Ārzemju presē

Poļu “Rzeczpospolita”: “Lietuvas politiskās elites mazspēja ir panākusi, ka kārtējo reizi uzvaru gūst populistiska politiķa vadīta partija. Kā uzskata gan pašu lietuviešu, gan poļu komentētāji, radikāli pavērsieni ne ārpolitikā, ne iekšpolitikā nav gaidāmi. Iekšpolitikā priekšvēlēšanu solījumu izpildi aizkavēs trūcīgais budžets, bet ārpolitikā atklāta tuvināšanās Krievijai nav gaidāma. Attiecībās ar Krieviju drīzāk ir sagaidāma pasivitāte, ļaujot izlemt divpusējos jautājumus Krievijas kontaktos ar Briseli, kas ne vienmēr būs labvēlīgi Lietuvai.”

•

Zviedru “Upsala Nya Tidning”: “Pirms gandrīz katrām vēlēšanām ikvienā Baltijas valstī kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā izveidojas “zvaigžņu partija”. Tai raksturīgas tautiskas, lai neteiktu populistiskas, prasības un populāras personas, kurām parasti nav nekādu saistību – ne politiskas pieredzes, ne atbildības par līdzšinējo politiku.”

•

Zviedru “Svenska Dagbladet”: “Sagaidāms, ka Lietuvas jaunā valdība lūgs atļauju Eiropas Savienībai atlikt Ignalinas atomspēkstacijas slēgšanu.”

•

Franču “Le Monde”: “Nākamā tieslietu un iekšlietu komisāra itāļa Roko Butiljones paziņojumi izraisījuši satraukumu Eiropas Parlamentā, kam jau oktobra beigās jāsniedz jaunās Komisijas novērtējums. Kreisi noskaņotie deputāti pieprasījuši Barrozu atsaukt Butiljones kandidatūru no tieslietu un iekšlietu komisāra amata.”

•

Vācu “Die Welt”: “Atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm Savienībā ir izzudušas jau sen. Centrālās un Austrumeiropas valstis zina, ka Eiropas ruletes lielajiem spēlētājiem tās apiet neizdosies... Vācijas un Francijas ass tikai tad būs dzīvotspējīga, ja neuzskatīs sevi par ekskluzīvu, bet atkarībā no aktuālajām interesēm būs atvērta arī citām valstīm. Berlīnei un Parīzei jāmācās nākotnes

Eiropas politiku būvēt uz visu dalībvalstu līdzvērtības principa. Tagad spējas elastīgi veidot koalīcijas vairāk nekā jebkad agrāk kļūs par atsevišķu dalībvalstu varas potenciāla rādītāju.”

•

Franču “Le Monde”: “Poļiem, Baltijas valstu tautām, čehiem vai ungāriem vēl skaidri saglabājušās atmiņā vīzijas no nesenās PSRS kundzības. Jebkurš atgādinājums par pagātni šīm valstīm norāda uz Krievijas vēlēšanos valdīt pār šo reģionu. Taču šāda pārāk jūtīga reakcija ir diezgan neskaidra Rietumeiropas valstīm. Putina varas nostiprināšanas mēģinājums, kurš sekoja pēc asiņainajiem notikumiem Beslanā, rietumniekos neizraisa trauksmi, viņuprāt, Krievija vēl līdz galam nav nobriedusi demokrātijai.”

•

Angļu “The Guardian”: “Vai sociālais taisnīgums ir iespējams pasaulē, kuru vada globālās korporatīvā biznesa intereses? Piektdien vairāk nekā 20 000 cilvēki no Eiropas un pasaules sociālajām kustībām, miera organizācijām un arodbiedrībām sanāks Londonā uz trešo Eiropas sociālo forumu, lai diskutētu par virziena maiņu. Fundamentālais jautājums ir – vai sabiedrība kalpo ekonomikai vai arī ekonomikai būtu jākalpo sabiedrībai?”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem