ATSAUCĒ IETVERT:
Augstskola maksā naudu. No kuras kabatas?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2000., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/950
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Augstskola maksā naudu. No
kuras kabatas?
Nodrošināta augstākās
izglītības finansēšana atbilstoši sabiedrības pieprasījumam
noteikta kā viens no valdības rīcības plāna uzdevumiem valdības
deklarācijas izpildei. Šis uzdevums gūst jo īpašu svaru pašlaik,
kad Latvijas studentu skaita straujais pieaugums pārsniedz visus
Eiropas valstu rekordus pēckara periodā. Valsts finansēto studiju
vietu skaits no 1990.gada ir sarucis par 13,5 tūkstošiem,
studentu skaits pieaudzis par 30,5 tūkstošiem.
Fakti liecina, ka lielākā daļa studentu par mācībām augstskolās maksā. Kā nodrošināt pieprasījumam atbilstošu finansējumu, kā panākt to, lai augstskolas nodrošinātu kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas, nemitīgi atjaunotu un papildinātu savu akadēmisko personālu, kā valstij garantēt studentam pienācīgus dzīves apstākļus — tie visi un vēl daudzi citi jautājumi ir valdības izveidotās darba grupas augstākās izglītības finansēšanas modeļu izstrādei kompetencē. Jaunajai augstākās izglītības finansēšanas kārtībai ir jābūt skaidrai līdz šī gada 1.martam, jo piecus mēnešus pirms mācību gada sākuma gan augstskolām, gan topošajiem studentiem ir jāzina "spēles noteikumi", tāda kārtība noteikta Augstskolu likumā.
Jau ir skaidri augstskolu finansēšanas modeļa konceptuālie pamatprincipi, kuru pamatā ir divas atziņas. Pirmkārt, augstākā izglītība ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no materiālā stāvokļa. Lai sāktu studēt, ir nepieciešama vēlēšanās to darīt un jābūt vidējai izglītībai. Otrkārt, valsts dotāciju apjoms augstākajai izglītībai katru gadu pieaug, līdz sasniedz un nodrošina augstākās izglītības nacionālajā koncepcijā formulētās prasības, Ziemeļvalstu līmeni — ne mazāk kā 1,8 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Sabiedrības interese par pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā ir liela. Būs vai nebūs studentiem jāmaksā obligāts līdzdalības maksājums par studijām, kāda būs valsts dotācijas piešķiršanas kārtība, vai visiem gribētājiem būs iespējas saņemt valsts garantētu kredītu savām studijām, cik lielam būtu jābūt studenta sociālajam pabalstam — tās ir problēmas, kas satrauc prātus.