Latvija un Spānija – viena veseluma sastāvdaļas

Mārtiņš Perts, Latvijas Republikas vēstnieks Spānijas Karalistē, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Mārtiņš Perts Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

– Vispirms par šīs valstsvizītes nozīmīgumu.
– Jāņem vērā, ka šāda līmeņa vizīte Spānijā līdz šim ne Latvijai, ne arī kādai citai Baltijas valstij nav bijusi. Taču šie kontakti ir ļoti nozīmīgi, gan domājot par sadarbību starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem, gan starp jaunajām un vecajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Domājot tālākā perspektīvā – Spānija zināmā mērā ir arī tilts uz Latīņameriku. Šeit paveras ļoti plašas sadarbības iespējas. Arī Latvijas uzņēmēju delegācijai, kas vizītē piedalās kopā ar Ministru prezidenta biedru Ainaru Šleseru. Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš Spānijā var iepazīties ar šīs valsts pieredzi ES strukturālo fondu apgūšanā. Ļoti nozīmīgi, ka mūsu valsts delegācijā ir arī ārlietu ministrs Artis Pabriks – protams, mūsu valstīm ir daudz ko pārrunāt par sadarbību ārlietās.

– Vai un kādu iespaidu uz valstsvizīti atstāj fakts, ka Spānijā ir monarhija?

– Vispirms jau gluži ārēji – tā karaļa un karalienes rīkotajā dinejā par godu Latvijas Valsts prezidentei kungi ieradās frakās, viesi ir ar ordeņiem un citām regālijām. Taču bez šā ārējā fona ļoti būtiska ir monarha ģimenes lielā popularitāte Spānijā. Šajā valstī ir konstitucionāla monarhija. Karaliskā ģimene aktīvi piedalās sabiedriski politiskajā dzīvē, un spāņi šo faktu ļoti augstu novērtē. Šeit pat netiek runāts par to, ka konstitucionālo monarhiju varētu aizstāt ar republikas statusu.

– Šis gads Latvijas un Spānijas attiecībās ieviesis kardinālas izmaiņas – mūsu valstis tagad ir sabiedrotās ES un NATO.

– Jā, mēs tagad esam viena veseluma sastāvdaļas. Tas arī nosaka mūsu attiecību jauno kvalitāti. Agrāk starp Latviju un Spāniju notika divu suverēnu valstu sarunas, toties tagad mēs runājam kā vienas ģimenes locekļi. Protams, tas arī ienes zināmas izmaiņas šo sarunu saturā. Simboliski varētu teikt, ka šīm sarunām jābūt “Eiropas valodā”.

– Kādu jūs redzat mūsu attiecību nākotni?

– Tagad, kad Eiropas ziemeļu galā radušās trīs jaunas ES dalībvalstis, reģionālā sadarbība, neapšaubāmi, attīstīsies gan vienā, gan otrā virzienā. Un Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīte būs spēcīgs stimuls šai attīstībai. Mūsu attiecības kļūs arī aizvien daudzveidīgākas. Piemēram, zīmīgi, ka vizītē piedalās arī Rīgas Puškina liceja direktore. Šajā skolā pastiprināti tiek apgūta spāņu valoda. Arī šai skolai varētu veidoties ciešāka sadarbība ar Ganiveta institūtu Granādā. Vispār šā institūta apmeklējumam vizītes beidzamajā dienā ir liela nozīme. Vienlaikus tas ir arī simbolisks apmeklējums, jo Ganiveta dzīve bijusi saistīta arī ar Rīgu (19.gadsimta spāņu rakstnieks un diplomāts Anhels Ganivets 1898.gadā bija konsuls Rīgā – J.Ū.). Latvijas studentiem tagad paveras iespējas apgūt dažādas ES problēmas virknē Spānijas augstskolu, arī Barselonā. Jau tagad skaidri jūtams, ka kopš 1. maija mūsu sadarbība kļūst arvien intensīvāka. Protams, jāņem vērā arī lielais attālums starp Latviju un Spāniju, taču nav šaubu, ka mūsu attiecības attīstīsies visās jomās. Tiek lemts par Spānijas ārlietu ministra vizīti un arī par Viņa majestātes karaļa Huana Karlosa I atbildes vizīti Latvijā. Būtiski, ka vizītes laikā tiek parakstīts sadarbības protokols starp Latvijas un Spānijas uzņēmēju asociācijām. Tas ir pirmais solis, lai varētu rīkot biznesmeņu tikšanos un tematiskus seminārus.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv