Ministru kabineta rīkojums Nr. 376

Rīgā 2000.gada 2.augustā (prot. Nr. 34, 7.§)

Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas satversmes apstiprināšanu

 

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Sociālo tehnoloģiju augstskolas satversmi.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Rīkojums stājas spēkā ar 2000.gada 2.augustu

Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Sociālo tehnoloģiju augstskola (turpmāk: Augstskola) ir juridiskās personas dibināta Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Augstskola dibināta kā bezpeļņas organizācija, Augstskolas dibinātāji ir:

SIA "Mācību servisa Centrs" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000313560),

SIA "Unika" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000308199),

SIA "VBA" (LR Uzņēmumu reģistra apliecība Nr.000302949).

2. Sociālo tehnoloģiju augstskolas adrese: Baltā iela 10, Rīga, LV-1055, Latvija.

Sociālo tehnoloģiju augstskolas saīsinātais nosaukums ir STA.

Augstskolas nosaukumi citās valodās:

Высшая школа Социальных технологий (krievu)

Institute of Social Tehnology (angļu)

Hochschule fūr Sozialtehnologien (vācu)

3. Augstskola darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", Augstskolas Satversmi, citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Augstskolas Satversme atbilstoši Augstskolu likumam pieņemta Sociālās Tehnoloģijas Institūta Satversmes sapulcē 1996. gada 16. decembrī.

4. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā.

5. Augstskola ir juridiska persona ar savu norēķina kontu, zīmogu, emblēmu un karogu. Augstskolas dibināšanas diena — 5. septembris ir ausgtskolas svinama diena.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt topošajiem speciālistiem akadēmisku un profesionālu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu, mūsdienīgu augstāko izglītību.

7. Augstskolas pamatuzdevums — nodrošināt studiju un pētnieciskā darba vienotību, dot iespēju iegūt augstāko profesioālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus.

8. Augstskolas studiju programmas nodrošina absolventiem iespējas studiju turpināšanai maģistrantūrā.

9. Atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kompetenci, Augstskola ir tiesīga:

1) izstrādāt un pieņemt savu Satversmi;

2) noteikt studiju saturu, formas, izstrādāt un apstiprināt studiju programmas;

3) izstrādāt normatīvajiem aktiem atbilstošus uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

4) noteikt zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;

5) noteikt savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

6) organizēt publiskus kursus un lekcijas, zinātniskās konferences un sanāksmes;

7) slēgt līgumus ar citām izglītības un zinātniskajām iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs;

8) veikt uzņēmējdarbību un izdvējdarbību;

9) piešķirt augstāko profesionālo kvalifikāciju vai akadēmisko grādu un izsniegt iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus.

III. Pārstāvības un vadības institūcijas, lēmējinstitūcijas

10. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) Revīzijas komisija;

5) Šķīrējtiesa.

11. Augstskolas Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulcē piedalās trīsdesmit viens pārstāvis, kuru ievēlē uz diviem gadiem, aizklāti balsojot. No akadēmiskā personāla tiek ievēlēti divdesmit pārstāvji, no studējošajiem četri pārstāvji, no vispārējā personāla septiņi pārstāvji. Satversmes sapulces vēlēšanās piedalās akadēmiskais personāls un visi Augstskolas darbinieki, kuriem Augstskola ir pamata darba vieta, kā arī visi pilnā laika studējošie.

Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās Augstskolas dibinātāju pārstāvji (turpmāk — Dibinātāji).

Satvesmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu.

12. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

2) ievēlē un atceļ rektoru;

3) noklausās un apstiprina rektora pārskatu;

4) ievēlē Senātu;

5) ievēlē Revīzijas komisiju;

6) ievēlē Šķīrējtiesu;

7) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas, Šķīrējtiesas nolikumus.

13. Satversmes sapulces darbību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas Satversme.

14. Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, vai arī ne mazāk kā viena trešdaļa no Satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai puse no Studentu pašpārvaldes pārstāvjiem.

15. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās dalībniekiem. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti atklāti balsojot, izņemot Augstskolas amatpersonu vēlēšanas, kurām jānotiek aizklāti balsojot.

Satversmes sapulces lēmumus pieņem ar klātesošo sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Divas trešdaļas klātesošo sapulces dalībnieku balsu nepieciešamas Augstskolas Satversmes un Senāta nolikuma apstiprināšanai, papildināšanai, grozīšanai un atcelšanai.

Satversmes sapulces lēmumu izpildi organizē Augstskolas rektors un Senāts.

16. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras, ieskaitot akadēmisko, pārvaldes un saimniecisko darbību.

17. Senātā ir vienpadsmit senatoru, kurus ievēlē Satversmes sapulce. Senātā tiek ievēlēti astoņi vadošie zinātnieki un pasniedzēji, divi studentu pašpārvaldes ieteiktie pārstāvji un viens vispārējā personāla loceklis. Senatorus ievēlē uz diviem gadiem. Kadidatūras Senātam izvirza akadēmiskā personāla sapulce, darbinieku sapulce un Studentu padome. Senatoru atsaukšanu Satversmes sapulcē var ierosināt to izvirzītāji. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz septiņi senatori. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo senatoru balsu vairākumu.

18. Senāts:

18.1. Ievēlē:

1) Senāta priekšsēdētāju (profesoru vai docentu);

2) Senāta sekretāru;

3) docentus;

4) lektorus;

5) asistentus.

18.2. Apstiprina:

1) studiju programmas un tās vadītājus,

2) stuktūrvienību nolikumus;

3) funkcionālo un apkalpojošo sturktūrvienību vadītājus;

4) studentu pašpārvaldes nolikumu;

5) studentu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

6) Dibinātāju sapulces nolikumu;

7) Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos noteikumus.

18.3. Sagatavo priekšlikumus Augstskolas dibinātājiem par:

1) Augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

2) Augstskolas struktūrvienību dibināšanu;

3) biedrību un uzņēmumu izveidošanu.

18.4. Pieņem izskatīšanai studentu apelācijas, apstiprina studentu pašpārvaldes lēmumus.

18.5. Lemj par Padomnieku konventa izveidošanu, ievēlē tā locekļus un apstiprina nolikumu.

19. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Augstskolas Satversme un Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Saskaņā ar nolikumu Senāts pilda arī mācību un zinātnes padomes funkcijas.

20. Augstskolas Padomnieku konvents konsultē Augstskolas dibinātājus, Senātu un rektoru Augstskolas attīstības jautājumos. Padomnieku konventa locekļus ievēlē pēc Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

21. Rektors īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

22. Augstskolas rektoru ievēlē ar klātesošo balsu vairākumu Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā piecdesmit procentu balsu no Augstskolas Satversmes sapulces kopskaita. Jautājumu par rektora atcelšanu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma.

23. Rektors personiski atbild par:

1) Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu izpildīšanu;

2) Augstskolas finansiālo darbību apstiprinātā budžeta ietvaros studiju procesa nodrošināšanai;

3) Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību kvalitātei;

4) Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei;

5) Augstskolas studiju un administratīvo darbu.

24. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.

25. Revīzijas komisija pārbauda visu Augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. Revīzijas komisija sastāv no trim cilvēkiem, kurus aizklātā balsošanā Augstskolas Satversmes sapulce ievēl uz diviem gadiem no Augstskolas pastāvīgā personāla vidus. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administrācijas pārstāvji.

26. Revīzijas komisija revidē Augstskolas saimniecisko un finansiālo darbību, Augstskolas darbības visas jomas: mācību, zinātniski pētniecisko un administratīvi saimniecisko.

Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Augstskolas Senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

27. Revīzijas komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru aizklātā balsošanā ar balsu vairākumu ievēl Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus.

Revīzijas notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par revīzijas rezultātiem sastāda aktu, kuru paraksta visi Revīzijas komisijas locekļi, kas piedalījušies revīzijā.

28. Augstskolas Šķīrējtiesa sastāv no trim cilvēkiem, kurus uz diviem gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

29. Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

3) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par faktiem, kas liecina par morāles pārkāpumiem vai personas cieņas aizskaršanu.

30. Šķīrējtiesa no sava sastāva ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

31. Dibinātāju sapulce Augstskolā pārstāv dibinātāju intersese. Dibinātāju sapulces funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

IV. Augstskolas struktūra

32. Augstskolas struktūrvienības ir nodaļas, katedras, laboratorijas. Katrai Augstskolas struktūrvienībai ir nolikums, kuru apstiprina Senāts. Struktūrvienības vadītāju ievēlē struktūrvienības sanāksmē, un to apstiprina Senāts.

33. Augstskolas pamatvienība, kas nodrošina studiju un pētniecības darba vienotību, ir katedra. Katedra piedāvā studiju programmas un veic zinātniskus pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Katedru izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu pēc atsevišķa profesora vai docentu grupas priekšlikuma.

34. Katedras darbību nosaka katedras akadēmiskā personāla sēde. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un pētnieciskās darbības jautājumus, kas nav nodoti Augstskolas Senāta pārziņā.

35. Laboratorija ir Augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratoriju izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu pēc atsevišķa profesora vai docentu grupas priekšlikuma.

36. Katedras un laboratorijas tiek apvienotas nodaļās. Katedra administratīvi ir pakļauta attiecīgās nodaļas vadītājam. Nodaļu vadītāji administratīvi ir pakļauti Augstskolas mācību un zinātniskā darba prorektoram. Nodaļu izveido, reorganizē un likvidē ar Augstskolas Senāta lēmumu un Dibinātāju akceptu.

V. Personāls

37. Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

3) pilnā laika studējošie.

38. Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti (vai vadošie pētnieki);

3) lektori;

4) asistenti.

Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.

Darba samaksas principus Augstskolā nosaka Senāts kopā ar Augstskolas Dibinātājiem, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

39. Vēlētos profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, katedras vadītājs) var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus.

40. Augstskolas profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā un atbilstoši citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

41. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Rektors slēdz ar ievēlēto profesoru darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Profesoru ievēlēšanas procedūru un profesoru uzdevumus Augstskola nosaka saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

42. Par asociēto profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Asociētā profesora amatu var ieņemt persona ar doktora grādu vai vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē. Rektors slēdz ar ievēlēto asociēto profesoru darba līgumu.

43. Augstskolas docents veic pētniecības darbu kādā zinātnes apakšnozarē un kvalitatīvi vada mācību nodarbības. Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt profesoru ar doktora grādu.

44. Docentu atklātā konkursā ievēlē Augstskolas Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma. Rektors slēdz ar ievēlēto docentu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu.

45. Augstskolas lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē Augstskolas Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma.

46. Augstolas asistenta amatā var ievēlēt personas, kam ir doktora un maģistra grāds. Asistentus ievēlē Augstskolas Senāts uz sešiem gadiem pēc katedras akadēmiskās sēdes ieteikuma.

47. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai Augstskolas laboratorijā saskaņā ar laboratorijas nolikumu.

48. Augstskolas docenta, lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir jāpasniedz profesionālo studiju ietvaros profila priekšmeti. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams desmit gadu praktiskā darba stāžs. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

49. Akadēmiskā personāla darba pienākumi tiek noteikti darba līgumā.

VI. Augstskolas studējošie

50. Augstskolas studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti.

51. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim, pastāvīgajam iedzīvotājam, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu Augstskolā, nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošss dokuments.

52. Imatrikulācija Augstskolā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma. Uzņemšanas noteikumus katru gadu apstiprina Senāts.

53. Valodu lietojumu Augstskolas studiju programmu apgūšanā nosaka Latvijas Republikas Valodu likums un Izglītības likums.

54. Mācību maksu un studējošo skaitu nosaka Dibinātāji. Mācību maksu sedz studējošie atbilstoši līguma nosacījumiem. Akreditētajās programmās Augstskola pieprasa studiju kredītus.

55. Augstskolas studentiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas Senāts.

VII. Studiju vispārīgā reglamentācija

56. Studijas notiek saskaņā ar Augstskolas Senāta apstiprinātajām studiju programmām.

57. Augstskolas profesionālo studiju programmu apgūšana ilgst ne mazāk kā četrus gadus. Neklātienes un klātienes studiju programmās un pārbaudījumos izvirzītie jautājumi ir vienādi.

Bakalauru studiju programmas noslēdzas ar bakalaura darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu.

Profesionālās studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kas apliecina studējošā kvalifikāciju. Gala pārbaudījums var ietvert sevī diplomdarba izstrādāšanu un aizstāvēšanu vai kvalifikācijas eksāmenu.

58. Studiju programmas izstrādā katedras un iesniedz apstiprināšanai Augstskolas Senātā. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze. Ar Senāta lēmumu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu. Studiju programmas likvidācijas gadījumā Augstskolas administrācija nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītību citā Augstskolas studiju programmā.

VIII. Zinātniskais un metodiskais darbs

59. Zinātniskais un metodiskais darbs Augstskolā tiek organizēts saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", Augstskolu likumu, Augstskolas Satversmi un Senāta lēmumiem.

60. Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir piedalīties zinātniskajā un metodiskajā darbā un regulāri publicēt savus pētījumus Augstskolas un citos izdevumos.

61. Augstskolas zinātniskā un metodiskā darba plānus izskata katedru sēdēs, pētījumu rezultātus apspriež un analizē Augstskolas konferencēs.

IX. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

62. Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

63. Augstskolas īpašumu veido:

1) Augstskolas intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakus tiesībām";

2) dibinātāju īpašums, kurš ir nodots Augstskolai lietošanā.

64. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai. Lēmumus par Augstskolas īpašuma pirkšanu, pārdošanu, ieķīlāšanu un iznomāšanu pieņem dibinātāji pēc saskaņošanas ar Senātu.

65. Augstskolu finansē Dibinātāji atbilstoši Senātā apstiprinātajam budžetam. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un Dibinātājiem.

66. Augstskolas budžeta ienākumus veido:

1) ienākumi no studējošo mācību maksas;

2) ienākumi no kvalifikācijas celšanas kursiem;

3) ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

4) juridisko un fizisko personu ziedojumi, dāvinājumi;

5) citi normatīvajos aktos paredzētie ienākumu avoti.

67. Kā nodokļu maksātāja Augstskola ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijām, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

68. Augstskolas slēgtos līgumus apstiprina Dibinātāji un rektors.

X. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

69. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce, saskaņojot ar Dibinātājiem. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo sapulces dalībnieku balsu. Grozīt Satversmi var ierosināt katrs Satversmes sapulces dalībnieks, iesniedzot grozījuma projektu rakstveidā Satversmes sapulces sekretāram.

70. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.