Latvijas un Gruzijas kopīgais paziņojums par Eiropas nākotni un savstarpējo sadarbību

Parakstījuši Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Gruzijas Republikas prezidents Mihails Saakašvili

Rīgas pilī 2004.gada 13.oktobrī

Mēs, Latvijas Republikas un Gruzijas prezidenti, tikāmies Rīgā 2004.gada 13. oktobrī un apspriedām plašu starptautiskas, reģionālas un divpusējas nozīmes jautājumu loku. Sarunu gaitā mēs atklājām būtisku mūsu viedokļu sakritību jautājumos, kas skar starptautisko drošību, eiroatlantisko struktūru nākotni, globālo ekonomiku un Eiropas integrācijas procesus.
Mēs izsakām atzinību augstajam sadarbības līmenim, kāds ir sasniegts Eiroatlantiskajā partnerības padomē, Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Eiropas Padomē un citās starptautiskajās organizācijās un reģionālajos forumos.
Tā kā Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, mēs pievērsām īpašu uzmanību no tā izrietošajām papildu iespējām attīstīt plašāku Latvijas un Gruzijas sadarbību.
Mēs esam vienisprātis, ka teritoriāli integrēta, droša un strauji attīstošās Gruzija ir pilntiesīga dalībniece Eiropas integrācijas procesos. Mēs uzsveram, ka visus konfliktus Dienvidkaukāza reģionā ir jārisina mierīgā ceļā, visām iesaistītajām pusēm pilnībā sadarbojoties.
Mēs vienojāmies uzskatā, ka gan Gruzija, gan Latvija, neraugoties uz to, kādās institūcijās tās šajā brīdī ir iesaistījušās, ir neatņemama plašākas eiroatlantiskās sabiedrības daļa, kuru vieno kopīgas vērtības – paļāvība uz demokrātiju, cilvēktiesībām un pilsoniskajām brīvībām, atvērtu un brīvu ekonomiku un drošu Eiropu, kas arvien lielākā mērā kļūst par devēju globālajā drošībā un ekonomiskajos izaicinājumos. Mēs esam vienojušies strādāt kopā, lai tuvinātu šos mērķus un koordinētu mūsu praktiskos soļus ceļā uz tiem.
Mēs uzskatām, ka galvenais priekšnoteikums ceļā uz stabilu un pārticīgu Eiropu ar Eiropas Savienību kā tās centrālo institūciju ir Eiropas spēja būt konkurētspējīgai, drošai un atvērtai ciešām attiecībām ar ikvienu, ko vada tie paši mērķi, īpaši ar tiem, kas vēlas un spēj uzsākt ar šiem mērķiem saistītās reformas un uzņemties atbildību.
Mēs uzskatām, ka NATO Atvērto durvju politika saglabā savu nozīmi drošības un stabilitātes zonas saglabāšanā, jo tā ir neatņemama visas eiroatlantiskās drošības arhitektūras sastāvdaļa.
Mēs īpaši esam vienojušies par šādiem soļiem, kas īstenojami tuvākajā nākotnē:
– mēs turpināsim aktīvi sadarboties eiroatlantiskās Partnerības padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvarā;
– Latvija apstiprina savu gatavību atbalstīt un sekmēt Gruzijas centienus attīstīt ciešākas partnerattiecības ar Eiropas un eiroatlantiskajām struktūrām, īpaši partnerattiecības starp Gruziju un Eiropas Savienību un Gruzijas centienus izveidot ciešas saites ar NATO;
– Latvija un Gruzija strādās kopīgi, lai sekmētu aktivitātes, kas virzītas uz pilnīgu iespēju izmantošanu, kas Gruzijai paveras Eiropas Kaimiņattiecību politikas ietvarā.
Ņemot vērā pieredzi, ko Latvijas Republika ir guvusi sava Eiropas integrācijas procesa gaitā, prezidenti aicina turpināt abu valstu sadarbību ar mērķi:
– stiprināt Gruzijas institucionālo struktūru, attīstot kapacitāti, t.i., dalīties pieredzē par reformu procesu un valsts amatpersonu apmācību Eiropas jautājumos,
– pilnībā izmantot starp ES un Gruziju pastāvošo likumdošanas bāzi;
– sekmēt Gruzijas sabiedrības informētību par Eiropas Savienību un Kaimiņattiecību politiku.
Latvija un Gruzija sadarbosies vīzu politikas, robežkontroles un migrācijas jomās.
Šī sadarbība notiks konsultāciju, koordinēšanas, kā arī tehniskās un vadības palīdzības ceļā šādās jomās:
1) informācijas apmaiņa par likumdošanu un likuma varas stiprināšanu;
2) informācijas sistēmu veidošana vīzu politikas, personu apliecinošu dokumentu un robežkontroles jautājumos;
3) personu apliecinošo dokumentu fiziskā un tehniskā drošība;
4) speciālistu apmācība iepriekš minētajās jomās.
Abas valstis sadarbosies, lai sekmīgi īstenotu NATO un Gruzijas Individuālo partneratiecību rīcības plānu.
Šī sadarbība notiks šādās jomās:
1) periodiskas kopīgas konsultācijas par eiroatlantiskās partnerības raksturu un dinamiku un dažādiem savstarpēji interesējošiem drošības jautājumiem;
2) atbalsts institucionālā ietvara stiprināšanā eiroatlantiskās integrācijas jautājumu koordinēšanai valsts līmenī;
3) konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar administratīvās kapacitātes sekmēšanu un ierēdņu un militārpersonu apmācību eiroatlantiskajai integrācijai un dalībai NATO aktivitātēs;
4) konsultācijas par nacionālās likumdošanas reformēšanu drošības un aizsardzības jomā, lai panāktu atbilstību NATO standartiem un prasībām;
5) palīdzība stratēģijas izstrādāšanā sabiedrības informēšanai par jautājumiem, kas skar starptautisko drošību un NATO, kā arī par tiesībām, atbildību un pienākumiem, kas izriet no dalības NATO;
6) sadarbības veicināšana starp attiecīgu nozaru nevalstiskajām organizācijām.
Abas puses sadarbosies minētajās jomās ar šādiem līdzekļiem un metodēm:
1) informācijas un pieredzes apmaiņa un abu pušu sadarbības veicināšana Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jomā;
2) kopīgu pasākumu organizēšana: sanāksmes, konferences, apaļie galdi un citi forumi ar abu valstu speciālistu un amatpersonu piedalīšanos;
3) apmācības un štažēšanās iespēju piedāvāšana otrai pusei, lai sekmētu izpratni par Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumiem un vienas puses speciālistu dalības veicināšana otras puses organizētos starptautiskos un nacionāla mēroga semināros un kursos;
4) sadraudzības mehānismu iespēju izpēte;
5) speciālistu apmaiņa savstarpēji interesējošās jomās abu pušu pieejamo resursu robežās.
Abas valstis apsvērs iespēju izstrādāt detalizētus rīcības plānus konkrētās šajā Paziņojumā minētajās jomās.