Zoodārza dzimšanas dienas tortē 92 svecītes

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs vakar, 14.oktobrī, svinēja 92.dzimšanas dienu. Pieredzē vieds kā sirmgalvis, kuram raibu raibais mūžs, nākotnes iecerēs dedzīgs students, kuram priekšdienās kalnus gāzt, zoodārzs nemitīgi pārveidojas. Tas arvien pārliecinošāk sevi piesaka kā vides izglītības un dabas aizsardzības iestāde, protams, pilnveidojoties arī kā atraktīvai atpūtas vietai.

Dzērvēni kopēja pavadībā pastaigājas Zooloģiskā dārza 92.dzimšanas dienas svinīgā pasākuma laikā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Retumiem mūsmājās patīk

Zoodārza kolekcijā ir aptuveni 480 sugu 3000 dzīvnieki (neskaitot bezmugurkaulniekus). Mūsdienās viens no svarīgākajiem zoodārza mērķiem ir savvaļā reto un apdraudēto sugu turēšana, vairošana un izpēte. Mūsu zooloģiskais dārzs ir iesaistījies vairāku desmitu apdraudētu sugu Eiropas programmās un Eiropas ciltsgrāmatu darbā. Aptuveni 80 no eksponētajām dzīvnieku sugām ir ierakstītas Pasaules Sarkanajā grāmatā.
Viens no lielākajiem (burtiskā nozīmē) panākumiem ir pasaul-slavenais kiangu ganāmpulks. Latvija un zoodārza sarūpētie dzīves apstākļi šai retajai kulanu pasugai tik ļoti gājusi pie sirds, ka tagad mūsu valstī ir lielākais nebrīvē turētais ganāmpulks pasaulē. Retie dzīvnieki, kuru skaits ārpus dzimtajām vietām Ziemeļķīnā un Tibetā citos pasau-les zoodārzos kopumā ir nepilns simts, raduši mājvietu zoodārza ārpilsētas bāzē “Cīruļi”.
Taču tās nav vienīgās retās sugas, kuru saglabāšanā savu artavu iegulda zoodārzs. Japānas dzērves, kuras nebrīvē reti kur vairojas, Rīgā gan par pēcnācējiem rūpējas, turklāt pašas arī cāļus audzina, nevis atstāj kopēju rūpēm. Jaunā dzērvju paaudze aizceļojusi uz Dienvidāfriku.
Pavisam zoodārzā vairojas aptuveni pusotrs simts sugu, no kurām daudzas iekļautas reto un īpaši aizsargājamo sarakstā. Ar ko lepoties ir. Piemēram, smilšu krupju pāris sasparojās radīt pēcnācējus, kas ir unikāls notikums arī ārpus Latvijas robežām.

Zoodārzs skolotāja lomā

Surikati savas atraktivitātes dēļ vienmēr ir zoodārza apmeklētāju uzmanības lokā. Kustīgie dzīvnieki ir arī ļoti runīgi – murmina gluži kā cilvēks. Bieži izmanto arī citādas skaņas - gan brīdināšanai, gan “sarunām”. Savvaļā dzīvnieciņiem raksturīgs bagātīgs iebaidīšanas darbību klāsts - saslien stāvus apmatojumu, izstiepj kājas, izliec muguru, paceļ asti, galvu nedaudz noliec un tad tuvojas ienaidniekam. Šo izrādi pavada skaņas. Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ražīgi rosoties vides izglītības laukā, zoodārzs ne tikai aicina skolēnus pie sevis, bet arī pats dodas tautā. “Šogad vien esam bijuši aptuveni astoņdesmit skolās,” teic Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza runasvīrs Ingmārs Līdaka. Ar “esam” domāti arī dzīvnieki. Sadarbība ar skolām vēršas plašumā.
Savukārt pašā zoodārzā, kopš iekārtots nodarbībām piemērots mācību centrs, arvien vairāk interesentu izmanto piedāvātās daudzpusīgās iespējas apvienot mācību programmas apguvi ar visiem tik tīkamo dzīvnieku apskati. Kā teic I.Līdaka, arvien biežāk skolotāji izvēlas nevis haotisku zvēriņu atrādīšanu ikgadējā “skrējienā pa zvērudārzu”, bet gan tematiskas ekskursijas gida vadībā vai mācību nodarbības par konkrētu tēmu. Tās ir bērniem interesantas, jo nodarbībās harmoniski apvienota dzīvnieku vērošana un videomateriāli, darbošanās ar derivātiem un uzdevumu lapām.
Jautāts, vai lauku bērni arī tiek pie piedāvātajiem mācību labumiem, I.Līdaka uzsver: “Skolas no reģioniem pat vairāk izmanto piedāvātās iespējas. Tās grib, lai apmeklējums būtu mērķtiecīgs un pilnvērtīgs. Ja bērni mērojuši tālo ceļu uz Rīgu, skola vēlas, lai klase “paņemtu” visu, ko varam piedāvāt. Ir pat skolas, piemēram, Preiļos, kas organizē vairāku dienu braucienu, lai skolēni apgūtu maksimāli daudzveidīgāku mācību programmu.”
Padomāts arī par tiem apmeklētājiem, kuri speciāli nemeklē jaunas zināšanas vai interesantu informāciju par dzīvnieku. Informatīvie stendi ir kā magnēts, un tur, pat negribot, zoodārza apmeklētāji, mazi un lieli, izlasa interesantus faktus no dzīvnieku pasaules. “Šogad esam uzstādījuši ap 50 jaunus informatīvos stendus,” teic Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs. “Cilvēkiem taču interesanti uzzināt, ka, piemēram, tapirs ir zirga, nevis cūkas radinieks.”
Zoodārzs vides izglītības tautā nesēja un dabas sargātāja lomu uzņemas arvien pārliecinošāk, tādēļ interesanti uzzināt, kāds ir atbalsts pašam zoodārzam, piemēram, lai tas varētu īstenot ziloņmājas būvniecības ieceres. “Veicas labāk, nekā cerēts. Ziloņmājas tehniskā projekta izstrādei valdība budžeta grozījumos naudu paredzējusi. Nākamā gada septembrī projektam jābūt gatavam, un aiznākamā gada sākumā būsim gatavi celt,” teic I.Līdaka.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv