Oficiālajās vakariņās par godu Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili un Sandrai Rēlofsas kundzei 2004.gada 13.oktobrī

Vakar Rīgas pilī: Sandra Elizabete Rēlofsa, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Godātais prezidenta kungs! Cienītā Sandra Rēlofsas kundze! Ekselences! Godātās dāmas un kungi! Man ir patiess prieks sveikt jūs Rīgā!
Jūsu vizīti Latvijā uztveram kā apliecinājumu draudzīgajām saiknēm un iedibinātajai savstarpējai sapratnei, kas izveidojusies starp mūsu valstīm vairāk nekā desmit gadu laikā kopš brīvās Latvijas un brīvās Gruzijas savstarpējo attiecību nodibināšanas.
Šī ir pirmā tik augsta līmeņa vizīte Latvijas un Gruzijas attiecību vēsturē, bet es nekļūdīšos, ja teikšu, ka tā ir balstīta uz drošiem pamatiem, ko stiprinājusi cieša sadarbība starp abu valstu parlamentiem, valdībām un citām institūcijām visu šo gadu garumā.
Latviju un Gruziju – divas tik ļoti dažādas un ģeogrāfiski liela attāluma šķirtas valstis – šodien ir tuvinājusi vienāda pasaules uztvere, līdzīgas vērtības. Arī uzdevumi, kas jārisina nākotnē, ir vieni un tie paši. Vēl nesenā mūsu valstu vēsturē ir bijuši līdzīgi likteņi un pārbaudījumi, kuriem cauri gājušas abas tautas. Valstu izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcija ne vienmēr tām sniegusi labklājību un pārliecību par drošību to tautām.
Abas valstis ir ietekmējuši vieni un tie paši vēstures vēji – 1918. gads atnesa neatkarību gan Gruzijai, gan Latvijai. Diemžēl Gruzijai tie bija neilgi trīs gadi. Ilgs nebija arī Latvijas brīvības mūžs. Totalitārais režīms darīja visu, lai iznīdētu tautu gaišākos prātus – Gruzijai smagā atmiņā ir 1924. un 1936.–1937. gadi, Latvijai – 1941. un 1949.gads.
Latvijā nav aizmirsta Tengiza Abuladzes filma “Grēku nožēlošana”, kas agrajos perestroikas gados uzdrošinājās runāt par trīsdesmito gadu teroru, iegūstot plašu starptautisku rezonansi.
Prezidenta kungs!
Mūsu valstis jaunajā gadu tūkstotī ir iegājušas kā demokrātiskas un brīvas valstis. Mūsu tautas beidzot pašas ir saimnieces savā zemē. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir ļoti daudz darījusi, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus – pilnvērtīgu dalību Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Manuprāt, šodienas Latvijas statuss paver vēl plašākas sadarbības iespējas arī starp mūsu valstīm.
Konsekventi virzoties uz savu stratēģisko mērķu sasniegšanu, Latvija ir panākusi starptautiski atzīstamus rezultātus demokratizācijas, pilsoniskas sabiedrības veidošanas un ekonomisko reformu jomā. Tēlaini izsakoties, reformu īstenošanas pieredze kļuvusi par vērtīgāko Latvijas eksporta preci, ko mēs esam gatavi sniegt Gruzijai un gruzīnu tautai, veidojot savu labklājības sabiedrību.
Esmu pārliecināta, ka šī vizīte ievērojami aktivizēs Latvijas un Gruzijas savstarpējās attiecības, dos tai spēcīgus attīstības impulsus. Deklarācija, ko šodien kopīgi parakstījām, skaidri iezīmē mūsu valstu turpmākās sadarbības virzienus. Latvija ir gatava stingri atbalstīt Gruziju tās eiroatlantiskās integrācijas centienu īstenošanā.
Kaut arī mūsu valstis šķir lieli attālumi, mūsu tautas saista kopēja vēlēšanās dzīvot mierā un saticībā, tiekšanās pēc draudzības un sadarbības.
Tāpēc es paceļu šo glāzi par draudzību! Par mūsu valstu savstarpējo attiecību veiksmīgu attīstību! Par augstajiem viesiem, par jums, godātais prezidenta kungs!