Statistika – tik komplicētā, vajadzīgā un viegli pieejamā

Marģers Skujenieks tiek uzskatīts par Latvijas statistikas aizsācēju Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Cik Latvijā ir govju, cik mājsaimniecību? Kāda ir vidējā darba samaksa, kādi ir vidējie mājsaimniecības ieņēmumi? Vai iekšzemes tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas rādītāji pēdējo trīs gadu laikā uzrāda strauju kāpumu?
Kā izrādās, to ir iespējams uzzināt ļoti vienkārši. Vai nu pavadot laiku pie datora un pašam caurlūkojot Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapu, vai izdarot pasūtījumu minētajai iestādei. “Mūsu rīcībā ir statistiskā informācija par gandrīz visiem sociāl–ekonomiskajiem procesiem Latvijā, lai gan reāli no visiem un par visu savākt ziņas nav iespējams. Tas arī nav vajadzīgs. Pietiek zināt par noteiktu respondentu loku, lai ar matemātiskām metodēm vispārinātu pret visu izlases kopu,” apgalvo CSP priekšnieces vietnieks Kaspars Misāns.

Kas, kur un kā vāc statistiku

Ar ziņu vācēja darbu pirms pāris gadiem saskārās katrs Latvijas iedzīvotājs, tiekoties ar tautas skaitītāju un atbildot uz virkni jautājumu. Taču nākamā tautas skaitīšana šādā izpildījumā diezin vai notiks. Tā pamatosies uz dažādu reģistru bāzes un citiem datiem, tos kompilējot. Tas gan nenozīmē, ka datori vai reģistru ziņas spēs pilnībā aizstāt cilvēku darbu. Iedzīvotāju sociālā stāvokļa, nodarbinātības statistika nav izveidojama bez intervētāja palīdzības. K.Misāns skaidro, ka kopā ar Somijas kolēģiem dažu gadu laikā īstenots projekts, kura ietvaros tiek modernizēts intervētāju dienests.
Kopumā CSP nodarbināti vairāk nekā 500 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir valsts ierēdņi. Mantojumā no padomju statistikas sistēmas CSP saņēma vietējo statistikas nodaļu katrā valsts rajonā. Sadarbībā ar Somijas statistiķiem īstenots rajona statistikas nodaļu reorganizācijas plāns. Izveidoti četri reģionālie datu savākšanas un apstrādes centri. Salīdzinoši piemēram, Igaunijā visas vietējās statistikas iestādes tika likvidētas jau pirms vairākiem gadiem, taču tas nav negatīvi ietekmējis statistikas datu kvalitāti vai pieejamību. Katrā rajonā, kur vietējā statistikas iestāde reorganizēta, ir izveidots CSP rajona informācijas centrs. Informācijas centros ir pieejamas visas Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotās publikācijās. Bez tam rajonos joprojām darbojas intervētāji, kas aptaujā mājsaimniecības un vāc sociālo statistiku, kā arī strādā cenu reģistratori.
No 2006.gada ir iecerēts modernizēt arī intervētāju dienestu. Lai intervētāji vairs nestaigātu pa laukiem ar aprakstītām papīra lapām, bet gan darbotos ar speciālu tehniku intervēšanas vajadzībām, skaidro K.Misāns.

Precīzi formulējiet savas informācijas vajadzības!

No šā gada 1.oktobra CSP internetā pieejamā informācija, tai skaitā datu bāze un tās lietošanas programmas, ir par brīvu. Atliek vajadzīgo izvēlēties un lejupielādēt savā datorā. CSP Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta vadītājs Uldis Ainārs stāsta, ka mēnesī CSP mājas lapu apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Bet CSP informācijas centrā, kas atrodas līdzās galvenajai iestādes ēkai Rīgā, Lāčplēša ielā 1, skolēni, studenti, ekskursanti un vienkārši ziņkārīgie bez maksas var lietot pieejamos statistikas ziņu avotus.
Runājot par CSP caur internetu pieprasīto informāciju, kā norāda U.Ainārs, ļoti svarīgi ir iespējami precīzi norādīt savu vajadzību. “Diezin vai spēsim uzminēt, ko informācijas prasītājs saprot ar jēdzieniem “koksnes imports – eksports pēdējā pusgadā”. Nākas precizēt, kas slēpjas zem vārda “koksne”. Kur beidzas koksne kā izejmateriāls un sākas mēbeles. Katrai vienībai ir savs kods,” stāsta U.Ainārs. Tomēr ir statistiskās vienības, kas CSP rīcībā nav. Piemēram, IKP rādītāji kādā X pagastā. U.Ainārs piekrīt, ka šāda informācija varbūt būtu lietderīga konkrētajam pagastam, gatavojot tā attīstības plānu. Taču tik sīkas detalizācijas kā IKP rādītāji pagasta mērogā nav CSP rīcībā.
Nākotnē, pēc CSP amatpersonu stāstītā, pieaugs elektroniskās informācijas apjomi, savukārt samazināsies poligrāfisko izdevumu skaits. “Specifisku informāciju, kam ir neliels lietotāju skaits, drukāt īpašā izdevumā ir neizdevīgi. Tuvākajā nākotnē grasāmies pārskatīt drukājamo izdevumu sarakstu. Protams, būs tradicionālie izdevumi, kas tiks saglabāti,” stāsta K.Misāns.
CSP informācijas centrā ir apskatāmi vairāk nekā 40 valstu ikgadējie statistikas krājumi – katalogi. Iespējams, ka šīs grāmatas ir Latvijā pieejamas vienā eksemplārā.

Cik daudz un par ko vāc statistiku

Statistiskā informācija tiek vākta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts statistikas likumu. Likums nosaka ziņu sniedzēja pienākumu noteiktā termiņā, pilnā apjomā un bez maksas iesniegt patiesu informāciju. Tai jābūt sagatavotai īpašā formātā, kuru noteikusi vai saskaņojusi CSP. Ikgadējā statistiskās informācijas valsts programma tiek apstiprināta Ministru kabinetā. Programmā ir noteikts statistisko rādītāju ieguves biežums un detalizācijas pakāpe. Savukārt programmas saturu nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, kas regulē konkrēto ekonomikas nozari, kā arī iekšzemes statistisko datu lietotāju intereses.
Sākotnējo statistisko informāciju no respondentiem – uzņēmumiem, organizācijām, iedzīvotājiem un to mājsaimniecībām – iegūst regulāros (gada, ceturkšņa, mēneša) un vienreizējos apsekojumos. Respondentu loka noteikšanai tiek izmantota izlases metode. CSP informācija par jaunu iestāžu, uzņēmumu izveidošanos tiek saņemta no LR Uzņēmumu reģistra un VID.
Gadu gaitā ir mainījusies datu sniedzēju attieksme, palielinoties izpratnei par statistikas lietderību un vajadzību. Kaut gan joprojām pastāv tādi uzņēmumi, kas prasības ignorē vien sev zināmu iemeslu dēļ, tomēr sadarbība ar katru gadu uzlabojas un veidojas izpratne. To veicina skaidrojumi, tiekoties vaigu vaigā, gan vienošanās ar CSP par konfidencialitātes nodrošināšanu. Proti, reizi gadā statistikas ziņu sniedzējs saņem analīzi par savu vietu nozarē darbojošos uzņēmumu vidū. Vajadzību sniegt par sevi datus pēdējā laikā veicina arī uzņēmumu vēlme pretendēt uz ES strukturālo fondu finansējumu.
Ikdienā statistiķi apstrādā tūkstošiem savākto skaitļu. Kā populārāko galaproduktu statistiķu darbam sabiedrībā pazīst datus par iekšzemes kopproduktu, inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni, ārējo tirdzniecību, kas tiek apkopoti un izplatīti preses relīzēs, ikmēneša biļetenos un citās publikācijās. Piemēram, katram Latvijas iedzīvotājam svarīgi uzzināt, kāda pagājušajā mēnesī fiksēta inflācija, bet ārvalstu uzņēmēju vidū populāri un iecienīti ir analītiski izdevumi, piemēram, “Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskais apskats”. Tas tiek gatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un dod priekšstatu par aktuālākajiem ekonomikas rādītājiem un tendencēm.
CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns skaidro, ka iestāde ik gadu apstrādā miljoniem statistisko rādītāju. Lai atvieglotu respondentiem pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, Centrālā statistikas pārvalde ir izveidojusi sistēmu e–Pārskats (pārskatu iesniegšana elektroniskā veidā). Šī sistēma nodrošina jau zināmās elektroniskā dokumenta priekšrocības, kā arī papildu ērtības, piemēram, ir pieejama iepriekšējos pārskata periodos iesniegtā informācija.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv