Par veselības aprūpi Latvijā

Labklājības ministra Andreja Požarnova preses konferencē vakar, 3. augustā

Vakar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā notika darba seminārs, kurā tika apskatīti jautājumi par personas nodokļa (kapitācijas) modeļa ieviešanas gaitu valstī no dažādu procesā iesaistīto pušu viedokļiem. Seminārā bija aicināti piedalīties labklājības ministrs, Labklājības ministrijas, Pašvaldību savienības, Latvijas Ārstu biedrības, Ģimenes ārstu asociācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Rīgas domes Labklājības departamenta, Daugavpils pilsētas domes Veselības nodaļas, Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji un Reģionālo slimokasu direktori.

Latvijā jau vairāk nekā pusgadu Ziemeļaustrumu un Latgales apvienotajā slimokasē primārās veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti pēc jauktā personas nodokļa modeļa noteikumiem. Šis modelis nozīmē jaunu primārās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas filozofiju ar finansu principu pēc ārstam pierakstīto pacientu skaita un vecuma struktūras. Pašlaik jauno finansēšanas sistēmu ir gatavas uzsākt arī visas pārējās slimokases. Tas tiks darīts pakāpeniski.

Runājot par veselības aprūpes finansēšanas kārtību, ir noteikts, ka Ministru kabinets izdod finansēšanas noteikumus un ministrija tālāk apstiprina noteikto finansēšanas kārtību. "Tāpēc," sacīja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, "mēs uzskatījām par nepieciešamu organizēt šāda veida diskusiju, kurā tika uzklausīti ne tikai speciālisti no slimokasēm, ārstniecības iestāžu vadītāji un pārstāvji, bet arī iespējami plaša auditorija, lai izanalizētu, kā darbojas šis finansēšanas modelis. Kas ir pozitīvs tajā, kas — negatīvs? Kas apmierina, kas neapmeirina?

Jo visi jautājumi, kas ir Labklājības ministrijas kompetencē, ir sarežģīti ne tikai ar to, ka mēs varam ekonomiski izrēķināt un pamatot, ka tā tiešām ir labi un pareizi. Mums ir jārēķinās arī ar to, ka visi šie jautājumi skar ļoti plašu sabiedrības loku un tāpēc svarīgas ir gan tradīcijas, gan cilvēku ieradumi. Vai šiem cilvēkiem ir pieņemams tas, ko mēs realizējam."

Vakar seminārā piedalījās arī pakalpojumu sniedzēji, taču nepiedalījās pacientu organizāciju pārstāvji. Ministrs sacīja, ka viņu iepriecinājis Daugavpilī ļoti labi veiktais analītiskais izvērtējums. Tajā noskaidrots cilvēku noskaņojums, psiholoģiskā nostāja, tas, vai viņi pieņem vai nepieņem šo finansēšanas modeli. Kas, viņuprāt, ir pozitīvs un kas negatīvs.

"Mēs dzirdējām, kā to uztver pacienti," sacīja Andrejs Požarnovs. "Šodien izkristalizējās problēmu izklāsts, ka visi jautājumi jādala vairākās daļās. Pamatā — veselības aprūpes kopējie jautājumi, kopējie finansēšanas jautājumi, veselības aprūpes organizācijas jautājumi. Konkrēti — personas nodokļa modelis. Tātad nevar būt tā, ka visas veselības aprūpē esošās problēmas tiek norakstītas uz to, ka, lūk, neapmierina finansēšanas princips. Mums ir jāstrukturizē visi šie jautājumi, ar ko tie ir saistīti. Tāpēc analīzei jābūt ļoti pamatīgai un ļoti būtiskai. Seminārā izskanēja arī diezgan vērtīgas atziņas, kuras mēs pārvērtēsim. Manā skatījumā, šis bija interesants darba seminārs, un tādu darbu mēs turpināsim."

Pacienta vieta un loma veselības aprūpes sistēmā ir būtiska. Pacients ir uztraukts, lai viņam, saņemot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus, saglabātos komforts. Tas, kas attiecas uz gluži specifiskām naudas lietām, viņam rūp mazāk. Daugavpilī veiktā analīze liecina, ka jaunais veselības aprūpes modelis sevi ir attaisnojis. Pacienti, kas ir apmierināti ar savu ģimenes ārsta izvēli, iestājas par ģimenes ārsta institūcijas ieviešanu.Un šādu atbalstītāju ir vairāk par 60 procentiem. Problēmām ir organizatorisks raksturs. Piemēram, ne visi mediķi ir gatavi pārmaiņām. Taču liela daļa negāciju noplok. Savulaik liela opozīcija, bailes un neziņa bijusi Vidzemē. Bet pamazām situācija mainījusies. Pašlaik, šķiet, būtiskākais ir, lai pēc iespējas ātrāk visā valstī sāktu darboties šī jaunā sistēma — jauktā personas nodokļa modelis. Prakses ārsts strādā kā pašnodarbinātā persona, no ieņēmumiem viņš sedz visus izdevumus. Laikam jau neviens ārsts, kurš izveidojis savu privātpraksi, uz poliklīniku strādāt vairs neies. Un vēl ģimenes ārstiem kļūstot patstāvīgiem, pacients tikai iegūs. Uzsāktā stratēģija veselības aprūpē ir pareiza.

Kā uzskata speciālisti, jaunais modelis ir dzīvotspējīgs. Ģimenes ārstiem pienākumi ir stabilizējušies. Arī pacienti, šķiet, arvien vairāk sāk izprast primārās veselības aprūpes sistēmas būtību.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente