1990.gada 29.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam darbu, turpināsim izskatīt savu darba kārtību, taču, pirms sāksim šīsdienas sēdi, es jums ar prieku varu paziņot, ka Krievijas tautas deputātu kongresā par Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Boriss Jeļcins. (Aplausi.) Mēs mutiski apsveicam Krievijas jauno Augstākās padomes priekšsēdētāju, bet es uzskatu, ka šajā brīdī, kad priekšsēdētāju ir ievēlēts, mums ir konkrēta persona, kam sūtīt savus vēlējumus. Man būtu priekšlikums, lai mūsu rakstnieki, kuri māk labi formulēt domu, tie varētu būt Alberts Bels un Igors Movels, sastāda telegrammas tekstu, kuru mēs varētu pieņemt šīs sēdes beigās. Ko, lūdzu? Freimanis jau strādā? Labi būtu, ja speciālisti Igors Movels un Alberts Bels varētu literāri pastrādāt pie šī teksta... Ja ir gatavs projekts, nolasiet to. Projekts vēl nav gatavs? Labi, tad mēs pagaidīsim, kad šis projekts būs, mēs to pieņemsim.

E.Buķele: Cienītie kolēģi! Es gribu izteikt kritiku par mums visiem – ne tikai savā, bet arī Bauskas rajona vēlētāju vārdā. Mēs vakar visu dienu kašājāmies, piedodiet par tādu rupju izteicienu, ap vienu papīru, kuru Gorbačovs diez vai izlasīs. Šodien mēs visu dienu cīnāmies tikai par savu nodrošinājumu. Protams, vajag arī nodrošinājumu, kā kolēģis aiz muguras man saka... Mums tiešām vajadzēs gan telpas, gan galdus, pie kuriem rakstīt un strādāt, bet katrā ziņā ne jau nu tik daudz, lai divas dienas nodarbotos tikai ar savas labklājības statusa izteikšanu rubļos, nedod, Dievs, ja mēs nonāksim līdz kapeikām. Es domāju – būsim taču loģiskāki un aprobežosimies ar tiem priekšlikumiem, kuri ir izteikti, un nesāksim tagad pēcpusdienas sēdē visu no gala. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču mēs neko šeit nevaram izdarīt, jo mums ir jāpieņem kārtība, kā mēs izskatām jautājumus, līdz ar to tas paliek uz deputātu sirdsapziņas, cik dokumentu ir jāpieņem, cik tie ir jāmaina un cik nav jāmaina. Pirms mēs sākam darbu, gribu informēt, ka tikko atnesa telegrammas projektu. Es domāju, ka tas neaizņems daudz laika, varbūt pieņemsim to tūlīt, lai varam aizsūtīt, ja jums nebūs iebildumu, un tad pāriesim pie mūsu darba kārtības jautājumiem. Manuprāt, šo telegrammu vajadzētu nolasīt tam, kurš uzrakstīja tās tekstu, un mēs varētu par telegrammu balsot. Profesors Freimanis vēl izdala tekstu. Lūdzu!

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Tātad šajā telegrammā, kurai jābūt pietiekami īsai, ir jāuzsver šis ļoti svarīgais notikums, kas attiecas uz Krievijas Federāciju, kā arī tas, ka Latvijas Republikas augstākais varas orgāns ir ļoti ieinteresēts jebkurā racionālā un pozitīvā sadarbībā ar Krievijas Federācijas augstāko varas orgānu. Šis teksts ir sagatavots kopā ar Budovska kungu, Panteļējeva kungu, bet valodnieciskie jautājumi ir saskaņoti ar Marjašas kundzi. Lasu tekstu:
*/“Viņa ekselencei KPFSR Augstākās padomes priekšsēdētājam Borisam Nikolajevičam Jeļcinam
Augsti cienījamais Boris Nikolajevič! Latvijas Republikas Augstākā padome sirsnīgi apsveic Jūs sakarā ar ievēlēšanu Krievijas Federācijas Augstākās padomes priekšsēdētāja postenī. Šo notikumu mēs vērtējam kā Krievijas patiesas garīgās, tiesiskās un ekonomiskās atdzimšanas sākumu, kā progresīvo pārmaiņu Padomju Savienībā neatgriezenības garantiju. Mēs augsti vērtējam Jūsu labvēlīgo attieksmi pret Baltijas republiku tautu tieksmēm uz sava valstiskuma atjaunošanu. Mēs esam cieši pārliecināti, ka šo procesu pavadīs draudzīgu, labu kaimiņu attiecību ar Krieviju saglabāšanās un to attīstība uz paritātes pamatiem. Tāpēc mēs esam gatavi nodibināt ciešus, auglīgus parlamentāros kontaktus starp Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas Augstākajām padomēm.
Novēlam Jums veselību un lielus panākumus Jūsu darbā Krievijas tautu demokrātijas un labklājības vārdā!
Augstākās padomes priekšsēdētājs.
Augstākās padomes sekretārs.”/

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Aleksejevs grib kaut ko piebilst? Daudz nediskutēsim, jo telegrammas teksts ir vienkāršs.

A.Aleksejevs: */Man sakarā ar uzrunas formu ir priekšlikums. Ja jau rakstīt, tad rakstīt: “Viņa augstībai”. Varbūt labāk./ (Smiekli.)

Priekšsēdētājs: */Es zinu, ka pēc starptautiskajām normām pieņemts rakstīt “Ekselencei”./

A.Zotovs: */Bet man ir priekšlikums parakstīt Augstākās padomes vārdā, jo šo vēstījumu vispār atbalsta visi deputāti, ne tikai Prezidijs vien./

Priekšsēdētājs: */“Augstākā padome” – paraksts?/

A.Zotovs: */Jā, vai nu “Deputāti”, vai “Augstākā padome”./

Priekšsēdētājs: */Te jau ir: “Latvijas Republikas Augstākā padome apsveic”./

No zāles: */Man priekšlikums. Varbūt neuzjautrināsim pasauli? Parasti tādas telegrammas paraksta prezidents. Un likt viņa parakstu, tā laikam būs pati pareizākā un vispārpieņemtā forma./

Priekšsēdētājs: */Pilnīgi pareizi./ Vēl – Igors Movels.

I.Movels: */Man ir tīri redakcionāla rakstura priekšlikums. Te neskan labi: “tieksmēm atjaunot”. Pirmkārt, “tieksmēm” nevajag daudzskaitlī, bet vienskaitlī: “tieksmē atjaunot savu valstiskumu”. Turklāt vienreiz jāvienojas, kā mēs nosaucam: Piebaltijas republikas, Baltija vai Baltijas republikas? Mēs kaut kā ļoti nekonsekventi./

Priekšsēdētājs: */Bija priekšlikums: “Baltijas valstu tautu... atjaunot.”/

No zāles: */Man ir redakcionāls priekšlikums. Piezīmes neapspriest, izstrādāt līdz galam, un viss, jo pēc sava satura tā ir normāla, bet redakcionāla rakstura piezīmju te ir daudz... Piemēram, “labvēlīga attieksme”. Nu, kas tā ir par labvēlīgu attieksmi?/

Priekšsēdētājs: Es domāju redakcionālus labojumus, jūs tos uzklausīsiet un uzlabosit, ja kas būs vajadzīgs. Vai deputāts Kurdjumovs gribēja vēl ko teikt?

L.Kurdjumovs: */Man ir jautājums, nevis priekšlikums. Es nezinu, kā pašlaik sadalās rangu tabula. Krievijas rangu tabulā bija jēdzieni “ekselence” un “Augstā ekselence”. Vai mēs te nepazeminām Borisa Nikolajeviča amatu?/ (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs: Manuprāt, redakcijas komisijai vajadzētu šo uzrunu veidot tā, kā tas pieņemts starptautiskajās normās, rakstot valsts vadītājam.

No zāles: Starptautiskajā praksē pieņemts rakstīt tieši tā.

Priekšsēdētājs: Ja ir pieņemts tā, tad arī mēs rakstīsim tieši tā.

G.Romašovs: */Es pievienojos tam, ko tikko teica Leonīds Leonidovičs. Es domāju, ka nepieciešams izlaist vārdu “ekselence”, nebūs visai korekti nosaukt viņu tā. Ja “ekselence”, tad nav jāraksta “Augstākās padomes priekšsēdētājs”. Tas ir pirmais priekšlikums. Otrais. Te otrā rindiņa skan ļoti kategoriski: “Šo notikumu mēs vērtējam kā Krievijas patiesas garīgās, ekonomiskās atdzimšanas sākumu.” Vai mēs nedodam pārāk daudz slavas vienai personai, rakstot tādā veidā?/

Priekšsēdētājs: */...“sākumu” vietā varētu rakstīt “turpinājumu”./

G.Romašovs: */“patiesas garīgās... turpinājumu” “sākumu” vietā. “Turpinājumu” tāpēc, ka Krievijas garīgā un ekonomiskā atdzimšana sākās jau sen, un laikam korektāk būtu rakstīt tā. Man ir tāds priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka priekšlikumi pamatā ir izteikti; lai redakcijas komisija tekstu noved līdz vajadzīgajai kondīcijai un to nosūta. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, vispirms reģistrēsimies. Vai vēl kāds nav nospiedis pogu? Es ceru, ka tagad to izdarījuši visi. Lūdzu, rezultātu: ieradušies 143 deputāti. Balsosim par šo telegrammu Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājam Borisam Jeļcinam. Kurš ir par, pret, atturas? Rezultātu: par – 129, pret – 7, atturas – 5. Paldies! Telegrammas teksts tiek pieņemts. Jā, tekstu redakcijas komisija izlabos un aizsūtīs. Tagad pāriesim pie mūsu darba kārtības jautājuma, tas ir, pie tā jautājuma, kas laikam bija jāizskata deputāta Apsīša komisijai, – tas ir nolikums par deputāta materiālo nodrošināšanu. Kas ir sakāms deputātam Zatuliviteram?

V.Zatuliviters: */Es gribu atbalstīt deputāta, lūk, šīs jaukās simpātiskās sievietes, kura nupat uzstājās, priekšlikumu. Tas pagāja mums garām, bet žēl, es domāju, ka mums vajadzētu ieviest kā likumu, lai tādi dokumenti, kādus mēs apspriedām pirms pusdienām, vispamatīgākā kārtā tiktu izstrādāti komisijās, tajā skaitā par to atšķirībām no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un tikai pēc tam tiktu nodoti deputātu izskatīšanai. Citādi iznāk tā, ka pirms pusdienām ap divi simti deputātu izskata to, kas bija jāsagatavo komisijai. Es domāju, nākotnē tas mums nekaitēs. Paldies./

Priekšsēdētājs: Jā, protams, mēs te varam ņemt vērā, bet šis dokuments būtībā tiek skatīts jau otrajā lasījumā, un, tā kā komisija ir izdarījusi pēdējos labojumus, tad mums tas šodien ir jāpieņem. Turpmāk mēs, protams, prasīsim, lai komisija rūpīgāk izstrādā dokumentus. Lūdzu, deputāt Apsīti! Visi paņemiet nolikumu par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošināšanu.

R.Apsītis: Vispirms es esmu pilnvarots mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā pajautāt jums, kolēģi: vai mēs tagad izskatīsim šo nolikuma projektu un es jūs iepazīstināšu ar Likumdošanas jautājumu komisijas darbu pusdienu pārtraukumā, vai arī jūs gribat, lai visi šie labojumi, papildinājumi tiktu noformēti rakstveidā, ieviesti nolikuma projekta tekstā un šis dokuments pavairots, un tad pret vakaru mēs jums šo pavairoto tekstu varētu izdalīt.

No zāles: Tūdaļ!

Priekšsēdētājs: Jā, tūdaļ, manuprāt, tā darbs ritēs raitāk.

R.Apsītis: Ja jums nav iebildumu, tad skatīsim tūdaļ. Tādā gadījumā es ierosinu vispirms apspriest mūsu nolikuma projekta desmito punktu, kas, pēc komisijas ieskata, ir centrālais punkts. Tas ir jautājums par mūsu deputātu pamatalgu, būtībā šis punkts nosaka visa nolikuma projekta saturu. Ja nav iebildumu, es jūs iepazīstināšu ar 10.punkta tagadējo redakciju. Šis punkts ir īsināts, un komisija balsojot ir noteikusi arī to summu, kas varētu būt mūsu deputātu pamatalga. Es gribu arī norādīt, ka, apspriežot šo punktu un, protams, visu nolikuma projektu kopumā, bez Likumdošanas jautājumu komisijas locekļiem mūsu komisijas darbā piedalījās arī vairāku citu pastāvīgo komisiju pārstāvji. Balsoja Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi. Tātad šis punkts ir īsināts un tā pirmā daļa skan tā: “Augstākās padomes deputātu pamatalga ir 650 rubļu mēnesī.” Tālāk ir svītrots teikums par to, ka, saņemot deputāta algu, pensijas izmaksa deputātam tiek pārtraukta. Šī norma ir svītrota. Nākamajā rindkopā, kur ir noteikta alga gan mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam, gan pārējām amatpersonām, ir ietverts šāds papildinājums: “Frakciju vadītājiem, ja frakcijā ir ne mazāk par 50 deputātiem – 150 rubļu.” Tāds lūk, ir šis 10.punkts. Protams, viss pārējais teksts paliek tāds, kāds bija.

Priekšsēdētājs: Tātad šeit ir atrasts kompromisa variants. Vai deputāts Kinna gribēja vēl ko piebilst?

J.Kinna: Latvijas Tautas fronte kategoriski iebilst pret to, ka frakciju vadītājiem vai viņu vietniekiem maksā no Augstākās padomes budžeta.

Priekšsēdētājs: Tātad frakciju vadītājiem nevajadzētu maksāt no Augstākās padomes budžeta – tāds ir priekšlikums. Es domāju, ka pārējos jautājumos mēs varētu piekrist, jo tad, ja atkal sāksim strīdēties par pieciem rubļiem, mēs šo punktu vispār nepieņemsim. Kā jūs, Apsīša kungs, domājat, – vai vajadzētu balsot par šo punktu kopumā, vai atsevišķi nobalsot jautājumu par frakciju vadītājiem?

R.Apsītis: Laikam jau skaidrības labad tomēr vajadzētu balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Diemžēl es ārkārtīgi slikti dzirdu, šeit mums sekretariāta iekārtojums ir...

R.Apsītis: Es teicu, ka acīmredzot ir jābalso atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Jā. Varianti būtiski neatšķiras, dalās tikai domas jautājumā par naudu, kas tiek maksāta frakciju vadītājiem. Tātad – viens variants ir redakcijas komisijas variants, kas paredz, ka frakciju vadītājiem šī noteiktā summa tiek maksāta, bet otrs variants, ko piedāvāja deputāts Kinna, ir svītrot tekstu, ka frakciju vadītājiem tiek maksāts no valsts budžeta. Vai pareizi formulēju?

J.Kinna: Jā.

Priekšsēdētājs: Mums vispirms ir jābalso redakcijas komisijas priekšlikums un tad balsosim otro priekšlikumu, ko mums ierosināja deputāts Jānis Kinna. Vai jums kaut kas sakāms par balsošanas motīviem?
No zāles: Par balsošanas procedūru. Man ir priekšlikums punktu labojumu pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Nē, šoreiz mēs vienojāmies par diviem redakcijas variantiem: Kinna dod vienu redakcijas variantu, bet redakcijas komisija – otru.

No zāles: Nē. Vakar mums bija tāda procedūra, ka mēs balsojām arī par dažādiem papildinājumiem un tāpat prasījām, lai būtu...

Priekšsēdētājs: Nē, es domāju, ka nevajadzētu jaukties, principā jums ir taisnība. Ārzemju parlamentos labojumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, pēc tam balso šis kvalificētais vairākums, kad ir jābalso viss punkts, bet, tā kā mums šobrīd vēl nav reglamenta, mums ir iegājusies tāda prakse, ka mēs balsojam par šiem variantiem bez papildinājumiem un pēc tam papildinājumus. Vakar vismaz mēs tā balsojām, tāpēc varbūt nejauksim, mēs tik un tā pieņemsim šo likumu, un, manuprāt, īpašas problēmas neradīsies. Ir skaidrs tas, ka mums steidzami vajadzīgs reglaments.
Tātad pirmais variants – redakcijas komisijas variants – ir pilnīgi tāds pats, tas tikai papildus paredz, ka arī frakciju vadītājiem tiek maksāts no valsts budžeta.
Otrs variants ir gluži tāds pats, bet Jānis Kinna ierosina svītrot to, ka tiek maksāts frakciju vadītājiem. Viss pārējais ir tāpat. Balsosim par pirmo redakcijas komisijas variantu! Reģistrēties laikam nevajag, mēs jau reģistrējāmies? Taču drošības pēc reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu, rezultātu: ir 142 deputāti. Un tagad balsosim redakcijas komisijas variantu. Es noskaitīju līdz 15, kā man vakar rekomendēja, lūdzu, rezultātu! Priekšlikums netiek pieņemts. Un tagad balsosim par Jāņa Kinnas piedāvāto variantu, tikai ar vienu svītrojumu, ka frakciju vadītājiem netiek maksāts no valsts budžeta. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultātu: par – 108, priekšlikums tiek pieņemts.

R.Apsītis: Tagad acīmredzot ir jābalso par 10.punkta pirmo daļu.

Priekšsēdētājs: Atskan priekšlikums par visu kopumā.

R.Apsītis: Par 10.punktu kopumā.

Priekšsēdētājs: Labi, ja šis jautājums ir izlemts, tad atļaujiet sākt nolikuma projekta apspriešanu pa punktiem.

No zāles: Man ir jautājums: vai par summu mēs nebalsosim? Jūs minējāt 650 rubļus. Mēs balsojām tikai par labojumiem.

Priekšsēdētājs: Nē, mēs balsojām kopumā. Es no deputāta Apsīša teiktā sapratu, ka mums tika ierosināts balsot šo punktu kopumā. Neatgriezīsimies vairs pie šā 10.punkta.

R.Apsītis: Tad varam sākt ar 1.punktu, kura pirmajā rindkopā ir daži labojumi. Lasu: “Saskaņā ar Latvijas Republika Likumu par tautas deputāta statusu Latvijas Republikas tautas deputāti pēc viņu iesnieguma tiek atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas iepriekšējā darbavietā, lai pastāvīgi strādātu republikas Augstākajā padomē. Viņi saņem deputāta algu.” Tā ir pirmā rindkopa.
2.rindkopa ir izteikta citā redakcijā. Lasu: “Jautājumu par deputāta iespēju turpināt līdzšinējo darbu (dienestu), nesaņemot algu Augstākajā padomē, uz deputāta iesnieguma pamata izlemj Augstākās padomes Prezidijs pēc pastāvīgās komisijas atzinuma.” 3. un 4.rindkopa ir bez labojumiem.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums pieņemt šo punktu, jo šeit ņemti vērā visi ierosinājumi, kas izskanēja no rīta. Lai pēc tam nav nekādu problēmu, lūdzu, uzdodiet jautājumus. Taču ņemiet vērā, ka visi šie jautājumi ir izdiskutēti, mēs varam iet pa apli un diskutēt bezgalīgi, ja vien to gribam.

G.Agafonovs: */Es lūdzu paskaidrot: ja es neesmu deputāts, kurš pastāvīgi strādā Augstākajā padomē, tad kāpēc par mana darba turpināšanu iepriekšējā darba vietā lems komisija un Augstākās padomes Prezidijs? Es nesaprotu šo problēmu./

R.Apsītis: */Redziet, komisija uzskatīja, ka visiem deputātiem būtu jāstrādā pastāvīgi mūsu Augstākajā padomē, bet, ja deputāts nevar strādāt, tad, protams, tas jāizlemj ne tikai pēc viņa personīgā ieskata vien. Ir attiecīgā pastāvīgā komisija, un arī Prezidijam jālemj šajā jautājumā./

G.Agafonovs: */Tādā gadījumā ir pretruna, mēs taču ierakstījām, ka uz deputāta personīgā iesnieguma [pamata] viņš sāk savu pastāvīgo darbību Augstākajā padomē, bet pēc tam mēs rakstām, ka komisija un Prezidijs lemj, vai deputāts var strādāt iepriekšējā darba vietā, ja viņš nepiekrīt./

R.Apsītis: */Bet, lūdzu, tad dodiet savu priekšlikumu. Mēs ļoti daudz strīdējāmies un domājām par šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka šajā gadījumā viss ir skaidrs. Citu priekšlikumu nebija? Jums ir vēl kāds priekšlikums? Lūdzu.

A.Providenko: */Bet mēs vakar šo jautājumu izlēmām, pieņēmām likumu par deputāta statusu, bet tagad šajā redakcijā tas nesakrīt ar to, kuru pieņēmām vakar. Kāpēc jūs tagad traktējat pilnīgi citādi normu, kuru mēs pieņēmām vakar. Mēs pieņēmām viennozīmīgi, lai vakar pieņemtā norma Likumā par deputāta statusu nebūtu pretrunā ar Konstitūciju, kurā teikts, ka pats deputāts nosaka, vai viņam parlamentā jāstrādā pastāvīgi. Tagad šīs tiesības deputātam praktiski tiek atņemtas, jo šo jautājumu var izlemt vai neizlemt, teiksim, komisija vai Prezidijs. Te ir pilnīga pretruna, vakar bija viens, šodien – cits./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mums, deputātiem, tomēr ir jāpaļaujas uz komisijas kompetenci, jo tā visus iebildumus ir ņēmusi vērā. Ja gadījumā kāds deputāts galīgi nepiekrīt un ierosina likt uz balsošanu citu variantu, tad varam balsot.

A.Providenko: */Bet mēs taču nevaram šodien likt uz balsošanu to, par ko nobalsojām vakar. Mēs pieņēmām likumu, bet nolikums – tas tomēr nav likums. Mums jābalstās uz likumu, kad izstrādājam nolikumu./

R.Apsītis: */Šodien komisija izskatīja šo punktu un tomēr izlēma par labu tieši šādai redakcijai./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Rogaļam.

M.Rogaļs: */Kad komisija noturēja sēdi, es iebildu pret šo punktu, pamatojoties uz to, ka deputāta tiesības mums piešķīruši vēlētāji, kuri ievēlēja mūs. Mūsu pilnvaras apstiprināja mandātu komisija, un es domāju, ka iesniegumi mums nav jāraksta, lai mēs Augstākajā padomē strādātu nevis pastāvīgi, bet uz laiku, tas ir lieki. Es ierosinu šo rindkopu izslēgt./

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums par to, ka deputātam nevajag rakstīt iesniegumu, tas ir viens no priekšlikumiem, par kuru vajadzētu balsot. Šobrīd ir divi priekšlikumi: ir redakcijas komisijas priekšlikums, un šis otrais variants – svītrot jautājumu par iesniegumu. Balsosim tāpat kā iepriekšējā reizē. Vai jums vēl kas sakāms?

No zāles: Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu vērst uzmanību uz to, vai kopsumma – 650 rubļi neiznāk mazliet par lielu?

Priekšsēdētājs: Mēs taču nobalsojām. Lūdzu, balsošanas režīmu! Ir divi priekšlikumi. Šobrīd mēs balsojam par redakcijas komisijas variantu, kurš pieļauj iespēju, ka deputātam, kad stājas darbā Augstākajā padomē, ir jāraksta iesniegums, kā tas darba likumdošanā paredzēts. Otrais variants, par kuru mēs balsosim, būs tāds, ka deputātam šāds iesniegums nav jāraksta. Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Man ir piezīme par balsošanas procedūru. Iesniedzot jautājumu balsošanai pēc jūsu nostādnes, mums, kā to mācīja cienījamais Anatolijs Valerianovičs, jāatceļ Likuma par tautas deputāta statusu pants, kurā rakstīts, ka deputāti uz viņu iesniegumu pamata tiek atbrīvoti no savu pienākumu izpildīšanas, Likuma par tautas deputāta statusu 4.pants. Atcelsim šo pantu un tad pieņemsim redakcijas komisijas priekšlikumu, citādi šis priekšlikums ir nelikumīgs. Lūk, viss./

Priekšsēdētājs: Mūsu komisija noskaidroja – šiem diviem likumiem ar pašreizējo jautājumu nav nekāda sakara, tie viens otru neizslēdz.

L.Kurdjumovs: */Citēju: “deputāti uz viņu iesnieguma pamata tiek atbrīvoti no dienesta vai ražošanas pienākumu izpildīšanas uz visu viņu pilnvaru termiņu Augstākajā padomē”. Bet tas, ko mums liek priekšā: “uz iesnieguma pamata pēc komisijas un Prezidija lēmuma”, – tā ir pavisam cita redakcija./

Priekšsēdētājs: Nav gan atšķirīga. Komisijas deputāti rīkojas pēc saviem ieskatiem, neviens cits taču labāk nepazīst kā komisijas locekļi, un viņi var lemt, vai deputātu var atbrīvot no pastāvīgā darba vai nevar. Ja deputāts iet prom no pastāvīgā darba, viņš iesniedz atlūgumu darbā, savukārt, ja stājas darbā šeit, tad iesniedz iesniegumu pastāvīgajā darbavietā. Tā ir ārkārtīgi vienkārša loģika. Balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu. Paldies! Rezultātu! Redakcijas komisijas priekšlikums netiek pieņemts. Tagad balsosim par otro variantu. Priekšlikums bija – bez iesnieguma rakstīšanas. Lūdzu, balsosim par šo variantu!

No zāles: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Vai balsošanas laikā?

No zāles: Kāpēc citiem to atļauj, bet man ne?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, balsosim par otro priekšlikumu.

No zāles: Es gaidu rindu, ko jūs bļaustāties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, rezultātu! Deputāt Geidān, acīmredzot visa Augstākā padome gaida, kad jūs izteiksieties. Jūs būtībā diktējat mums noteikumus.

I.Geidāns: Es gribu uzdot jautājumu. Jūs nesaprotat. Vai man nav tiesību uzdot jautājumu? Es jau nerunāju, es jūs netraucēju, bet kāpēc jūs atļaujat citiem traucēt? Es arī gribēju uzdot jautājumu jums.

Priekšsēdētājs: Es īsti nesapratu šo jautājumu.

I.Geidāns: Kāpēc jūs neievērojat procedūru, kāpēc jūs atļaujat balsošanas laikā?

Priekšsēdētājs: Es vēl nebiju aicinājis sākt balsošanu. Balsosim otro priekšlikumu. Otrais variants – tas pats teksts, izņemot to, ka deputātam nav jāraksta iesniegums. Mēs svītrojam to, ka viņam, stājoties pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, ir jāraksta iesniegums. Es dzirdēju tikai šādu priekšlikumu, priekšlikuma autors, šķiet, bija deputāts Zatuliviters. Ko, lūdzu?

V.Zatuliviters: */Cienījamie deputāti, es lūdzu uzmanību tāpēc, ka jautājums man šķiet ļoti nopietns. Mēs to apspriežam divas dienas. Es tagad uzdošu skaidru jautājumu priekšsēdētājam. Ja mēs liekam uz balsošanu jautājumu par iesnieguma atcelšanu un piešķiram tiesības izlemt, būt deputātam atbrīvotam vai neatbrīvotam, pastāvīgajām komisijām un Prezidijam, tad tas nozīmē pilnīgu deputāta beztiesību un mūsu vakar pieņemtā likuma pārkāpumu; es nerunāju nemaz par Konstitūcijas pārkāpumu. Padomāsim bez emocijām. Es – deputāts, dažādu apstākļu dēļ esmu pieņēmis lēmumu nebūt atbrīvotajam, es esmu uzrakstījis iesniegumu, bet tas vēl nenozīmē, ka es tāds nebūšu, tāpēc ka ar Prezidija lēmumu mani var ar komisijas vai Prezidija gribu piespiest būt atbrīvotajam. Ja es esmu uzrakstījis iesniegumu, kālab vēl komisijas un Prezidija lēmums? Es lūdzu paskaidrot šādu situāciju./

R.Apsītis: Es personiski uzskatu, ka tam, ko tikko pateica kolēģis, varētu piekrist, ja katrā ziņā paša deputāta domas šajā jautājumā ir ļoti svarīgas, primāras un tās būtu jāņem vērā.

A.Providenko: */Es lūgtu atbildēt tieši uz jautājumu. Tātad, Prezidijs vai komisija izlemj, ka man nepieciešams izdarīt izvēli: nolikt deputāta pilnvaras vai strādāt parlamentā kā atbrīvotajam [deputātam]. Tā es saprotu jautājumu? Ja tā, tad tas nozīmē, ka mums tagad nav jāpieņem šis nolikums, bet jāmaina Konstitūcija, tāpēc ka Konstitūcija tādas tiesības Prezidijam un komisijai nedod – nostādīt deputātu tādos apstākļos, ka viņš ir spiests nolikt savas pilnvaras tāpēc, ka [viņam] nav iespējams strādāt parlamentā kā atbrīvotajam [deputātam]. Lūk, atbildiet tieši uz šo jautājumu! Es jūs lūdzu./

R.Apsītis: */Ziniet, lai atbildētu uz jūsu jautājumu, ir tāds personīgs priekšlikums: varbūt pavisam atteikties no 2.rindkopas vai 1.panta 2.daļas?/

A.Providenko: */Nē. Jūs man, lūdzu, atbildiet, es tieši uzstādīju jautājumu. Lūk, situācija: ir Prezidijs, ir deputāts, ievēlēts saskaņā ar spēkā esošo Konstitūciju, Prezidijs piedāvā man noteikumus – jums jāstrādā kā atbrīvotajam [deputātam] parlamentā. Es saku – nē. Prezidijs man paziņo: tātad iesniedziet iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Tā var prognozēt šo normu, kuru mēs tagad pieņemam./

R.Apsītis: */Cienījamais kolēģi! Tur tā nav rakstīts. Te komisija domāja, ka primārais elements ir paša deputāta izteiktā griba, bet tomēr tā nav tikai viņa darīšana, un attiecīgajai pastāvīgajai komisijai arī jāsaka savs vārds, šis jautājums jārisina kopīgi./

A.Providenko: */Nu, kā var kopīgi risināt jautājumu, ja man, deputātam, ir Konstitūcijā paredzētas prioritāras tiesības izlemt šo jautājumu vienpersoniski, bez Prezidija, bez komisijas, saprotat? Vai arī es jums piekrītu, bet tad jāmaina konstitucionālā norma, es runāju tikai par to. Mēs taču nevaram te ierakstīt vienu, ja mūsu pagaidām vēl spēkā esošajā Konstitūcijā ierakstīta pilnīgi cita norma./

R.Apsītis: */Tagad jūsu priekšlikums, ko jūs mums ierosināt./

A.Providenko: */Es jums varu teikt viennozīmīgi. Jautājumu par to atsevišķo deputātu, kuri nepiedalās pastāvīgi Augstākās padomes un tās komisiju darbā un izpilda savus pienākumus bez atlīdzības, iepriekšējā darba turpināšanas iespējas izlemj paši deputāti./

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā iznāks, ka katrs deputāts izlems nestrādāt, un mums nebūs neviena deputāta, kas strādās pastāvīgi Augstākajā padomē. Jūs visi viens otru labi pazīstat, un ir komisijas, kurām tiesības izlemt, vai jūs drīkst atbrīvot no pastāvīga darba parlamentā vai ne. Kaut kādām noteiktām normām taču ir jābūt. Tā mēs visi varam pateikt, ka negribam pastāvīgi strādāt Augstākajā padomē un iesim mājās. Nē, Konstitūciju nevajag, nav pilnīgi nekādu pretrunu.

No zāles: Cienījamie deputāti, es domāju, ka diskusijas ir jābeidz. Es ierosinu pieņemt šo sadaļu tādā veidā, kā tas ir fiksēts vakardien pieņemtajā likumā, proti, deputāti saskaņā ar viņu iesniegumu tiek atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas uz visu viņu pilnvaru laiku Augstākajā padomē. Citi varianti nav iespējami.

Priekšsēdētājs: Jūs uzskatāt, ka deputātam pietiek iesniegt iesniegumu un viņš uz visu laiku tiek atbrīvots no pienākuma pildīšanas Augstākajā padomē. Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: */Cienījamie deputāti! Es nezinu par frakcijas “Līdztiesība” pārstāvjiem, bet mēs visi pārējie, lemjot jautājumu par to, vai piekrist balotēties Augstākās padomes vēlēšanās, izteicām savu attieksmi un savu gatavību atstāt visas citas savas darba saistības un nodoties pilnīgi darbam Augstākajā padomē. Es gribu atgādināt, ka mēs neesam vis vienkārši cilvēki, kuri var pēc savas vēlēšanās šodien iesniegt iesniegumu par iestāšanos pastāvīgā darbā šeit. Tas ir prioritārs mūsu pienākums – strādāt šeit, ja mēs taisāmies to īstenot. Bet, ja ne, un daudzu deputātu uzstāšanās runā par to, ka viņiem nav tāda nolūka, tad es domāju, ka šo nolūku var izteikt balsošanas ceļā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es gribēju aizrādīt, ka mēs, ieskaitot četrus komisijas locekļus no “Līdztiesības” frakcijas un arī Alksni, strādājām vairāk nekā trīs stundas un beigās pieņēmām visus punktus pilnīgi vienbalsīgi. Domas dalījās tikai par 10.pantu, tomēr arī ar to mēs tikām galā. Es lūdzu vismaz Tautas frontes frakciju nebalstīties ne uz kādām obstrukcijām, nevilkt laiku garumā un balsot par to, kas pieņemts.

Priekšsēdētājs: Bet ir radusies problēma, ja mēs par to balsojām un nepieņēmām. Mums jāatrod kaut kāds risinājums. Tātad šo punktu visu svītrojam.

No zāles: Šo jautājumu mēs apspriedām Likumdošanas komisijā un nolēmām, ka pagaidām jāatstāj tas variants, kas saņēmis vairāk balsu, par visu dokumentu kopumā. Izmest visu pantu nav nekādas jēgas.

No zāles: */Es noteiktu iemeslu dēļ ne visai skaidri sapratu iepriekšējo oratoru, es ierosinu 2.rindkopu vispār nepieņemt, izslēgt to./

Priekšsēdētājs: Likumdošanas komisijas vārdā runās deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Pirmā daļa, tā kā šeit ir projektā, simtprocentīgi atbilst tekstam, ko mēs pieņēmām vakar par deputāta statusu. Jautājums ir diskutējams par pirmā punkta otro daļu, kur ir runa par iesniegumu. Ja ir tādas pretenzijas, ka mēs nevarējām tagad balsot un pieņemt, tad man ir priekšlikums to vispār izņemt, bet pants kā tāds, tā pirmā daļa paliek. Es precīzi nolasīšu, kā skan šī punkta pirmā daļa: saskaņā ar Latvijas Republikas Likumu par tautas deputāta statusu Latvijas tautas deputāts pēc viņa iesnieguma tiek atbrīvots no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas darbam Augstākajā padomē. Viņi saņem deputāta algu.” Tā ir pirmā daļa, un tā simtprocentīgi atbilst statusam.

Priekšsēdētājs: Par pirmo daļu mēs varam balsot. Problēmas rodas par otro daļu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cik es sapratu, 2.rindkopas doma ir tāda, ka jautājumu par pastāvīga darba Augstākajā padomē mērķtiecību var izlemt Prezidijs pēc attiecīgās komisijas slēdziena. Pilnīgi iespējams arī tāds variants, ka es varbūt vēlos strādāt, bet komisija uzskata, ka nav tādas nepieciešamības./

Priekšsēdētājs: Jūs varat strādāt, jebkurā gadījumā jums maksās algu. Runa ir tikai par tiem, kuri grib, lai viņus atbrīvo, taču jāstrādā katram deputātam. Problēma ir dažu deputātu pārliecība, ka viņi varētu arī nestrādāt un varētu būt atbrīvoti. Ja jūs vēlēsities strādāt, jūs neviens neatbrīvos. Tā ir jūsu prioritāte šeit strādāt.

No zāles: Man ir priekšlikums par procedūru – trešais lasījums, un deputātiem bija ierosinājums visus priekšlikumus iesniegt rakstiski, komisijai tos apstrādāt un dot pēdējā lasījumā uz balsošanu. Komisija to ir izdarījusi. Manuprāt, vajadzētu balsot par gataviem pantiem un vairs nepieņemt jaunus labojumus, kuri tika iesniegti ārpus tiem, un pārieti pie balsošanas.

Priekšsēdētājs: Labi, tas ir pieņemams priekšlikums. Mēs varam balsot uzreiz pa pantiem.

No zāles: Situācija tāda, ka pirmo pantu pieņēma tādā redakcijā, kā ierosināja redakcijas komisija. Tāpēc es lieku priekšā nobalsot par Endziņa ierosinājumu, ka pirmajā pantā paliek tikai pirmā rindkopa.

Priekšsēdētājs: Jā, skaidrs. Lūdzu jūsu priekšlikumu!

No zāles: Es neredzu atšķirību. Sākumā izraisījās diskusija, ka it kā atšķiroties.

Priekšsēdētājs: Jā, skaidrs. Tātad ir priekšlikums balsot tikai par pirmā panta pirmo daļu. Lūdzu, deputāt Apsīt, noformulējiet vēlreiz un nolasiet!

R.Apsītis: Es atvainojos, tādā gadījumā jābalso par pirmā punkta pirmo daļu, trešo un ceturto.

Priekšsēdētājs: Lūdzu nolasiet, kā tādā gadījumā šis punkts skanēs kopumā!

R.Apsītis: Saskaņā ar Republikas deputāta statusu Latvijas Republikas tautas deputāti pēc viņu iesnieguma tiek atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas, iepriekš tikai paziņojot darba vietā, lai pastāvīgi strādātu Republikas Augstākajā padomē. Viņi saņem deputāta algu. Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji tiek atbrīvoti no ražošanas vai dienesta pienākumu pildīšanas pastāvīgam darbam Augstākajā padomē. Viena persona nevar būt vienlaikus algots deputāts vairākās padomēs.

Priekšsēdētājs: Vai piekrītam šim variantam?

V.Alksnis: */Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu. Biedri uzstājās pret 2.rindkopu, bet ar to pašu mēs pasliktinājām formulējumu. Tagad iznāk, ka visiem deputātiem jāraksta iesniegumi par atbrīvošanu no ražošanas pienākumiem. Saprotiet, labākais – tas ir labā ienaidnieks. Bija normāls, labs panta formulējums, bet mēs to pasliktinājām./

Priekšsēdētājs: Bet tur mēs neko nevaram darīt. Deputāti nepieņēma un nenobalsoja. Tātad mēs varam balsot par otro variantu. Deputāti, es vēlreiz uzsveru, mums visiem vajadzētu padomāt, kā atrisināt šo procedūras jautājumu, lai par atsevišķiem pantiem mēs varētu balsot ar vienkāršu balsu vairākumu. Tikai par likumu kopā, tā kā tas prasīts Konstitūcijā, – vajadzīgi 50 procenti plus viena balss. Mēs vienkārši nevarēsim strādāt, ja mēs šādā veidā balsosim. Tātad balsojam par tikko iesniegto priekšlikumu. Rezultāts – 123 balsis. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, pārejam pie otrā punkta.

R.Apsītis: Otrā punkta pirmā rindkopa – bez labojumiem. Otrajā rindkopā ir daži labojumi. Lasu visu otro rindkopu: pēc pilnvaru laika izbeigšanās algotiem deputātiem un viņu dzīvesbiedriem, kas kopā ar viņiem izbraukuši uz Rīgu, tiek ierādīts iepriekšējais darbs (dienests) vai, ja tas nav iespējams, cits līdzvērtīgs darbs (dienests), ievērojot Latvijas Darba likumu kodeksa 114.pantā noteiktās garantijas. Algotam deputātam pēc viņa pilnvaru laika izbeigšanās Augstākā padome izmaksā pabalstu 3 mēnešu deputātu algas apmērā, saglabājot uz šo laiku vispārējo, nepārtraukto un speciālo darba stāžu. Lūk, tādā redakcijā ir šī rindkopa, lielā mērā ievērojot mūsu kolēģa deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies! Laikam nav citu variantu?

R.Apsītis: Vēl ir daži komentāri par trešo rindkopu. Par to jau nobalsoja. Tātad mēs to atstājam.

Priekšsēdētājs: Jā, tā ir nobalsota.

R.Apsītis: Kas attiecas uz ceturto rindkopu, tad tā ir izteikta tādā redakcijā, kā vakar mēs runājām, pieņemot likumu par deputāta statusu, tas ir, algots deputāts var veikt zinātnisku, pedagoģisku vai radošu darbu, kas nav saistīts ar amatpersonas dienesta pienākumu veikšanu, amatu savienošanas kārtībā, kā arī būt par biedru brīvo profesiju apvienībā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

S.Dīmanis: Par trešo rindkopu mēs nevis nobalsojām, bet noraidījām deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Tāpēc es ierosinu par trešo rindkopu, kura joprojām ir ļoti strīdīga, balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Mēs taču izšķīrāmies starp redakcijas variantu un deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Jums, deputāt Kinna, ir kāds variants? Jums ir gatavs variants rakstiski? Mēs taču balsojām. Deputātam Aleksejevam bija priekšlikums svītrot, bet deputāti to nepieņēma. Lūdzu, balsojam! Rezultāts – 122. balsis.

R.Apsītis: Šodien bija iebildumi pret 3.punkta redakciju. Vēl gan bez īpaša valodas slīpējuma šis punkts tiek izteikts sekojošā redakcijā: “Deputātam ik mēnesi tiek izmaksāti 200 rubļi ar deputāta darbu saistīto izdevumu segšanai. No šīs summas netiek ieturēti nodokļi.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Rezultāts – 127 balsis. Paldies! Lūdzu, tālāk.

R.Apsītis: Ceturtais punkts, kā mēs atceramies, divos iepriekšējos lasījumos izraisīja lielas diskusijas gan plenārsēdē, gan arī mūsu komisijā. Komisija liek priekšā 4.punktu izteikt šādā redakcijā: “Deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, laikā, kad viņš pilda deputāta pienākumus, pamatdarbā par šo laiku tiek maksāta deputāta alga. Pamats darba algas izmaksai deputātam ir viņa rakstisks paziņojums darba vietai. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija kopīgi ar darba kolektīva padomi un arodbiedrības komiteju ir tiesīgi no pašu līdzekļiem noteikt deputātam piemaksu līdz vidējās algas apmēram.”
Jā, te varētu arī rakstīt – izpeļņas apmēram.

Priekšsēdētājs: Tāds ir redakcijas komisijas priekšlikums, ņemot vērā visus mūsu strīdus par šo punktu. Lūdzu, vēlreiz nolasiet šo punktu.

R.Apsītis: Tātad vēlreiz: “Deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, laikā, kad viņš pilda deputāta pienākumus, pamatdarbā par šo laiku tiek maksāta deputāta alga. Pamats darba algas izmaksai deputātam ir viņa rakstisks paziņojums darba vietai. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija kopīgi ar darba kolektīva padomi un arodbiedrības komiteju ir tiesīgi no pašu līdzekļiem noteikt deputātam piemaksu līdz vidējās izpeļņas apmēram.”

Priekšsēdētājs: Tātad jūs dzirdējāt šo variantu. Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Precīzi nosakot 4.panta redakciju, tomēr mums ir jāņem vērā spēkā esošā darba likumdošana. Darba likumu kodeksa 106.pantā ir teikts, ka personām, kas līdztekus saviem tiešajiem darba pienākumiem veic valsts darbu, par laiku, kurā tiek veikts šis darbs, konkrētā gadījumā – deputāta pienākumi, tiek saglabāta vidējā izpeļņa. Tas ir likums, kas ietverts Darba likumu kodeksā.
Bet mēs jau kārtējo reizi runājām par algu. Ja kādam nav skaidrs, ar ko atšķiras alga no vidējās izpeļņas, tad ir jāatceras, ka ir vēl prēmijas. Starp algu un izpeļņu ir ļoti liela atšķirība. Ņemiet to vērā. Tas ir mūsu redakcijas komisijas nelikumīgs un netaisnīgs priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums, deputāt Lagzdiņ?

J.Lagzdiņš: Saskaņot ar Darba likumu kodeksu.

A.Aleksejevs: */Man bija absolūti skaidrs priekšlikums, un es to nolasīju. Pēc būtības tur normālā tiesību normā bija formulēts tas, ko ierosina redakcijas komisija. Mēs te pārrakstām kaut kādu likumu kodeksu, bet tas nolikumam nav vajadzīgs. Tāpēc es lūgtu nolasīt manu priekšlikumu, tas ir nodots, un tur pilnībā ir formulēta īsi un skaidri šī situācija. Tāpēc es lūgtu apspriest šo jautājumu./

R.Apsītis: */Cienījamais kolēģi! Varbūt jūs pats nolasīsit šo savu priekšlikumu?/

Priekšsēdētājs: Tad lūdzu, vēl viens priekšlikums.

No zāles: Man ir priekšlikums maksāt šo vidējo algu par laiku tiem, kuri nestrādā pastāvīgi Augstākajā padomē. Tas tomēr stimulētu arī viņu darbu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu rakstisko formulējumu.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu izklāstīt tā: deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās orgānos, deputāta pienākumu izpildīšanas laikā viņa pamatdarba vietā saglabājas vidējā izpeļņa par pēdējiem 12 mēnešiem, bet ne mazāka kā [no ražošanas] atbrīvotajam deputātam noteiktā darba alga. Pie tam no republikas budžeta tiek pārskaitīta attiecīgās iestādes, uzņēmuma vai organizācijas darba algas fondā ne vairāk kā atbrīvotajam deputātam noteiktā darba alga.” Maksimāli skaidri, saprotami. Bet viss pārējais – saskaņā ar darba likumdošanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu priekšlikums.
No zāles: Mans ierosinājums ir tomēr balsot par redakcijas komisijas priekšlikumu, un, ja patiešām ir vajadzīgi grozījumi, lai atsauktos uz Darba likumu kodeksu, tad vajag izmainīt. Patiešām redakcijas komisijas priekšlikums ir tāds, ka visi Augstākajā padomē strādājošie deputāti ir vienādā situācijā.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir trīs priekšlikumi. Pirmais ir redakcijas komisijas priekšlikums, otro priekšlikumu, tas ir, saskaņā ar Darba likumu kodeksu, ieteica deputāts Lagzdiņš. Tātad šajā variantā vārdu “darba algas” vietā rakstīt – “vidējā izpeļņa”. Trešais priekšlikums ir, ko nolasīja deputāts Providenko. Acīmredzot par šiem trīs priekšlikumiem to ienākšanas kārtībā mums ir jābalso. Es atkārtoju vēlreiz – ir redakcijas komisijas variants, ir deputāta Lagzdiņa variants: “darba algas” vietā ierakstīt “vidējā izpeļņa”, un deputāta Providenko priekšlikums, kuru tikko nolasīja no tribīnes.
Lūdzu, balsojam par pirmo – redakcijas komisijas – variantu. Rezultāts: 74 plus viena – 75 balsis. Parādās problēma, kura vienreiz tomēr būs jāatrisina. Proti, visi jautājumi, kuri saistīti ar likuma saturu, ar pantiem, tomēr droši vien ir jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Savādāk ir neiespējami strādāt.
Otrais priekšlikums ir deputāta Lagzdiņa ierosinājums. Lūdzu, balsojam! Rezultāts – priekšlikums nav pieņemts. Trešais ir deputāta Providenko priekšlikums. Lūdzu, balsojam. Rezultāts – priekšlikums nav pieņemts. Tātad mums ir divas iespējas, vai nu redakcijas komisija šo punktu vēlreiz pārstrādās, vai mēs balsojam par nākošajiem punktiem un vispār to svītrojam. Man liekas, ka šis punkts ir jāpārstrādā. Mēs tad varētu izskatīt pārējos punktus, bet pēc tam atgriezties.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es domāju, nav nekāda nelaime, ja mēs šajā normatīvajā aktā tādu lietu neregulējam, jo to nosaka darba likumdošana. Kolēģis Muciņš sagādāja kodeksu, tādēļ es varu citēt 114.pantu, kura nosaukums – garantija strādniekiem un kalpotājiem valsts vai sabiedrisko pienākumu izpildes laikā. Tātad lasu: strādniekiem vai kalpotājiem valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanas laikā, ja saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šos pienākumus var izpildīt darba laikā, garantē darba vietas un vidējās izpeļņas saglabāšanu. Tālāk ir pirmais, otrais apakšpunkts: vidējā izpeļņa saglabājas, ja deputāti piedalās tautas deputātu sesijās un citos noteiktajos gadījumos. Tātad pilnībā mūsu situācija.

Priekšsēdētājs: Labi, deputāt Lagzdiņ, noformulējiet savu domu. Ierosinu izskatīt visus pārējos punktus un pēc tam atgriezīsimies pie šī punkta.

A.Kramiņš: Šo punktu nevajag, jo to nosaka Darba likumu kodekss.

Priekšsēdētājs: Radies vēl viens priekšlikums – vispār iztikt bez šī punkta.

R.Apsītis: Man piebilde par procedūras jautājumu. Ņemot vērā priekšlikumu, mēs varam balsot vēlreiz par to, kurš ir savācis visvairāk balsu.

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība. Normālā procedūrā tas ir paredzēts, diemžēl mums nav nekāda reglamenta un iepriekš par to mēs neesam lēmuši. Tā ka mums par to vajadzētu vienoties.

R.Apsītis: Mums ir jābalso par šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es sapratu jūsu priekšlikumu, bet esam sākuši vadīties pēc vienas procedūras un mums tādā veidā arī jāpabeidz. Arī vakar bija tas pats. Tātad bija priekšlikums šo punktu vispār svītrot. Deputāt Apsīt, kā jūs raugāties uz šādu priekšlikumu?

R.Apsītis: Es domāju, ka to varētu darīt.

Priekšsēdētājs: Var pieņemt?

R.Apsītis: Jā, jo galu galā darba likumu kodeksā par to ir runāts.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums vispār šo punktu svītrot. Vai vēl ir kādi priekšlikumi?

R.Apsītis: Noslēgums tad jāpārceļ pie 12.punkta. Tehniskā puse, kā tas notiek, ir jāregulē, jo darba likumdošanā tā nav noregulēta. Tehnisko pusi apmaksā Augstākā padome. Tik vienkārši mēs nevaram, – ja neiznāk, tad metam ārā.
No zāles: Man ir jautājums, kā tad mēs izturēsimies pret mūsu vienīgo zemnieku, kam tādas algas nav un naudas vispār nav, un kas negrib strādāt pastāvīgi. Arī viens deputāts ir deputāts, tas jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka vislabākais priekšlikums ir izlemt par pārējiem pantiem un tad atgriezties. Iesim tālāk, jūs taču redzat, ka mēs netiksim nekur uz priekšu. Deputāti var padomāt par šo pantu, bet tikmēr strādāsim pie pārējiem punktiem un beigās atgriezīsimies. Lūdzu, 5.punkts.

R.Apsītis: Piektā punkta pirmajā daļā, tas ir, pirmajā rindkopā aiz vārda “deputātiem” ir svītrots palīgteikums “kuri veic savus pienākumus bez atlīdzības”. Tātad paliek: “deputātiem, kad viņi piedalās Augstākās padomes sesijās, Augstākās padomes Prezidija un pastāvīgo komisiju sēdēs, maksā 10 rubļus katru dienu, neieskaitot samaksu par viesnīcu”. Otrā rindkopa ir svītrota un trešā rindkopa skan tā: “Deputāta”, svītrojot palīgteikumu “dienas naudu izmaksā” un tālāk pēc teksta. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Jums ir priekšlikums?

No zāles: Pirms tam bija priekšlikums šo punktu vispār svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Viens – šo punktu apstiprināt, otrs – šo punktu svītrot. Lūdzu, balsojam par redakcijas komisijas priekšlikumu punktu pieņemt. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Rezultāts – 104 balsis. Priekšlikums ir pieņemts.
Otrs ir deputāta Kramiņa priekšlikums – punktu svītrot. Varbūt deputāti pārdomās? Nobalsojam par otro priekšlikumu. Rezultāts – priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis: Sestais punkts paliek līdzšinējā redakcijā, ir tikai iesprausts viens vārds – “deputātam, kas izbrauc komandējumā”, tālāk pēc teksta.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums balsot par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: par – 122 balsis. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis: Septītais punkts – komisija nolēma tomēr svītrot punkta pirmo rindkopu un atstāt tikai otro rindkopu pašreizējā redakcijā. Tas tādēļ, ka par to ir runāts likumā par deputāta statusu.

Priekšsēdētājs: Balsojam par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: par – 102 balsis. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis: Mūsu komisija nobalsoja par 8.punkta tagadējo redakciju.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav. Lūdzu, balsojam! Rezultāts: par – 119 balsis. Lūdzu, tālāk.

R.Apsītis: Komisija arī par 9.punktu nobalsoja tā pašreizējā redakcijā. Par telefoniem runās deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Mēs jau laikam vairākkārt saskārāmies ar to, vismaz tā bijis ar mani un maniem kolēģiem, ka mēs nevarējām iegādāties braukšanas biļetes dzelzceļa stacijās. Mums saka: nav, un viss, kaut arī jums uz tām ir tiesības. Par to bija runa likumā par deputātu, tomēr mēs šo normu nepieņēmām. Un es vēlētos, lai līdz ar telefonu tiktu pieņemta arī šī norma, tā valstij izmaksās ievērojami lētāk – par to, ka mums ne tikai ir tiesības uz bezmaksas braucieniem, bet nepieciešamības gadījumos, izbraucot ārpus republikas robežām; mūsu kasēm ir jāpiešķir mums ārpuskārtas un obligātas biļešu iegādes iespējas. Par mūsu naudu, nevis bez maksas./

Priekšsēdētājs: Es tiešām nezinu. Mēs atkal varam diskutēt. Mēs, PSRS tautas deputāti, arī ne vienmēr dabūjām biļetes, allaž ir kādas problēmas. Ierakstot šo punktu, mēs acīmredzot neko neatrisināsim. Tas ir gandrīz neiespējami. Lūdzu, dodiet man variantus!

M.Gavrilovs: */Es gribu papildināt deputāta Kurdjumova uzstāšanos. Tur ir rakstīts: “PSRS, Latvijas Republikas deputātiem un “nobroņētās””. Un tā nu paziņo: biļešu nav, bet “nobroņējums” (nodrose – Red.) nav jūsu. Interesanti, priekš kā tādos gadījumos ir nodrose? Šo jautājumu vajag atrisināt. Ja kādas biļetes tiek nodrosētas, bet deputātiem dažreiz steidzīgi jāizbrauc svarīgos jautājumos, tad viņiem ir jāvar pretendēt uz šo nodrosi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu variants? Deputātam Gavrilovam ir priekšlikums. Noformulējiet to rakstiski!

M.Garilovs: */Es nezinu, kā to formulēt, bet tas, kas tagad ir: kādam ir nodrose, un mums vajag...
Jāieraksta, ka vajadzīgs nodrosēt zināmu daļu biļešu deputātu korpusam. Lūk, viss./

Priekšsēdētājs: Bet tad darba kārtībā jāvienojas ar dzelzceļa pārvaldi. Sēžot zālē, mēs neko neatrisināsim.

M.Gavrilovs: */Es saprotu, bet, lūk, situācija. Jāsaka, ka daļa biļešu jānodrosē deputātiem, un viss./

Priekšsēdētājs: Nav iemesla šobrīd balsot. To mēs varam risināt darba kārtībā.

E.Maharevs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Te ir jātiek skaidrībā ar transportniekiem pēc PSRS Augstākās padomes un PSRS tautas deputātu kongresa rīcības veida un līdzības. Šīs nodroses dēļ tikai aviācija [vien] zaudē vairākus simt tūkstošus vietu gadā, tie ir tieši ekonomiski zaudējumi. Kas tos samaksās, ja šī nodrose netiks izmantota? Tāpēc es vēlētos, lai šis jautājums te ļoti korekti tiktu izskatīts./

Priekšsēdētājs: Protams, šo jautājumu vajag izskatīt, un mēs to arī darīsim, kad mēs ar šo problēmu saskarsimies. To mēs paturam zināšanai. Priekšlikums balsot par 9.punktu. Rezultāts: 127 balsis – par. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis: 10.punkts mums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Jā, pieņemts.

R.Apsītis: 11.punktu redakcijas komisija nolēma svītrot, jo par šo jautājumu ir runāts likumā par deputāta statusu, un ir arī atsevišķs nolikums par deputāta palīgu–sekretāru. Komisija pieņēma šā punkta jaunu saturu, proti, par deputāta atvaļinājumu.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums svītrot 11.punktu pašreizējā variantā.

R.Apsītis: Kā jau teicu, komisija nobalsoja 11.punktu svītrot un nolēma ielikt tajā pavisam citu saturu, tas ir, par deputāta atvaļinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet savu variantu.

R.Apsītis: Šā punkta formulējums ir iesniegts krievu valodā, latviešu valodā precīzi vēl nav pārtulkots. Atļaujiet man nolasīt krievu valodā:
*/“Deputātu atvaļinājumi. Pārtraukumos starp Augstākās padomes sesijām deputātiem tiek piešķirts ikgadējs samaksāts 36 darba dienu ilgs atvaļinājums, izņemot tos gadījumus, kad likumdošana paredz viņiem garāku atvaļinājumu. Atvaļinājuma samaksas kārtību nosaka Augstākā padome.”/
Tātad 36 darba dienas katram deputātam. Ja likumdošana paredz vairāk, tad atvaļinājums ir garāks.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums balsot par redakcijas komisijas variantu. Citus priekšlikumus es neredzu.

T.Jundzis: Vai drīkst jautājumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus!

T.Jundzis: Es nesapratu to piebildi, kurā bija runa par tām kategorijām, kurām ir garāks atvaļinājums. Piemēram, zinātniekiem 48 dienas. Es nesaprotu, kāds sakars mums, te, Augstākajā padomē, strādājot, ar zinātniekiem. Beigu beigās mēs strādājam Augstākajā padomē, un mums nav jāņem vērā, kādā veidā pamatdarba vietā norēķinās ar viņiem, cik lielu dod atvaļinājumu vai vispār nedod. Mēs esam Augstākajā padomē, un te nu nevajadzētu attiecināt nekādus papildu atvaļinājumus uz šīm kategorijām, pat ja savieno darbu zinātnē vai mācību iestādē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie pirmā mikrofona!

V.Zatuliviters: */Man, lūk, ir šāds jautājums. Paskaidrojiet, lūdzu, vai gadījumā, ja deputāts piekrīt un komisija apstiprina viņu pastāvīgam darbam Augstākajā padomē, tad iepriekšējā likumdošana par viņa atvaļinājumu zaudē spēku vai ne? Nezaudē vai zaudē, piemēram, ja man agrākos laikos bija atvaļinājums 50 dienas, un es pārnāku šurp strādāt, tad man būs 36 vai 50 dienas?/

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums. Te sākās runas par atvaļinājumiem, es palaidu garām, man bija priekšlikums par deputāta darba algas indeksāciju, vai tas ir kaut kur iekļauts tekstā?/

R.Apsītis: */Es atbildu. Šis jautājums tika apspriests, un mēs nolēmām tā: ja tāda sistēma tiks ieviesta, tad attieksies uz visiem, ne tikai uz deputātiem vien./

M.Gavrilovs: */Tā attieksies uz visiem arodbiedrības biedriem, bet mums pagaidām deputātu arodbiedrības vēl nav. Tas mums ir jāatrisina./

R.Apsītis: */Mēs izlēmām tādā veidā./

M.Gavrilovs: */Nē. Tā izlēmāt jūs. Lieciet jautājumu uz balsošanu. Es to iesniedzu komisijai./

Priekšsēdētājs: Ir skaidrs, ka šajā variantā ir paredzētas 36 atvaļinājuma dienas visiem deputātiem, gan atbrīvotajiem, gan neatbrīvotajiem. Tātad darba vietai ir jādod šīs 36 dienas. Uz jautājumu – kā tas ir saskaņots ar arodbiedrībām, jāatbild juristiem. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Ja tiem, kas strādā, ir ilgāki atvaļinājumi, tad to lems darba vieta, bet šeit kā deputātam viņam pienākas 36 darba dienas.

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav, ir tikai priekšlikums, vai nu pieņemt šo pantu, vai nepieņemt nevienu. Cita varianta nebija. Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Es atļaušos precizēt. Bija vismaz divi priekšlikumi, kas viennozīmīgi izteicās par redakciju – 36 dienas. 36 dienas visiem deputātiem vienādi neatkarīgi no tā, vai viņš ir profesors, vai strādā kādā mācību iestādē, vai kur citur.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums tātad ir balsot par šīm 36 dienām? Deputāts Kide.

E.Kide: Es domāju, ka ir konsekvence – tā kā redakcijas komisija piedāvā. Ja kādam deputātam iepriekš bijis garāks atvaļinājums kā pedagogiem, tad saglabāt to viņam, bet starpību lai maksā darba vieta. Ja viņš strādā par pedagogu darba apvienošanas kārtībā, viņam tik un tā aprēķina atvaļinājumu 48 dienas pēc darba likumdošanas, nevis pēc mūsu atvaļinājuma.

Priekšsēdētājs: Bet tas taču ir loģiski. Lūdzu, deputāt Endziņ.

A.Endziņš: Es gribēju uzsvērt to, ka tās 36 darba dienas tādā gadījumā attiecas uz visiem deputātiem neatkarīgi no tā, vai viņš strādā kā brīvais deputāts vai savieno deputāta pienākumu pildīšanu ar ražošanu, jo te ir runa par to, ka atsevišķām kategorijām mēs vēl neesam izdarījuši izmaiņas darba likumdošanā, ir 15 vai 24 darba dienas. Šeit ir 36 dienas visiem, un tāpēc tā atruna nāk klāt, izņemot tiem, kuriem likumdošana paredz lielāku. Tas attiecas uz tiem deputātiem, kuri nav pārnākuši pastāvīgā darbā uz Augstāko padomi. Visiem Augstākās padomes deputātiem viens atvaļinājuma ilgums.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam oratoram, bet vēlos kaut ko piebilst. Te radās jautājums par to, ka uzņēmumi nepiekritīs. Mēs nerunājam par obligātu 36 dienu atvaļinājumu, mēs runājam par tiesībām. Tas, kurš vēlas atvaļinājumu 24 dienas, var iet uz 24 dienām, neviens viņam netraucēs. Lūk, tas ir viss./

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Vai ir vēl priekšlikumi? Vairāk nav, tagad tiek izteikta vienīgi argumentācija.
No zāles: */Es gribēju precizēt. Tagad mums tiks piešķirti atvaļinājumi 36 darba dienas, ieskaitot sestdienas, tas ir, parastās 24 dienas, 36 dienas – ieskaitot sestdienas vai neieskaitot? Te tāda darba dienu redakcija.
Jā, bet mums arī tagad darba dienas, [bet] sestdiena tomēr ietilpst./

No zāles: */Sestdiena tomēr tiek ieskaitīta./

No zāles: */Tas ir, lai pēc likuma izdošanas būtu mazāk pārpratumu, tāpēc ka pieprasījumi būs, mums jau tagad vajag noteikt savu pozīciju./

Priekšsēdētājs: Es piedāvāju rakstīt 6 nedēļas, jo mēs gatavojam arī vienu citu projektu, kur mēs rakstām atvaļinājuma ilguma nedēļas. Lai nebūtu strīds par sestdienām, es ierosinu rakstīt 6 nedēļas. Seši reiz seši ir 36.

No zāles: Jā, šis ir visoptimālākais priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tātad 6 nedēļas. Vai neviens neiebilst, ka 36 dienas nomaina ar vārdiem “6 nedēļas”? Balsojam par redakcijas komisijas priekšlikumu, mainot tikai formulējumu un 36 dienu vietā liekot 6 nedēļas. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies! Rezultātu! Par – 126. Strādājam tālāk!

No zāles: Divpadsmitā punkta redakcija principā paliek iepriekšējā, ir tikai neliels labojums, lasu visu punktu: “Ar deputāta darbību saistītos izdevumus, kas paredzēti šā nolikuma 4., 6., 7.punktā, izpildkomitejām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām atlīdzina vietējās finansu iestādes Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz to rēķiniem, kurus apstiprina tautas deputāti. Līdzekļi no republikas budžeta” un tālāk – nevis “pārskaitāmi”, bet “ieskaitāmi iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darba algas fondā, attiecinot šos izdevumus uz Augstākās padomes tāmi”. Pēdējais teikums iepriekšējā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Balsojam redakcijas komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! 133. Paldies!

R.Apsītis: 13.punkts – iepriekšējā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot, gribu atgādināt deputātiem, kā vienā no mūsu vētrainajām dienām deputāts Zotovs uzdeva jautājumu Gorbunova kungam par deputātu darba samaksu, un Gorbunova kungs teica, ka deputātu papildus, nodokļiem neapliekamā nauda, tiks izmaksāta no deputāta ievēlēšanas momenta. Bet mēs rakstām: no pilnvaru atzīšanas momenta, tas ir, no 3.maija. Tādā kārtā iznāk, ka no 18.marta tie, kuri strādāja komisijās, gatavoja likumus utt., strādājuši praktiski bez maksas./

Priekšsēdētājs: Vai jūs varat atbildēt, deputāt Apsīti?

R.Apsītis: Es gribētu vispirms atbildēt uz šo jautājumu. Komisijā arī šāds jautājums tika izvirzīts – sak, varbūt vajadzētu maksāt no deputātu ievēlēšanas dienas. Bet komisijā pārsvaru ņēma tāds uzskats, ka tomēr tajā laikā mēs katrs strādājām un daļa vēl joprojām strādā savās iepriekšējās darba vietās, saņēma tur algu, protams, nāca arī šeit, darbojās, strādāja. Bet diezin vai būtu lietderīgi prasīt šādu dubultalgu.

L.Kurdjumovs: */Es jūs sapratu, bet tomēr daudzi deputāti, kuri nav atbrīvoti, turpinās strādāt, taču tie 200 rubļi, par kuriem mēs nobalsojām, tiks izmaksāti. Kur ir starpība?/

Priekšsēdētājs: Par šiem 200 rubļiem. Maskavā arī bija tā, ka no ievēlēšanas dienas maksāja 200 rubļus, bet ne algu.

L.Muciņš: Man ir mazs redakcionāls labojums. Pacēlās jautājums: kas tad sākās no pilnvaru atzīšanas brīža, vai tikai tie 200 rubļi, vai arī viss pārējais. To vajadzētu precizēt: “Šajā nolikumā paredzēto summu izmaksā” un tālāk kā tekstā.

S.Dīmanis: Vai mēs esam pareizi sapratuši, ka ar lielo maisu būs jānāk no tā brīža, kad mēs šeit oficiāli esam stājušies darbā, bet tas ir no 3.maija.

L.Muciņš: Es sapratu, ka jebkuras summas skaitās no 3.maija.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka šobrīd ir divi atšķirīgi priekšlikumi. Pirmais ir redakcijas komisijas priekšlikums, otrs priekšlikums, – ka izdevumu apmaksa sākas ar deputāta ievēlēšanas dienu. Deputāta Muciņa priekšlikumu es īsti nesapratu, jo jūs precīzi to nenoformulējāt.

No zāles: Pretrunā komisijas viedoklim var būt tāds gadījums, ka dažas grāmatvedības ierindas darbinieki var atteikties par šo mēnesi maksāt, ja viņi darbā nav bijuši, jo bijuši pakļauti deputāta statusam. Nez vai vajadzētu tā, kā deputāts Muciņš teica, varbūt tomēr viennozīmīgi noteikt, no kura datuma kādas samaksas.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, vai datumu mēs varam noteikt, jo šis likums attiecas tikai uz vienu gadījumu. Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Ja mēs pieņemam 13.pantu tādā redakcijā, kādu liek priekšā komisija, tad, godātie kolēģi, sākot ar 3.maiju, tiek samaksāta vidējā izpeļņa: darbavietās 10 rubļi par katru darba dienu šeit plenārsēdēs un komisijās, bez tam vēl 200 rubļi kompensācija par deputātu izdevumiem. Tāda ir saskaņa ar šo likumu, tas jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Tā bija informācija pārdomām.

P.Simsons: Jūs visi dzirdējāt otro variantu. Vai runa bija par pilnvaras atzīšanu, vai par ievēlēšanas brīdi?

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs izvirzīja priekšlikumu – sākt izmaksas izmaksāt no ievēlēšanas dienas.

P.Simsons: Es sapratu, ka deputāts Kide runāja par kaut ko ļoti līdzīgu, Ja tas periods no ievēlēšanas brīža līdz pilnvaru atzīšanas brīdim vienai otrai deputātu kategorijai ir atkarīgs no viņu darba vietas, tad tas ir ļoti apšaubāmi. Kā deputāts Kide teica, var palikt bez jebkādiem līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Viss skaidrs. Vai deputāts Jundzis negribēja neko teikt? Manuprāt, ir tikai divi varianti, kuros skaidri redzama atšķirība. Viens – no pilnvaru atzīšanas brīža un otrs – no ievēlēšanas dienas. Vispirms izsakāmies par redakcijas komisijas variantu. Ja mēs šo variantu nepieņemsim, tad balsosim par otru variantu. Balsošanas režīmu! Deputāt Škapar un vēl daži deputāti, kuri atrodas zālē, lūdzu, ieņemiet vietas pie balsošanas pultīm! Izteiksim savu attieksmi par redakcijas komisijas variantu. Paldies! Lūdzu, rezultātu: 89. Tātad priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsojam otro variantu: no deputāta ievēlēšanas dienas. Izteiksim savu attieksmi! Paldies! Rezultātu! Par –75. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, ierosiniet vēl kādu variantu.

L.Muciņš: Man ir kompromisa priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

L.Muciņš: 3.punktā paredzēto maksājumu sāk ar ievēlēšanas dienu un pārējos – ar pilnvaru atzīšanas dienu.

No zāles: */Vēl vispārīgāks priekšlikums. Ko tas nozīmē – no pilnvaru atzīšanas dienas? Tiem, kuri strādāja, jāizmaksā no Augstākās padomes kopējās tāmes, personāli izmaksāt tiem, kuri patiešām strādāja./

Priekšsēdētājs: Tas ir ļoti sarežģīti. Es nezinu, kā mēs te noteiksim, it īpaši šajā zālē. Deputāt Muciņ, jūsu priekšlikumu es kaut cik sapratu. Tomēr, lūdzu, noformulējiet vēlreiz! Uzmanību, deputāts Muciņš izklāsta savu kompromisa priekšlikumu!

L.Muciņš: Šā nolikuma 3.punktā paredzēto atlīdzību izmaksa sākas ar deputāta ievēlēšanas brīdi, bet pārējos šā nolikuma punktos paredzētās izmaksas sākas ar deputāta pilnvaru atzīšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: 3.punktā ir 200 rubļu apmērā katru mēnesi. Vai varam balsot par šādu variantu?

E.Krastiņš: Vai drīkstu izteikt vēl vienu viedokli?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet! Diemžēl deputāti vairs neļauj izteikt viedokli.

E.Krastiņš: Bet par šo likumprojektu es vēl neesmu izteicies.

Priekšsēdētājs: Ļausim, lai Edmunds Krastiņš izsakās, varbūt viņam būs ģeniāls priekšlikums, bet mēs to palaidīsim garām.

E.Krastiņš: Nē, priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Vispirms apdomāsimies! Man ļoti žēl, ka šī sesijas diena netiek raidīta pa Latvijas radio, tad visi mūsu vēlētāji dzirdētu, kā viņu ievēlētie deputāti cīnās par katriem 200 rubļiem, vienreizēju summu, lai gan mēs, piemēram, savā frakcijā nolēmām, ka mēs nevaram ņemt vairāk par 500 rubļiem, kā arī vienojāmies, ka mēs atteiksimies no šīs 10 rubļu dienas naudas. Mēs esam sacēluši augšā visas šīs izmaksas, visas vidējās izpeļņas, pielikuši maksimāli garus atvaļinājumus un tagad vēl cīnāmies par šiem 200 rubļiem. Apdomājiet taču, kungi, ko jūs pašlaik darāt!

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputāta Krastiņa runu varētu publicēt presē ar Augstākās padomes lēmumu, lai visiem ir skaidrs, ar ko mēs te šodien nodarbojamies.

G.Romašovs: */Man ir tāds kompromisa priekšlikums, tas ir, precīzāks: nevis no ievēlēšanas dienas, bet no deputāta apstiprināšanas dienas apgabala komisijā./

Priekšsēdētājs: Te atkal vajadzēs izmeklētāju brigādi. Varbūt mēs pievienosimies deputāta Muciņa priekšlikumam. Ja mēs arī šo priekšlikumu nepieņemsim, tad jums būs iespēja izvirzīt jaunu priekšlikumu.

No zāles: Man tikai viens jautājums no vietas. Sakiet lūdzu, vai... (Turpmāk teksts nav saprotams.)

Priekšsēdētājs: Droši ir iespējams publiski atteikties un arī paziņot par to.

No zāles: Bet teiktie vārdi nav saprotami.

Priekšsēdētājs: Jā, man arī. Tā kā vairāk priekšlikumu nav, mēs varam balsot deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim! Tie, kuriem nedarbojas tehnika un kuri ir par, lūdzu, paceliet kartītes! Rezultātu! Par – 111. Paldies! 14.punktu mēs varam automātiski pieņemt, balsojot par visu lēmumu kopumā.

L.Kurdjumovs: */Man ir protests. Es kategoriski iebilstu pret tādiem deputātu paziņojumiem, nevajag mūs apkaunot un nevajag liekuļot. Mēs veicam smagu darbu, un par šo darbu mums jāsaņem labas darba algas, te nav nekā dīvaina. Es arī varu atteikties no savas darba algas un uzstāties presē ar šo priekšlikumu, bet es to uzskatu par neētisku. Tāpēc, ka mums, ar savu piemēru parādījušiem labu darbu un saņēmušiem labu algu, jāpanāk, lai visai tautai būtu labas algas un labs darbs. Mēs kopš 1917.gada nesaņemam darba algu, tajā nav nekā cienījama, tas ir neētiski, tāpēc es izsaku savu protestu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums jāatgriežas pie 12.punkta. Par 14.punktu mēs balsosim tad, kad balsosim kopumā, jo mums nav jēgas par to balsot, kamēr mēs neesam pieņēmuši pārējos pantus. Tātad mums ir palicis 4.punkts.

No zāles: */Es ierosināju indeksāciju, bet tā arī nenobalsoja./

Priekšsēdētājs: Par ko nenobalsoja?

R.Apsītis: Deputāts vēlas, lai atsevišķi nobalsotu jautājumu pie 10.punkta par to, ka deputāta alga mainās atkarībā no cenu augšanas, būtībā no indeksācijas.

Priekšsēdētājs: Tātad no cenu politikas...

R.Apsītis: Tāds priekšlikums bija arī deputātam Šļakotam.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāta Škapara un deputāta Gavrilova pieprasījums ir nobalsot par papildinājumu pie 10.punkta, ka deputāta alga mainās līdz ar cenu celšanos. Ar indeksāciju. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim! Paldies, rezultātus! Un plus vēl kādas balsis. Tik un tā priekšlikums nav pieņemts, tā kā mēs būsim spiesti, cenām kāpjot, palikt pie savām algām. Lūdzu, atgriezīsimies pie 4.punkta. Deputāts Vidavskis.

A.Vidavskis: */Cienījamais priekšsēdētāj! Saskaņā ar Darba likumu kodeksu, kad cilvēks no savas darba vietas tiek iesaistīts valsts pienākumu izpildīšanā, viņam tiek saglabāta vidējā darba alga. Mēs šodien pieņēmām daudzus lēmumus par daudziem citiem jautājumiem: arī par komandējumu naudām un tā tālāk, principā mēs esam tuvu gaišajai nākotnei. Man šķiet, ka nav vērts tā pretstatīt kolektīvu un deputātu un par pienākumu izpildīšanu daļēji samaksāt no budžeta līdzekļiem un daļēji – no uzņēmuma līdzekļiem. Man šķiet, jāizslēdz te “ne vairāk”, un atstāt vienkārši “vidējo darba algu par pēdējiem 12 mēnešiem no budžeta līdzekļiem”. Es gribu argumentēt savu priekšlikumu ar to, ka mums ir tikai atsevišķi deputāti, kuri saņem vairāk nekā 700 rubļus. Man ir pilnas tiesības to teikt, jo es saņemu mazāk, bet šo dažu cilvēku dēļ, kuri saņem vairāk, mums nav vērts šķēpus lauzt./

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu papildinājums attiecas uz 4.punktu. Vai jūs papildināt to, kas šeit ir nodrukāts? Vai jūs varat rakstiski šo priekšlikumu iesniegt?

P.Simsons: Lūdzu mazu uzmanību. Mēs pietiekami uzmanīgi neieklausījāmies deputāta Providenko izteiktajā priekšlikumā. Mēģināšu atkārtot, un izvērtējiet to. Tur bija runa par to, ka deputātam, kurš netiek algots Augstākajā padomē, tiek saglabāta vidējā izpeļņa, tā kā prasīja Lagzdiņš, bet tā nedrīkst būt mazāka par deputāta algu – par 650 rubļiem. Tālāk rodas jautājums, no kādiem līdzekļiem to maksā? Ja Augstākā padome no budžeta līdzekļiem iemaksās tā uzņēmuma darba algas fondā summu, kas nav lielāka par deputāta algu, būs ievērota gan darba likumdošana, gan esam budžetu solīdi izmantojuši. Tāds bija deputāta Providenko priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tā, cienījamie deputāti! Kā redzams, te priekšlikumu ir visai daudz. Izdarīsim tā, mēs neesam pasākuši strādāt – uz starpbrīža rēķina. Aiziesim starpbrīdī, un visi, kuriem ir priekšlikumi, arī deputāts Vidavskis, lūdzu, iesniedziet savus priekšlikumus, un mēģināsim nonākt pie kaut kāda kopēja risinājuma. Pārtraukums 20 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs sākam koncentrēties 4.punkta apspriešanai, man ir neliels paziņojums, ko lūdz darīt jums zināmu Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgā komisija. Viņi ziņo, ka ir mirusi deputāta Kirjušina māte, un lūdz Augstākās padomes atļauju publicēt līdzjūtību deputātam Kirjušinam Augstākās padomes vārdā. Es domāju, ka šeit nekādu problēmu nav. Mēs visi izsakām līdzjūtību deputātam Kirjušinam, publicējot līdzjūtību laikrakstos “Sovetskaja Latvija”, “Cīņa” un vietējā laikrakstā “Ezerzeme”.
Turpinām darbu un atgriežamies pie 4.punkta. Kā es sapratu no komisijas, ir ņemts vērā deputāta Providenko priekšlikums un izveidots jauns šī punkta variants.

R.Apsītis: Pamatā ir deputāta Providenko priekšlikums, līdzīgu priekšlikumu iesniedza arī deputāts Krols. Pārtraukumā mēs izveidojām jaunu 4.punkta redakciju, kas skan šādi: “Deputātam, kurš nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, laikā, kad viņš pilda deputāta pienākumus, pamatdarbā izmaksā vidējo izpeļņu par pēdējiem 12 mēnešiem, bet ne mazāku par deputāta algu.” Ja mēs lēmām 650 rubļus, tātad ne mazāku summu par 650 rubļiem. Tālāk: “Augstākās padomes Prezidijs ieskaita uzņēmuma darba algas fondā deputātam izmaksāto summu, bet ne vairāk par noteikto deputāta algu”, respektīvi, 650 rubļus.

Priekšsēdētājs: Es domāju, mēs varam balsot šo variantu. Vispirms reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu – 146. Galu galā ar lieliem strīdiem esam nonākuši atkal pie viena varianta. Vēl viens deputāts ienāk zālē. Lūdzu, balsošanas režīmu. Paldies! Rezultātu! Kopā 134. Paldies! Nu, mēs varētu ķerties pie balsošanas kopumā, jo visi punkti it kā ir pieņemti. Lūdzu deputātu Geidānu.

I.Geidāns: Man cienījamiem kolēģiem tāds ierosinājums: par diviem jautājumiem nobalsot. 10.punktā mēs nobalsojām par algu 650 rubļi, bet mēs dzirdējām, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā visiem deputātiem alga ir 500 rubļi. Mūs tā informēja.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Geidān, es sapratu jūsu ierosinājumu. Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Es atbalstu deputāta Geidāna ierosinājumu. Mēs esam saņēmuši algas 650 rubļu mēnesī, 200 rubļu mēs saņemam kompensāciju, bez tam vēl saskaņā ar 7.pantu iznāk 200 rubļi, par izmaksām pa 10 rubļi, ko mēs saņemam katru dienu, tātad mēnesī mums ir pāri par 1000 rubļiem. Kolēģi, mēs nevaram šādu kompensāciju un algas kopsummu saņemt. Tas ir pilnīgi pretrunā ar sirdsapziņu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Man ir cita rakstura jautājums. Vakar, kad mēs runājām par 2.punkta pēdējo rindkopu, tā tika papildināta ar teikumu, ka pedagoģiskais, zinātniskais un ražošanas darbs nav saistīts ar amata pienākumu izpildi. Tā mēs papildinājām, bet vakar man paskaidroja, ka tas attiecas tikai uz radošo darbu. Bet kā tad tas iznāk, ja man nedēļā divas trīs reizes jānolasa lekcijas, tas nozīmē, ka es to nedrīkstu darīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Preinberg, pašlaik tiek virzīti ierosinājumi par 10.punktu, par ko deputāti intensīvi runāja arī pārtraukumā. Principā mēs neatgriežamies pie nobalsotiem jautājumiem, bet 10.punkts arī ir saistīts ar mūsu sirdsapziņu. Tāpēc uzklausīsim priekšlikumus par 10.pantu, lai varam balsot kopumā.

No zāles: Es laikam būšu viens no tiem, kas pārtraukumā tika nosaukti par naudas rausējiem. Mani argumenti pret Lagzdiņa argumentiem ir sekojoši: šajā likumā no juridiskā viedokļa, to daži no mums nav ievērojuši, ir trīs dažādi naudas izmaksas veidi, ko katrs pilsonis saņem saskaņā ar vispārējo likumdošanu. Kompensācija par savu darba pienākumu veikšanu, algu un atlīdzību par to, ka viņš nestrādā tur, kur viņš dzīvo, vai strādā tādos apstākļos, kas viņam rada papildu izdevumus. Tas ir viens.
Ja man kāds uzdod jautājumu, cik es saņemu algu, tad šeit runa var būt tikai par to summu, no kuras ietur nodokļus, tas ir, 650 rubļu, un tādai arī jābūt mūsu atbildei vēlētājiem un citur. Mūsu alga ir 650 rubļi, nevis 1050, kā šeit teica Lagzdiņš. Tā ir summa, no kuras tiek ieturēti nodokļi. Par pārējām summām mēs varam strīdēties, vai vajag 8 vai 10, vai kā parastam padomju pilsonim – 3,50 komandējuma naudu dienā. Tā ir cita lieta. Un par 200 rubļiem arī mēs varam strīdēties, vai vajag 250 vai 50, vai 150. Tās ir trīs dažādas izmaksas no trijiem dažādiem avotiem un trijām dažādām vajadzībām, tādēļ es aicinu neskaitīt kopā, bet runāt par darba algu, kas ir 650 rubļi. Ja pie mums kāds atbrauks un ja mums vajag ņemt čekus no tām vietām, kur mēs ar viņiem iesim, ja man būs jāiekārto grāmatvedība par izdevumiem koppapīru, papīra iegādei vai par tālsarunām, es jutīšos vienkārši pazemots. Var strīdēties, vai vajag 250, 50 vai 100 rubļus, bet, lūdzu, nejauksim šīs trīs dažādās izmaksas.

Priekšsēdētājs: Deputāti, šķiet, ka pa visiem punktiem mēs esam vienojušies. Deputāti pie 10.punkta ir atgriezušies pārtraukumā, jo šis punkts bija izraisījis šaubas. Mums šobrīd ir vienkārši jāizšķir, vai mēs pieļausim izņēmumu un atgriezīsimies pie diskusijas par 10.punktu, vai nediskutēsim šo punktu. Jāizšķir – jā vai nē. To mēs acīmredzot varam izšķirt tikai ar balsošanu. Šoreiz izņēmuma kārtā. Jo deputāti pie manis griezās arī pārtraukumā, un argumentācija bija tiešām pamatota.

E.Repše: Ja mēs atgriežamies pie 10.punkts, tad būs jāatgriežas arī pie citiem un konkrēti pie punkta, kurā ir tā 10 rubļu piemaksa. Un nonāksim atkal pie tā, ka pat ugunsdzēsējiem maksās to pašu algu, ko deputātam, kas strādās Augstākajā padomē. Tā ka tas jautājums par atgriešanos pie 10.panta nav tik vienkāršs jautājums. Ja mēs principā pieļaujam atgriešanos, tad ne tikai pie 10. un galvenokārt ne pie 10.punkta.

Priekšsēdētājs: Tad ir jāpārveido vai jāsaskaņo daudzi punkti.

Ģ.Krūmiņš: Saskaņā ar procedūru mēs pie nobalsotiem punktiem nevaram atgriezties, lai tos labotu, toties mēs varam nobalsot par kādu iepriekš pieņemtā punkta likvidēšanu. Tādēļ es ierosinu likt uz balsošanu 5.punkta izslēgšanu pilnīgi, jo to grozīja, piemēroja un beidzot nobalsoja, paši neapjēdzot, par ko nobalsoja.

Priekšsēdētājs: 5.punkts ir par tiem 10 rubļiem.

No zāles: Vēlreiz par 10.punktu. Es nesapratu, ka notiek balsošana par 10.punktu kopumā. Domāju, ka tā bija daudziem, kuri domāja, ka balso par papildinājumiem 10.punktā. Personiski es savu balsi atsaucu. Es balsoju par tiem labojumiem, ko mēs izdarījām 10.punktā, nevis par 10.punktu kopumā. Tāpēc es ierosinu atgriezties pie 10.punkta.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot, mums tad jābalso par atgriešanos pie 10.punkta. Otrs priekšlikums – izslēgt 5.punktu. Nezinu, vai šie priekšlikumi ir savienojami.

No zāles: Par 5.punktu divi vārdi. Tad atcelsim darba likumdošanā visu nodaļu, kur ir ierakstītas komandējuma naudas visiem pārējiem.

Priekšsēdētājs: Mēs esam apsprieduši pēc procedūras un varam balsot šobrīd kopumā par visu lēmuma projektu. Ja mēs nenobalsojam par šo likumu kopumā, acīmredzot ir jāmeklē tie punkti, kuriem nepiekrīt daļa deputātu, un tad šie punkti ir jāpārskata. Pēc procedūras mums šobrīd vajag balsot kopumā. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies! Rezultāts – 148. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un balsot par šo likumu pieņemšanu kopumā. Rezultāts – 102 ir “par”. Lēmums pieņemts. Šo jautājumu mēs esam beiguši un varam pāriet pie jautājuma par deputāta palīgu–sekretāru. Vārds deputātam Kazimiram Špoģim.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Jūsu izveidotā redakcijas komisija izskatīja un iestrādāja visus priekšlikumus. Atļaujiet man jūs iepazīstināt ar jauno pilnveidoto redakciju. Pirmkārt, par preambulu. Tur redakcijas komisija ierosina svītrot pirmās rindkopas otro daļu sakarā ar to, ka 11.pants tika izslēgts no nupat pieņemtā iepriekšējā nolikuma. Vairāk labojumu preambulā nav. Varētu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Mēs acīmredzot sāksim ar balsošanu. Ja par preambulu nekādu citu priekšlikumu nav, tad varam balsot.
No zāles: Es atvainojos, šis ir pirmais lasījums un mēs neesam vēl Likumdošanas jautājumu komisijā to izskatījuši. Vai mums vajadzētu uzreiz balsot? Varbūt izskatīt visu, lai redzētu, cik lieli iebildumi ir kopumā? Likumdošanas jautājumu komisija un vēl kādi 12 deputāti gatavoja nolikumu, un mēs tagad nezinām, kāda ir situācija.
Apsīša kungs, vai esat jau skatījuši savā darba grupā?

Priekšsēdētājs: Kāds viedoklis ir Likumdošanas jautājumu komisijai?

R.Apsītis: Darba grupa ir skatījusi, tātad ne komisija pilnībā, bet daļa komisijas.

Priekšsēdētājs: Tātad Likumdošanas komisijā ir izskatīts. Ir priekšlikums sākt pieņemt pa pantiem. Es domāju, ka nekas sarežģīts šajā dokumentā nav, lai mēs to nevarētu pieņemt tūlīt vai vismaz sākt pieņemt, ja nepaspēsim šodien to izdarīt. Par preambulu nav iebildumu? Es nezinu, vai ir vajadzīgs balsot šajā gadījumā. Par preambulu nebalsosim. Balsosim par attiecīgajiem punktiem.

K.Špoģis: Pirmais punkts tagad ir saīsinātā variantā, jaunā redakcijā. Tātad – 1.1. Darbs ar vēlētāju rakstiskajiem un vārdos izteiktajiem priekšlikumiem. 1.2. Jautājuma kārtošana sakarā ar vēlētāju pieņemšanu sadarbībā ar vietējās pašvaldības, kā arī uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vadītājiem. 1.3. Deputātu un vēlētāju tikšanos sapulču organizēšana un kārtošana. 1.4. Deputātu apgāde ar nepieciešamo informāciju un uzziņām, kas vajadzīgas darbā. 1.5. Kā iepriekš. 1.6. Kā iepriekš. 1.7. Deputātu informācijas nodošana vēlētājiem pēc viņu norādījuma. 1.8. Kā iepriekš. 1.9. Kā iepriekš. 1.10. Deputāta darbības sekmēšana padomēs un to komisijās.

Priekšsēdētājs: Ir kādi priekšlikumi? Lūdzu balsot par šo 1.punktu – palīga–sekretāra pienākumi. Rezultāts – 134.

K.Špoģis: Otrajam punktam ir papildinājums. Nekādu labojumu tur nebija. Papildinājums ir šāds: “šajā punktā ietverto tiesību realizēšanai palīgam–sekretāram ir noteikta parauga veidlapa, ko sagatavo un izsniedz Augstākās padomes Prezidija kanceleja”.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Es padalījos ar jums līdzīga jautājuma apspriešanas pieredzē PSRS Augstākajā padomē. Arī tur ilgi tika apspriests šis jautājums, un mēs nolēmām, ka mēs nevaram dot viņam palīgu ar tiesībām pieprasīt nepieciešamās izziņas, informāciju no jebkuras personas, iestādes, organizācijas. Tās ir tikai deputāta tiesības, tikai deputātam tās ir. Konstitūcija mūs nav pilnvarojusi nodot savas pilnvaras jebkuram citam, mēs paši varam šīs pilnvaras izpildīt. Katrā ziņā, apveltīt palīgus ar tādām tiesībām – tas nav konstitucionāli. Tas ir jāizslēdz. Jā, piedalīties sapulcēs – lūdzu, piedalīties sesijā – lūdzu, un arī te vajadzīga sesijas atļauja, lai deputāta palīgs piedalītos sesijā. Kas viņš ir? Viņš netika ievēlēts par deputātu./

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums.

V.Alksnis: */Es ierosinu noņemt šos jautājumus [no apspriešanas]. Izņemt vārdus “apmeklēt uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vadītājus, lai pārrunātu deputātu darbības jautājumus”, – tās ir kaut kādas miglainas tiesības. Ko nozīmē “apmeklēt deputātu darbības jautājumos”?/

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt visu otro punktu svītrot?

V.Alksnis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Pēc nolikuma redzams, ka uzdevumu sekretāram ir daudz un tie ir saistīti arī ar izbraukumiem. Kā tiks segti viņa braukšanas izdevumi, ja nav paredzēta bezmaksas braukšana? Kurš viņu komandēs un apmaksās komandējumu?

K.Špoģis: Viņu komandēs deputāts. Ja radīsies speciāli izdevumi, tad apmaksās parastajā kārtībā. Deputāts sedz. Vai atkal mēs sāksim no gala vēlreiz un mēģināsim pumpēt ārā no kases tik, cik varam un vēl vairāk!

P.Simsons: Es gribētu oponēt deputātam Alksnim. Ir divas atšķirīgas lietas – deputāta tiesības un viņa sekretāra tiesības. Sekretārs kā katrs pilsonis ir tiesīgs ierasties pie jebkuras amatpersonas audiencē un uzstādīt jautājumus, uz kuriem vispārīgā kārtībā amatpersonai ir jāsniedz atbilde. Turklāt viņš ir tiesīgs izmantot deputāta pieprasījuma veidlapas, iesniegt pieprasījumus uz šīm veidlapām amatpersonai un saņemt atbildi. Mēs nevaram pārmest, ka viņiem tiek ļauts vairāk, nekā viņš drīkst.

Priekšsēdētājs: Jums ir rakstiski formulēts šis priekšlikums? Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Man ir kompromisa variants par šo pašu punktu. Tiesības pieprasīt nepieciešamās izziņas vajag sākt ar vārdiem “pēc deputāta pilnvarojuma pieprasīt nepieciešamās izziņas un informāciju”.

K.Špoģis: Jā, pareizi.

T.Jundzis: Kas attiecas uz 2.punktu, tad te principiāli nepiekrītu deputātam Alksnim un uzskatu, ka šim punktam ir jāpaliek tieši tādam, kāds tas ir. To teica arī deputāts Simsons.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemami? Tur balsot nevajag? Vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk priekšlikumu es neredzu. Ja es pareizi sapratu komisijas vadītāju, tad ir divi kardināli atšķirīgi priekšlikumi – pieņemt to, kā šeit ir, ar dažiem redakcionāliem papildinājumiem vai arī vispār svītrot visu 2.punktu. Balsojam par redakcijas komisijas variantu. Kuri ir pret, tie tātad balso par deputāta Alkšņa ierosinājumu.

K.Špoģis: Pret – tas nozīmē atstāt palīgu bez tiesībām.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 102 – par. Man rodas problēmas, jo rokas tika paceltas vēl tad, kad jau ieraudzīju rezultātu. Es domāju, ka šoreiz tiešām vajadzētu paņemt izdruku no šīs balsošanas.

No zāles: Tā kā neviens no deputātiem neprasa, varbūt nevajag.

Priekšsēdētājs: Mums drīz būs jāparedz pēc reglamenta kā normālās valstīs, ka atsevišķos punktos balsojam ar parastu balsu vairākumu, bet šobrīd balsojam ar kvalificēto balsu vairākumu, tā kā šis lēmums nav pieņemts. Deputāts Kurdjumovs uzskata, ka mēs varam balsot ar vienkāršu balsu vairākumu par atsevišķiem punktiem?

No zāles: Mēs visi aizmirsām brīnišķīgo profesora Plotnieka labojumu, par ko tā draudzīgi nobalsojām, ignorējot manu priekšlikumu savā laikā, tāpēc visi lēmumi – ar 100 balsīm, izņemot procedūru – vai likt uz balsošanu, pārtraukums, beigt vēlēt.

Priekšsēdētājs: Pareizi jo mums šoreiz nav reglamenta. Es pilnīgi piekrītu deputātam Kurdjumovam. Viņam taisnība tāpat kā citiem deputātiem. Bet reglamentā tas diemžēl nav. Tāpēc ir steidzīgi jāpieņem reglaments, jo šis ir procedūras jautājums. Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs nobalsojām par 2.punktu, rodas jautājums. Kādā veidā šis palīgs tagad izmantos savas pilnvaras? Acīmredzot radīsies jautājums par nepieciešamību ieviest šeit pantu par palīga apliecību, ko izdotu republikas Augstākā padome./

K.Špoģis: */Tālāk taču ir speciāls punkts./

V.Alksnis: */Bet tur nav par apliecību. Mums likumā par statusu ir speciāls pants par deputāta apliecību. Tagad iznāk, ka arī palīgam jāizsniedz apliecība./

K.Špoģis: 7.punkts. Palīgam–sekretāram ir vienota parauga dienesta apliecība, ko izgatavo un izsniedz Augstākās padomes Prezidijs. Šajā apliecībā ir iespiests nolikuma 2.panta saturs par palīga–sekretāra tiesībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu izšķirsim, ko darīt. Skaitot paceltās rokas, bija pāri par 100 balsu. Ja domā, ka deputāti pacēla rokas nelikumīgi, pēc balsošanas ieraugot rezultātu uz tablo, es iesaku pārbaudīt un pretenzijas paskatīties izdrukā.

M.Budovskis: Cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju, ka vairākums deputātu nepaspēja piereģistrēties. Zinot mūsu mašīnas īpatnības, ja šeit ir domstarpības, mēs varētu pārreģistrēties.

Priekšsēdētājs: Tātad pieņemam šo balsošanas rezultātu par pareizu? Ja kāds uzskata, ka nav pareizi, lūdzu, pārbaudiet izdrukas rezultātu un tad celiet pretenzijas. Mums acīmredzot vajadzēs atgriezties. Es ceru, ka viss ir pareizi, vismaz pēc tā, kā mēs saskaitījām šīs balsis. Un mēs ceram, ka tie deputāti, kuri nebalsoja ar balsošanas mašīnu, bija godīgi šīs rokas pacēluši. Šobrīd mums atliek balsot par šo nolikumu kopumā.

K.Špoģis: Vēl ir 3., 4., 5., 6.punkts.

Priekšsēdētājs: Jā, par 3., 4., 5., 6.punktu arī.

K.Špoģis: 3.punkts ir izmainīts, un es to nolasīšu jaunā redakcijā: deputāta palīga–sekretāra atalgošanai tiek iedalīti 200 rubļi mēnesī. Ja palīgs–sekretārs ir pensionārs, tad viņam tiek saglabāta pensija pilnā apmērā. Palīgs–sekretārs var strādāt arī amatu savienošanas kārtībā.

V.Biķis: Man ir priekšlikums, par kuru lūdzu noteikti balsot. Deputāta palīga–sekretāra mēnešalga ir 100 rubļi mēnesī. Mēs iepriekš pieņēmām deputātiem – 650 un 200 rubļi. Šos 200 rubļus mēs varētu izmantot sekretāra algošanai.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi priekšlikumi? Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Es ierosinu 3.punktu papildināt ar vārdiem: “palīga–sekretāra pienākumus nevar pildīt deputāta radinieki”, radinieki nevar pildīt šos pienākumus. Nu, man šķiet, ētisku apsvērumu dēļ to vajadzētu iekļaut?/

Priekšsēdētājs: Tātad deputāta Alkšņa priekšlikums ir ierakstīt vēl par radiniekiem, tikai, protams, būtu jāzina, līdz kādai pakāpei radinieki.

No zāles: Es atļaušos no PSRS instrukcijas nocitēt: “Vecāki, laulātie, brāļi, māsas, bērni utt.”.

Priekšsēdētājs: Vai jums ir juridisks formulējums, kas ir radinieki?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Vēl ir kāds formulējums? Ir redakcijas komisijas priekšlikums: deputāta palīga mēnešalga – 200 rubļu, ja palīgs ir pensionārs, tad viņam tiek saglabāta šī pensija. Ir divi papildinājumi, viens no tiem ir principiāli cits variants, ka mēnešalga sekretāram ir 100 rubļu, lai deputāti maksā no tās lielās algas, kas viņiem ir. Trešais variants ir papildinājums, ko ierosināja deputāts Alksnis, ka palīga–sekretāra amatu nedrīkst pildīt radinieki.

A.Aleksejevs: Man ir papildinājums. Ja mēs no savas algas izmaksāsim 100 rubļu, tad tam, kas strādās, nebūs nosakāma vidējā izpeļņa. Algai juridiski nebūs nekādas nozīmes. Ne uz pensiju, ne uz slimības lapu tā neattieksies. Ir jādomā par juridisko pusi.
No zāles: Neatbalstot Biķa priekšlikumu, tomēr no juridiskā viedokļa esmu spiests atzīmēt, ka šie 200 rubļi neieiet šajos aprēķinos. Ja ir doma par kaut kādu līdzekļu ņemšanu, tad var būt runa par šiem te 200 rubļiem, kas minēti 3.punktā, ko mēs iepriekš apstiprinājām.

Priekšsēdētājs: Tātad arguments bija tāds, ka deputāta palīgam vidējā izpeļņā neies tie rubļi, ko mēs maksāsim no savas kabatas. Deputāt Muciņ, vai tā jūs gribējāt teikt?

L.Muciņš: Es gribētu šādu lietu izskaidrot. Ja deputāts saņem no Augstākās padomes 200 rubļu un maksā pats sekretāram, tad šī summa patiesi neparādīsies palīga–sekretāra vidējā izpeļņā, bet, ja deputāts atsakās izņemt daļu no summas vai visu un Augstākā padome to izmaksā kā algu sekretāram, tad juridiski viss ir kārtībā. Es tomēr lieku priekšā labi padomāt, vai mums tik dikti vajag sekretāru. Ja mums ir naudas pulka, atcerēsimies, ka sekretārs padarīs daļu mūsu darba, un būsim tik godīgi, atdosim daļu savas naudas. Padomāsim par to! Nevar vienā virzienā vien. Mazliet atpakaļ arī vajag stūrēt. Es domāju, ka tas būtu godīgi.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu vairāk nav? Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man nav saprotams, kāpēc mēs paaugstinām deputāta algu, kaitinām tautu un tad no tās algas fonda maksājam otram? Tad jau labāk pielikt 300 rubļus sekretāram un noņemt deputātam uz tiešo.

No zāles: Ar labo roku kasām kreiso ausi, ja?

Priekšsēdētājs: Pašlaik mēs vairāk nevaram izmainīt ne vienu, ne otru. Mēs varam vienīgi sekretāram palielināt vai samazināt algu.

K.Špoģis: Es atvainojos, sekretāra algošana taču ir izdevumi, kas saistīti ar deputāta darba veikšanu. Te nekādu pretrunu nav, nekas te nav jāatņem. Un tā nav algas samazināšana, tā ir maksāšana par izdevumiem, papildizdevumiem. Ja cilvēks saņem, tā ir alga.

No zāles: Es ierosinu tomēr atstāt redakcijas variantu, jo nāk desmitiem dažādu priekšlikumu un mēs ne pie kāda slēdziena nenonāksim. Kas attiecas uz deputāta paša algu, tad deputāts jebkurā laikā var no savas algas atteikties un maksāt to savam sekretāram.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Mums šobrīd nav 10 priekšlikumu, mums ir 3 priekšlikumi. Pirmais ir redakcijas komisijas priekšlikums, otrs priekšlikums ir maksāt 200 rubļu vietā 100 rubļus, par ko mēs varam balsot atsevišķi, ja neies cauri pirmais priekšlikums. Un trešais priekšlikums vai priekšlikums, par ko vajadzētu atsevišķi nobalsot, ir tas, ka nedrīkst maksāt radiniekiem. Deputātam Kurdjumovam būs ceturtais priekšlikums. Ir priekšlikums balsot par šo algas jautājumu vēlāk kopumā.

R.Apsītis: 4.punkts. Palīgam–sekretāram noteikto atalgojuma summu pēc deputāta vai deputātu grupas ierosinājuma var maksāt vienai vai sadalīt vairākām personām, kuras pirmajā punktā paredzētos darbus veic atbilstoši savai specialitātei. Otrā rindkopa. Deputātam ir tiesības palīgam–sekretāram paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarbu apmaksai. 5.punkts. Palīgu–sekretāru pēc deputāta vai deputātu grupas priekšlikuma pieņem darbā un atlaiž no darba Augstākās padomes Prezidija kadru daļa vai rajona izpildkomiteja. Atalgojumu palīgam–sekretāram ik mēnesi izsūta Augstākās padomes Prezidija grāmatvedība vai izmaksā rajona izpildkomiteja, ko tad gada beigās kompensē Augstākās padomes Prezidija grāmatvedība. Palīgam–sekretāram ir vienota parauga dienesta apliecība, ko sagatavo un izsniedz Augstākās padomes Prezidijs. Šajā apliecībā ir iespiests 2.punkta saturs par palīga–sekretāra tiesībām. Doma ir tāda, ka arī par līgumdarbiem maksā no tiem pašiem 200 rubļiem. Var būt dažādi līgumdarbi, kuri saistīti ar aprēķiniem vai ar pārrakstīšanu, informācijas pieprasīšanu no arhīviem un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Tā kā es praktiski nodarbojos ar jautājumiem, kas saistīti ar PSRS tautas deputāta palīga darbību, man ir priekšlikums neierobežoties, konkrēti runājot par 5.pantu. Ja mums būs vajadzīgi divi palīgi, tad katram varēs maksāt pa 100 rbļ. Viens būs Rīgā, otrs – tur, kur mēs esam ievēlēti. Šie cilvēki, protams, neies prom no savām darbavietām. Tādēļ bez Augstākās padomes, kura viņu var pieņemt darbā, ja šis palīgs to grib, vai izpildkomitejas, kura arī viņu var pieņemt darbā, jāatstāj viņam iespēja strādāt tajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kur viņš šobrīd strādā, un piemaksāt tik daudz pie algas, cik deputāti nolemj. Tātad tas ir trešais variants. Nolikumā teikts, ka palīgs–sekretārs var strādāt arī amatu savienošanas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Krolam.

V.Krols: Papildināt “rajona un pilsētas izpildkomiteju”.

Priekšsēdētājs: To var papildināt. Vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Mums jābalso par šiem 6 punktiem kopumā. Atsevišķi jābalso par diviem priekšlikumiem – par 100 rubļiem un par radiniekiem.

No zāles: Par radiniekiem abos gadījumos ir jāpapildina. Balsot varētu par 100 vai par 200 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Tagad balsojam par redakcijas komisijas variantu, par 200 rubļiem. Rezultāts – 117 ir par. Tātad par otru variantu nav vajadzības balsot. Vienīgais papildinājums, ko ierosināja deputāts Alksnis, ir attiecībā uz deputāta radiniekiem. Par šo papildinājumu jābalso. Rezultāts – 81 ir par. Līdz ar to mēs varam balsot par šo nolikumu kopumā. Lūdzu, balsošanas režīmu! Rezultāts: par – 124; nolikums ir pieņemts. Līdz sēdes beigām palikušas 35 minūtes. Mēs varam pāriet pie jautājuma par televīzijas un radioraidījumu komiteju, par ko ir sagatavots nolikums, vai arī pie jautājuma par dabas aizsardzības komiteju. Vai ir kādi priekšlikumi?

No zāles: Man ir jautājums. Kad un kādā veidā noteiks procesuālo kārtību, lai es varētu būt šeit pastāvīgā darbā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu atkārtot jautājumu.
No zāles: Kādai jābūt procesuālajai kārtībai, kādi iesniegumi jānes, kādas izziņas vajag, lai varētu noformēties šeit darbā?

Priekšsēdētājs: Es tiešām jūs nesapratu...

No zāles: Kā procesuāli jādara, lai deputāts varētu tagad strādāt šeit? Ar rītdienu mēs jau varam, bet kā tas ir jādara?

Priekšsēdētājs: Rakstiet iesniegumu un saskaņojiet ar savu komisiju!

No zāles: Tas nav tik vienkārši. Piemēram, lai juridiski būtu “pārcelšanas kārtībā”, no šejienes vajag izziņu. Ir vēl daudz jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tas jākārto Augstākās padomes kadru daļai.

No zāles: Es atļaušos paskaidrot. Es to visu esmu izdarījis. Kam interesē, var pie manis noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Tātad kuru jautājumu mums sākt – par televīziju un radio vai par vides aizsardzības komiteju. Man liekas, ka par televīziju un radio ir nedaudz īsāks un skaidrāks jautājums. Deputāts Gavars neiebilst? Lūdzu.

J.Gavars: Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es ceru, ka jums visiem ir lēmums par televīzijas un radio komiteju. Tas ir pēdējais variants, kurš sastāv no četriem punktiem. Lēmumu par Latvijas Republikas radio un televīzijas komiteju sagatavoja komisija. Kā jūs zināt, likumā par Latvijas Republikas Ministru padomi tika ierakstīts punkts par Latvijas televīzijas un radioraidījumu komitejas reorganizāciju. Komisijā mēs pietiekami ilgi pie šī lēmuma projekta strādājām un praktiski vienojāmies par šādu variantu. Tiesa, komisijas darbā nepiedalījās daži tās locekļi, bet nepieciešamais kvorums bija. Pret šādu lēmumu neiestājās neviens no klātesošajiem komisijas locekļiem. Ja ir kaut kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt. Te nav nekā būtiska un principiāla. Būtībā šis lēmums vajadzīgs, lai varētu turpināt komitejas reorganizāciju. Lūdzu jautājumus!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Providenko.

A.Providenko: */Es vēlētos, ja tas ir iespējams, precizēt radio un televīzijas komitejas priekšsēdētāja nozīmēšanas kārtību. Te rakstīts: “...vada republikas Augstākās padomes nozīmētais priekšsēdētājs”. Nozīmēšanas kārtība? Divos vārdos, lūdzu./

J.Gavars: Līdz šim radio un televīzijas komiteja ietilpa Ministru padomes sastāvā. Līdz ar to priekšsēdētājs bija Ministru padomes kabineta loceklis. Kā jūs zināt, likumā, kas tika pieņemts par Ministru padomi, nav iekļauts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja postenis. Līdz ar to mēs komisijā vienojāmies, ka demokrātiski būtu pakļaut radio un televīziju republikas Augstākajai padomei, tātad parlamentam. Tādēļ parlamentam ir jāieceļ komitejas priekšsēdētājs, kuru saskaņā ar Konstitūciju liek priekšā Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Par 3.punktu: “...veikt Latvijas radio un televīzijas iekšējās struktūras reorganizāciju”. Sakiet, lūdzu, pēc kāda principa tiks veikta šī reorganizācija, un vai tiks te ievērota faktiskā divu frakciju pastāvēšana Augstākajā padomē?/

J.Gavars: Tātad uz kāda pamata šī reorganizācija? 4.punktā ir pateikts, ka komisija, kura šobrīd liek priekšā šo lēmuma projektu, izstrādās speciālu nolikumu, kurā viss tas tiks paredzēts. Sākumā mēs bijām vienojušies komisijā veidot īpašu darba grupu, bet, lai nesarežģītu šo lietu, izdomājām, ka to varētu veikt šī komisija. Komisijā ir pārstāvētas abas frakcijas un ir arī citi deputāti.

V.Zatuliviters: */Otrs jautājums. Lūk, te lēmumā paredzēta darba grupa – seši Latvijas Republikas tautas deputāti. Bet no mūsu frakcijas – tikai viens./

J.Gavars: */Jā, atvainojiet, es sākumā teicu, jūs acīmredzot to nedzirdējāt, ka šis dokuments nav tiesīgs./
Sākumā bija doma veidot darba grupu, bet tad nolēmām, ka labāk lai strādā komisija.

J.Biezais: Par šo dokumentu tieši nav jautājumu, bet kā ir ar īpašumu, vai tur viss kārtībā?

J.Gavars: Komisija arī šo jautājumu skatīja un arī attiecības ar Maskavu. Te vajadzētu varbūt man plašāk ziņot, bet es varu ļoti īsi pateikt, ka šobrīd mēs eksistējam no republikas budžeta, un visu tehniku, ko mums reizēm iedala no Maskavas, mēs pērkam par savu naudu. Tātad te nekādu īpašu problēmu mums nav. Tie korespondenti, kas te strādā, gatavo materiālus Maskavai, un viņu darbs tiek apmaksāts Maskavā, kur viņiem šie materiāli, tā teikt, “iet gaisā”.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man ir divi priekšlikumi. Par vārdu “komiteja”. Tas ir veco stagnācijas laiku nosaukums, lai saglabātu zināmas kategorijas darba algas. Es domāju, ka tagad tas vairs nav tik būtiski. Jo tad veidojas īpatnēja situācija, ka mums ir oficiālais nosaukums un vēl saīsinātais. Es domāju, ka vajag vienkārši un īsi – Latvijas radio un televīzija. Tāpat kā Latvijas telegrāfa aģentūra un tā tālāk. Bez vārds “komiteja”, kam ir tikai finansiāla jēga. Tiesa ir pie Augstākās padomes, Prokuratūra, Latvijas telegrāfa aģentūra, acīmredzot būs tagad Latvijas radio un televīzija. Viss ir skaidri un latviski.

J.Gavars: Es varu oponēt tikai ar vienu argumentu, proti, ka Deklarācijā, ko mēs pieņēmām, arī ir Latvijas Republika, saīsināti Latvija. Kāpēc te nevarētu tāda analoģija būt?

L.Muciņš: Es neesmu pret vārdu “republika”, esmu pret vārdu “komiteja”.

J.Gavars: Es nesaprotu, kas ir slikts šinī vārdā.

Priekšsēdētājs: To mēs izšķirsim balsošanā.

L.Muciņš: Par otro punktu ir priekšlikums. Nevis priekšsēdētājs, bet ģenerāldirektors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Tūlīt varēsim sākt debates.

A.Aleksejevs: */Man ir tāds jautājums. Vai mēs varam pieņemt šo lēmumu, pirms mēs izstrādājam šīs komitejas nolikumu. Man šķiet, ka pareizāk būtu izstrādāt nolikumu un tikai pēc tam pieņemt šo lēmumu. Un otrs: teikts, ka pakļauts Augstākajai padomei. Visiem mums reizē? Tas būs diezgan sarežģīti. Es domāju, ka tad vajadzētu no mums izveidot kaut kādu darba komisiju, kurai būtu pakļauts šīs komitejas darbs./

J.Gavars: Parlaments ir pieņēmis lēmumu reorganizēt šo komiteju, tātad ir jāsāk šī reorganizācija. Reāli mēs to nevaram sākt bez šī lēmuma pieņemšanas. Mums vismaz ir jāieceļ priekšsēdētājs un jānosaka ar šo lēmumu, ka televīzija un radio ir pakļauti Augstākajai padomei. Es piekrītu tam, ko teica Aleksejeva kungs, ka mums šis nolikums jāpieņem pēc tam. Tā te arī ir rakstīts. Nolikums ir par televīzijas darba pamatvirzieniem un darbības principiem. Reorganizācija ir iekšējā lieta, kā mēs veidojam šo struktūru. Es domāju, ka neviens no deputātiem, izņemot varbūt dažus, nezina, cik redakciju un kādas strādā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Safonovs.

A.Safonovs: */Jautājums ir tāds. Kādā veidā tiks nodrošinātas garantijas republikas iedzīvotāju krievvalodīgajai daļai klausīties tradicionālās pārraides, kuras tā pieradusi skatīties un klausīties, piemēram, programmu “Laiks” utt.?/

J.Gavars: Jā, tas viss ir jāieraksta nolikumā un likumā par presi.

Priekšsēdētājs: Mēs šobrīd apspriežam lēmumu, nevis televīzijas darbības virzienus.

J.Gavars: Es neesmu priekšsēdētāja kandidāts, lūdzu, jautājiet par lēmumu.

G.Romašovs: */Es neatradu 97.pantā, ka Augstākajai padomei ir jāievēl šī komiteja. Te komitejas, kuras tiek ievēlētas, tiek uzskaitītas 12.apakšpunktā, bet radio un televīzijas komitejas nav. Paskaidrojiet, lūdzu./

J.Gavars: */Atkārtojiet, lūdzu, jautājumu!/

G.Romašovs: */Republikas konstitūcijā nav šīs komitejas, kuru jāievēl Augstākajai padomei. Saprotat?/

J.Gavars: */Es jums tūlīt paskaidrošu. Mēs pieņēmām.../
Es varbūt latviski. Jācer, ka sapratīsiet. Es jau pašā sākumā teicu, ka ir pieņemts likums par Latvijas Republikas valdību. Agrāk šī komiteja bija valdības sastāvā. Tagad tā no valdības ir svītrota ar mūsu lēmumu. Līdz ar to mūsu komisijai ir priekšlikums šo komiteju pakļaut Augstākajai padomei. Par to jau mēs esam vienreiz nobalsojuši.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Lēmums pašlaik tiek apspriests, ja? Man tāds priekšlikums. Man ir lūgums atteikties no šī birokrātiskā kazarmu termina “Augstākās padomes pakļautībā” un tagad izmantot, vismaz krievu valodā, terminu “Augstākās padomes pārziņā”. Citādi šī pakļautība mums jau līdz kaklam./

Priekšsēdētājs: Jautājumu praktiski nav. Vai ir kādam vēlēšanās izteikties debatēs? Lēmums ir ārkārtīgi elementārs un nav ko debatēt, jo tas nav nolikums. Tātad šāda vēlēšanās izteikties nav? Redakcionālu labojumu ieteica deputāts Gavrilovs. Praktiski nekādu citu priekšlikumu nebija. Deputāta Muciņa priekšlikums bija saīsināt nosaukumu. Par to ir jābalso? Jūs uzstājat, ka ir jābalso?
No zāles: */Man ir mazs priekšlikums. Man šķiet, ka pašu nosaukumu vajag saglabāt, sevišķi krievu valodā: “televīzijas un radioraidījumu”. Arī 4.punktā, es ierosinu, lai tomēr būtu nolikums par televīzijas un radioraidījumu komiteju. Tā ir pietiekami nopietna lieta, un laikam to vajadzētu apstiprināt Augstākajā padomē. Nevis Augstākās padomes Prezidijā, bet Augstākajā padomē. Lūk, divi priekšlikumi./

Priekšsēdētājs: Tātad Jānis Gavars šo redakcionālo labojumu var izdarīt tāpat, tas ir precīzs. Apstiprināt Prezidijā vai Augstākajā padomē – tas ir būtiski, par to ir jābalso. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Es kā viens no projekta autoriem atļaušos divus vārdus teikt, kāpēc šis nolikums būtu jāizstrādā Augstākās padomes Prezidijā. Līdz šim visu ministriju nolikumus, komiteju nolikumus izstrādāja Ministru padome. Tātad tas orgāns, kas vadīs. Šinī gadījumā tas bija dienesta instrukcijas līmenī, nosakot iekšējo struktūru, darba kārtību un maznozīmīgus jautājumus. Es domāju, ka šī nolikuma izstrādāšanu būtu lietderīgi uzticēt tieši mūsu komisijai, kā paredzēts projektā. Apstiprināt Prezidijā varēs ļoti operatīvi.

Priekšsēdētājs: Tur problēmu nekādu nav. Vienkārši balsojam par šiem jautājumiem. Pirmais ir redakcijas komisijas variants, otrs variants atšķiras ar to, ka tiek likts priekšā apstiprināt nolikumu šeit, Augstākās padomes plenārsēdē. Vispirms balsojam par redakcijas komisijas variantu. Deputāts Muciņš izteica savu priekšlikumu. Deputāti, reģistrējieties! Rezultāts – 136. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts – 102 deputāti ir par. Par rītdienas darbu. Rītdien turpinām strādāt pēc saskaņotās darba kārtības. Sākam plenārsēdi 10.00. Vārds paziņojumam deputātam Kinnam.

J.Kinna: Rīt 9.00 sāk darbu frakcijas sakarā ar jautājumu par ministru kandidātiem.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Mums jāizšķir vēl viens jautājums. Zvanīja no radio un jautāja par translāciju. Vajag radiotranslāciju? Vajag. Rīt radiotranslāciju.
Tātad līdz rītdienai.