Es to uztveru kā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu

Rašids Ibrajevs, Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šodien, 14. oktobrī, Latvijas Valsts arhīvam tiek nodotas represēto un Kazahstānas soda nometnēs ieslodzīto latviešu krimināllietu kopijas, ko pēc Latvijas puses lūguma Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes laikā atdeva Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs.

– Vēstnieka kungs, Latvijas puse ļoti atzinīgi novērtējusi Kazahstānas atsaucību mūsu lūgumam izsniegt represēto latviešu krimināllietu kopijas.

– Es to uztveru kā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Tā ir niecīga daļiņa no tā, ko mēs, dzīvie, varam izdarīt staļinisma represiju upuru labā. Pirms kāda laika mēs jau nodevām Latvijai Kazahstānā ieslodzīto latviešu sarakstu. Tas prasīja lielu darbu, tāpat šo krimināllietu kopiju sagatavošana. Nesen pie mums bija ieradusies arī lietuviešu grupa, kas apmeklēja savu tautas brāļu kādreizējās ieslodzījuma vietas un atklāja tur pieminekli. Mēs šādus ieslodzīto sarakstus esam nodevuši arī poļiem. Vai gan mēs, kazahi, esam vainīgi, ka mūsu zemē ierīkoja gulaga arhipelāga nometnes?! Es neesmu sastapis nevienu cilvēku, kas kazahiem to pārmestu. Kazahi arī paši ir nesuši milzu upurus, kad staļiniešu īstenotās piespiedu kolektivizācijas laikā bada nāvē nomira miljoniem kazahu. Ja tas nebūtu noticis, mūsu tauta tagad varbūt būtu divas vai pat trīs reizes lielāka.

– Latvijā par neseno valstsvizīti dzirdētas vienīgi pozitīvas atsauksmes.

– Protams, šī bija ļoti veiksmīga un abpusēji izdevīga vizīte. Starp mūsu valstīm nav nekādu politisku domstarpību. Būtiska ir arī mūsu vēstniecības atvēršana, kaut arī ne Rīgā, bet Viļņā. Rīgā jau atvērta mūsu konsulārā nodaļa. Mūs iepriecināja arī Latvijas Valsts prezidentes paziņojums, ka vēl šogad Kazahstānā tiks atvērta Latvijas vēstniecība. Kazahstānā jau ieradies Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis. Protams, darbojas Latvijas vēstniecība Uzbekistānā, Taškentā. Taču Taškentu no Astanas šķir gandrīz divarpus tūkstoši kilometru.

– Varētu teikt, ka Latvija un Kazahstāna atrodas gandrīz līdzās, jo starp mums ir tikai viena pati valsts – Krievija.

– Protams, mūsu sakarus kavē lielais attālums un augstie tranzīta tarifi Krievijā. Mums tuvumā nav citu ostu, bet Latvija ar ostām ir bagāta. Krievija principā ar šādiem augstiem tarifiem nopelna, taču ceru, ka līdz ar mūsu valstu iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kur jau pirms vairākiem gadiem uzņemta Latvija, mums izdosies arī šo jautājumu nokārtot. Kaut gan es ceru, ka Krievijas tarifu problēmu mums izdosies atrisināt arī drīzāk, trīspusējās sarunās. Un ne tikai trīspusējās vien, jo šīs problēmas risināšanā jau iesaistās arī Lietuva un Igaunija.

– Loģiski būtu pazemināt tarifus par labu apgrozījuma pieaugumam, kas kopumā dotu lielāku peļņu.

– Protams, tāds ir arī mūsu puses viedoklis. Kaut arī tagad preču apgrozījuma apjoms pieaug. Mēs jau sūtām caur Latvijas ostām metālu, pagaidām gan nelielā apjomā, sūtām ogles un kokvilnu. Domāju, jau ar nākamo gadu sāksies labības tranzīts no Kazahstānas uz Ventspils termināli. Kad Krievijas tarifu politika tiks līdz galam saskaņota, mūsu tranzīta apjomi būtiski pieaugs. Līdz tam būs parakstītas arī visas nepieciešamās vienošanās. Viss jau virzās uz to.

– Vai, jūsuprāt, tā bija sagadīšanās, ka Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā Kazahstānā ieradās arī Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs?

– Es domāju, tā bija ļoti nozīmīga sakritība. Jautājumu par dzelzceļa tranzītu mūsu prezidents izvirzījis daudzkārt, arī sarunās ar Krievijas prezidentu Putinu. Saruna par tarifiem bija arī ar premjerministru Fradkovu. Labi, ka Krievijas premjerministrs tikās ar mūsu valdības vadītāju un arī ar Kazahstānas prezidentu tieši pēc tam, kad ar Nursultanu Nazarbajevu bija runājusi Latvijas prezidente.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv.