• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļai - 80!. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2004., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95197

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts Mākslas muzejs iet tautās

Vēl šajā numurā

19.10.2004., Nr. 165

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļai – 80!

KERAMIKA2.PNG (109333 bytes)
Jevgēnijas Loginovas darbs izstādē “Gaišie astoņdesmit” Pēterbaznīcā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šogad Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas nodaļa atzīmē 80.gadskārtu. 1924.gadā, apzinoties dekoratīvo mākslu nozīmi kopējā mākslas kontekstā un sekojot Eiropas valstu pieredzei, akadēmijas padome nolēma atvērt keramikas meistardarbnīcu. Par tās vadītāju kļuva profesors Rūdolfs Pelše (1880–1942), kurš darbnīcu veidoja ne tikai kā mācību iestādi, bet arī kā tehniski labi aprīkotu mākslas keramikas studijveida ražotni. Laikā no 1924. līdz 1944.gadam darbnīca piedāvāja gandrīz tūkstoti mākslas darbu gadā – no miniatūrām vāzēm līdz pat lielizmēra būvkeramikai – kamīniem, strūklakām un panno.
Astoņdesmit darbības gados Keramikas nodaļu beiguši 243 keramiķi.
Keramiku var uzskatīt par vienu no senākajiem mākslas veidiem ar īpašām lokālām tradīcijām, tā savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās. Sabiedrībai attīstoties, mainās arī keramikas kā mākslas nozares nozīme. Mūsdienās keramika vairs neasociējas tikai ar māla trauku izstrādi un izveidi vien, tā ir kļuvusi par patstāvīgu mākslas nozari, kuras ietvaros, balstoties uz gadsimtu pieredzi un nacionālajām tradīcijām, notiek jaunu māksliniecisko formu un eksperimentālu tehnoloģisko risinājumu meklējumi.
Keramikas kā patstāvīga mākslas virziena attīstību iezīmē LMA Keramikas nodaļas absolventu un studentu darbu retrospektīvās izstādes. Pēterbaznīcā apskatāma mūsdienu profesionālās keramikas izstāde “Gaišie astoņdesmit”, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā – izstāde “LMA keramikas meistardarbnīca (1924–1944)”, “Stikla galerijā” – Ivetas Brences, Solvitas Bružes un Ginta Vītola personālizstādes, kā arī aplūkojami mūsdienu keramikas mākslas paraugi mākslinieku darbnīcā “Artelis” un Porcelāna muzejā.
Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11) izstādē “Gaišie astoņdesmit – mūsdienu porcelāns” deviņpadsmit mūsdienu mākslinieku darbi ar saviem radošajiem meklējumiem keramikā ir pierādījuši, ka keramika ne vienmēr ir dekoratīvs priekšmets, kas izmantojams praktiski, bet tā var arī būt gaumīgs interjera elements.
Pēterbaznīcā izstādē “Gaišie astoņdesmit” aplūkojami akadēmijas beidzēju keramiķu darbi, kas tapuši laikā no 1960.gada līdz mūsdienām. Izstādē piedalās vairāk nekā 60 mākslinieku.
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā izstādītie 130 darbi ar vienojošo motīvu “LMA keramikas meistardarbnīca (1924–1944)” piedāvā apjaust latviešu keramikas augsto līmeni starpkaru posmā, kad visā pasaulē mākslas un modes procesus noteica Parīzē radītā māksla. Ekspozīcijā apskatāmi Art Deco stilā darinātas vāzes, kausi, dekoratīvie šķīvji un servīzes.
Saistībā ar LMA Keramikas nodaļas jubileju izdevniecība “Neputns” laidusi klajā Rūtas Rinkas sastādīto “Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas meistardarbnīca (1924–1944)” darbu zinātnisko katalogu, kurā apkopota līdz šim nepublicēta informācija par keramikas attīstību periodā starp diviem pasaules kariem. Katalogā atrodams plašs keramikas darbu klāsts, kā arī pirms tam nepublicētas dokumentālas fotogrāfijas. Katalogs ir lietojams arī kā praktisks enciklopēdisku uzziņu krājums.

Raivis Spalvēns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!