2004. gada 7. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 7.oktobra Saeimas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām tajā.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekta izskatīšana no darba kārtības izslēgta.
Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” – 20. darba kārtības punkts. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 23, atturas – 9. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2005.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret”...
“Pret” vēlas runāt deputāts Krišjānis Kariņš. Lūdzu!
K.Kariņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Kas ir valsts budžets? Valsts budžets ir valdības politikas īstenošanas instruments. Es atkārtoju – šis ir instruments, ar kuru valdība īsteno savu politiku. Tātad loģiski mēs varam izsecināt, ka, ja mēs atbalstām valdības politiku, nu tad mēs arī atbalstītu valdības budžetu.
Bet, lai apskatītu šo jautājumu, es gribu pacelt četras jomas, kas “Jaunajam laikam” šķiet pilnīgi prioritāras problēmas, kas valdībai ir jārisina. Un, kā es argumentēšu, problēmas, kuras valdība nerisina, nav priekšlikumu budžetā, un tāpēc šis budžets nav atbalstāms nodošanai komisijām un tas būtu jāaizsūta atpakaļ uz Ministru kabinetu.
Šīs četras jomas, par kurām es runāju, ir sekojošās.
Pirmā ir veselības aprūpes sistēma. Otrā ir cīņa pret korupciju. Trešā ir īres griesti, un ceturtā ir inflācija.
Tātad, pirmkārt, kāda ir valdības politika iepretī veselības aprūpes sistēmai? Mēs visi ļoti labi zinām, ka valstī mums briest ļoti nopietna problēma – būs anesteziologu streiks... ne tikai... šī sistēma tūlīt sabruks. Bet no valdības mēs nedzirdam nevienu risinājumu, pat ne konceptuālu risinājumu, kādā veidā tikt no šī purva laukā. Un, protams, budžetā mēs neredzam ne tuvu vajadzīgo naudas summu, kas būtu vajadzīga, pat ja būtu šādas koncepcijas, kaut vai, ja nav idejas, tad turpiniet algas reformu, kas pēdējos divos gados bija uzsākta. Tas netiek darīts, draugi! Valdība nerisina valstī svarīgu problēmu.
Otrais jautājums. Cīņa pret korupciju. Mums jau visiem nāk smaids, domājot, ka tagad Emša valdība cīnīsies pret korupciju. Bet tā nav sagadīšanās, ka valdība neparedzēja naudu šai cīņai. Valdībai tā nav prioritāte, nauda netiek piešķirta. Nu diemžēl KNAB direktors nesaprata, ka viņš, kā saka, tiek atstāts sausumā bez naudas, viņš arī nepieprasīja naudu. Nu tagad Tautas partija runā, ka tomēr naudu kaut kur atradīšot, bet, es atvainojos, kur jūs bijāt, kad jūsu finanšu ministrs uzstādīja budžetu? Elementāri. Pret korupciju necīnās ne idejiski un, protams, arī nepiešķirot naudas līdzekļus.
Treškārt. Īres griesti. Mēs visi saprotam, ka šī problēma mūsu valstī ir un problēma ir jārisina. “Jaunais laiks” piedāvā elementāri izveidot kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, lai īres griestu palaišanas gadījumā vai tad, kad tas notiek, viņi necieš. Bet valdība pat nezina, ko viņi grib darīt. Daļa valdības saka – atlaidīsim īres griestus, premjers saka – atliksim problēmu uz pāris gadiem. Bet risinājuma taču nav! Un naudas arī nav!
Un, ceturtkārt, inflācija. Emša cenas – 8% inflācija, un nevainosim iestāšanos Eiropas Savienībā, jo mūsu kaimiņiem igauņiem tā ir 3,9% un leišiem – tikai 2,2%. Augstākā inflācija visā Eiropas Savienībā notiek šeit pie mums, Latvijā, un valdībai tas ir jārisina. Ar fiskālo disciplīnu, kas nozīmē ierobežot valsts budžeta izdevumus. Bet tā vietā uz 2 miljardu latu fona plāno palielināt par pusmiljardu latiem. Protams, ar domu, ka nāks Eiropas Savienības līdzfinansējums un mēs dzīvosim zaļi. Bet mēs zinām no citu Eiropas Savienības valstu pieredzes, ka šī nauda ne vienmēr atnāk laikus un komisija, Eiropas komisija, pat var nepiešķirt pilnā apjomā. Un ja nepienāk šī nauda laikus un pilnā apjomā, mums būs viens no trim scenārijiem – vai nu budžeta deficītu pārplānos zem 2%, inflācija, kas nebūs 8, bet būs 18%, vai arī mēs visi pēc pusgada šeit sēdēsim un ķidāsim budžetu no jauna.
Tātad valdība nerisina šīs problēmas, budžeta priekšlikumā, projektā, netiek risinātas šīs lietas. Mūsuprāt, šis budžets ir atdodams valdībai. Sāciet, valdība, strādāt! Nedomājiet par sīkām politiskām interesēm. Brigmaņa kungs “Lauku Avīzē” priecājās par to, ka Pūrē, viņa dzimtajā pagastā, tagad būvēšot sporta halli. Lieliski! Bet kad šie paši Pūres iedzīvotāji sapratīs, ka viņi nevarēs atļauties aiziet pie ārsta, un viņi sapratīs, ka viņiem kļūst dārgāk samaksāt īri, jo inflācija “ēd” viņu jau tā niecīgos ienākumus, kur tad jūs būsiet, Brigmaņa kungs?
Mums ir jādomā valstiski, mums ir jāprasa no mūsu valdības, ka viņi ne tikai domā, bet rīkojas valstiski. Aizsūtīsim šo brāķi atpakaļ uz Ministru kabinetu, un lai viņi pēdīgi sāk strādāt!
Balsosim “pret”!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! “Par” runās deputāts Gundars Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētājas biedri! Godātie deputāti! Budžets ir dokuments, kas atspoguļo valdības varējumu un finanšu redzējumu uz nākamo gadu. Es domāju, ka šobrīd Latvijas budžets ir ieguvis starptautiskās finanšu sabiedrības uzmanību. Kādā jomā?
Tāpēc, ka Latvijas budžeta pieaugums – 530 miljoni viena gada laikā, 26 procenti – ir augstākais pieaugums no budžetiem Eiropas Savienības valstu vidū. Tas ir spējas apliecinājums, jo iepriekšējā valdība, arī Kariņa kunga partija, kad bija valdībā, spēja 100 miljonu pieaugumu, tas ir piecreiz zemāks. Tātad šeit ir sasniegts ļoti labs rezultāts.
Otrs. Budžeta nodošana jau nav, Kariņa kungs, balsojums par valdību. Nodošana komisijām ir tas, ka Saeima uzņemas lemt par tām labajām lietām, kas ir budžetā, – pensijas 9 lati šogad, jo, nepieņemot budžetu, būs grūti izmaksāt skolotāju algas, kurām jūs tā pretojāties un pat valdību “nometāt krūmos”, nespējot pielikt, arī viņi nespēs saņemt. Un māmiņu algas, kas ir ieliktas, jo jums, izrādās, jūs teicāt, ka jums būs viens kritērijs: ja nebūs māmiņu algas, par budžetu nebalsosiet. Tagad, izrādās, māmiņu algas ir budžetā, jūs esat gatavi atteikties no tā, jo šādas apropriācijas nav. Nepieņemot budžetu, šī programma netiks sākta īstenot.
Tāpēc valdošā koalīcija piedāvā ļoti lēnu apspriešanas gaitu Saeimā, jo tikai 28.oktobrī ir paredzēts skatīt pirmajā lasījumā un 2.decembrī pieņemt otrajā lasījumā, izvērtējot arī tās vājās vietas budžetā.
Es, protams, ar visu atbildību uzņemu jūsu kritiku, sevišķi labējās opozīcijas kritiku, par stāvokli medicīnā, jo tiešām, 180 dienas esot pie varas, praktiski labējās opozīcijas partijas bija dažus tūkstošus dienu pie varas medicīnā... Jā, mēs esam atbildīgi, ka neesam spējuši to, ko jūs esat savārījuši, izstrebt, un veselība, protams, ir šī budžeta vājākā vieta. To, būsim godīgi, atzīsim arī mēs.
Kā ir ar inflāciju? Es saprotu, ka komunikāciju birojs jums ir uzrakstījis runu, un jūs jau... šīs lietas diezgan sarežģītas, varbūt visas... daļu saprotat, varbūt ne visu... Jūs sakāt: budžeta deficīts – inflācijas avots. Tad kāds sakars šobrīd? Jūs sakāt: inflācija ir augsta. Šobrīd jūs, Kariņa kungs, ziniet – 1.oktobrī budžetā naudas pārpalikums. Atlikums, nevis deficīts ir 78 miljoni latu! Tad kādā veidā, jūsuprāt, inflācija šobrīd ir saistīta ar budžeta deficītu? Bet par inflāciju kopumā runāsim godīgi un atklāti. Inflācija, skatoties četru gadu garumā, mums ir ļoti līdzīga ar veselu virkni Eiropas Savienības jauno dalībvalstu, izņemot dažas valstis – Ungāriju, Čehiju, – kurām ir augstāka. Bet lūzums notika 2003.gada maijā. 2003.gada maijā, kad sākās inflācijas spirāle. Un tā bija jūsu valdība, kad mēs runājām par šīs inflācijas pieaugumu. Iemesli: nepamatoti lēmumi, nepamatoti tarifu pieaugumi regulējamā sektorā, lēcienveida, un visi citi faktori. Protams, ir arī ārējie faktori. Jūs zināt, ka arī Eiropas Savienībā šobrīd inflācija nav zemākajā līmenī, kāda tā ir bijusi, jo naftas cenas atstāj iespaidu.
Tāpēc es aicinu “Jauno laiku”... Es saprotu, ka varbūt viņiem ir grūti: šobrīd dažādas iekšējas lietas jārisina un negribētos runāt par veselību, negribētos Saeimā apspriest šīs problēmas un piedāvāt risinājumu. Valdība piedāvā papildus 530 miljonus latu. Lūdzu, meklējam risinājumu veselībai, meklējam risinājumu, arī sportam, man šķiet, ir nepietiekams finansējums un citām.
Es aicinu atbalstīt budžeta nodošanu komisijām un ķerties pie darba, neskatoties uz to, ka dažas partijas varbūt grib kārtot iekšējās lietas tā vietā, lai apspriestu budžetu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2005.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot par atbildīgo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 22, atturas – 14. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” vēlaties? “Pret” vēlas runāt deputāts Andrejs Klementjevs. Lūdzu!
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Es lūdzu izlasīt redakciju, ja? Priekšlikums ir atlikt pabalstu izmaksu ugunsdzēsējiem vēl uz gadu. Kas notiek šodien pie mums? Ir ierēdņi, kuri sēž kabinetos, ministrijās, departamentos, kuri saņem šo pabalstu uz rokām, un mierīgi to tērē bērnu kopšanai un bērnu audzināšanai. Bet ir otra suga, ja tā var pateikt, ierēdņu, kā policijas darbinieki, ugunsdrošības... ugunsdzēsēji, bez tam robežsargi, kuriem šis pabalsts pēc likuma pilnīgi pienākas, bet viņi šo pabalstu nesaņem. Ko piedāvā Ministru kabinets? Ministru kabinets piedāvā ugunsdzēsējiem atlikt vēl uz gadu. Tas nav godīgi! Kāpēc mēs vieniem ierēdņiem maksājam šo pabalstu, bet otriem ne? Ja naudas nav, tad saīsināsim vispār šo pabalstu izmaksu un nemaksāsim arī ierēdņiem no kabinetiem un sadalīsim proporcionāli visiem dienestiem un specializētiem ierēdņiem un tā tālāk. Bet nē! Saviem ierēdņiem no ministrijas mēs maksājam, bet tiem cilvēkiem, kuri reāli apsargā mūsu drošību no uzbrukumiem, no slepkavām, no uguns, no teroristiem, mēs atņemam viņiem šo iespēju saņemt pabalstu. Tad būsim godīgi! Vai mēs meklējam naudu un maksājam visiem, vai ne – maksājam nevienam!
Es lūdzu nebalsot par šo likumprojektu! Un liels lūgums – beigt cilvēkus mānīt, un ja viņi ieplānoja šo bērnu, zinot, ka valsts viņiem garantēs ar savu likumu šo pabalstu izmaksāt, bet nevis kā trusīšiem parādīt visu laiku burkānu un pēc tam mest to tālāk un tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam priekšlikumam par atbildīgās komisijas maiņu.
G.Bērziņš (TP).
Es piedāvāju, tā kā šis likumprojekts ir budžeta paketes sastāvdaļa un budžetu var pieņemt, tikai pieņemot visus paketes likumus, kā tas ir bijis līdz šim, par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un komisija risinās šo jautājumu, ko minēja arī Klementjeva kungs.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 5. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” vēlas runāt deputāts Pēteris Ontužāns. Lūdzu!
P.Ontužāns (JL).
Cienījamais priekšsēdētājas biedri! Cienījamie kolēģi! Var arī 8.Saeimas deputāti atstāt neziņā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par Administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem. Vai tiešām, kolēģi, jūs domājat, ka ar dažiem simtiem tūkstošu latu atbalstu valstī varēs notikt novadu veidošana?
Arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir atzinis – pašvaldību viedoklis ir atkarīgs no tā, vai ir valsts atbalsts. Jāņem vērā arī tas, ka līdz šim izveidotie novadi nav ekonomiski spēcīgi, līdz ar to pārējām pašvaldībām netiek rādīts pozitīvs piemērs. Ir jāpārdala līdzekļi, samazinot tos valsts pārvaldes daļai un palielinot pašvaldībām, jo tās var būt stipras tikai tad, ja tās ir finansiāli stipras.
No šīs tribīnes desmitiem reižu ir skanējis par slikto “Jaunā laika” valdību. Bet vai no tagadējās valdības puses ir veikti kaut kādi atbalsta pasākumi, lai stimulētu šo brīvprātīgo novadu veidošanu? Lasu valdības deklarāciju: “Stiprināt pašvaldības, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus, panākot pienākumu kvalitatīvu izpildi un atbildīgu darbu. Ar valsts atbalstu veicināt brīvprātīgu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidot tieši vēlētas reģionālās aprinķu pašvaldības.” Vismaz līdz šim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā neesam no valdības saņēmuši nevienu konkrētu priekšlikumu par šīm lietām. Rajonu padomes it kā ir otrais līmenis, taču nav tieši vēlētas. Tātad pret Satversmi. Darbinieki neziņā par nākotni meklē citas darba iespējas. Vai tas ir normāli, ka pāris mēnešus līdz gada beigām ir rajons, kas nav apstiprinājis pat savu gada budžetu?
Par atbildīgu darbu. Piekrītu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra teiktajam – jāpastiprina kontrole pār pašvaldības lēmumiem. Kā to izdarīt? No savas 12 gadu pašvaldības vadītāja darba pieredzes varu teikt – bija mums īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās – Jānis Krūmiņš. Kontrolēja. Septiņu dienu laikā sūtījām uz Rīgu visus pieņemtos lēmumus. Iedomājieties, kolēģi, 90.gadu beigās vairāk nekā 550 pašvaldības. Cik tad vajadzēja darbinieku īpašo uzdevumu ministrijā, lai izkontrolētu 550 lēmumus ar daudziem punktiem! Laikam nespēja, tāpēc vismaz manai pašvaldībai drīz vien pienāca ziņa, ka nu jau tie lēmumi būšot gana labi, lai vairāk nesūtot. Bet kas ir reāli mainījies? Kādas iespējas ir šo darba apjomu veikt? Atgriežamies pie finansēm. Jebkurš pašvaldības vadītājs, arī tie, kas sēž zālē, piekritīs, ka pēdējos gados pašvaldību pienākumu apjoms ir pieaudzis, bet finansējums funkciju izpildei līdzi netiek dots. Eiropas valstīs pašvaldības no valsts kopbudžeta saņem vidēji 40–60% lielu finansējumu. Latvijā šis skaitlis nesasniedz 20%.
Vēl dažus vārdus par plānošanu, kas ir gan saistīta ar teritoriālo reformu, gan pašvaldību attīstību. Ārzemēs, pašvaldībās nepārtraukti plānojot, tur saprot, ka nauda ir visapkārt, un gaida, kad valsts un pašvaldība sakārtosies. Ja nav pašvaldības plānojuma, uzņēmējam nav garantiju, ka blakus viņa veidotajai ainavai ar dzīvojamām mājām kāds cits neizdomā celt beigto dzīvnieku utilizācijas rūpnīcu, kā tas bija manā rajonā. Ja pašvaldībai ir ideja, kā tā vēlas attīstīties, tad šī ideja ir jānostiprina teritorijas plānojumā un jāmeklē uzņēmēji, kas vēlas šeit investēt, parādot viņiem reālās iespējas, darbaspēku, energoresursu un citu resursu nodrošinājuma iespējas konkrētā vietā. Taču pašreiz pašvaldībām trūkst finanšu līdzekļu, lai veiktu kvalitatīvu teritorijas plānojumu, lai samaksātu konkurētspējīgu algu profesionāļiem vai lai veiktu kvalitatīvu pašvaldības plānotāju apmācības. Tā rezultātā bieži vien viss notiek otrādi. Pašvaldības uzzina, kam piešķir finansējumu, un tad pakārto savu plānojumu šim mērķim. Tālab sanāk, ka mums trūkst iespēju savstarpēji saskaņotu mērķu īstenošanai, bet bez tiem attīstība nav iespējama.
Pašvaldībām jāattīstās, tās nedrīkst kļūt tikai par sociālās palīdzības sniegšanas vietu un komunālo jautājumu kārtotājām. Nodokļu maksātāji vēlas, lai sakārtojam infrastruktūru, ceļus, sportošanas iespējas, lai, ja mēs atjaunojam ceļu segumus, tad zinām, ka pēc dažiem gadiem pa šo ceļu būs, kas brauc.
Un pēdējais arī no pieredzes. Vairāk nekā 4 gadus atpakaļ, kopā ar toreizējiem kolēģiem veidojot pirmo kaut nelielo novadu Vidzemē, varu droši teikt, ka galvenais stimuls bija papildu finansējuma piesaiste pašvaldības teritorijai. Ja iedzīvotāji zinās, ka reformai būs stabils valsts finansiālais atbalsts, viņi paši piespiedīs savus vēlētos priekšstāvjus šādu reformu veikt.
Aicinu šādam finansējumam nepiekrist un noraidīt iesniegto likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijām runās deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt, kāpēc šis likumprojekts ir tieši iekļauts šā budžeta 2005.gadam likumprojektu paketē. Tas tieši tāpēc ir iekļauts, lai būtu skaidrība par šiem finansējumiem, kas ir domāti tiem novadiem, kuri veidosies nākošajā un tālākajā perspektīvā.
Tāpēc šis mehānisms šeit ir iestrādāts 9.1. pantā, izveidotajiem novadiem piešķirt finanšu līdzekļus tādā apmērā kā valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai noteiktajā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. Finansējuma piešķiramo kārtību nosaka Ministru kabinets.
Un te es gribētu teikt, ka valdības deklarācijā ir ieraksts, ka šī vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma notiek brīvprātīgi, un, lai varētu šī reformas normāli notikt, tai ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. Un, ja mēs šodien redzam problēmas, kas saistās ar veselības aprūpi, ar dakteru un veselības aprūpes darbinieku algām, kur ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, tad skaidrs, ka, realizējot šo reformu, arī nepieciešami līdzekļi, bet šie līdzekļi laikam ir jāizvērtē, cik lielā apmērā mēs varam no valsts budžeta atļauties šos līdzekļus, tāpēc šis likumprojekts ir iekļauts šajā budžeta paketē, un es domāju, ka komisija kopīgi ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēs šīs iespējas un iestrādās tās normas, lai varētu atbalstīt tās pašvaldības, kuras veido novadus. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Tā kā likumprojekts ir budžeta paketes sastāvdaļa un tiešām paredz konkrētu finansēšanas mehānismu pašvaldību reformai, tad aicinu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo šeit ir viens jautājums par finansējumu, un tas ir budžeta paketes sastāvdaļā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret –40, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Straumes, Kalniņa, Seiles, Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” runās deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par iesniegtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gribētos īpaši atzīmēt, ka ar šiem grozījumiem administratīvo sodu veidi tiek papildināti ar tādu jaunu sodu kā piespiedu darbs.
Ideja kā tāda, protams, nav slikta un ir apspriežama, jo administratīvo pārkāpumu sodu sistēma līdz šim nav bijusi pietiekami efektīva. Un, piemēram, Latvijas pilsētas, parki un īpaši meži un ceļmalas ir atkritumu pilnas.
Bet tajā pat laikā jāatzīmē, ka projekta iesniedzēji, manuprāt, uztaisīja vienkārši tādu neveiksmīgu plaģiātu, ņemot vērā par pamatu atsevišķu Juridiskās komisijas locekļu izteikto viedokli.
Mēs nevaram atbalstīt šādu likumprojektu, jo mums nav pieņemama Rasnača kunga pārspīlēti politizētā motivācija, jo iesniedzējs ielicis tīri politiskus pantus un taisās piemērot piespiedu darbus tikai par necieņu pret valsts valodu un par sapulču nesankcionētu organizēšanu.
Es uzskatu, ka piespiedu darbi var tikt piemēroti par, piemēram, ļaunprātīgu vides piesārņošanu, par smagas autoavārijas izraisīšanu, atrodoties alkoholiskajā vai narkotiskajā reibumā, un līdzīgiem pārkāpumiem. Attiecīgus grozījumus APK mēs apņemamies sagatavot tuvākajā laikā.
Līdz ar to lūdzu noraidīt šo nekorekto likumprojektu un balsot “pret”! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies!
“Par” runās deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Problēma ar administratīvo pārkāpumu veicējiem un sodītajiem Latvijā ir ļoti aktuāla jau vairākus gadus. Šie pārkāpēji būtu iedalāmi vairākās daļās.
Vieni ir tādi, kas naudas sodu nomaksā, viņiem tā nav nekāda problēma. Citi ir tādi, kuriem šis naudas sods ir jāmaksā, un tas atstāj zināmu ietekmi uz viņu turpmāko darbību, preventīvi viņi šādus pārkāpumus vairs neveic. Un ir arī tādi diemžēl, kuriem vispār nav regulāru ienākumu avotu, pastāvīgu ienākumu avotu, un, protams, šis naudas sods, kas šai personai tiek piemērots, nu, reāli šī nauda nav piedzenama.
Līdz ar to mēs ierosinām piespiedu darbu, tāpat kā, teiksim, naudas sods ir gan Krimināllikumā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, arī piespiedu darbu attiecināt uz atsevišķām administratīvo pārkāpumu normām.
Pirmajā lasījumā mēs piedāvājam grozīt divu pantu sankcijas. Taču nākamajos lasījumos – es sapratu, ka Agešina kungs arī gatavs strādāt pret vides piesārņotājiem un atbalstīs šo projektu. Tā ka jūsu bažas ir pilnīgi nevietā. Šis likums nav paredzēts tam, lai Buzajeva kungs stāvētu stacijas laukumā un ar slotu veiktu... slaucītu šo tuneli un veiktu sabiedriski derīgos darbus.
Tā ka, Agešina kungs, aicinu jūs atbalstīt, jo es ceru, ka jūsu vēlētāji nav tie, kas piegružo Rīgas apkārtni. Neaizstāvēsim viņus, bet liksim viņiem šo apkārtni tīrīt! Un ne jau, protams, tikai Rīgas apkārtni, bet visu Latvijas teritoriju. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Viens ir runājis “pret”, viens – “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 16, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā, iesniedzot lēmuma projektu “Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā””. Vai ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Par procedūru!”) Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Sakarā ar to, ka mēs šodien izņemam no darba kārtības šo jautājumu, tas nav vairs darba kārtībā. Mēs nevaram skatīt kaut ko par to.
Sēdes vadītājs.
Diemžēl, Golubova kungs, kā jūs redzat, jūs esat arī saņēmis šo deputātu iesniegumu, kuram ir pievienots lēmuma projekts. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinātā lēmuma projekta “Par steidzamības atsaukšanu ierosinātajam likumprojektam “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”” iekļaušanu darba kārtībā pēc “Prezidija ziņojumiem”. Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 33, atturas – 8. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.
Izskatām lēmuma projektu. Tātad Latvijas Republikas Saeima ierosina atcelt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 29, atturas – 2. Lēmuma projekts atbalstīts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters (ZZS).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.decembris. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Iebilst!”)
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Tātad sāksim izlemt ar tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 5.decembris. Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 40, atturas – 1. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.decembris.
Izskatām sadaļu “Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 7.oktobrī deputātam Kārlim Strēlim! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 6. un 7.oktobrī deputātam Andrim Ārgalim! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 6. un 7.oktobrī deputātam Marekam Segliņam! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.
Izskatām lēmuma projektu “Par Argitas Eniņas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Eniņas iesniegumu pēc pašas vēlēšanās atstāt ieņemamo amatu. Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Ar šā gada 1.novembri atbrīvot Argitu Eniņu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās”. Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Izskatām lēmuma projektu “Par Aijas Biezās atbrīvošanu no Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Biezās iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Atbrīvot Aiju Biezo no Bauskas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās”! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Jevgēnijas Jaunģelžes atbrīvošanu no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Jevgēnijas Jaunģelžes iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Atbrīvot Jevgēniju Jaunģelži no Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās”. Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais – lēmuma projekts “Par Inetas Malahovskas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Inetas Malahovskas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalsta šādu lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Atbrīvot Inetu Malahovsku no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tieneša amata pēc pašas vēlēšanās”. Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 916. Tātad likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu!
K.Peters.
1.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
K.Peters.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
3. un pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numur 937. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apvienoja priekšlikumus uz otro lasījumu.
Un šeit 1. ir deputāta Solovjova kunga priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Šiliņš.
2. – deputāta Solovjova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Šiliņš.
3. – Solovjova kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Šiliņš.
4. – Solovjova kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
V.Šiliņš.
Un 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – par termiņa pagarināšanu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Otrajam lasījumam saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 95.pantu priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti. Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups.
7.novembris.
Sēdes vadītājs.
7.novembris. Deputāti piekrīt.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.3101. Komisija likumprojektu ir sagatavojusi uz otro lasījumu. Ir iesniegts 41 priekšlikums.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir visai vienkārša – nenoteikt papildu ierobežojumus, atzīstot to personu, kurām ir pastāvīgā uzturēšanās atlauja Latvijā, diplomus. Rodas jautājums. Ar ko tad viņi ir sliktāki par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem?
Man gribētos atzīmēt, ka lielākā daļa ārvalstnieku, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, apmēram 90% no viņiem ir pieņēmuši kaimiņvalstu, bijušo PSRS republiku, pilsonības, no Latvijas nekur neizbraucot. Pēc savas izcelsmes, pēc savas mentalitātes, viņi praktiski neatšķiras no attiecīgas tautības Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tādēļ likumā noteiktais ierobežojums personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir nepamatots, netaisnīgs, un tādu ierobežojumu vajag atsaukt.
Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne.
Komisija šo priekšlikumu izskatīja, nolēma neatbalstīt, jo par ārvalstīs iegūtās izglītības atzīšanu mūsu valstī ir citi panti un citi punkti – 51.pants šajā likumā, 34. un 35.pants.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
2.priekšlikums. Arī ir deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Juridiskais birojs... Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 4.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs ir iesniedzis 5.priekšlikumu. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
9.priekšlikums – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un ierosina mainīt arī pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 12.priekšlikumā..
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
13.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
14.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
15.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
16.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
17.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
18.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
19.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
20.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
21. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
22. – deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 23. – savā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
24. – arī deputātu Deņisova un Solovjova priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
25. – izglītības un zinātnes ministra Radzeviča kunga iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 26.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
27. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
28.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
29.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
30.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
31.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
32.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzevičs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
33. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
36. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
37. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Tā. 38. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
39. – izglītības un zinātnes ministra Radzeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
40. – izglītības un zinātnes ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Un 41. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Komisija arī atzina, ka likumprojekts ir nododams Saeimai pieņemšanai otrajā lasījumā
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Komisija sagatavoja... Strādāsim ar dokumentu Nr.3095! Komisija sagatavoja šo likumprojektu trešajam lasījumam.
Un ir tikai viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
Komisija arī lūdz šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”. Tātad likumprojekta mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar Valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību vai bezdarbību. Vai ar administratīvo aktu atcelšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu. Juridiskā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups.
7.novembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi frakcijas “Jaunais laiks” deputātu iesniegtos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Iesniegtā likumprojekta būtība ir padarīt efektīvāku cīņu un vēršanos pret nelegālo alkoholisko dzērienu ražošanu, tirgošanu un lietošanu. Juridiskā komisija atbalsta minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 5, atturas – 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.novembris.
Sēdes vadītājs.
7.novembris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Likumprojekta būtība ir saskaņota… tātad šā likuma normas ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Juridiskās komisijas lēmums ir atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Es saprotu, arī kā steidzamu jūs ierosināt.
E.Jaunups.
... Jā, un noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
E.Jaunups.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums” un lūdz atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.novembris.
Sēdes vadītājs.
7.novembris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un lūdz to atbalstīt, izskatot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups.
7.novembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalsta Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam!
E.Jaunups.
7.novembris.
Sēdes vadītājs.
7.novembris.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” un nolēma atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups.
7.novembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā otrajā lasījumā. Esam saņēmuši trīs priekšlikumus.
1.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās parlamentārā sekretāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Druviete.
2.priekšlikums ir pašas komisijas priekšlikums, kuru tā arī atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
Un 3.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Druviete.
Nu tad lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
I.Druviete.
15.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs. Lūdzu!
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiek apstiprināti PVO Konstitūcijas 7., 24., un 25.panta grozījumi, kuri paredz papildināt 7.pantu, nosakot, ka dalībvalstīm, neievērojot PVO Konstitūcijas noteiktos humānisma principus un mērķus, apzināti īstenojot rasu diskriminācijas politiku, var uz laiku tikt atcelta tās dalība PVO vai dalībvalsts var tikt izslēgta no PVO. Dalībvalstij, izbeidzot diskriminācijas politiku, var tikt atjaunotas tās tiesības un privilēģijas, kā arī dalība PVO.
Bet 74.panta grozījumi paredz atzīt, ka Konstitūcijas teksts par autentisku tiek atzīts arī arābu valodā. Pie jau ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodām.
Un vēl ir izmainīts dalības delegātu skaits – palielināt no 32 personām līdz 34 personām. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiksim.
I.Solovjovs.
13.oktobris.
Sēdes vadītājs.
13.oktobris. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nu, pats par sevi, Konvencija ir par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Tātad komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Tas, protams, ir augsts mūsu nemateriālās kultūras mantojuma novērtējums, ka 2003.gada 17.oktobrī Parīzē ar saviem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem esam iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, un Dainu skapis – UNESCO pasaules atmiņas sarakstā. Tas ir brīnišķīgi! Lieliski! Labi! Ka pasaule mūsu vērtības atzinusi par pasaules mēroga vērtībām, un kā tādas tās saglabājamas, kopjamas un sargājamas visai cilvēcei par rotājumu.
Protams, mēs atbalstām šīs konvencijas ratifikāciju! Tas ir labi un pareizi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka globalizācijas apstākļos un straujo sociālo pārmaiņu dēļ šim mantojumam ir nepieciešama īpaša gan nacionāla, gan starptautiska aizsardzība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka globalizācijas apstākļos, šīs lielās pasaules novienādošanās apstākļos pat kultūras varenā Francija jūtas apdraudēta savā kultūrā un valodā, un Žaks Širaks pat ierosina maksāt katram, kurš vēl ir atšķirīgs, savdabīgs un īpašs.
Mēs to ratificēsim. Bet tas arī viss. Aizvakar, otrdien, Ministru kabinets atteicās no Repšes valdības laikā, manā darbības laikā, Kultūras ministrijā izstrādātā likuma koncepcijas par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu tālākas virzīšanas. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Tas nevar būt!”) Tautā to vienkāršības labad sauca sašaurinātāk – par Dziesmu svētku likumu. Stop! Punkts un āmen vairāku gadu darbam un bezgala daudzu cilvēku cerībām visā Latvijā! Neaptverama bezatbildība un neaptverama tuvredzība, un kultūras ministre pat neuzskatīja par nepieciešamu un neatrada iespēju ierasties un piedalīties Ministru kabineta sēdē un personīgi šo likumu aizstāvēt.
Šobrīd visam tautas mākslas procesam valstī visā Latvijā no valsts budžeta gadā Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā, kas nav pat stabils budžeta finansējums, ir 50 000 latu gadā. Vēlreiz. Visam tautas mākslas procesam valstī no valsts budžeta! Gadā – 50 000 latu, ieskaitot virsvadītāju un virsdiriģentu algas. Ja neticat, paskatieties Kultūrkapitāla fonda mājas lapā! Deju kolektīvu virsvadītājs par pusgada darbu uz rokas saņem 50 latus. Vareni! Vareni, dziedātāju tauta!
Visa pasaule aplaudē un jūsmo par mūsu tautas vēl nezudušo radošo garu, par mūsu Latvijas cilvēku vēl dzīvo spēju radīt.
Iecerētais likums būtu kaut nedaudz, ļoti saudzīgi, bet tomēr visu šo procesu balstījis, prasot no valsts budžeta nedaudz – 2005.gadā tikai – tikai! – 100 000 latu un tikai virsvadītāju un virsdiriģentu algām, 2006.gadā – 571 000 un 2007. gadā – 693 000. Visai nemateriālajai kultūrai visā Latvijā gada laikā. Mūsu identitātei.
Ko mēs darām? Kurp mēs ejam? Lieki runāt, ka arī nākamā gada budžetā, ko šodien Saeimā iesniedz Emša valdība, pilnā mērā atspoguļojas šī neaptveramā tuvredzība. Ministru kabinets, Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija un Prezidenta kanceleja 2005.gadā Francijā rīko vērienīgu Latvijas kultūras parādi, kuras budžets mērāms miljonos. Cik labi, ka mums vēl ir, ko rādīt! Cik ilgi mēs varēsim rotāties ar ziediem, nekopjot sakņu sistēmu? Cik ilgi? Baisa valstiska tuvredzība! Tumsonība!
Sēdes vadītājs.
Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Pēc tādas traģiskas runas, ka kultūra ir jau tikpat kā bezmaz sagruvusi vai teju teju sagrūs, es tomēr gribētu pat likt dažas precizitātes, ļoti cienījamās Ingunas Rībenas runā mazas korekcijas.
Pirmkārt, kultūrai tāds pieaugums kā šā gada jeb nākamā gada budžetā paredzētais vēl nekad nav bijis. Runāsim arī par tautas mākslu, par koncepciju. Šī koncepcija ir atbalstīta, bet koncepcija nav likums. Un koncepcijā ir noteikts, ka visas nemateriālās kultūras mantojums likuma veidolā ir jālemj politiķiem – deputātiem kā likums. Vai tas būs atsevišķs likums kā Dziesmusvētku likums konkrēti, vai tas būs vispārīgs likums, jo koncepcija – es atkārtoju vēlreiz – nav likums. Un Tautas partija skaidri definējusi, ka mēs jau šobrīd strādājam pie konkrēta likuma, un tas ir Dziesmusvētku likums. Un es vēlreiz... es vēlreiz gribu uzsvērt to un atgādināt, ka tad, kad kultūras ministre bija Rībenas kundze, mēs atceramies, kā bija ar finansējumu Kultūrkapitāla fondam, cik šis Kultūrkapitāla fonds šajā gadā zaudēja finanses.
Tā ka nerunāsim par to, kas nav! Vienkārši, pareizāk sakot, no tribīnes nemelosim!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Estas kungs aicināja: “Nemelosim no tribīnes!” Un tas ir ļoti pareizi. Bet es gribu aicināt arī: runāsim patiesību no tribīnes! Un runāsim visu patiesību, un runāsim skaidru patiesību!
Ja šā likumprojekta anotācijā mēs lasām – “ietekme uz budžetu – nav”, tad tas nozīmē, ka likumprojekta realizācijai tiks izlietota milzīga naudas summa – nulle latu. Tad tas nozīmē, ka, šo likumprojektu realizējot, absolūti nekas netiks izdarīts, jo nekas jau arī nav prasīts darīt. Par koncepcijām mēs vienmēr varam runāt gari un plaši. Koncepcijas parasti mums ir labas. Bet nevienu koncepciju nevar realizēt bez naudas. Tāpēc būsim reālisti! Mēs vienkārši nometam zemē savas tautas garamantas!
Sēdes vadītājs.
Jānis Esta – otro reizi.
J.Esta (TP).
Godātie deputāti! Es vēlreiz gribu akcentēt, ka koncepcija nav likums! Un koncepcija nosaka virzību, kur mēs virzīsimies piecu, desmit gadu vai simts gadu laikā. Tā var būt koncepcija. Likums noteiks, kāds būs finansējums konkrēti pa gadiem – nākamajā piecgadē vai desmitgadē. Vai tas būs vienam kultūras objektam, vai tas būs nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai.
Tā ka, Šadurska kungs, divu gadu laikā vajadzētu iemācīties vienu lietu likumdošanā, ka visu nosaka konkrēti likumi.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Inguna Rībena – otro reizi.
I.Rībena (JL).
Cienījamais Estas kungs! Jūs droši vien esat vienkārši nekompetents šajos jautājumos, es nezinu, kāpēc klāt nav Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ābiķa kungs. Viņš, iespējams, kaut ko vismaz būtu dzirdējis.
Tas, ko jūs runājāt, pilnībā neatbilst lietas būtībai, jo tika... vispirms, tad, kad top likumi, vispirms, pirms likumiem, top likumu koncepcija. Tika noraidīta šā likuma koncepcija!
Es jums tagad nolasīšu šo dokumentu. Ļoti viltīgā kārtā šis dokuments ir saglabājis nosaukumu tādu, kā mēs nosaucām likumu – “Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju”.
Nosaukums ir saglabājies droši vien, lai sabiedrībā kaut kādā mērā imit... teiksim, mieru sētu. Bet 1.punkts nosaka – atbalstīt tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma “A” variantu. Un es jums tagad nolasīšu, kāds ir “A” variants, jo koncepcija likumam “Par tautas nemateriālās kultūras likumu” ir “B” variants.
Tātad “A” variants. Tas, kas tika atbalstīts otrdien Ministru kabineta sēdē: “Atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgas nemateriālās kultūras vērtības.” Šāds saraksts dod iespēju vērtības identificēt, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu! Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.
Es lūdzu nākt tribīnē un runāt, ja jūs kaut aptuveni zināt, par ko ir runa.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
I.Solovjovs.
13.novembris... oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. 13.oktobris.
Nākamais – likumprojekts “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Kolēģi! Tātad konvencija attiecas uz starptautiskajiem pasažieru bagāžas un kravas pārvadājumiem, ko veic gaisakuģis. Tā nosaka unificētu pārvadājumu dokumenta saturu, pārvadātāja pienākumus, tiesības, pārvadājot pasažierus, bagāžu un kravu, nosūtītāja un saņēmēja pienākumus, tiesības, pārvadātāja atbildību un zaudējumu kompensāciju apjomus pasažieru nāves, veselības kaitējuma, bagāžas bojājuma, kravas bojājumu, aizkavēšanās gadījumos un tā tālāk.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu!
I.Solovjovs.
Tas ir ļoti svarīgs...
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs.
Arī 13.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3091. Komisija likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi un nav arī pati nevienu priekšlikumu izstrādājusi. Tādēļ komisija ir lēmusi nodot Saeimai šo likumprojektu pieņemšanai otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekta pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgēnija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3094. Šo likumprojektu otrajam lasījumam komisija sagatavoja, un ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
1.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu arī ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūkas kundze. Priekšlikums no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. To komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
J.Stalidzāne.
Un 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi un iesaka izteikt kā likumprojekta 4.pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir lēmusi likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3096.
Par izmaiņām 2.pantā spēkā esošajā likumā ir iesniegts pirmais un otrais priekšlikums. Vienu iesniegusi deputāte Seile, otru – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Atbildīgā komisija abus šos priekšlikumus ir atbalstījusi daļēji, izveidojot kopēju redakciju savā 3.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt šo 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.
A.Seile.
3.priekšlikumu iesniedz deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
A.Seile.
4.priekšlikumu priekšpēdējā lappusē pārejas noteikumos iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
Un atbildīgā komisija papildina likumprojektu ar 5.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Seile.
14.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Deputāti piekrīt.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību! Cienījamie kolēģi no Tautsaimniecības komisijas! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc šīs sēdes beigām.
Sēdes vadītājs.
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 11.00. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Jānis Reirs.
J.Reirs (JL).
Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sēde Balsošanas zālē tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu paziņošanas. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Gribēju aicināt locekļus no darba grupas par komunistiskā totalitārisma nosodīšanu pulksten 11 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Lūdzu! Pulksten 11.00.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Radzevičs, Ivans Ribakovs, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Ingrīda Ūdre, Arvīds Ulme.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēde ir slēgta.