Ziņojums par postsociālisma valstu ekonomiku

Vakar Pasaules bankas (PB) Latvijas birojs sabiedrības uzmanībai piedāvāja trešo tā dēvēto ES-8 valstu ekonomiskā stāvokļa ziņojumu (EU-8 Quarterly Economic Report). Tajā apkopota informācija par Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras nesenā pagātnē realizējušas pāreju no sociālistiskās komandekonomikas uz liberālu tirgus ekonomiku un šā gada maijā pievienojušās Eiropas Savienībai. Šajā valstu grupā ietilpst Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Pasaules bankas Viduseiropas Eiropas un Baltijas valstu galvenais ekonomists Tomass Laursens Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Ziņojumā aplūkotas jauno ES dalībvalstu tautsaimniecības attīstības tendences un problēmas, kā arī analizēti to fiskālās un nodokļu politikas aspekti un problēmas. Kā zināms, vairāku “veco” ES dalībvalstu valdības izrāda satraukumu par zemajām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm ES-8 valstīs. Pasaules bankas speciālisti norāda: kaut gan ES ietvaros veikta nodokļu likmju saskaņošana, tomēr jāņem vērā tā dēvēto efektīvo likmju būtiskā atšķirība no likumdošanā noteiktajām likmēm. Ziņojuma autori vispusīgi izpētījuši zemo nodokļu lomu ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un secinājuši, ka investīciju veicināšanā lielāka nozīme tomēr ir zemākām ražošanas izmaksām.
Bažas izraisa Pasaules bankas ekspertu viedoklis attiecībā uz inflācijas līmeni vairākās aplūkotajās valstīs, arī Latvijā. Šā gada augustā un septembrī inflācija mūsu valstī tuvojās 8 procentu robežai, kas, pēc ziņojuma autoru domām, var apgrūtināt un aizkavēt Latvijas iekļaušanos plānotajā Eiropas vienotās valūtas ieviešanas grafikā. Turklāt, kā atzīmēja PB Viduseiropas Eiropas un Baltijas valstu galvenais ekonomists Tomass Laursens, šā gada otrajā ceturksnī līdz 17 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) audzis arī tekošā konta deficīts. PB eksperti norāda, ka 2005.gada valsts budžeta projektā paredzētais un valdības akceptētais deficīts 2 procenti no IKP diezin vai atbilst mērķim samazināt Latvijas makroekonomisko nelīdzsvarotību.
T.Laursens gan atzīmēja, ka inflācijas līmenis vairumā jauno ES dalībvalstu pamazām sāk kristies, tāpēc ir pamats gaidīt tā pazemināšanos arī Latvijā. Kā norādīja T.Laursens, piemēram, augstās degvielas cenas, visticamāk, kritīsies – pasaules degvielas tirgus pieredze liecina, ka cenu kāpumiem vienmēr seko to likumsakarīga atgriešanās pieprasījumam un piedāvājumam atbilstošajā līmenī. Kā zināms, degvielas cenas jūtami ietekmē ražošanas izmaksas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv