variēt. Lauku rajonā tas ir svarīgi. Es neieteiktu šo summu atstāt deputātam. Tas katrā ziņā nav lietderīgi, jo deputāts zaudēs savu kvalifikāciju, ja viņš sāks nodarboties ar tehniskajiem jautājumiem.

K.Špoģis: Ļoti pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies!

K.Špoģis: Es domāju, ka tas ir pieņemams ierosinājums, tādā veidā šis punkts arī jāprecizē, ka katrs deputāts saņem to, kas pienākas tam palīgam–sekretāram, bet var apvienot un maksāt viņam tiešām lielāku algu.

Priekšsēdētājs: Jūs to formulēsit pēc tam, kad mēs būsim apkopojuši.

K.Špoģis: Tas ir labs priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Jūs atcerēsities? Lūdzu, nākamais.

P.Simsons: Iepriekšējā variantā, ja nemaldos, es lasīju, ka šis palīgs attiecas uz algotajiem deputātiem un ka viņu galvenā funkcija ir darbs vēlēšanu apgabalā. Vai šajā sakarībā ir kaut kāda izmaiņa?

K.Špoģis: Izskatot darba grupā deputāta Apsīša vadībā, tās izmaiņas ir ietvertas. Kā jūs jau pareizi teicāt, sākuma variantā tas nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Sakarā ar otro sadaļu. Šeit mēs paredzam tiesības pieprasīt, ierasties, piedalīties un tā tālāk. Bet viņš, cilvēks, būs tā kā no ielas ienācis. Vai nevajadzētu šajā nolikumā paredzēt arī Augstākās padomes izdotu apliecību, kas apliecinātu, ka viņš var pieprasīt.

K.Špoģis: Jā, pareizi, darba apliecību vajag.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir pieņemams priekšlikums, un to var jau ietvert projektā. Lūdzu, deputāt Freimani.

K.Špoģis: Jā.

J.Freimanis: Špoģa kungs, man ir jautājums. Sakiet, lūdzu, kad šis nolikums tika sastādīts, vai tika parēķināts, vai šie izdevumi saskan ar mūsu iespējamo Augstākās padomes budžetu, jo mēs jau šeit varam pieņemt visu ko un ļoti devīgi nodrošināt mūsu palīgu pakalpojumus, bet var iznākt, ka mums nebūs ar ko maksāt. Ja šis jautājums tomēr nav precizēts, varbūt mēs varam izveidot kaut kādu mehānismu, ka palīgus piešķirt tikai tad, kad tie ir patiešām vajadzīgi. Padomājiet labi!

K.Špoģis: Mēs jau iepriekšējā dokumentā izdiskutējām jautājumu par to, vai par deputāta palīgu–sekretāru ir jāizlemj katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. To jau mēs izdiskutējām, vai viņš pienākas visiem. Pašreiz komisija strādā un acīmredzot izteiks priekšlikumu. Kā būs ierakstīts tajā nolikumā, tā arī tam jāpaliek šeit. Es domāju, ka tām normām ir pilnīgi jāsakrīt.

Priekšsēdētājs: Vai jautājums par budžetu ir precizēts?

K.Špoģis: Nauda taču ir jāskatās kopumā, tā jau ir mikroskopiska daļiņa salīdzinājumā ar kopējo izmaksu, cik izmaksāsim mēs paši un mūsu darbs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Vaivads: Uz pirkstiem jau var sarēķināt, ka apmēram viens deputāts kopumā var maksāt 1000 rubļu, tātad faktiski viens rublis no katra Latvijas iedzīvotāja. Bet man ir jautājums par tehnisko nodrošinājumu. Uz kā pleciem būs uzlikta šāda palīgsekretāra tehniskais nodrošinājums? To vajadzētu ierakstīt. Viņš taču visus materiālus negatavos un neizsūtīs vēstules, rakstītas ar roku.

K.Špoģis: Jā.

J.Vaivads: Vai to nodrošina Augstākās padomes Lietu pārvalde, piemēram, apgādā ar rakstāmmašīnu, vai tas ir uz vietējo padomju rēķina, – tas būtu jāizlemj. Tā ka komisijai vajadzētu ierosināt kādu variantu.

K.Špoģis: Tas ir skaidrs.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kāds priekšlikums vai jautājums? Tādā gadījumā mēs varētu debatēt par šo jautājumu. Vai sekretariātā kāds ir pieteicies debatēs? Vai kāds deputāts vēlas uzstāties debatēs? Viens deputāts jau piesakās. Ja vēl kāds vēlas, lūdzu, pierakstieties sekretariātā.

P.Simsons: Es nezinu, vai tās varēs saukt par debatēm, man ir daži apsvērumi un priekšlikumi. Iepriekšējā variantā, ja nemaldos, bija runa, ka šādi palīgi ir domāti algotajiem deputātiem darbam vēlēšanu apgabalos, kur, protams, šie deputāti neuzturēsies lielāko laika daļu. Jautājums ir par nealgotajiem. Ja nealgotais deputāts atrodas savā vēlēšanu apgabalā, viņš strādā. Es šaubos, vai tādā gadījumā ir lietderīgi šo sekretāra amatu veidot par vispārīgu. Cita lieta varētu būt, ja šis deputāts strādā, kaut arī nealgotais, vienā teritorijā, piemēram, kaut vai Rīgā un viņa vēlēšanu apgabals ir kaut kur laukos, tad, protams, viņam tur ir vajadzīgs sekretārs. Manuprāt, vajadzētu runāt par sekretāra amatu nevis kā par obligātu piedevu deputātam, bet par konkrētu cilvēku konkrētajā vēlēšanu apgabalā. Tiesības izlemt, kam vajag un kam nevajag, tomēr vajadzētu piešķirt komisijai, jo, manuprāt, komisija, kurā deputāts strādā, viskompetentāk var pārliecināt, pierādīt vai apgalvot, ka, lūk, šis deputāts pēc sava darba apjoma un darba rakstura vai stila nespēj iztikt bez sekretāra tajā vēlēšanu apgabalā.
Izvirzījās jautājums par tehnisko nodrošinājumu, transporta izdevumiem un tamlīdzīgi. Es gribu ierosināt pārdomām: mums savas deputāta darbības nodrošināšanai tiek iedalīti šie 200 rubļi, un mēs to varam izmantot pēc saviem ieskatiem sava darba nodrošināšanai. Šinī gadījumā te varētu ietilpt arī šī palīga–sekretāra transporta izdevumi un tamlīdzīgi. Manuprāt, sekretārs ir vajadzīgs un arī šī piemaksa ir vajadzīga, lai mēs, pastāvīgi strādādami Rīgā, varētu veikt savus deputāta pienākumus velēšanu apgabalā.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, deputāt Einār Cilinski.

E.Cilinskis: Jautājums par to, vai mums ir vajadzīgs sekretārs vai nav, ir jautājums par to, vai mēs domājam strādāt arī ar vēlētājiem vai strādāt tikai šeit. Ja mēs domājam, ka vēlētāji ir jāpieņem un viņu sūdzības ir jāuzklausa, tad acīmredzot šādi sekretāri ir vajadzīgi. Manuprāt, strīds par to, ka kādi 50 rubļi šurp vai turp, ir neauglīgs. Es domāju, ka šis nolikums ir pietiekami labs un mums to vajadzētu pieņemt, lai varētu sākt nodarboties ar nopietnākiem likumprojektiem nekā šis nolikums. Un ir jādod visplašākās iespējas tādā veidā to naudu sadalīt, un lai deputāti dara, kā grib: vai par trijiem pieņemt sekretāru un mašīnrakstītāju un vēl kaut kā citādi. Visu to šodien reglamentēt, man liekas, nav vērts.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es kategoriski protestēju pat pret domu, ka kādam no deputātiem būtu tiesības uz palīgu–sekretāru tāpēc, ka, pēc komisijas domām, viņš strādā intensīvāk, bet kādam citam nav tiesību. Domāju, ka šajā daļā jāpieņem projekts komisijas redakcijā, kurā teikts, ka šie palīgi vajadzīgi visiem deputātiem. Vēl vairāk, šajā projektā nav teikts, tiesa, varbūt es atkal esmu palaidis garām, nav noteikta izmaksājamās atlīdzības summa – 200 vai 250 rubļu. Tad šī nauda taču tiks aplikta ar nodokļiem, ienākuma un visiem pārējiem, šī nav neapliekamā nauda, un tāpēc runāt, ka uz šīs naudas rēķina var samaksāt pasta, telegrāfa un citus tēriņus un kaut kā ierobežot cilvēkus uz šīs summas rēķina – tas ir vienkārši nepareizi un neētiski. Šiem mērķiem mums ir paredzēta noteikta summa, ko nosaka likums par deputāta materiālo nodrošinājumu, un mums ir tiesības ar šo summu risināt problēmas. Kas attiecas uz transporta izdevumiem, tad, tā kā Augstākā padome šiem cilvēkiem maksās atbilstošu algu, tas jau būs viņu jautājums, braukt ar tramvaju vai izmantot taksometru.
Es domāju, vienkārši nepienākas te noskaidrot tādus sīkumus, kurus var atrisināt jebkurš cilvēks tajā vai citā līmenī. Tomēr es vēlētos ieraudzīt šajā likumā, kad mēs ar jums balsosim par to, atbildes uz jautājumiem, kurus es uzdevu Kazimiram Albinovičam, – ka kaut kur katrā ziņā jābūt parādītam, ka šī darba alga ietilpst arī pensijas aprēķināšanas summā un ka šī darba alga tiek izmaksāta tieši pēc mūsu deklarācijām. Pēc mūsu vērtējuma – kāds šajā mēnesī saņēma 30 rubļus, cits – 220, bet kāds no mūsu palīgiem šajā mēnesī nesaņēma neko, jo viņš nestrādāja. Es domāju, ka palīga–sekretāra slimības gadījumā šī nauda par biļetenu netiek izmaksāta, tā uzkrājas pie deputāta, lai varētu ar to samaksāt par kādiem citiem pakalpojumiem. Tā ir tā nauda, ko maksā tieši par darbu. Tāpēc par to, kā izmantojama šī summa, likumā ir sīki jāapraksta. Atkārtošos. Šo summu ieskaita pensijas nodrošinājumā, bet pabalsts slimības gadījumā netiek maksāts. Ar šo summu patiešām rīkojas deputāts, un tā tiek izmaksāta saskaņā ar deklarāciju, ko iesniedz katrā atsevišķā gadījumā. Kopumā es ierosinu nobalsot par šī īsā likuma pieņemšanu. Tas ir pietiekami korekts, visaptverošs un laikam visumā savā lielākajā daļā apmierina visus deputātus. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāts Hodakovskis.

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi! Es vēlētos teikt burtiski dažus vārdus. Man šķiet, šajā gadījumā nevajadzētu diferencēt deputātus [atkarībā no tā], vai viņu apgabals ir lauku apvidū vai pilsētā. Te ir savas problēmas un savas īpatnības. Tur ir nedaudz mazāk vēlētāju, bet apgabals ir tālu. Te ir ievērojami vairāk vēlētāju, bet vēlēšanu apgabals tepat blakus. Praktiski šā mēneša laikā, kamēr mēs te sēžam, man nav [bijušas] iespējas strādāt ar vēlētājiem. Man pašreizējā momentā ļoti vajadzīgs sekretārs, kurš man palīdzētu. Šajā sakarībā es negribētu, lai tiktu pieņemts viena runātāja priekšlikums, šajā virzienā mums jāpadomā.
Otrs moments. Man šķiet, ka to nevajadzētu izlemt pastāvīgajā komisijā, bet, varbūt, atzīmēt principā, ka katram deputātam nepieciešamības gadījumā ir tiesības uz palīgu–sekretāru. Ja mēs šī jautājuma izlemšanu atdosim pastāvīgajai komisijai, tad te atkal radīsies dažādas nianses, dažādi sarežģījumi, tai skaitā arī mazākumam. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens debatēs nav pieteicies. Deputāts Aleksejevs vēl lūdz vārdu.

A.Aleksejevs: */Biedri, es visumā piekrītu tam, kas tika teikts, tāds sekretārs vajadzīgs, un no starptautiskās prakses mēs zinām, ka deputātiem ir vesels aparāts, un es domāju, ka darbam tas, protams, vajadzīgs. Es gribēju apstāties pie detaļām. Te deputāts Kurdjumovs teica, ka nevajag maksāt slimības gadījumos. Es domāju, ka diezin vai vajadzētu tam piekrist. Ja cilvēks strādā amatu apvienošanas kārtībā, tad, protams, nevajag maksāt. Bet, ja viņš strādā te kā pamatdarbā, tad tā laikam nedrīkst./

Priekšsēdētājs: Paldies! Tā kā šobrīd visi izteikušies, dosim vārdu nolikuma autoram. Viņš ir apkopojis priekšlikumus. Uzklausīsim viņu un tad izlemsim, kā mēs turpināsim strādāt pie šī nolikuma.

K.Špoģis: Tā kā bija diezgan daudz priekšlikumu un tie bija samērā pretrunīgi, tad man būtu tāds priekšlikums: varētu izveidot nelielu darba grupu, kurā papildus vajadzētu iesaistīt deputātu Kurdjumovu, deputātu Celmiņu, deputātu Simsonu un varbūt arī deputātu Škaparu, ja viņam nebūtu iebildumu, un kopā pusstundiņu pastrādāt, ietvert visus labojumus un ierosināt tos deputātiem izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Vai nevienam nav iebildumu pret šādu komisijas sastāvu? Vai ir kādi papildinājumi? Nosauktie deputāti, lūdzu, sapulcējieties un apkopojiet priekšlikumus!

K.Špoģis: Nolasīšu vēlreiz komisijas sastāva papildinājumu: Simsons, Kurdjumovs, Celmiņš un Škapars.

Priekšsēdētājs: Vēl komisijai iesaka deputātu Gulbi. Komisija aizgāja strādāt. Mums ir neliela problēma, jo abas komisijas strādā: pirmā komisija nav beigusi darbu pie likumprojekta, bet mums jāķeras pie tālākajiem darba jautājumiem. Šobrīd, ieskatoties manā mapītē un ņemot vērā to, ka šobrīd nav klāt Ministru padomes priekšsēdētājs, man ir lūgums 4. un 5.jautājumu atcelt līdz tam brīdim, kad komisija būs izskatījusi šos jautājumus. Praktiski mums ir gatavs un izdalīts likumprojekts jautājumā par Latvijas Republikas Apkārtējās vides aizsardzības komiteju. Ja deputāti no Zaļo frakcijas ir gatavi apspriest šo likumu, tad visi paņemiet likumprojektu par Latvijas Republikas Apkārtējās vides aizsardzības komiteju. Šis jautājums pēc deputāta Stroganova priekšlikuma ir iekļauts darba kārtībā. Pirms sesijas šis likums ir paketē izdalīts deputātiem.

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs to pašlaik nevaram apspriest tādēļ, ka nav pavairoti un visiem deputātiem izdalīti labojumi šajā likumprojektā, kuru ir izstrādājusi mūsu komisija, bet, ja ir iespējams to momentāli izdarīt, tad mēs to varam apskatīt, taču, ja tas nav iespējams, tad šobrīd to nevar darīt.

Priekšsēdētājs: Bet jūs taču zinājāt, ka jautājums ir iekļauts darba kārtībā? Kam ir atdoti labojumi? Deputāt Cilinski, man ir lūgums paskaidrot, kam ir atdoti projekta labojumi?

E.Cilinskis: Likumdošanas komisijai.

Priekšsēdētājs: Likumdošanas komisijai? Deputāta Endziņa šeit nav, tāpēc man neviens nevar atbildēt. Tūlīt izšķirsim otru jautājumu: ja deputāti uzskata, ka nav izdalīti labojumi, tad tos vajadzētu izdalīt un arī paskatīties, vai visi materiāli par darba kārtību ir izdalīti.
Tālāk jautājums par Konsultatīvo tautību padomi. Vai mēs to varam izskatīt, deputāte Marjaša? Tādā gadījumā mēs praktiski nevaram strādāt un acīmredzot mums nākamajā nedēļā ir jāvienojas, ka darbam komisijās būs vairāk darba dienu. Jāņem vērā deputātu priekšlikums, ka plenārsēdes notiek ne vairāk kā divas dienas nedēļā, jo Likumdošanas komisija, cik es zinu, ir pārslogota, tā nevar izlaist visus projektus, kas ir iesniegti. Šajā gadījumā, strādājot divām komisijām, ir divi likumprojekti, kurus mēs varam skatīt, bet tie šobrīd tiek izstrādāti komisijās. Arī pārējie darba kārtībā ietvertie likumprojekti vēl nav tādā gatavības pakāpē, lai tos varētu skatīt. Man neatliek nekas cits: ja deputātiem nav citu priekšlikumu, vienkārši pasludināt pusdienu pārtraukumu. Tā kā daudziem deputātiem pusdienlaikā ir kaut kas ieplānots – man personiski ir tikšanās ar ārzemju delegāciju –, tad pusdienlaiku pasludinu līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.