Spānijas karaļa un karalienes sniegtajās vakariņās Madridē 2004.gada 18.oktobrī

Jūsu majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks šajās dienās uzturēties valstsvizītē jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē un īpašs pagodinājums būt pirmajai Latvijas valsts prezidentei Latvijas un Spānijas attiecību vēsturē, kas ierodas valstsvizītē Spānijā. Man ir īpašs prieks par šo iespēju atkal tikties ar Jūsu majestātēm, ar gandarījumu atminoties mūsu tikšanos 2001.gada oktobrī konferencē par demokrātisko pārveidi un konsolidāciju.
Es vēlētos savā, mana dzīvesbiedra un visas latviešu delegācijas vārdā pateikties par laipno uzņemšanu. Ar nepacietību gaidu iespēju atbildēt uz jūsu viesmīlību, sveicot Jūsu majestātes vizītē Latvijā.
Jūsu majestātes!
2004.gadā tika īstenoti Latvijas mērķi, ko tā bija izvirzījusi sev jau kopš neatkarības atjaunošanas pašiem pirmsākumiem: Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO pilntiesīgu dalībvalsti. Mēs uzlūkojam šo notikumu kā sengaidītu un pelnītu atgriešanos savā likumīgajā vietā Eiropas ģimenē. Latvijas ceļā uz šo svarīgo ārpolitikas mērķu sasniegšanu allaž esam izjutuši stingru Spānijas atbalstu. Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai paustu patiesi izjustu un sirsnīgu Latvijas pateicību Spānijai.
Savā jaunajā sabiedroto un partnervalstu statusā Latvija un Spānija līdz ar pārējām Eiropas valstīm kopīgi saskaras ar jauniem izaicinājumiem, ko sniedz situācija pasaulē un mūsu kopējais Eiropas projekts.
Mūsdienās par vienu no galvenajiem draudiem starptautiskās sabiedrības mieram un pasaules drošībai kļuvis terorisms. Latvijas sabiedrība sāpīgi izjuta īpaši šausminošo traģēdiju, ko teroristu noziegumi nesa Spānijai šā gada martā. Es vēlētos vēlreiz šeit apliecināt gan Latvijas dziļu līdzjūtību, gan absolūtu solidaritāti Spānijai. Cīņā pret starptautisko terorismu nepieciešamas jaunas iniciatīvas un arvien efektīvāki pretlīdzekļi, tādēļ Latvija dara visu, kas ir tās spēkos, lai atbalstītu ciešāku sadarbību terorisma apkarošanā Eiropas Savienības un globālā līmenī.
Jūsu majestātes!
Esmu gandarīta, ka par pirmo lielo un patiesi svarīgo paplašinātās Eiropas Savienības kopīgo projektu kļuva konstitucionālā līguma izstrādāšana un apstiprināšana. Konstitucionālais līgums apvieno vienā saistošā dokumentā atbildes uz jautājumiem par to, kādai vajadzētu izskatīties paplašinātajai Eiropas Savienībai, kā tā var efektīvāk funkcionēt savā paplašinātajā sastāvā un kā vienoties par politiski ļoti svarīgiem jautājumiem. Tā izstrādāšana ir svarīgs signāls mūsu pilsoņiem un starptautiskajai sabiedrībai. Konstitucionālais līgums dos impulsu tālākai Eiropas Savienības sniegto iespēju izmantošanai, dos iespēju Eiropas Savienībai kļūt vēl efektīvākai savā rīcībā un kopējo lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi palielinot savu lomu pasaulē. Latvija cer, ka konstitucionālais līgums veiksmīgi tiks ratificēts dalībvalstīs un stāsies spēkā ieplānotajos termiņos. Ceram, ka Spānija kā pirmā referenduma rīkotāja ievadīs šo procesu pozitīvā un labvēlīgā gultnē.
Jau tuvākajā laikā Eiropas Savienībai nāksies saskarties ar jauniem izaicinājumiem ārpolitikā, iekšlietu un tieslietu jautājumos, Lisabonas mērķu īstenošanā. Būtiski, lai šos izaicinājumus Eiropas Savienības dalībvalstis pārvarētu kopā.
Līdz ar paplašināšanos Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunas robežas un arī jaunus kaimiņus. Ir svarīgi domāt ne tikai par Eiropas Savienības, bet par visas Eiropas nākotni. Mēs vēlamies, lai mums kaimiņos būtu pārtikušas, stabilas un demokrātiskas valstis. Latvija ir gatava un uzskata par vienu no svarīgākajām prioritātēm sniegt savu ieguldījumu šīs nepieciešamības īstenošanai, lai nodotu tālāk savu veiksmīgo pieredzi demokratizācijā un pārejā uz tirgus ekonomiku.
Jūsu majestātes!
Attiecības starp Latviju un Spāniju allaž bijušas labas un draudzīgas kopš to pirmsākumiem un laika gaitā tikai kļuvušas tuvākas un abpusēji nozīmīgākas. Spānija atzina Latvijas neatkarību 1921.gada 9.aprīlī, kopš 1931.gada Spānijai bija vēstniecība Rīgā. Mēs esam gandarīti, ka šogad Spānijas vēstniecība atkal ir atgriezusies Latvijas galvaspilsētā. Latvija vienmēr atcerēsies, ka Spānija bija viena no tām valstīm, kuras atteicās atzīt par likumīgu Latvijas okupāciju.
Kopš Spānija 1991.gada 27.augustā reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un kopš 1991.gada 9.oktobra, kad tika atjaunotas valstu diplomātiskās attiecības, kontakti starp abām valstīm veidojušies draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē. Ne tikai ciešāks politiskais dialogs, bet arī ekonomiskās sadarbības perspektīvas, tūrisma joma, sakari, kas sākti aizsardzības jomā un starp iekšlietu dienestiem, ar cerībām ļauj uzlūkot divpusējo attiecību attīstību.
Īpaši vēlētos pieminēt Latvijas un Spānijas kontaktus kultūras un izglītības jomā. Latviešus allaž fascinējusi spāņu kultūra tās dažādajos aspektos. Latvijas ļaudis pazīst un mīl M.Servantesa radītos tēlus, Latvijas teātros iestudētas Kalderona, Lope de Vegas, Federiko Garsijas Lorkas lugas. Savukārt flamenko kultūru Latvijā popularizējusi dejotāja Marta Alberinga un ģitārists Andris Kārkliņš, pazīstams arī kā Andrés el Letón. Pagājušā gadsimta 30.gados, pateicoties Konstantīna Raudives aizrautīgajai interesei par Spānijas kultūru, Latvijas ideju vēsturē uz palikšanu ienāca tādu spāņu intelektuāļu kā Hosē Ortega i Gaseta un Migela de Unamuno vārdi. Latvijā tiek glabāta arī filozofa un rakstnieka Anhela Ganiveta piemiņa, kura dzīves pēdējie mēneši pagāja Rīgā.
Arī šodien Latvijā ir arvien vairāk vēlmes iepazīt spāņu kultūru, apgūt spāņu valodu, kas tiek pasniegta gan skolās, gan augstskolās. Tas ir plašs sadarbības lauks, kas savstarpēji bagātina abas tautas. Spānijas kultūra un valoda ir mīļi gaidīta un laipni aicināta uz biežāku viesošanos un palikšanu Latvijā.
Uzsaucu šo tostu Jums, Jūsu majestātes, par spāņu un latviešu tautu labklājību, par Spānijas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību kā ieinteresētiem partneriem un uzticamiem sabiedrotajiem!