Par tiesu darbu Latvijā

Tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas preses konferencē aizvakar, 2. augustā

Kaut arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir likumā nostiprinātas tiesības uz viņa lietas vai prasības savlaicīgu izskatīšanu tiesā, tā joprojām ir Latvijas tiesām nepārvarama problēma. Tā, informējot žurnālistus par Latvijas tiesu darbu šī gada pirmajā pusē, trešdien, 2. augustā, atzina tieslietu ministre Ingrīda Labucka.

Skatāmo lietu skaitam joprojām augot, būtiski nav palielinājies nedz tiesnešu skaits, nedz to darbam piemērotu telpu platība. Piemēram, atceļot likumu par dzīvojamo telpu īri un paredzot, ka līdz ar to Latvijas tiesas pārplūdinās strīdi par izlikšanu no dzīvojamās platības, jaunu tiesneša štata vietu izveidošanai esot solīti vairāk nekā divi miljoni latu. Taču, kā atzina I. Labucka, Latvijas tiesu sistēma tos joprojām nav saņēmusi. Un tieši prasības par izlikšanu no dzīvojamās platības, tūlīt aiz mantojuma strīdiem, veido otru lielāko lietu kategoriju Latvijas tiesās arī šajā pusgadā. Kopumā rajonu un pilsētu tiesās reģistrēti 4700 šādu lietu pieteikumi. Lielākā daļa no tiem - 2648 - reģistrēti Rīgas pilsētas tiesās.

Joprojām lielā skaitā ir arī prasības par laulības šķiršanu, zaudējumu piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu bērniem (skat. tabulas).

Savukārt lielākais krimināllietu īpatsvars 2000. gada pirmajā pusē tradicionāli ir apsūdzībām par zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā. Kā atzina ministre, nepatīkami strauji pēdējā laikā audzis tiesās izskatāmo krimināllietu skaits, kas saistītas ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Savukārt Latvijas apgabaltiesās izskatāmo krimināllietu vidū bīstami izvirzījušās lietas, kas saistītas ar narkotiskajām un psihotropajām vielām, - sešu mēnešu laikā reģistrētas 129 šādas lietas.

Kā atzina tieslietu ministre, augošā statistika liecina par akūtu sabiedrības problēmu, kuras nopietnību un sekas nākotnē, iespējams, aizvien vēl daudzi neapzinās. Lai veicinātu vienotu Iekšlietu ministrijas darbinieku, prokuratūras un tiesu sistēmas darbību narkotiku izplatības ierobežošanā, kā arī sekmētu vienotu izpratni par šīs kategorijas lietām, jau drīzumā Tieslietu ministrija iecerējusi organizēt šai tēmai veltītu semināru.

Apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās izskatāmo lietu vidū izvirzījusies salīdzinoši jauna krimināllietu kategorija - apsūdzība krāpšanā un apdrošināšanas krāpšanā. Kopumā Latvijas apgabaltiesās reģistrētas 46 šādas krimināllietas.

Kā Latvijas tiesu darba šā gada pirmās puses īsajā analīzē secināja I.Labucka, vislielākais traucēklis joprojām ir bijis telpu un finansu trūkums. Visvairāk neizskatīto lietu jau tradicionāli saglabājies Rīgas pilsētas tiesās, kā arī Rīgas apgabaltiesā.

Vēl lielāks tiesu lietu skaita pieaugums gan Rīgā, gan pārējā Latvijā pēc ministres domām, sagaidāms pēc topošā Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā.

Tieši tāpēc Tieslietu ministrija uzsākusi sarunas ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūru par Rīgā, Abrenes ielā 3, esošās ēkas nodošanu Tieslietu ministrijas vai Tiesu nama aģentūras valdījumā, lai iekārtotu tur jaunas tiesu telpas. Pēc šī nama rekonstrukcijas, kurai būtu nepieciešami aptuveni 2-3 miljoni latu, Rīgas pilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesa savā rīcībā varētu iegūt līdz pat 8000 kvadrātmetru. Ja jautājums tiktu veiksmīgi atrisināts, Tieslietu ministrijai un Ministru kabinetam nevajadzētu atbrīvot pirms Otrā pasaules kara būvētās Tiesu pils telpas. Līdzšinējās diskusijas, pēc tieslietu ministres domām, bijušas neauglīgas.

I.Labucka cer, ka, iespējams, tiks rekonstruēts arī Rīgas pilsētas rajonu tiesu nams Andreja Pumpura un Antonijas ielā.

Latvijas tiesu darba veiksmīgākai tehniskajai nodrošināšanai Tieslietu ministrijā pašlaik rit darbs arī pie Tiesu aģentūras izveides.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore

Tiesās ienākušo lietu sadalījums 2000.gada pirmajā pusē, apjomīgākās kategorijas:

Latvijas apgabaltiesās ienākušo lietu sadalījums (pirmajā instancē) 2000.gada pirmajā pusē, apjomīgākās kategorijas: