Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 7. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2005.gada budžeta projektu. Budžets ir koncentrēta valsts politika. Kādi atzinumi ir iegūstami, analizējot 2005.gada budžetu? Nākošā gada budžets ir maksimāli vērsts uz investīcijām un Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļu apguvi, vienlaicīgi sabalansējot valsts atbalstu sabiedrības sociālajām vajadzībām. Salīdzinot ar 2004.gadu, valsts budžeta ieņēmumi ir pieauguši par 542 miljoniem, kas ir par 26,6%. Budžets paredz, ka 2005.gadā valsts ieņēmumi būs 2,58 miljardus lieli. Savukārt izdevumi – 2,76 vai 3 miljardu apmērā. Tādējādi deficīts tiek saglabāts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas nodrošina to, ka Latvija ievēro Māstrihtas kritērijus.
Par visbūtiskākajiem 2005.gada valsts budžetā ir jāuzskata Eiropas Savienības struktūrfondiem paredzētie 335,8 miljoni latu. Šie līdzekļi būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, valsts infrastruktūras attīstībai un vides sakārtošanai.
Citas nozīmīgas prioritātes nākošā gada budžetā ir pedagogu algu palielinājums par 27,8 latiem, sociālā budžeta izdevumu pieaugums par 59 miljoniem latu, kas nodrošinās pensiju indeksāciju nākošajā gadā apmēram par 4 latiem. Kopumā sociālā budžeta izdevumi paredzēti 668,8 miljonu latu apmērā.
Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā, nākošā gada budžets paredz 10 miljonus latu bērnu piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielinājumam. Tāpat paredzēts, ka pieaugs atalgojums tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem. Prokuroru algu palielinājums nākošajā gadā paredzams 1,15 miljonu latu apmērā, bet tiesnešu atalgojums palielināts 124,6 tūkstošu latu apmērā.
Būtiski ir tas, ka nākošā gada budžeta projekts paredz neapliekamā minimuma pieaugumu no 21 uz 26 latiem mēnesī, bet atvieglojumus par apgādībā esošām personām palielināt no 10,5 latiem uz 18 latiem mēnesī.
Runājot par valsts un pašvaldību budžeta attiecību, jāmin viena pozitīva tendence, kas paredz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas agrāk pašvaldībām bija 71,6% apmērā, tiek palielināta uz 73%, tādējādi nodrošinot pašvaldību budžeta pieaugumu par 6,5 miljoniem latu kopumā.
Līdz ar daudziem budžeta uzlabojumiem, kas paredzami nākošajam gadam, valdība paredz, ka tiks saglabāta stingra fiskālā politika, kas ļaus, kā es jau minēju, saglabāt fiskālo deficītu 2% līmenī no iekšzemes kopprodukta.
Un visbeidzot gribu pateikt arī to, ka, lai budžeta likumprojekta izskatīšanas gaita Saeimā būtu nesasteigta un lai visiem deputātiem būtu iespēja rūpīgi iepazīties un izteikt savus priekšlikumus, ir paredzēts, ka intervāls starp pirmo lasījumu un otro lasījumu būs pietiekoši liels. Tā, finanšu ministrs 28.septembrī iesniedza Saeimā likumprojektu, šodien tas tika nodots komisijām, pirmajā lasījumā paredzēts to izskatīt 28.oktobrī, bet otrajā lasījumā – 2.decembrī.
Es ceru, ka mēs nākošajā gadā varēsim baudīt nākošā gada budžeta pozitīvās izmaiņas. 

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Neapšaubāmi šīs plenārsēdes galvenais jautājums bija valsts budžeta iesniegšana un nodošana izskatīšanai Saeimā. “Jaunais laiks” balsoja “pret”. Un kāpēc?
Tātad, kā zināms, valsts budžets ir valdības galvenais darba un prioritāšu rādītājs, kurā valdība ar savu maciņu mūsu visu kopējiem nodokļiem norāda, kur tad mēs to naudiņu liksim, kā mēs viņu tērēsim. Principā rāda, kuras lietas sabiedrībai ir svarīgākas, kam tiks pievērsta lielāka uzmanība.
Kā jau jūs labi zināt, šobrīd visaktuālākās problēmas Latvijā ir veselības aprūpē. Būtiska lieta ir korupcijas apkarošana, bet Rīgā ļoti aktuāli ir īres “griestu” jautājumi, un šīs lietas sabiedrība vienmēr ir uztvērusi ļoti būtiski.
Kā valdība šīs lietas grib risināt? Veselības aprūpei palielinājums absolūtos skaitļos ir tikai 1,4 miljoni, un, rēķinot inflāciju, tas ir būtisks pazeminājums. Pie tam, kā šī summa sadalās? Ir ievērojami palielināta daļa, kura budžetā tiek ieņemta no pacientu līdzmaksājumiem. Tātad valsts plāno, ka pacientiem vajadzēs maksāt vairāk naudiņas pašiem un valsts dotācija būs mazāka. Tas ir valdības vērtējums un vīzija, kādā veidā viņa grasās sasāpējušo veselības problēmu risināt situācijā, kad jau ārsti streiko un kad ir milzīgas bažas, ka mūsu veselības sistēma vispār var apstāties.
Kā tiek risināta korupcijas apkarošana? Kā izrādās, vispār nekā. Acīmredzot valdība uzskata, ka Latvijas valstij šī problēma nepastāv. Tātad mēs ļoti, ļoti ceram, ka kāds par to atcerēsies un iedomāsies.
Kā tiek risināti īres “griestu” jautājumi, kas skar vairāk kā 60 000 cilvēku Rīgā? Pilnīgi nekā. Valsts nav paredzējusi šim mērķim nekādu naudiņu, uzskatot, ka visam ir vienkārši jāpaliek, kā ir – gan jau paši izkulsies.
It kā lielais palielinājums, par ko runāja iepriekšējais runātājs, ir 350 miljoni, kas nāks no Eiropas. Viss it kā izskatās ļoti skaisti, bet mūsu eksperti visi vienā balsī saka, ka 350 miljoni ir maksimāli iespējamā summa un nav nekādas ticamas garantijas, ka šī summa arī nākamajā gadā ieplūdīs. Un, ja tā neieplūdīs, tad no kurienes šī naudiņa tiks ņemta?
Pilnīgi skaidrs, ka tā tiks ņemta, palielinot budžeta deficītu, kas tālāk atsauksies uz inflācijas palielināšanos. Un katra kabatiņā tālāk uz inflācijas rēķina tiks atkal izņemti ārā tie latiņi, desmit vai piecdesmit. Tātad ļoti būtiska lieta. Šis budžets mums rada milzīgas bažas par inflācijas palielināšanos nākamajā gadā.
Tieši tāpēc “Jaunais laiks” uzskata, ka valdība šādu nekvalitatīvu, nepārstrādātu un sabiedrības domai neatbilstošu likumu par budžetu nevar nodot izskatīšanai Saeimā. Valdība ir tā institūcija, kam tas jāsagatavo kvalitatīvi. Mūsuprāt, valdībai vajadzētu to pārstrādāt. Diemžēl Saeimas vairākums šādu likumprojektu ir pieņēmis izskatīšanai.
Otra lieta, kas ļoti simptomātiska ir šībrīža valdības darbībai, ir novadu veidošanās atbalsta nauda. Tas jau paliek nedaudz komiski, ka vairāk nekā pusgadu valdība nevar sadūšoties iedot novadu izveidošanai atbalstu, kas ir nodrošināts likumā, tātad garantētu atbalstu. Jau vairākas plenārsēdes pēc kārtas šī likumprojekta izskatīšana pēdējā lasījumā tiek atlikta. Arī šoreiz notika tieši tā. Un, kas pats interesantākais, valdība tieši šādu likumu ir iesniegusi vēlreiz, kurā – ak, vai! – novadu veidošanai naudiņa nav paredzēta vispār. Tātad prioritāti mēs redzam – mistiska ceļu būve, mistiskas investīcijas, bet tautai un cilvēku veselībai nekā.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šajā rudenī jūs gaida mūsu Latvijas politiskā trillera turpinājums. Scenāriju jau raksta labējā opozīcija, un nosaukums tam ir “Induļa Emša valdības demisija”. No savas frakcijas puses man arī gribētos sniegt dažus komentārus likumprojektam “Par valsts budžetu 2005.gadam”.
Mēs zinām, ka budžeta ieņēmumi paredzēti 2,58 miljardu latu apmērā. Lieliski! Bet jāņem vērā tas, ka, ja tiktu nodrošināta simtprocentīga nodokļu iekasēšana, ieņēmumi būtu vēl lielāki. Vēl arī jāņem vērā, ka 87% no kravām, ko pārvadā Latvijas dzelzceļš, ir kravas no Krievijas un Baltkrievijas. Un, ja mūsu politiķi, piemēram, Demakova, Kristovskis, Pabriks un citi turpinās iekļauties šo valstu iekšpolitikā, var gadīties, ka no Krievijas un Baltkrievijas viņi sūtīs savas kravas uz Klaipēdu vai citām ostām. Ar šo gājienu mēs varam zaudēt arī lielu daļu no ienākumiem.
Vairāk nekā 335 miljoni latu ieplānoti no Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet tas arī pierāda, ka mēs daļēji dzīvojam uz svešas naudas rēķina. Bet zināms, ka savas tautsaimniecības un rūpniecības atbalstīšana palielinās nodokļu iekasēšanu un budžeta ienākumu daļas palielināšanu.
Par izdevumiem. Ieplānoti 2,73 miljardi, budžeta deficīts ar to sastāda 2%. It kā viss normāli, bet gribu arī atgādināt, ka šobrīd valstij ir tekošā maksājumu bilances deficīts. Otrajā kvartālā no valsts naudiņa ir “aizgājusi” par 70% vairāk nekā “ienākusi”. Un vēl. Pievienojot augošo inflāciju, cenu kāpumu, situācija ar budžeta deficītu var mainīties.
Kurām budžeta pozīcijām mēs piekrītam? Nu, tas jau tika labi reklamēts. Tās ir: izdevumu palielināšana izglītības jomā, bērnu pabalstiem, divreiz pensiju indeksācija, neapliekamā nodokļa minimuma pacelšana no 21 lata līdz 26 latiem, atvieglojumu par apgādībā esošām personām palielināšana no 10 līdz 18 latiem, pašvaldību budžetu palielināšana būtisko funkciju realizācijai un citas, kas paredzētas tautas dzīves līmeņa paaugstināšanai un atbilst mūsu Latvijas Sociālistiskās partijas mērķiem. Sakarā ar to mūsu frakcija balsoja “par” budžeta projekta nodošanu komisijām, un mēs arī iesniegsim savus priekšlikumus otrajam lasījumam tautas sociālajai aizsardzībai, bankas “Baltija” klientu zaudējumu atgriešanai, izglītībai, veselības aprūpei un daudziem citiem.
Un nobeigumā, runājot par trilleri, novēlu, lai tas nebūtu asiņains un šausmīgs un valdībai izdotos atvieglot tautas dzīvi.

Dz.Rasnačs
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šīsdienas plenārsēde kārtējo reizi parādīja to partiju konsekvences un nekonsekvences, kādas ir iesākušās kopš Emša valdības apstiprināšanas 9.martā.
Pirmais jautājums, kuram vēlētos pievērsties, ir jautājums par budžetu 2005.gadam. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šī budžeta nodošanu komisijām neatbalstīja. Kā redzam pēc balsojuma izdrukas, tad ar valdošo koalīciju kopā ir balsojis vairākums no PCTVL saraksta ievēlēto deputātu. Tā daļiņa, kas šodien tur ar šiem burtiem ir apzīmēta, tā vienīgā ir atturējusies. Tā kā mēs varam konstatēt, ka tā tomēr ir sarkani zaļā koalīcija. Kārtējo reizi.
Otrs, kas par šo budžetu būtu noteikti minams, ir tas, ka visai kurioza situācija ir sanākusi ar korupcijas apkarošanas programmas līdzekļiem, ka nav pat īsti bijis pieprasījums. Tātad šī valdība parāda to, ka nevēlas apkarot tādu sabiedrībai bīstamu parādību kā korupcija. To acīmredzot atbalsta arī šis te “sarkanais” mazākums no opozīcijas, kurš ir balsojis par budžetu.
Nākamais jautājums, kas noteikti būtu jāmin, ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir konstatējusi, ka līdzšinējā sodu sistēma nav pietiekami efektīva, un mēs ierosinām ieviest jaunu soda veidu – piespiedu darbu. Uz pirmo lasījumu mēs piedāvājam šo piespiedu darbu piemērot tikai divos gadījumos. Tātad par mītiņu, piketu, sapulču un gājienu pārkāpumiem. Un mēs aicinām citas frakcijas, kopīgi strādājot ar mums, uz otro un trešo lasījumu šos grozījumus papildināt. Kāda ir problēma? Problēma ir tāda, ka diezgan daudziem cilvēkiem, kuri ir administratīvo pārkāpumu veicēji, nav regulāru ienākumu avotu un viņi nespēj nomaksāt vai nenomaksā šo administratīvo sodu. Tā kā naudas soda efektivitāte ir diezgan zema.
Par šo tēmu acīmredzot būs diezgan plašas diskusijas. Un es aicinu arī sabiedrību izteikt savu viedokli. Mēs uzskatām, ka cilvēks, kurš, piemēram, piesārņo dabu vai veic kādu citu sabiedrībai un videi kaitīgu darbību, būtu sodāms tieši ar sabiedrisko darbu. Konkrēti – ar piespiedu darbu. No tā iegūs, protams, arī vietējās pašvaldības, jo vide būs sakārtotāka. Kāda tā šobrīd izskatās Latvijā, it īpaši Rīgas apkārtnē, ir vienkārši briesmīgi paskatīties.
Noslēgumā es vēlētos atgādināt, ka mūsu Eiropas Parlamenta deputāti – Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle un Inese Vaidere – aktīvi strādā Strasbūrā un Briselē. Informāciju par viņu darbu var iegūt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Radio SWH svētdienas raidījumā “Politikas ekvators” un citos plašsaziņas līdzekļos. Mums ir cieša saikne un kopīga politiskā darbība.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Pirmais jautājums, kam vēlētos pievērst uzmanību, ir Tautas saskaņas partijas daži secinājumi par 2005.gada budžeta projektu. Šajā budžeta projektā neapšaubāmi ir daudzas pozitīvas iezīmes.
Pirmkārt, tiek mēģināts nodrošināt Eiropas Savienības naudas apguvi, kas savukārt varētu būt nozīmīgs grūdiens ekonomikas attīstībai. No citas puses, dažādu nozaru pieauguma tempi ir ļoti dažādi. Vislielākais pieaugums plānots lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai. Izdevumi pieaug par 91,3%. Jūtams pieaugums ir arī plānots transportam un sakariem – 62,7%. No ministrijām lielākais pieaugums plānots Ekonomikas ministrijai, proti, par 135%.
Budžeta projekta vājākā vieta ir veselības aizsardzības finansēšana. Pieaugums ir plānots tikai par 0,7%. Jāņem vērā, ka inflācija 2005.gadā ir prognozēta 4,3% apmērā, tātad reāli veselības aizsardzībai līdzekļi samazinās.
Dīvaina budžetā ir attieksme pret dažādām kontroles iestādēm. Piemēram, Valsts kontrolei izdevumi ir samazināti par 16%. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam līdzekļi samazināti par 26%. Virkne budžeta iestāžu, liekas, ir bijušas aizmirstas, apspriežot budžetu. Salīdzinot ar šo gadu, ne par santīmu budžets nemainās Satversmes aizsardzības birojam, Centrālajai zemes komisijai, Valsts cilvēktiesību birojam. 
 Ievērojami līdzekļi tiek atvēlēti ministriju administratīvās kapacitātes celšanai, arī Eiropas Savienības finanšu līdzekļu administrēšanai. Pēc relatīvi veiksmīgas Latvijas sportistu dalības Atēnu olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs sporta budžetu diemžēl plānots samazināt par 7%. Būtiski samazinās finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas programmai, atbalsts latviešu valodas apguves valsts programmai – diemžēl par 42%.
Būtiski 2005.gada budžeta projektā ir samazinājušās mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām. Jāņem gan vērā, ka būtisks pieaugums šai programmai bija pēdējos šā gada budžeta grozījumos, un šī ir tā programma, kurai parasti pieaugumu nodrošina Saeimas deputātu priekšlikumi.
Nedaudz plānots palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu no 21 uz 26 latiem un nodokļu atvieglojumu par aprūpē esošu bērnu no 10 latiem līdz 18 latiem.
Nav paredzēts palielināt minimālo algu. Latvijā minimālā darba samaksa ir 80 lati, Lietuvā, piemēram, 86 lati, Igaunijā – 105 lati. Tajā pat laikā mēs balsojām par budžeta projektu, jo vēlamies atvērt diskusiju par šiem jautājumiem un radoši papildināt šo likumprojektu, būtiski uzlabot budžetu, iestrādāt savus priekšlikumus. Pretējā gadījumā, ja mūsu priekšlikumi netiks atbalstīti, valdība kritīs.
Otrais jautājums, kuram vēlos pieskarties, ir jautājums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Gribētos īpaši atzīmēt, ka ar šiem grozījumiem administratīvo sodu veidi tiek papildināti ar tādu jaunu sodu kā piespiedu darbs. Ideja kā tāda varbūt nav slikta, jo administratīvo pārkāpumu sodu sistēma līdz šim nav bijusi pietiekami efektīva. Latvijas pilsētas parki, meži un ceļmalas ir atkritumu pilni, bet tajā pat laikā jāatzīmē, ka projekta iesniedzēji – tēvzemieši – uztaisīja vienkārši neveiksmīgu, nepilnu un nekvalitatīvu plaģiātu, ņemot vērā par pamatu Juridiskās komisijas locekļa Valērija Agešina izteikto viedokli par piespiedu darbiem. Mēs nevaram atbalstīt šādu likumprojektu, jo mums nav pieņemama Rasnača kunga pārspīlēti politizētā motivācija, jo iesniedzējs ielicis tīri politiskus pantus un taisās piemērot piespiedu darbu tikai par necieņu pret valsts valodu un sapulču nesankcionētu organizēšanu. Uzskatu, ka piespiedu darbs var tikt piemērots par ļaunprātīgu vides piesārņošanu, par smagas autoavārijas izraisīšanu, atrodoties alkoholiskā vai narkotiskā reibumā, un līdzīgiem pārkāpumiem. Attiecīgus grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Tautas saskaņas partija apņēmās sagatavot tuvākajā laikā. Līdz ar to mūsu partija neatbalsta tēvzemiešu nekvalitatīvus un juridiski nekorektus ierosinājumus.
 

A.Tolmačovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien galvenais jautājums, mūsuprāt, bija valsts budžets. PCTVL frakcija neatbalstīja budžetu sekojošu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, budžeta sastādīšanas gaitā konsultācijas ar opozīciju nenotika, tādēļ tās viedoklis vispār netika ņemts vērā.
Otrkārt, katru gadu aug izdevumi aizsardzībai. Nākamajā gadā pieaugums par 50 miljoniem latu, savukārt kopējie izdevumi sastādīs ap 170 miljoniem latu vai apmēram 4% kopējā budžeta izdevumiem. Šīs naudas pilnīgi pietiktu, lai atrisinātu denacionalizēto māju īrnieku problēmas. Tomēr valdībai diemžēl ir citas prioritātes. Tāpēc PCTVL frakcija plāno iesniegt grozījumus budžetā par 20 miljoniem latu, kas varētu kļūt par pirmo soli iepriekš minēto denacionalizēto māju īrnieku problēmu risināšanā.
Tāpat PCTVL frakcija iesniegs vēl veselu virkni citu grozījumu budžetā, kuru mērķis būs atrisināt aktuālas sociālas problēmas. Protams, mēs viennozīmīgi atbalstīsim visu citu frakciju vai valdības iesniegtos budžeta grozījumus, kas būs paredzēti sociālo problēmu risināšanai.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Paldies jums, ka jūs klausāties, kas notiek Saeimā, ka jūs interesējaties par savai valstij aktuāliem jautājumiem.
Šķiet, ka šodien būtu nepieklājīgi runāt par ko citu kā par jauno, nākošā gada budžetu. Un, ja pietiekami daudz jūs esat baidīti ar to, ka būs sliktāk nekā ir bijis, es gribētu jūs mierināt un aicināt paskatīties kopā gan grozījumus šī gada budžetā, gan to pieaugumu, kādu valdība mums piedāvā nākošā gada budžetā. Vai nerodas iespaids, ka nu mēs sākam lēnām rāpties no tās bedres laukā, kurā pietiekami ilgus gadus esam bijuši. Un tiešām, par šī budžeta projekta nodošanu komisijām nobalsoja šodien 49, “pret” bija 22, bet “atturējās” -14. No tā jūs varat secināt, ka, lūk, 49 deputāti Saeimā ir tie, uz kuriem jūs varat paļauties, kuri domās par šī budžeta uzlabošanu un kuri atbildēs par gala rezultātu, kā arī uzņemsies rūpi par savu valsti un jums kā mūsu pilsoņiem un vēlētājiem.
Un ir interesanti, ka šo 14 starpā mēs redzam lielu vienprātību. Ir atturējušies kā PCTVL, tā “Tēvzemei un Brīvībai”. Jāsaka, ka vismaz vienā jautājumā šīs divas partijas ir vienprātīgas.
Es gribētu jūs divos jautājumos rosināt uz pārdomām, kas ir pietiekami aktuāli un kam pieskārās iepriekšējie runātāji. Par īrniekiem, privātmāju īrniekiem. Mans jautājums – kur bija un ko darīja pašvaldību amatpersonas desmit gadus? Kāpēc dzīvojamās ēkas sāka būvēt tikai šogad, nevis pirms desmit gadiem? Padomājiet par to un pajautājiet!
Un otrs jautājums ir par veselības aizsardzību. Kā rokās bija šī nozare pietiekami ilgu laiku pirms šīs Saeimas?
Un nobeigumā es gribu aicināt – izsakiet savu viedokli arī tie, kam kas ir ticis no valsts budžeta, ne tikai tie, kam ir pietrūcis. Tad aina būs vispusīga un objektīva.

Saeimas preses dienests