Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra sēdē

Pieņemti noteikumi “Konkurences padomes nolikums”.
Konkurences padome ir tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku konkurences attīstības un aizsardzības jautājumos. Konkurences padome ir ekonomikas ministra padotībā. Padotība tiek īstenota pārraudzības formā.
Konkurences padome darbojas saskaņā ar Konkurences likumā un Reklāmas likumā tai noteiktajiem uzdevumiem un piešķirtajām tiesībām.
Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs, kurš pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un Konkurences likumā noteiktās funkcijas.
Konkurences padomes priekšsēdētājs un biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdņi. Konkurences padomes locekļi ir valsts civildienesta ierēdņi. Konkurences padomes locekļus pēc kandidatūru apstiprināšanas Ministru kabinetā amatā ieceļ Konkurences padomes priekšsēdētājs.
Lēmumus konkurences un reklāmas jomā Konkurences padome pieņem, balsojot Konkurences padomes sēdēs.
Konkurences padomes priekšsēdētāja pieņemtos pārvaldes lēmumus var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā. Konkurences padomes ierēdņu un darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Konkurences padomes priekšsēdētājam. Konkurences padomes priekšsēdētāja faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Konkurences padomes pieņemtos lēmumus konkurences un reklāmas jomā persona var pārsūdzēt tiesā.
Izskatīts jautājums par Kohēzijas fonda ietvara dokumentu.
Kohēzijas fonda ietvara dokuments nosaka, kā Latvijas Republika izmantos Kohēzijas fonda līdzekļus projektu finansēšanai vides un transporta sektorā.
Kohēzijas fonds tika izveidots, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Kopienā, finansiāli atbalstot projektus, tehniski un finansiāli neatkarīgu projektu stadijas un vienotu veselumu veidojošu projektu grupas vides aizsardzības un Transeiropas transporta infrastruktūras tīklu jomā. Saskaņā ar Padomes 1994.gada 16.maija Regulu (EK) Nr.1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi tas sniedz finansiālu atbalstu projektiem, kas veicina Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteikto mērķu sasniegšanu vides un Transeiropas transporta infrastruktūras tīklu jomā dalībvalstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir mazāks par 90% no Kopienas vidējā rādītāja un kurām ir programma, lai īstenotu Līguma 104.c pantā izvirzītos ekonomiskās konverģences nosacījumus.
2002.gada decembrī Kopenhāgenā tika pabeigtas paplašināšanās sarunas starp esošajām un potenciālajām dalībvalstīm. Centrālās un Austrumeiropas valstīm pieejamā maksimālā finansējuma summa ir € 2 897 miljoni 2004.gadā, € 2 430 miljoni 2005.gadā un € 3 251 miljons 2006.gadā (pastāvošās cenās). No kopējiem Centrālās un Austrumeiropas valstīm piešķirtajiem Kohēzijas fonda līdzekļiem laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam Latvijai piešķirti 5,07 līdz 7,08%. Pār turpmāko Kohēzijas fonda līdzekļu sadalījumu nākamajiem gadiem 2006. gadā lems uz to brīdi esošās dalībvalstis.
Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai nodrošināt uzraudzību pār piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma līdzsvaru starp 2004.–2006.gadā apstiprinātajiem no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētajiem projektiem vides un transporta nozarē.
Finanšu ministrijai pēc Kohēzijas fonda starpniekinstitūciju pieprasījuma uzdots nodrošināt nepieciešamo grozījumu veikšanu ietvara dokumentā, Ministru kabineta informēšanu par veicamajiem grozījumiem, kā arī grozījumu saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.
Satiksmes ministrijai un Vides ministrijai uzdots nodrošināt projektu pieteikumu sagatavošanu saskaņā ar ietvara dokumentā noteiktajiem projektu atlases kritērijiem, lai saņemtu attiecīgajai nozarei maksimāli pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu. Finanšu ministrijai uzdots atbilstoši savai kompetencei nodrošināt nepieciešamo darbību veikšanu, lai Latvijas Republikai būtu iespējams saņemt maksimāli pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, un šo institūciju tiesības un pienākumus pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā, izņemot gadījumus, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikta cita ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtība.
Attiecīgajai reglamentētajai profesijai Latvijas Republikā noteiktā informācijas institūcija veic pretendenta aizpildītā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu pirmreizējo pārbaudi un pārliecinās, ka pretendents ir iesniedzis: pilnīgi aizpildītu iesniegumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai; dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādītajai profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (oriģinālus vai informācijas institūcijas apliecinātas kopijas, vai notariāli apliecinātas kopijas); personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu); mītnes valsts kompetento institūciju izsniegtus dokumentus (oriģinālus), kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai profesionālo pieredzi mītnes valstī, gadījumos, kas noteikti likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.
Informācijas institūcija salīdzina pretendenta iesniegtajos izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentos apliecinātās izglītības un praktiskās apmācības ilgumu ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā reglamentētajā profesijā un sagatavo izziņu par pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.
Informācijas institūcija izziņu un pretendenta iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem pārsūta izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā.
Pieņemti “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.
Noteikumi nosaka Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā).
Izglītības programmas izmaksas veido: normējamās izmaksas – komandējumu un darba braucienu izdevumi, samaksa par pakalpojumiem, energoresursiem un ūdeni, kā arī mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanas izdevumi, kā arī nenormējamās izmaksas – stipendijas un transporta izdevumu kompensācija, dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, kvalifikācijas prakses vadītāja (prakses vietā) darba samaksa (alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), uzturēšanas izdevumi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem izglītojamiem, izdevumi kultūrizglītībai un sportam, kā arī darbinieku darba samaksa (alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
Attiecīgās izglītības programmas normējamās izmaksas aprēķina, reizinot izglītības tematiskās jomas “Vadības zinātne un administrēšana” normējamās izmaksas, kuras noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā, ar attiecīgo koeficientu, kurš noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.
Izglītības tematiskās jomas “Vadības zinātne un administrēšana” programmas normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo ir 242,51 lats gadā.
Izglītības programmas nenormējamās izmaksas ir šādas: stipendija un transporta izdevumu kompensācija uz vienu izglītojamo – 134,00 lati gadā; dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz vienu viesnīcā dzīvojošo izglītojamo – 158,38 lati; kvalifikācijas prakses vadītāja (prakses vietā) darba samaksa uz vienu praktikantu – 2,66 lati stundā atbilstoši attiecīgajā profesionālās izglītības programmā noteiktajam kvalifikācijas prakses apjomam. Uzturēšanas izdevumus, kas paredzēti bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem izglītojamiem, nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Izdevumi kultūrizglītībai un sportam uz vienu izglītojamo – 15,50 latu gadā. Darbinieku darba samaksu izglītības programmas īstenošanā uz vienu izglītojamo nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu darba samaksu vai par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem.
Ministrijas, kuru padotībā ir profesionālās izglītības iestādes, piemēro izglītības programmu izmaksas attiecīgajam gadam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemti “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”.
Noteikumi nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi tajās ekonomiskās darbības jomās, kurās izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām vai prasmēm.
Par vadības darbu šajos noteikumos minētajās ekonomiskās darbības jomās uzskatāmas šādas profesijas un amati: komercsabiedrības vadītājs (piemēram, direktors, administrators, pārvaldnieks) vai komercsabiedrības filiāles vadītājs; komercsabiedrības īpašnieka pārstāvis vai vadītāja vietnieks, ja šis amats saistīts ar atbildību, kas ir līdzvērtīga īpašnieka vai vadītāja atbildībai; komercsabiedrības darbinieks, kurš strādā vadošā amatā, kuram ir komerciāla un/vai tehniska rakstura pienākumi un kurš atbild par vismaz vienu komercsabiedrības struktūrvienību.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija Direktīvas 1999/42/EK, kas izveido diplomu atzīšanas mehānismu attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko aptver liberalizācijas direktīvas, un nosaka pārejas pasākumus, un papildina diplomu atzīšanas vispārējās sistēmas;
2) Padomes 1974.gada 4.jūnija Direktīvas 74/556/EEK, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus pagaidu pasākumiem attiecībā uz darbībām ar toksiskiem produktiem, to tirdzniecību un izplatīšanu, kā arī ar šādu produktu profesionālu izmantošanu saistītām darbībām, ieskaitot starpnieku darbību;
3) Padomes 1974.gada 4.jūnija Direktīvas 74/557/EEK par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā;
4) Padomes 1976.gada 13.decembra Direktīvas 77/92/EEK par pasākumiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu apdrošināšanas aģentu un brokeru darbības jomā (ex ISIC Group 630), un jo īpaši par pārejas pasākumiem attiecībā uz šo darbības jomu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.
Grozījumā noteikts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 378 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 30 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 348 pilsonības pretendentiem 67% ir krievi, 14% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 78 540 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 9252 personas.
Pieņemts rīkojums “Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusa piešķiršanu”.
Saskaņā ar Dzelzceļa likumu nolemts piešķirt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusu dzelzceļa infrastruktūrai šādos valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošajos dzelzceļa iecirkņos (arī ar tiem tehnoloģiski saistītajiem staciju ceļiem un pievadceļiem): Ventspils – Tukums II; Tukums II – Jelgava; Jelgava – Krustpils; Krustpils – Daugavpils (pasažieru stacija); Daugavpils (pasažieru stacija) – Indra – valsts robeža; Rīga (pasažieru stacija) – Krustpils; Krustpils – Rēzekne II; Rēzekne II – Zilupe – valsts robeža; valsts robeža – Kārsava – Rēzekne I; Rēzekne I – Daugavpils (šķirotava); Daugavpils (šķirotava) – Kurcums – valsts robeža; Valsts robeža – Eglaine – Daugavpils (pasažieru stacija); Daugavpils apvedceļš (ceļa postenis 524.kilometrā – ceļa postenis 401.kilometrā); Rīga (pasažieru stacija) – Jelgava; Jelgava – Liepāja; Jelgava – Meitene – valsts robeža; Rīga (pasažieru stacija) – Lugaži – valsts robeža; Torņakalns – Tukums II; Zemitāni – Skulte; Glūda – Reņģe – valsts robeža; Zasulauks – Bolderāja; Zemitāni – Šķirotava; Daugavpils apvedceļš (ceļa postenis 191.kilometrā – ceļa postenis 524.kilometrā); Daugavpils mezgla atzarojumi; Rēzeknes mezgla atzarojumi; Čiekurkalns – Rīga (Krasta stacija); valsts robeža – Vaiņode – Priekule – valsts robeža; Rīga (preču stacija) – Ērgļi; Pļaviņas – Gulbene; Jaunkalsnava – Veseta; Gulbene – Alūksne.
Pieņemti noteikumi “Dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību un kritērijus. Drošības sertifikāts tiek izsniegts uz laiku līdz diviem gadiem.
Iesniegumu drošības sertifikāta saņemšanai pārvadātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. Iesniegumam pievieno: statūtu kopiju vai sabiedrības līgumu; Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības kopiju; Valsts dzelzceļa administrācijas vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegto speciālo atļauju (licenci) dzelzceļa pārvadājumiem (kopiju); Valsts dzelzceļa administrācijas izsniegtās ritošā sastāva reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņu par izmantojamā ritošā sastāva reģistrāciju valsts ritošā sastāva reģistrā, kā arī informāciju par: ritošā sastāva remonta un apkopes sistēmu (ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu apliecinošs dokuments vai cita informācija, kas apliecina pārvadātāja ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu); norīkoto drošības konsultantu, ja tiek pārvadātas bīstamās kravas, vai par pārvadātāja darbinieku zināšanām bīstamo kravu pārvadāšanas drošības jautājumos, ja pārvadātājs veic operācijas ar bīstamām kravām; attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūras posmā izmantojamā ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām un piemērotību attiecīgajiem sliežu ceļiem; pārvadātāja darbinieku zināšanām attiecībā uz Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, kā arī attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un tās īpatnībām; pārvadātāja rīcību avārijas gadījumos, ievērojot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikto rīcības kārtību; ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību kravas grupai, pārvadājuma ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūras posmā; tehnoloģiskajiem procesiem, darbības principiem un procedūrām, kas var ietekmēt dzelzceļa satiksmes drošību; pārvadājumu drošības uzraudzību; pārvadātāja struktūru (norāda ritošā sastāva ekspluatācijas, remonta un apkopes struktūrvienības, amatu nosaukumus un pamatpienākumus); sadarbību ar citu pārvadātāju (vilces ritošā sastāva, personāla un tehnoloģisko procesu izmantošana), ja tāda ir; neregulāro pasažieru vilcienu norīkošanas kārtību, ja tāda ir nepieciešama.
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata pārvadātāja iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja konstatē, ka drošības sertifikāta saņemšanai iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām vai tajos minētās ziņas ir nepilnīgas vai neprecīzas, pieprasa pārvadātājam papildu informāciju, norādot tās iesniegšanas termiņu.
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piecu darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas iesniedz tos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, izņemot gadījumu, ja iesnieguma iesniedzējs ir arī attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izskata iesniegumu un 14 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas sniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā atzinumu un priekšlikumus par drošības sertifikāta derīguma termiņu.
Lēmumu par drošības sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu izsniegt sertifikātu, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu (izņemot gadījumu, ja iesnieguma iesniedzējs ir arī attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs), Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem piecu darbdienu laikā no atzinuma saņemšanas dienas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumos Nr.433 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību””.
Grozījumi noteikumos paredz samazināt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksu brētliņām Baltijas jūrā no Ls 1,20 uz Ls 0,75 par vienu tonnu.
Saskaņā ar noteikumiem maksa par makšķerēšanas gada karti noteikta Ls 3,00, par makšķerēšanas īstermiņa karti (trim mēnešiem) – Ls 1,00 un makšķerēšanas īstermiņa karti (trim mēnešiem) makšķerēšanas vietā – Ls 2,00. Noteikumos paredzēts mainīt makšķerēšanas gada un īstermiņa karšu cenas.
Palielinot maksu par makšķerēšanas gada karti no Ls 3,00 uz Ls 5,00, maksu par makšķerēšanas īstermiņa karti (trim mēnešiem) paredzēts mainīt no Ls 1,00 uz Ls 2,00 un par makšķerēšanas īstermiņa karti (trim mēnešiem) makšķerēšanas vietā no – Ls 2,00 uz Ls 3,00.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei”.
Noteikumi nosaka mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas kārtību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija mērķdotāciju piešķir saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto kopējo mērķdotācijas apjomu. Mērķdotāciju piešķir teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādei.
Mērķdotācijas piešķiršanai ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu izveido Mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas komisiju un apstiprina tās nolikumu. Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.
Komisija mērķdotāciju var piešķirt: plānošanas reģiona attīstības padomei; rajona padomei; vietējai pašvaldībai.
Mērķdotāciju piešķir līdz 75% no kopējām teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādes izmaksām, bet ne vairāk par: 15 000 latiem – plānošanas reģiona, rajona un republikas pilsētas teritorijas plānojumam; 12 000 latiem – pilsētas un novada teritorijas plānojumam; 7000 latiem – pagasta teritorijas plānojumā; 4000 latiem – grozījumiem rajona plānojumā, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, ja to nepieciešamību nosaka Eiropas Savienības regula, likums vai Ministru kabineta noteikumi.
Papildu mērķdotāciju 1000 latu apmērā teritorijas plānojumu vai to grozījumu izstrādei piešķir tām pašvaldībām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” nepieciešams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.
Plānošanas reģiona attīstības padome, rajona padome vai vietējā pašvaldība pēc lēmuma pieņemšanas par plānojuma izstrādes sākšanu iesniedz ministrijai pieteikumu mērķdotācijas saņemšanai. Ministrija izvērtē pieteikumu atbilstību šiem noteikumiem un: nodod izskatīšanai komisijai, ja tas atbilst šo noteikumu prasībām; nosūta mērķdotācijas pieprasītājam motivētu atzinumu par pieteikuma neatbilstību šiem noteikumiem. Komisija izskata mērķdotācijas pieprasītāja pieteikumu un lemj par mērķdotācijas piešķiršanu vai atteikumu. Komisijas lēmums stājas spēkā, kad to apstiprina ministrs. Ministrija divu nedēļu laikā pēc lēmuma par mērķdotācijas piešķiršanu apstiprināšanas nosūta to mērķdotācijas saņēmējam un Valsts kasei, kas izmaksā avansa maksājumu 50% apmērā no piešķirtās mērķdotācijas, ņemot vērā apstiprinātās finansēšanas plānā noteiktās summas.
Mērķdotācijas saņēmējs mērķdotāciju apgūst 18 mēnešu laikā no komisijas lēmuma spēkā stāšanās brīža. Mērķdotācijas saņēmējs mērķdotācijas daļu, kura vēl nav izmaksāta, sedz no saviem finanšu līdzekļiem.
Priekšroka mērķdotācijas saņemšanai ir: to pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādei, kuras mērķdotāciju nav saņēmušas; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei; administratīvi teritoriālās reformas procesā apvienoto vietējo pašvaldību (novadu) teritorijas plānojumu izstrādei; to pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādei, kurās vairāk nekā 30% no pašvaldības teritorijas aizņem ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments