1990.gada 30.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sagatavosimies reģistrācijai! Deputātus, kuri nav reģistrējušies, lūdzu reģistrēties. Ieradušies 140 deputāti, varam sākt darbu. Deputāts Aleksejevs bija lūdzis vārdu, taču viņa šobrīd šeit nav, viņš nokavējis sēdi, tāpēc dosim vārdu deputātam Škaparam uzziņai par to, ko redakcijas komisija paveikusi šajā pārtraukumā.

J.Škapars: Pusdienu pārtraukumā sapulcējās ieinteresēto deputātu darba grupa un sprieda, kurus priekšlikumus, ko ierosināja galvenokārt opozīcija, varētu ietvert šajā lēmumā. Es varbūt savā interpretējumā nedaudz centīšos rezumēt šos rezultātus, bet jūs visi paņemiet lēmuma projektu un uzmanīgi tajā paskatieties. Tātad otrā panta pirmais punkts, es lasu: “Likumā noteiktajā kārtībā...”

Priekšsēdētājs: Deputāti, atraujieties no interesantām sarunām ar saviem kolēģiem un laikrakstu lasīšanas.

J.Škapars: Tātad “Likumā noteiktajā kārtībā pārņemt valsts īpašumā šā lēmuma pirmajā punktā minēto izdevniecību, nodrošināt tās pārvaldīšanu”, tagad sekojiet uzmanīgi, “izlemt jautājumu par akciju sabiedrības izveidošanas iespējām.” Atkārtošu to, kas ir pierakstīts klāt: “Izlemt jautājumu par akciju sabiedrības izveidošanas iespējām.” Tas mums dotu iespēju Ministru padomei tādā vai citādā virzienā lemt par šīm akciju sabiedrībām. Būtu arī pieminēts, ka mēs pievēršam uzmanību akciju sabiedrības jautājumam, tāds ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tas ir redakcijas komisijas vienīgais priekšlikums.

J.Škapars: Es gribēju piebilst, ka gluži redakcijas komisijas priekšlikums tas nav, jo mēs pie kopsaucēja nevarējām nonākt, bet tas ir mans kā komisijas priekšsēdētāja interpretējums no sarunas, kas tur notika.

Priekšsēdētājs: Es gribētu zināt skaidri: vai šo papildinājumu mēs ņemsim par pamatpapildinājumu? Deputāts Gavrilovs lūdz vārdu par šo pašu jautājumu.

M.Gavrilovs: */Godājamie deputāti! Godājamo Prezidij!
Mums pilnīgi jāapzinās, cik svarīgs ir jautājums, kas mums ir jāizlemj, un svarīga ir ne pati izdevniecība, bet gan īpašuma princips. Jūs visi esat kursā, esat lasījuši, cik ļoti Rietumos tieši privātīpašuma princips ir sargāts kā šās sabiedrības pirmais princips. Un ar īpašumu vienmēr rīkojušies ļoti piesardzīgi, centušies izvairīties no ekspropriatoru ekspropriācijas. Tas ir precedents – tas, ko mēs patlaban darām, tāpēc arī mums jārīkojas piesardzīgi un akurāti, risinot šo jautājumu. Jo, ja mēs tomēr to risināsim tik asi, ja visa pasaule sapratīs, ka ar īpašumu mēs varam darīt visu, ko gribam, pēc garastāvokļa, tad nopietni cilvēki ar mums nekādās darīšanās neielaidīsies.
Tagad konkrēti par lēmumu. Te domas dalījās, tāpēc mēs meklējām kompromisu. Aprēķinos akciju kontrolpakete var atrasties PSKP CK rokās. Tas bija vienīgais arguments, ko es konkrēti dzirdēju: lai neiznāktu tā, ka gadījumā, ja mēs ņemsim kredītā akcionāru formu, tad akciju kontrolpakete paliks PSKP CK. Citus argumentus es nedzirdēju. Vēl bija arguments, ka neesot akcionāru likumdošanas, taču akcionāru sabiedrības jau visu gadu tiek dibinātas. Manuprāt, arī tas nav arguments. Nevar uzreiz pretendēt uz visu īpašumu, jāņem vērā, ka tur ir citu īpašnieku daļas. Šis princips tomēr ir jāaizstāv un jāpieņem otrajā redakcijas punktā, kur ņemts vērā arī tas, lai īpašums paliktu Latvijas Republikai, arī citu īpašnieku intereses. Tad pirmais punkts būs šāds: uz laikrakstu un žurnālu izdevniecības bāzes izveidot akciju sabiedrību, kuras akciju 51% ir Latvijas Republikas valsts īpašums, bet pārējie 49% tiek sadalīti citiem īpašuma subjektiem atbilstoši viņu ieguldījumiem. Tātad redakcija. Visu ekspropriēt uzreiz nevar, jāņem vērā visu īpašnieku intereses, tad tas būs kompromiss. Tad mēs sakām, ka Tautas frontes frakcija nebalsos par šiem priekšlikumiem, taču es neticu. Es griežos pie vairākuma frakcijas. Jūsu rokās ir reālā notikumu gaita, tad nu padomāsim, ņemsim vērā visu un atradīsim kompromisu. Es griežos pie jūsu saprāta. Mēs jau ielaužamies īpašuma attiecību jomā, taču tā ir jutīgākā, un šis jautājums jārisina patiesi tā, lai būtu ievērotas visu intereses, bet nevis uzreiz nogriezt un faktiski ekspropriēt visu īpašumu kopumā. Vēlreiz aicinu vairākuma frakciju padomāt, mums ir vajadzīgi kompromisi, jo vairāk pašreiz./

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, šobrīd par papildinājumiem ir divi viedokļi. Deputāta Škapara viedoklis, ka mēs iesakām lēmumā izskatīt un izveidot akciju sabiedrību. Deputātam Gavrilovam jau ir konkrēts priekšlikums par to, kāda šī akciju sabiedrība varētu būt. Kādi ir jūsu priekšlikumi?

A.Kodoliņš: Gavrilova arguments, manuprāt, nav nopietns. Var piekrist vienīgi tam, ka pret īpašumu jāattiecas ļoti uzmanīgi. Tieši tāpēc mēs ar šo lēmumu tikai atjaunojam īpašumu, kas kādreiz ir atsavināts, un ne tā, kā īpašumi tiek atsavināti, bet vienkārši pārņemts valdījumā. Mēs atņemam šim valdījumam tiesības. Tāpēc, manuprāt, procentu un īpašuma jautājums deputāta Gavrilova traktējumā nav nopietni ņemams.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka principā jūs pieļaujat iespēju, ka šie jautājumi ir jārisina valdībai. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Grūtups: Vispirms, atbildot Gavrilovam par šī īpašuma stabilitāti, jāsaka, ka, atdodot valsts īpašumā atpakaļ to, kas bija prettiesiski atsavināts, mēs gan paši sev, gan savās mājās, gan pasaulē vairojam stabilitāti. Mēs taču atzīstam to bijušo un faktiski esošo īpašumu tiesības, atdodot, legalizējot šīs tiesības. Tā ka mēs nepārkāpsim īpašuma principu. Es domāju, ka mēs stiprinām šo sabiedrības principu. Runājot par akciju sabiedrības iespēju, es domāju, ka principā izdevniecība, kuras sastāvā ir daudzas laikrakstu un žurnālu redakcijas, tātad atsevišķi kolektīvi, ir ideāla struktūra, lai veidotu akciju sabiedrību, kurā katra redakcija būtu akcionārs ar zināmu kapitālu. Es domāju, ka Škapara kunga piedāvātais formulējums ir ļoti optimāls. Mums nevajag steigties notikumiem pa priekšu. Parlaments iesaka valdībai izveidot akciju sabiedrību, un esmu pārliecināts, ka tā tas arī būs, bet šobrīd pateikt, cik procentu kontrolpaketē būs valdībai, cik konkrētām žurnālu redakcijām, tas nebūtu nopietni. Nevajadzētu tagad konkretizēt, jo mēs neesam faktiski izpētījuši atsevišķo redakciju finansiālo darbību, lai veidotu jau konkrētu struktūru. Jāaprobežojas ar formulējumu, kas pilnīgi dod iespējas veidot akciju sabiedrību, un nevienam nevajadzētu bažīties, ka kāda no redakcijām, vai tā būtu “Atmodas” redakcija vai “Sovetskaja Latvija” redakcija, būs abižota. Es domāju, ka visas redakcijas varēs pastāvēt un būt pilntiesīgi akcionāri. Un šis formulējums dod tādu iespēju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms es dodu vārdu nākamajam deputātam, informēju, ka turpmākais jautājums ir par valsts arbitrāžu. Vai cilvēki, kas saistīti ar šī jautājuma izskatīšanu, ir gatavībā?

R.Krūmiņš: Arī es atbalstu Škapara kunga priekšlikumu vai arī to sākotnējo variantu, kāds vispār bija. Taču nekādā ziņā es nepiekrītu deputāta Gavrilova priekšlikumam sekojošu apstākļu dēļ. Valsts, pareizāk teikt, kompartijas, īpašums ir radies būtībā monopola apstākļos. Monopols bieži vien ir ticis izmantots noziedzīgiem mērķiem. Tāpēc neizslēdzu iespēju, ka šīs organizācijas darbība tuvākā vai tālākā nākotnē var tikt izskatīta Nirnbergas procesam analogā procesā. Atjaunojot valsts īpašumu uz šiem līdzekļiem, mēs praktiski atjaunosim normālu stāvokli, tas ir, respektēsim valsts īpašuma tiesības.

Priekšsēdētājs: Deputāti, es ļoti lūdzu koncentrēties uz priekšlikumiem vai īsu argumentāciju.

V.Zeile: Mans priekšlikums – visiem deputātiem, kuriem rūp Latvijas Republikas intereses un Latvijas Republikas īpašums, balsot par to redakciju, kāda bija pirmajā variantā, bez šī papildinājuma. Jautājums par akciju sabiedrībām ir jautājums par pārvaldes formu. To lai lemj komisijas un Ministru padome. Augstākajai padomei kā likumdošanas orgānam piederas lemt par īpašuma maiņu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Providenko vēl grib ko teikt.

A.Providenko: */Esmu tomēr vienisprātis ar Škapara kungu par papildinājumu un ierosinu sekojošo: jautājumu par iespējām izveidot akciju sabiedrību izlemt tā, kā lika priekšā Škapara kungs. Turklāt vismaz 51% akciju visādā ziņā paliek Latvijas Republikas īpašumā, un par pārējo lems Ministru padome./

Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar, jums ir šis priekšlikums? Deputāt Aleksejev, dodiet savu priekšlikumu.

A.Aleksejevs: */Godājamie deputāti! Gribētu jums atgādināt savu runu, kurā es iesniedzu alternatīvu lēmuma projektu, es to nodevu sekretariātam. Gribētu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību, rau, kam. Uzziņā, kas mums šeit izsniegta, sacīts, ka visus jautājuma aspektus galīgi precizēt varēs pēc attiecīgo arhīvu materiālu saņemšanas. Kā es saprotu, šo arhīvu materiālu nav, un, ņemot vērā izsniegto uzziņu, galīgi izdarīt secinājumus arī nav iespējams. Tāpēc es tomēr uzskatu, ka alternatīvais lēmums jāizskata vai šā jautājuma izskatīšana jāpārceļ līdz visu nepieciešamo ziņu saņemšanai./

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet...

J.Škapars: Ja man būtu atļauts lūgt sesijas vadību tomēr balsot, jo nekādu jaunu ierosinājumu nav. Būtībā ir trīs priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, formulējiet tos precīzi, tādā kārtībā, kā mēs balsosim.

J.Škapars: Lasu pirmo priekšlikumu. Otrā panta 1.punkts: “Likumā noteiktajā kārtībā pārņemt valsts īpašumā šī lēmuma 1.punktā minēto izdevniecību, nodrošināt tās pārvaldīšanu, izlemt jautājumu par akciju sabiedrības izveidošanas iespējām.” Es gribētu vēlreiz argumentēt. Es domāju, ka mums jāiet uz kompromisu, tas tomēr ir nepieciešams kompromiss un tas ir perspektīvs. Tādēļ es aicinātu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Otrais priekšlikums ir deputāta Gavrilova ierosināts. Tas ir piedāvājums dibināt akciju sabiedrību, respektīvi, lai Latvijas Republikai būtu 51 procents akciju. Trešais ir deputātes Zeiles priekšlikums – atstāt vecajā formulējumā.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas nav priekšlikums.

J.Škapars: Tātad pēc būtības ir divi priekšlikumi. Vai vajadzētu turpināt debates? Es domāju, ka nekas jauns vairs netiks ierosināts.

Priekšsēdētājs: Visi priekšlikumi ir izteikti.
Vārdu par balsošanas procedūru lūdz deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Godājamie deputāti! Gribētu iesniegt priekšlikumu par balsošanas procedūru kopumā par projektu ar iesniegtiem labojumiem. Gribu atgādināt vēlreiz to tēzi, ko šodien nolasīja deputāts Škapars no Ministru padomes priekšsēdētāja biedra Rižkova parakstītā PSRS Ministru padomes lēmuma. Starp citu, tajā teikts, ka Iekšlietu ministrijas apakšvienībām dots norādījums uzņemties PSKP CK īpašuma apsardzību. Tieši ar tādu lēmumu bija apzīmēti bēdīgie notikumi kaimiņu Lietuvas Republikā, kad IeM spēki ar uzdevumu netika galā un PSKP CK īpašuma aizstāvēšanai bija spiesti iesaistīt armijas apakšvienības. Vēl es runāšu tālāk par procedūru. Mēs gribētu, lai tie deputāti, kas šodien nobalsos par šo lēmumu, uzņemtos atbildību par iespējamām sekām, kas varētu rasties šā lēmuma pieņemšanas rezultātā. Tāpēc deputātu grupa, šeit ir 32 paraksti, savā iesniegumā ierosina likt šo lēmumu uz nobalsošanu pēc saraksta./

J.Škapars: Es kā komisijas priekšsēdētājs tomēr gribētu atbildēt uz šo jautājumu. Es domāju, ka arī sabiedrībai der dzirdēt par jautājuma nostādni. Mēs, Augstākā padome, parlaments, strādājam pilnīgi likumīgiem līdzekļiem, tas ir, ar tiesiskiem līdzekļiem, kurus mums ir devusi vecā Konstitūcija. Ja mums draud ar karaspēka iejaukšanos, tad lai atbild nevis parlaments, bet tie, kas karaspēku gatavojas piemērot. Pirmām kārtām viņiem būs jāatbild par karaspēka piemērošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā priekšlikums ir balsot personāli, mums ir ienācis priekšlikums no citas deputātu grupas ar 22 deputātu parakstiem balsot atklāti ar kartiņām. Tā kā ir personālā balsošana, tad mums ir jāpiekrīt. Par lēmumu pašu mēs jau nobalsojām. Es nezinu, vai par labojumu mums ir vērts balsot personāli.
Lūdzu, deputāt Cilinski.

E.Cilinskis: Gribu teikt par 1.punkta papildinājuma balsošanas kārtību. Vienalga, kādā veidā mēs par to balsojam, bet, manuprāt, vispirms būtu jābalso par to punkta daļu, par kuru mēs esam visi vienisprātis, proti, līdz vārdiem “nodrošināt tās pārvaldīšanu”, bet jautājums par akciju sabiedrībām jānobalso atsevišķi.

J.Škapars: Es vēlreiz gribētu precizēt. Domāju, ka tas jau mums ir pieņemts, bet sakarā ar opozīcijas priekšlikumu vienīgais jaunais moments radās, vai vajag ienest papildinājumu. Mums būtu jābalso vienīgi par šo papildinājumu un ne jau par visu formulējumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Piekrītu deputātam Škaparam. Taču gribu precizēt, runa jau ir par otrā punkta pirmo apakšpunktu, ka jābalso pēc saraksta tieši par šo apakšpunktu. Tas mums ir vairākās redakcijās./

Priekšsēdētājs: Deputāts Alksnis pieprasa, ka jābalso par visu lēmumu kopumā. Par visu lēmumu, cienījamie deputāti, mēs jau esam nobalsojuši, tai skaitā deputātu frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji. Mēs šobrīd varam balsot tikai par šo papildinājumu. Deputāta Aleksejeva priekšlikums bija nodots komisijai. Tātad komisija nav šo priekšlikumu akceptējusi. Lūdzu deputātu Aleksejevu uzdot jautājumu deputātam Škaparam.

A.Aleksejevs: */Man jautājums, droši vien, vairāk priekšsēdētājam. Kāpēc mans priekšlikums netika likts uz balsošanu?/

J.Škapars: Tāpēc, ka sesijas Prezidijs lūdza, lai komisija izskata, pusdienas pārtraukumā komisija skatīja, un rezultātā radās šāds priekšlikums. Jums ir pilnīgi cita veida dokuments, un šāds dokuments normāli pēc tam ir jāskata mūsu vai citā komisijā. Varbūt pēc dažām dienām jums var dot arī atbildi. Tāda priekšā nolasīta dokumenta caurskatīšana šeit sesijā neatbilst nekādai procedūras normai.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums, bet kāpēc pēc lēmuma pieņemšanas jāapspriež cits projekts?/

Priekšsēdētājs: Jums atbildi deva komisija. Vārds deputātam Alksnim.

V.Alksnis: */Man ir piezīme par procedūru. Godājamo priekšsēdētāj! Acīmredzot mūsu Augstākās padomes lielās noslogotības dēļ mēs nekādi nevaram izlemt jautājumu par savu reglamentu. Tāpēc rodas visas šīs pretrunas, nesaistes. Mēs jau it kā bijām vienojušies, ka sākumā tiek iesniegts dokuments, kuru pieņem par pamatu, pēc tam balso par labojumiem tajā un pēc tam pieņem dokumentu kopumā. Tāpēc es uzskatu, ka pilnīgi pamatots ir frakcijas priekšlikums likt dokumentu kopumā uz balsošanu pēc saraksta./

Priekšsēdētājs: Deputāts Providenko ierosināja un visi nobalsojām par tādu kārtību, ka vispirms balsojam par pamattekstu un atsevišķi par papildinājumu. Es neredzu nekāda iemesla atkāpties no šī principa. Ja deputātus interesē, kas ir balsojis par vai pret, mēs šobrīd varam ļaut deputātiem iepazīties ar izdruku elektroniskajā skaitļotājā. Es vienmēr esmu par atklāto personālo balsošanu, es arī balsoju “par”. Es domāju, ka jebkurš deputāts šodien var tā paziņot, ļaut iepazīties ar izdruku un prast arī atbildēt par šo balsošanas rezultātu. Nav vairāk jautājumu?

Krūmiņš (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu. – Red.): Es gribēju atgādināt frakcijai “Līdztiesība”, ka šī balsošanas sistēma nodrošina personālo balsošanu. Ja nepieciešams, pēc tam to var nolasīt vēl.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs varam nobalsot par to, ka iepriekšējās balsošanas izdruku par šo dokumentu nododam atklātībai un uzskatām, ka tā ir personālā balsošana, tā kā tas tiek darīts Maskavā. Jūs esat ar mieru, deputāt Alksni? Balsojam vispirms par priekšlikumu, ka iepriekšējās balsošanas rezultāti tiek nodoti atklātībai. Lūdzu, deputāt Alksni!

V.Alksnis: Man ir priekšlikums publicēt šos datus presē.

Priekšsēdētājs: Protams, tos var publicēt. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts – 154. Tagad balsosim par deputāta Alkšņa priekšlikumu, ka šo iepriekšējo balsošanu uzskatīt par atklātu ar atļauju publicēt balsošanas rezultātus presē. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts – 129. Deputāta Alkšņa priekšlikums ir pieņemts.

V.Zeile: Tā kā par lēmumu kopumā ir nobalsots, tad jautājums 2.1. pieņemts tādā redakcijā, kādā tas sākumā tika piedāvāts. Tādēļ es savu priekšlikumu par papildinājumu atsaucu.

Priekšsēdētājs: Mēs nolēmām, ka balsojam par papildinājumu, ko ierosināja deputāts Škapars un deputāts Gavrilovs.

V.Zeile: Savu trešo jautājumu noņemu, jo tas jau ir ietverts.

Priekšsēdētājs: Pirmais bija deputāta Škapara priekšlikums. Nav vajadzības otrreiz to atkārtot? Nav. Lūdzu vispirms balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Škapara ierosinājumu, par šo papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Papildinājums nav pieņemts. Lūdzu sagatavoties balsot par deputāta Gavrilova priekšlikumu. Balsošanas režīmu. Es redzu, ka pat abās frakcijās nav vienprātības balsojot. Arī deputāta Gavrilova priekšlikums nav pieņemts. Es domāju, ka akciju sabiedrību jautājums ar to netiek izslēgts un ka šis jautājums jārisina valdības līmenī, lai kādā veidā notiktu šī īpašuma pārņemšana, pārveidošana.
Paldies, deputāti. Ar šo darba kārtības jautājumu esam laimīgi un pie labas veselības tikuši galā un varētu pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma.
Man liekas, ka šobrīd mēs varētu izskatīt Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieka, valsts arbitru iecelšanu, Latvijas Republikas valsts arbitrāžas kolēģijas sastāva apstiprināšanu. Vai jautājums ir sagatavots, varat ziņot? Vārds informācijai.

S.Zaļetajevs: */Man piezīme par vadīšanu. Preses centrā es saņēmu interesantu papīru, kas saucas “Augstākās padomes 28.–30.maija darba kārtība”, tiesa gan, tas rakstīts angļu valodā. Protams, ļoti žēl, ka tas rakstīts angļu valodā, vēlams būtu, lai šis dokuments būtu rakstīts valsts valodā, un tikpat vēlams, lai tas būtu rakstīts arī krievu valodā. Es tikai varu nosaukt pēc kārtas jautājumus, kas šeit izskatīti. Tātad 1., 2., 3., 4.jautājums izskatīts tādā secībā, kā norādīts šajā dokumentā. Pēc tam godājamā padome nezin kāpēc pēc 4.punkta pārgājusi pie 10., pēc desmitā punkta tā pārgājusi pie 12., bet tagad pēc 12.punkta mēs izskatām 8./

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Šis ir darba dokuments, ja jūs to preses centrā redzējāt. Katru dienu, izejot no tiem jautājumiem, ko mēs apstiprinājām pirmdien, noskaidrojām, ka šie jautājumi ir sagatavoti. Kā jūs zināt, par tiesnešiem un Augstāko tiesu jautājumu mēs atlikām, jo izrādījās, ka tas nav sagatavots. Vakar mums bija aizķeršanās ar Vides aizsardzības komiteju. Tagad šis jautājums ir sagatavots. Šobrīd pilnīgā gatavībā ir jautājums par valsts arbitru. To mēs esam apstiprinājuši, tas nav garš jautājums, tāpēc arī lūdzam to šajā sēdē izskatīt. Dienas kārtība ir apstiprināta.

S.Zaļetajevs: */Ļoti, ļoti lūdzu tomēr ietvert darba kārtībā sagatavošanas jautājumus, lai deputāti varētu orientēties ne tikai pašos jautājumos, bet arī šo jautājumu izskatīšanas secībā. Tas ir ļoti būtiski mūsu normālam darbam./

Priekšsēdētājs: Protams, dienas kārtībā tiek iekļauti jautājumi, kas ir sagatavoti un ko ierosinājušas komitejas, komisijas vai arī kas tiek iekļauti pēc deputāta pieprasījuma. Kā redzat, atsevišķos jautājumos radās pretenzijas, ka nav gatavi, tāpēc mēs šo jautājumu atbīdījām nedaudz tālāk.

A.Safonovs: */Es lūgtu dot 3 minūtes deputāta pieprasījuma nolasīšanai./

Priekšsēdētājs: Nu, varbūt izskatīsim šo jautājumu, tas saistās ar šo jautājumu.

A.Safonovs: */Saprotiet, kas par lietu. Tur atkal būs ilgs un garš jautājums, bet 3 minūtes man pienākas pēc reglamenta, gribu tūdaļ nolasīt./

Priekšsēdētājs: */Pēc arbitrāžas apstiprināšanas, vai norunāts?/

A.Safonovs: */Labi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet man, es jums vēl došu vārdu. Bet labāk iesniedziet šo priekšlikumu rakstiski.

I.Movels: */Par procedūru. Gribu teikt, ka deputāta Zaļetajeva pārmetums preses grupai nav pamatots. Vakar es preses centrā paņēmu darba kārtību gan latviešu, gan krievu valodā./

Priekšsēdētājs: Vārds Narkeviča kungam, valsts arbitrāžas priekšsēdētājam uz šo brīdi.

G.Narkevičs: Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Kā galvenais Republikas arbitrs lūdzu iecelt par Latvijas Republikas valsts galvenā arbitra vietnieku Ziedoni Špengeli, kas līdz šim ir strādājis Latvijas valsts arbitrāžā par valsts arbitru rūpniecības un celtniecības daļas vadītāju.

Priekšsēdētājs: Reglamentā nav paredzēta kārtība, kādā apstiprināma valsts arbitrāžas kolēģija. Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija pozitīvi izlēma šo jautājumu un rekomendē ievēlēt par...

Priekšsēdētājs: Tātad jūs... rekomendējat visas šeit priekšā liktās kandidatūras?

L.Muciņš: Jā, visas.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav no komisijas puses? Varbūt varētu nolasīt visas iespējamās kandidatūras un mēs varētu balsot, vai mums jābalso atsevišķi? Atsevišķi. Tātad par kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku Ziedoni Špengeli.

G.Narkevičs: Godājamo priekšsēdētāj! Jautājums vispirms ir par galvenā valsts arbitra vietnieku, otrais jautājums būs par kolēģijas sastāvu.

Priekšsēdētājs: Jā, lēmums visiem ir uz pirmās lapiņas. Iecelt Ziedoni Špengeli par Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieku un vienlaikus atbrīvot iepriekšējo. Kādi ir jautājumi? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

V.Šteins: Šeit uzziņā rakstīts – PSKP biedrs no 1986.gada. Man jautājums – kā tad viņš dalīs to mantu?

G.Narkevičs: Pimām kārtām jau iepriekšējā Augstākās padomes sastāvā valsts arbitrāža izteica savu pozīciju, tāpat kā Augstākā tiesa, savā plēnumā: valsts arbitri nevar būt politisko partiju un organizāciju biedri. Pašreiz valsts arbitri, arī Ziedonis Špengelis, ir pārtraukuši darbību Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, par ko ir partijas organizācijas lēmums, lai gan pirms tam Ziedonis Špengelis un daži citi arbitri bija izpildījuši Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas reģistrācijas kartītes.

Priekšsēdētājs: Paldies! Vai vairāk jautājumu nav? Sagatavoties balsošanai! Balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi par lēmumu iecelt Ziedoni Špengeli par Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieku. Man laikam ir jānolasa viss lēmums. “Vienlaikus atbrīvojot no šiem pienākumiem Leonu Ļūļu–Frankēviču.” Lēmums sastāv no divām daļām.

G.Narkevičs: Ja deputāti piekrīt pirmajai daļai, tātad otrs...

Priekšsēdētājs: Loģiski. Tātad balsojam! Balsošanas laikā jautājumus neuzdodam. Paldies, rezultātu! 88. Tas nozīmē, ka lēmums nav pieņemts vai arī nav pareiza balsošana. Ko, lūdzu? 30 deputāti nav balsojuši? Lēmums nav pieņemts.

G.Narkevičs: Attiecībā par kolēģijas sastāvu kā Latvijas Republikas galvenais valsts arbitrs lūdzu...

Priekšsēdētājs: Varbūt deputātiem ir kāds priekšlikums? Mēs nepazīstam šos pretendentus uz valsts arbitrāžas amatiem, tāpēc varbūt viņiem pašiem vajag uzstāties, lai varam viņiem uzdot jautājumus. Jo ir ļoti dīvaini, ka mēs pieņemam lēmumu, nepazīdami cilvēku. Lūdzu, deputāt Freimani.

J.Freimanis: Man būtu ļoti liels lūgums sēdes vadītājam, vai tomēr nevar dot rīkojumu regulāri pirms katras balsošanas zvanīt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov.

F.Stroganovs: */Godājamo priekšsēdētāj! Es gribētu, lai katrs kolēģijas loceklis par savām tēzēm iekļautos 20 minūtēs un izklāstītu savu īso programmu./

Priekšsēdētājs: Deputāti, ir šāds priekšlikums, kādā veidā mēs lai apstiprinām. Reglamentā mums tas nav paredzēts. Es pilnīgi piekrītu deputāta Stroganova priekšlikumam, bet tad mums šī procedūra ir jāsāk no gala un jāanulē balsošanas rezultāti. Ja mēs pieņemam procedūru, ka tomēr katrs pretendents uzstājas un mēs viņam varam uzdot jautājumus, tad visa šī izvirzīšana sākas no jauna.

V.Birkavs: Cienītie kolēģi, par kādu programmu mēs šeit runājam? Valsts arbitram ir jāseko likumiem. Un es neredzu nekādu jēgu tam, ka arbitriem, kuriem jāseko Augstākās padomes pieņemto likumu izpildei un jāizšķir saimnieciskie strīdi, jāizklāsta kaut kāda programma.

Priekšsēdētājs: Tomēr es jums nepiekrītu, deputāt Birkav, jo šinī gadījumā ir runa par cilvēku personiski. Acīmredzot deputāti nevar balsot tāpēc, ka viņi šo cilvēku nepazīst. Es arī labprāt piekristu izteiktajam priekšlikumam, bet, kā redzat, tas mums neiet cauri. Un mēs varam nonākt strupceļā. Tātad arbitram nav jānolasa sava programma, bet viņš varētu īsi atbildēt uz jautājumiem, ja deputāti piekrīt.

T.Jundzis: Cienījamo priekšsēdētāj! Es gribu atbalstīt jūsu priekšlikumu, jo iepriekšējā balsošana parādīja, ka mēs acīmredzot esam pārkāpuši procedūras jautājumu, jo mēs nevarējām uzdot jautājumus, tāpēc daudzi cilvēki, pat vairāki desmiti, nezināja, ko darīt. Viņi vispār nepiedalījās balsošanā. Tāpēc šī procedūra tomēr, manuprāt, būtu jāievēro. Es tikai gribu precizēt attiecībā uz arbitriem. Viņiem nevajadzētu nekādu programmu klāstīt, bet atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Kā viņi domā realizēt tos likumus, kuri pašreiz ir spēkā un kuri varbūt tiks pieņemti. Tā ka es ierosinu sākt visu šo procedūru no gala, stingri ievērojot kārtību! Vispirms noklausīsimies pretendentu valsts arbitra vietnieka amatam un tad uzdosim konkrētus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Deputāti, man ir priekšlikums ņemt vērā deputāta Stroganova un pārējo deputātu priekšlikumus – sākt šo procedūru no gala tādu, kā ieteica deputāts Stroganovs: pretendents uzstājas, un mēs viņam 10 minūšu laikā uzdodam jautājumus. Un tad balsojam. Tātad vienlaikus ar šo lēmumu mēs atceļam balsošanas rezultātu, jo sākam procedūru no gala. Es domāju, ka mēs šo priekšlikumu varam balsot. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Cienījamo operator, lūdzu reģistrācijas režīmu! Rezultāts – 138. Tātad paliek jūsu piedāvājums spēkā, un mēs lūdzam pretendentus. Atvainojiet, es aizmirsu, es jau domāju, ka viss ir skaidrs. Balsosim vēlreiz. Izsakām attieksmi par to, ka pretendentiem mēs uzdosim jautājumus 10 minūšu laikā vai tik ilgi, cik ilgi tas būs vajadzīgs, un līdz ar to anulēsim savu iepriekšējo lēmumu. Tātad balsojam šādu procedūru. Paldies! Rezultātu! 103. Lēmums ir pieņemts.

G.Narkevičs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti, kandidāts galvenā valsts arbitra vietnieka amatam atrodas zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nāciet uz tribīni. Deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Godājamo priekšsēdētāj! Es iesniedzu priekšlikumu noklausīties katru kolēģijas locekli 10 minūtes un uzdot viņiem jautājumus. Neesmu izvirzījis jautājumu par Valsts arbitrāžas priekšsēdētāja vietnieku, jo par viņu domas jau izteiktas ar balsošanu./

Priekšsēdētājs: Pretendents, kas šeit uzstāsies, arī ir kolēģijas loceklis, un mēs viņu varam uzklausīt. Mēs esam nobalsojuši par šādu procedūru. Lūdzu, atbildiet uz jautājumiem. Ja jums ir kaut kas, ko īsi teikt deputātiem, jūs varat teikt, ja ne, atbildiet uz jautājumiem.

Z.Špengelis: Es atbildēšu uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Lagzdiņš: Man ir viens jautājums. Vai jūs nevarētu pavisam īsi izskaidrot, kādas ir valsts arbitrāžas funkcijas un uzdevumi. Un varbūt pēc tam, kad jūs būsit atbildējis uz šo jautājumu, daudz dažādu jautājumu vairs nebūs.

Z.Špengelis: Valsts arbitrāžas funkcijas ir izskatīt saimnieciskos strīdus starp iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām. Pašreizējā situācijā mēs izskatām visus strīdus, izņemot strīdus, kuros piedalās kolhozi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Es saprotu, ka jūs tagad būsit samērā divdomīgā situācijā, ja jums sāksies strīdi, teiksim, starp iestādi, kuras direktors būs no mūsu kaimiņfrakcijas, un manu uzņēmumu. Viņš teiks: jārīkojas tā, kā nosaka PSRS likums, es teikšu – tā, kā Latvijas likums. Kā jūs domājat rīkoties šajā situācijā?

Z.Špengelis: Mēs ievērosim Latvijas likumus.

Priekšsēdētājs: Pie otrā mikrofona, lūdzu.

A.Aleksejevs: */Lūdzu, sakiet, vai jūs bijāt klāt, kad apsprieda jautājumu par tipogrāfiju?/

Z.Špengelis: */Nebiju klāt./

A.Aleksejevs: */Neesat bijis klāt, tad es neturpināšu./

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Drobots: */Gribu uzdot jums jautājumu kā pretendentam uz valsts arbitra vietnieka amatu. Kāds ir Latvijas PSR arbitrāžas nacionālais sastāvs? Kā jūs domājat, vai arbitrāžas kolēģijas nacionālais sastāvs atbilst jūsu organizācijas nacionālajam sastāvam?/

Z.Špengelis: */Valsts arbitrāžas kolēģijas nacionālais sastāvs pilnīgi atbilst visa Valsts arbitrāžas kolektīva nacionālajam sastāvam./

J.Drobots: */Tas ir, arbitrāža pilnīgi sastāv no latviešu tautības personām./

Z.Špengelis: */Pilnīgi pareizi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl ir kādi jautājumi?

T.Jundzis: Vai jūs uzskatāt, ka valsts arbitrāžas sistēmu ir nepieciešams reorganizēt? Kādos virzienos šī reorganizācija būtu nepieciešama?

Z.Špengelis: Valsts arbitrāžas reorganizācija ir noteikti nepieciešama, perspektīvā tā kļūs par arbitrāžas tiesu un līdz ar to paplašināsies arī arbitrāžas funkcijas strīdu izskatīšanā.

T.Jundzis: Paldies, es jums pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi? Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Gribu uzdot jums jautājumu, kas jau ir ticis uzdots. Jūs esat PSKP biedrs no 1986.gada, kā es sapratu no PSKP sastāva esat izstājies un iekļāvies neatkarīgā partijā, brīvā partijā, atvainojiet. Gribu uzdot jums jautājumu: bet kāda jēga bija izstāties no vienas partijas un iestāties otrā, ja Valsts arbitrāža bija jāideoloģizē?/

Z.Špengelis: */Tādā gadījumā varu teikt, ka jūs esat nepareizi sapratis. Es izstājos no PSKP rindām, taču neiestājos nevienā partijā./

V.Zatuliviters: */Nē, es sapratu tā, kā sacījāt. Varbūt ir nepareiza informācija. Tad lūdzu mani atvainojiet./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kāds jautājums?

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums sakarā ar to, ka mēs, gribot negribot, tiekam ierauti pārejas periodā. Jūsu viedoklis, pārejas perioda traktējums, tas atbilst PSR Savienības Likuma par kārtību, kā izlemjami jautājumi, kas saistīti ar savienoto republiku izstāšanos no PSRS, 14.punktam? 14.punktā paredzēti pārejas perioda ekonomiskie aspekti. Kāds ir jūsu viedoklis?/

Priekšsēdētājs: Vai vairāk jautājumu nav?

O.Ščipcovs: */Jūs sacījāt, ka no PSKP esat izstājies nesen. Bet kāpēc jūs iestājāties 1986.gadā, arī nesen, ja tas nav noslēpums?/

Priekšsēdētājs: Vai jūs dzirdējāt jautājumu?

Z.Špengelis: Jā.

Priekšsēdētājs: Ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Paldies par atbildēm. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Man lūdza dot zvanu, es to daru. Izsakām savu attieksmi par, es vēlreiz nolasīšu lēmumu, par Ziedoņa Špengeļa iecelšanu par Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieku. Pārtraucam, lūdzu, balsošanu. Balsošanas laikā atkal notiek kliegšana. (Balsis no zāles.) Deputāt Ziediņ, es atbildēšu uz jautājumu, pirmkārt, tas ir sekretariāta uzdevums, otrkārt, es vēl neuzaicināju balsot, jo balsošanas laikā sākās diskusijas. (Zālē sarunas.) Lūdzu, dodiet rezultātu šai balsošanai, ja deputāti uzstāj. Es jau vienreiz teicu, ka šobrīd balsot nelūdzu. Lūdzu izdruku šim rezultātam, jo deputātam Ziediņam ir pretenzijas. Balsot es šobrīd nevienu neaicināju. Pagaidiet, deputāt Aleksejev. Izdruka ir kārtībā? Labi, jūs izdruku dabūsit. Vai deputāti ir koncentrējušies balsošanai? Lūdzu, apsēdieties, tikko bija zvans zālē, mēs nevarējām nobalsot tikai tāpēc, ka deputāti staigāja iekšā un ārā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Deputāti prasa vēlreiz reģistrēties. Reģistrēsimies, lai viss ir kārtībā. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Man ir ļoti liels lūgums! Ja atskan zvans, tad nāciet uz zāli un balsojiet, lieki nekavējoties. Lūdzu rezultātu. Reģistrācijas rezultāts – 143.
Lūdzu izteikt attieksmi par Ziedoņa Špengeļa iecelšanu par Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieku. Vai vēlreiz vajag zvanīt? Lūdzu, balsojiet. Ja ir kādas pretenzijas, arī par šo balsošanu būs iespējams saņemt izdruku un salīdzināt ar iepriekšējo. Lūdzu rezultātu. 103. Lēmums pieņemts. (Zālē troksnis.)
Deputāti, mēs vispār nevarēsim balsot, ja turpināsies jautājumu apspriešana balsošanas laikā un šīs bezgalīgās diskusijas, staigāšana un motīvu apspriešana tieši balsošanas reizē. Norunājam vienreiz par visām reizēm, kad es aicinu balsot, tad vairs neapspriedīsim avīžu rakstus un personiskās problēmas.

G.Narkevičs: Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Līdz ar to lūdzu atbrīvot Frankēviču no Latvijas Republikas galvenā arbitra pienākumiem un apstiprināt viņu par Latvijas Valsts arbitrāžas valsts arbitru, kur viņš izteicis vēlēšanos turpmāk strādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad, pēc mūsu vienošanās, vārds Ļūļa-Frankēviča kungam atbildēm uz jautājumiem. Mēs vienojāmies, ka būs atbildes un tiks sniegtas uzziņas par visiem jūs interesējošiem jautājumiem. Paņemiet uzziņas – tur ir biogrāfijas dati. Uzdodiet jautājumus. Ja pretendentam ir vēlēšanās, viņš var arī kaut ko pateikt. Vārds jautājumam deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Es gribu uzdot tādu jautājumu: jūs bijāt vietnieks, tagad jūs būsit vienkārši valsts arbitrs – ar kādu jautājumu izskatīšanu jūs plānojat tieši nodarboties?

L.Frankēvičs: Ar uzraudzību.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Lūdzu vēlreiz dot zvanu Augstākās padomes ēkā. Pagaidīsim divas minūtes, jo no pīpēšanas 2 minūšu laikā var uznākt augšā, ja kāds deputāts šobrīd atrodas lejā. Tā kā neviens deputāts nav parādījies, lūdzu, balsošanas režīmu. Balsosim par Ļūļa-Frankēviča iecelšanu par Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas arbitru, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Republikas galvenā valsts arbitra vietnieka pienākumiem. Lūdzu, balsosim! Kas par problēmām ir pie deputāta Alkšņa krēsla? Mēs norunājām, ka tomēr vajag atrasties savās vietās. Jūs nobalsojāt? Paldies. Rezultātu: par – 108 balsis. Lēmums tiek pieņemts.

G.Narkevičs: Lūdzu apstiprināt piecu cilvēku Valsts arbitrāžas kolēģiju, kas sastāvētu no galvenā valsts arbitra, tā vietnieka, par kuru Augstākā padome nobalsoja, un trim kolēģijas locekļiem, kuri atrodas zālē, un personāli – par Ojāru Druku–Jaunzemu, kas līdz šim strādājis par valsts arbitru un Zinātniski konsultatīvās daļas priekšsēdētāju Valsts arbitrāžā.

Priekšsēdētājs: Sakarā ar mūsu vienošanos lūdzam pēc kārtas kolēģijas locekļu kandidātus nākt atbildēt uz jautājumiem. Ojārs Druks–Jaunzems. Lūdzu, deputāti, vai ir kāds jautājums? Jautājumu nav. Jūs varat būt brīvs! Balsosim par Ojāra Druka–Jaunzema apstiprināšanu par Valsts arbitrāžas kolēģijas locekli. Rezultāts: par – 108 balsis. Paldies.

G.Narkevičs: Lūdzu apstiprināt par kolēģijas locekli Irēnu Sarkani. Viņa līdz šim strādājusi par valsts arbitri, Uzraudzības un ekonomiskās reformas daļas vadītāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Irēnu Sarkaņa kundzi atbildēt uz jautājumiem. Ja jautājumu nebūs, deputāti varēs paskatīties uz pretendenti. Vai deputātiem ir kāds jautājums? Jautājumu nav. Paldies. Gatavosimies balsošanai. Deputātus, kuri zālē neatrodas savās vietās, lūdzu atgriezties savās vietās, lai varam balsot. Mēs balsosim Irēnas Sarkaņa kundzes apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas kolēģijas locekli. Rezultāts: par – 113 deputātu balsis.

G.Narkevičs: Pēdējais kolēģijas locekļa kandidāts Aivars Skopiņš līdz šim ir strādājis par valsts arbitru, Transporta un lauksaimniecības daļas priekšnieku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus Aivaram Skopiņam. Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Gribu uzdot jums divus jautājumus. Vai jūs atbalstāt neatkarības Deklarāciju, kuras būtība ir tūlītēja republikas pasludināšana par neatkarīgu valsti?/

A.Skopiņš: */Atvainojiet, es drusku nesapratu./

P.Šapovālovs: */Vai jūs atbalstāt Deklarāciju, kuras būtība ir tūlītēja neatkarīgas republikas pasludināšana?/

A.Skopiņš: */Es Deklarāciju atbalstu pilnīgi, taču domāju, ka jautājums, kuru jūs uzdodat, varbūt nav tā formulēts./

P.Šapovālovs: */Un tad otrs jautājums: uz ko jūs pamatosities, uz kādiem likumiem, kad radīsies kādas savstarpējas pretenzijas starp uzņēmumiem, kuri atrodas republikā un, pieņemsim, Krievijā vispār?/

A.Skopiņš: */Jautājumu sapratu. Pārejas periodā es pamatošos uz Latvijas Republikas likumiem un ņemšu vērā tos Savienības nozīmes likumus, kas nebūs pretrunā ar mūsu Deklarāciju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Lūdzu, sakiet, no jūsu viedokļa, kad tiek izskatīts mantisks strīds starp divām organizācijām, kam jānotiek pirms šā jautājuma nodošanas izkatīšanai Augstākajā padomē?/

Priekšsēdētājs: Vai jums jautājums ir skaidrs?

A.Skopiņš: */Likumā noteikta zināma kārtība. Kas attiecas uz saimnieciskiem strīdiem, tad vispirms tie tiek nodoti Valsts arbitrāžas izskatīšanai./

A.Aleksejevs: */Nē, iekams Augstākā padome sāk izskatīt tādu strīdu, kādai jābūt procedūrai?/

Priekšsēdētājs: Es gan gribētu piebilst, ka Augstākā padome strīdus neizskata.

A.Skopiņš: */Es drusku nesaprotu, atklāti sakot, jautājuma formulējumu./

A.Aleksejevs: */Mēģināšu pateikt vēl vienkāršāk: ja starp divām organizācijām rodas strīds par mantu, tad kā šis strīds ir jāizskata? Vai jūs varētu mums nosaukt dažus posmus?/

A.Skopiņš: */Arbitrāža balstās uz likumiem, kurus pieņēmusi republikas valdība./

A.Aleksejevs: */Nu, viss skaidrs./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šis jautājums nebija pēc būtības, tas viss rakstīts likumā par valsts arbitrāžu.

A.Aleksejevs: */Sakiet, jūs par advokātu neesat strādājis?/

A.Skopiņš: */Ko, lūdzu?/

A.Aleksejevs: */Vai par advokātu strādāt jums nav gadījies?/

A.Skopiņš: */Nē./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V. Zatuliviters: */Jūs droši vien zināt, ka tiek gatavots projekts agrārajā jomā, un saskaņā ar to tiks pasludināta īpašuma prioritāte tiem, kam agrāk piederējusi zeme. Šai sakarā starp to, kas izrādīsies īpašnieks, un to, kas patlaban dzīvo un saimnieko uz zemes, iespējamas lielas pretrunas, kuru pamatā ir ekonomiskās intereses. Gribētu zināt, kā jūs tādā situācijā rīkosities kā šo jautājumu izlēmējas arbitrāžas pārstāvis?/

A.Skopiņš: */Pirmkārt, gribētu pateikt, ka šis jautājums jāregulē ar attiecīgu likumu, tas patiesi ir ļoti sarežģīts. Un tikai tad, kad tas tiks reglamentēts ar attiecīgu likumu, arbitrāža varēs piemērot šo likumu, izskatot sarežģīto strīdu. Manuprāt, šis strīds tiks kompetentāk izskatīts acīmredzot tautas tiesā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt, pie otrā mikrofona!
No zāles: Deputātu jautājumi liecināja, ka arī deputāti ļoti vāji orientējas ne tikai valsts arbitrāžas darbības jautājumos, bet arī saimnieciskajā likumdošanā vispār. Ko jūs, būdams valsts arbitrs, ja mēs jūs ievēlēsim, varētu darīt, lai Latvijas iedzīvotājiem izskaidrotu tās funkcijas, kas jāpilda arbitrāžai, un tos uzdevumus, kas tai būs jārisina turpmāk, saimniecisko likumdošanu vispār?

A.Skopiņš: Jums taisnība. Mēs tiesību izskaidrošanas darbu veicam ikdienā, arī šodien līdz pusdienām izskatot apmēram 30 saimnieciskos strīdus. Katrā no šiem strīdiem mēs tikāmies ar juristiem, ar uzņēmumu un organizāciju pārstāvjiem. Mūsu arbitri veic zināmas tiesību propagandas funkcijas, lasot lekcijas uzņēmumos un organizācijās, sniedzot publikācijas presē, mēs labprāt izmantotu arī radio un televīziju, tā ka ir zināms potenciāls, kuru mēs neapšaubāmi izmantosim.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Godājamo pretendent! Kāda minimālā izglītība nepieciešama, lai varētu strādāt par juriskonsultu?/

A.Skopiņš: */Parasti par juriskonsultiem strādā personas, kurām ir augstākā juridiskā izglītība./

O.Ščipcovs: */Es arī tā domāju, taču jūs 1977.gadā vēl bijāt strādnieks, bet 1977.gadā jūs kļuvāt par juriskonsultu, taču universitāti beidzāt 1981.gadā? Vai tās ir nepareizas ziņas?/

A.Skopiņš: */Tas bija fakts./

O.Ščipcovs: */Tas ir, jūs strādājāt par juriskonsultu, lai gan jums nebija izglītības?/

A.Skopiņš: */Man bija nepabeigta augstākā izglītība./

O.Ščipcovs: */Tas ir, jūs mācījāties pirmajā kursā?/

A.Skopiņš: */1977.gadā nepabeigta augstākā izglītība vēl deva tādas tiesības strādāt, tas bija 1977.gadā. Sākumā es teicu, ka parasti tur strādā ar augstāko izglītību./

O.Ščipcovs: */Paldies./

A.Skopiņš: */Lūdzu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vairāk jautājumu nav? Tādā gadījumā – paldies pretendentam! Es lūgšu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas kolēģijas locekli. Lūdzu balsosim. Rezultāts: par – 108 balsis. Līdz ar to mēs varam apsveikt tikko apstiprināto Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas kolēģiju! (Aplausi.)
Mums līdz pārtraukumam palikušas 15 minūtes, deputāts Safonovs varētu nolasīt savu pieprasījumu.

A.Safonovs: */Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ir deputāta pieprasījums no frakcijas. Frakcijas uzdevumā es to nolasīšu.
“Augstākās padomes Prezidijam. Republikas Ārlietu ministrijai.
Pēc ziņām, kas saņemtas no republikas Ārlietu ministrijas darbiniekiem, ministrijā pie republikas dokumentācijas pieeju saņēmis ASV pilsonis Rītiņa kungs. Pašreiz viņš veic īstu dokumentācijas revīziju ar ieganstu, ka palīdzot nepieredzējušam ministram Jurkāna kungam. Prasām nolasīt pieprasījumu saskaņā ar tautas deputāta statusa 9.punktu un dot publisku atbildi par ārvalstu pilsoņa rīcības likumīgumu.”
Tas ir pirmais. Un otrs. Sakarā ar ziņojumu, ko sniedzis mūsu ārlietu ministrs, – ziņojumu sakarā ar PSRS prezidenta Gorbačova mandātu uz gaidāmo galotņu tikšanos ar ASV prezidentu Bušu 1990.gada maijā – jūnijā Vašingtonā. Lasu tikai konstatējošo daļu: “Pamatojoties uz triju Baltijas valstu brīvi ievēlēto Augstāko padomju likumdošanas aktiem, parakstījušies uzskata par nepieciešamu uzsvērt:
1. Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika neatzīst PSRS prezidentu par savu pilnvarotu pārstāvi kaut kādā apjomā gaidāmajā tikšanās reizē ar ASV prezidentu Bušu Vašingtonā. Neviens parakstītais līgums nebūs obligāts Baltijas valstīm.
2. Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības neatzīst nekādus pienākumus un tiesības, kas attiecas uz Baltijas valstīm un kas varētu izrietēt no noslēgtajiem nolīgumiem starp divām lielvalstīm gaidāmajā galotņu tikšanās reizē Vašingtonā.
3. Trīs Baltijas nācijas apsveiks vienošanos starp ASV un PSRS, kas var veicināt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, pēc Otra pasaules kara neatrisināto problēmu likvidēšanu, tādējādi radot pamatu stabilam un ilgam mieram.
Šis paziņojums sagatavots Rīgā atbilstoši trīspusējiem nolīgumiem starp Igauniju, Latviju un Lietuvu, noslēgtiem 1934.gadā Ženēvā, reģistrētiem Tautu Savienībā un renovētiem Tallinā 1990.gada 12.maijā.” Triju ārlietu ministru, to vidū Jāņa Jurkāna, paraksti. Mūsu jautājums: kas devis mūsu ārlietu ministram pilnvaras sniegt tādu paziņojumu?/

Priekšsēdētājs: Pieprasījums ir skaidrs. Runājot par pirmo jautājumu, es, deputāti, domāju, ka tas, kādus konsultantus pieaicina Ārlietu ministrija, ir pašas Ārlietu ministrijas darīšana. Mēs esam ceļā uz demokrātiju, un mums nav nekādu pretenziju, ka republikas darbā piedalās arī ārvalstu pilsoņi, it īpaši, ja tie ir mūsu tautieši. Tā ir tikai apsveicama parādība. Otrkārt, runājot par Ārlietu ministrijas parakstīto paziņojumu, es domāju, ka mēs nākamnedēļ varam uzaicināt ārlietu ministru, šonedēļ mēs to vairs nepaspēsim, lai viņš plenārsēdē atbild uz jautājumiem, kuri interesē deputātus.
Arī šis paziņojums ir Ārlietu ministrijas funkcija. Kas viņam ir devis pilnvaras, – tās esam devuši mēs, apstiprinādami viņu par ārlietu ministru. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es lūdzu Mandātu un deputātu ētikas komisiju izskatīt šo pieprasījumu iesniedzējus sakarā ar frāzi: */“nepieredzējušais ārlietu ministrs”./
Es domāju, ka tādu nekorektumu pieļaut nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Jā, deputātu ētikas komisija to var izskatīt, tā ir šīs komisijas darīšana, bet ārlietu ministrs uz jautājumiem varēs atbildēt nākamajā mūsu plenārsēdē. Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Godājamie kolēģi! Šodien sēdē mums norisinājās ārkārtīgs notikums, kas liecina, ka mums ne viss ir kārtībā ar sēžu vadīšanu. Mēs saņemam nepatiesu informāciju. Es iesniedzu sekretariātam zīmīti ar lūgumu dot vārdu uzziņai. Sekretariāts apliecināja, ka mana zīmīte saņemta un es esmu ierakstīts sarakstā, kas atradās uz priekšsēdētāja Īvāna kunga galda. Īvāna kungs noliedz, ka viņam ir mans pieteikums. Ja nevaram tikt skaidrībā sekretariātā un mūsu sēdes vadīšanā, tad kuram gan mēs varam turpmāk uzticēt sapulces vadīšanu? Es gribētu, lai visi deputāti šeit dzirdētu atbildi uz jautājumu: kas vainīgs šajā nelāgajā kļūdā? Kas tas ir?/

Priekšsēdētājs: Deputāt Aleksejev, jums šodien atbildēs sekretariāta vadība.
Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Cienījamie deputāti, es uzskatu, ka mums pret deputātu Aleksejevu ir jāpiemēro mūsu pieņemtā pagaidu reglamenta 6.punkta otrais teikums: sēdes vadītājam ir tiesības līdz dienas beigām liegt vārdu deputātam, ja viņš debatēs nerunā par izskatāmā jautājuma būtību vai kādā citā veidā pārkāpj reglamentu. Deputāts Aleksejevs šodien vairākkārt tā ir darījis, mēs to visi redzējām, un šajā sakarībā sekretariāts arī uzskatīja, ka viņš ir pietiekoši uzstājies ar savām izziņām un runām.

Priekšsēdētājs: Labi, paldies! Lūdzu, vārds 2.mikrofonam.

V.Šteins: Attiecībā uz pirmo jautājumu paskaidroju, ka Jānis Ritenis ir Latvijas Republikas pilsonis un neviens viņam nekad šo pavalstniecību nav atņēmis. Turpretī Latvijas Republikas Augstākās padomes darbā piedalās daudzi PSRS pilsoņi. Jānis Jurkāns ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs, viņam ir suverēnas tiesības sniegt dažādus paziņojumus. Minētais viņa paziņojums ir tikai saistībā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es domāju, ka mums ir jāizšķir jautājums par to, vai kolēģa Safonova nolasītais dokuments ir deputāta pieprasījums vai deputāta jautājums. Ja mēs dažas dienas atpakaļ pieņemtajā likumā par tautas deputāta statusu paskatīsimies 8. un 9.pantu, tad redzēsim, ka kolēģa Safonova nolasītais dokuments ir tipisks deputāta jautājums un tas tādā kārtībā arī ir jāizskata. Es lūdzu Augstāko padomi izlemt, kāda ir tālākā virzība deputāta Safonova nolasītajam dokumentam. Vai tas ir jautājums vai pieprasījums? Katrā atsevišķā gadījumā ir ļoti atšķirīga procedūra.

Priekšsēdētājs: Deputāta Safonova pieprasījumā ir rakstīts: “deputatskij zapros” (deputāta pieprasījums – Red.). Es gan nezinu, ka te būtu kāda kļūda, acīmredzot deputātam Safonovam ir bijusi ārkārtīgi nepareiza informācija, jo ir minēts par kādu pilsoni Rītiņu. Pilsoni Rītiņu es vispār nezinu, es zinu, ka Rīgā ir Riteņa kungs. Šo jautājumu vairs neapspriedīsim, jo mums viss ir skaidrs. Mēs sniegsim atbildi ar ārlietu ministra starpniecību. Tātad tas ir pieprasījums, jo tā ir rakstīts – pieprasījums. Deputāt Lagzdiņ, jūsu pretenzijas es paturu vērā. Lūdzu, deputāt Alksni.

V.Alksnis: */Gribu iebilst kolēģim un patiesi paskaidrot, kā es saprotu. Tas ir deputāta pieprasījums, un tā mērķis ir uzlabot republikas Ārlietu ministrijas darbību. Ir izveidojusies mazliet dīvaina situācija, gribam mēs to vai negribam. Iedomāsimies, ka pie Ārlietu ministrijas arhīva pieeju dabūjis pagaidām vēl ārvalsts pavalstnieks. Tomēr tas ir mazliet nekorekti, manuprāt. Domāju, ka jāuzlabo Ārlietu ministrijas darbs, tāpēc pieprasījums ir iesniegts juridiski pilnīgi pamatoti./

Priekšsēdētājs: Vai tas ir pieprasījums vai jautājums, to lai izskata un nosaka gan Likumdošanas jautājumu komisija, gan Mandātu un deputātu ētikas komisija.
Ir ienākusi deputāta Preinberga prasība atļaut viņam nolasīt deputātu grupas pieprasījumu un paziņojumu. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet nolasīt mūsu deputātu grupas pieprasījumu.
“Šā gada 30.maijā Rīgas televīzija ziņoja par kārtējo reizi izdarīto bandītisko uzbrukumu Rīgas 62.vidusskolai un tās skolotājiem. Skola demolēta, izsisti logi, skolotāji piekauti, direktors cietis smagi un atrodas slimnīcā. Klātesošie un izsauktie milicijas darbinieki notikumos neiejaucās, tāpēc huligāni aizmuka. Šajā sakarībā deputātu grupa pieprasa: pirmkārt, izsaukt uz Augstāko padomi iekšlietu ministra vietas izpildītāju Šteinbriku, lai sniegtu paskaidrojumus. Otrkārt, noskaidrot uzbrucēju personības un sodīt likumā paredzētajā kārtībā. Treškārt, izvērtēt minēto milicijas darbinieku rīcības motīvus un saukt tos pie kriminālās atbildības par noziedzīgās rīcības atbalstīšanu.”
Pieprasījumam pievienots arī skolotāju un skolas vecāku paskaidrojums – pieprasījums. Es domāju, ka to mēs varam arī nolasīt.

Priekšsēdētājs: Jā, to mēs varētu. Es domāju, ka nav pat jābalso. Iekšlietu ministru mēs varam uzaicināt pirmdien uz mūsu plenārsēdi.
Lūdzu, deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Runāšu īsi. Lūdzu paskaidrot man vienu maziņu detaļu sakarā ar nule notikušo sarunu par mūsu ārlietu ministru, par viņa tiesībām formulēt savas domas, izteikt jebkurus paziņojumus. Es tam piekrītu. Ja mēs viņu esam izvēlējuši, tad viņam ir tiesības. Man ir viens jautājums sakarā ar frāzi, kurā teikts “Mēs neticam prezidentam”. Te man ir dokuments, kas pieņemts reizē ar Deklarāciju, – vēstījums PSRS prezidentam M.Gorbačovam utt. Otrā rindkopa. Lasu: “Mēs Jums uzticējāmies, mēs Jums sekojām.” Un pēdējā rindkopa: “Mēs ceram, Mihail Sergejevič, uz Jūsu valstisko izpratni par Latvijas izvēli, jo mēs ticam, ka Jūsu iesāktais pārmaiņu ceļš Jums un valstij paliks nemainīgs arī turpmāk.” Tātad, “mēs ticam”, bet ministrs saka, mēs neatzīstot, neticot. Tad kuram mēs varam ticēt?/

Priekšsēdētājs: Deputāti, atkal jautājums par konkrētu gadījumu, t.i., par sarunām. Tāpat kā sarunas bija Jaltā, kā bija Maltā, šajā gadījumā trīs ārlietu ministri – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – ir izteikuši Ārlietu ministrijas viedokli, republikas viedokli. Taču mēs pirmdien uzaicinām mūsu ārlietu ministru un iekšlietu ministru uz sesiju, un jūs varēsit viņam personīgi uzdot jautājumus.
Lūdzu, 2.mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Godātie deputāti! Saprotu, ka tās, droši vien, ir mūsu tiesības – dažkārt dažādu frakciju pārstāvjiem savā starpā apmainīties pārmetumiem. Taču ir zināmas robežas, kuras pārkāpt mums nav morālu tiesību, ja uzskatām sevi par relatīvi civilizētiem cilvēkiem. Esmu līdz sirds dziļumiem aizskarts, ka šeit, pieņemsim, no deputāta Šteina mutes atskanēja frāze, kas liek saprast, ka daļa šeit klātesošo deputātu, kam ir godīgā vēlēšanu cīņā iekarots mandāts, šodien nav Latvijas PSR pilsoņi, bet gan, teiksim, ārvalstu pilsoņu pārstāvji. Ticiet man, tas apvaino cilvēka cieņu. Un tas mūs nenovedīs ne līdz kādai konsolidācijai.
Otrs moments. Es arī esmu par to, lai noskaidrotu, kāpēc milicija nepārtrauca nekārtības. Taču, droši vien, tāda iegansta dēļ nav vērts izsaukt iekšlietu ministru, pie kam daļa deputātu allaž uzsver – pagaidām iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs. Biedri, būsim korekti vispirms attiecībā peret amatu, pret valsts amatu, un tikai pēc tam attiecībā konkrēti pret katru cilvēku un nepārkāpsim neatļautās robežas. Uzskatu, ka deputāts Šteins ir apvainojis lielu daļu deputātu./

Priekšsēdētājs: Tā kā ir izvirzīta pretenzija, un ja deputāti jutās apvainoti, tad mēs izsakām deputātam Šteinam piezīmi, ka turpmāk vajag izraudzīties izteicienus, katram raudzīties, lai neviens deputāts netiktu aizskarts ne no vienas, ne no otras puses.
Lūdzu, 1.mikrofons.

E.Repše: Es nezinu, vai mums šajā gadījumā pirmdien vajadzētu aicināt Jāni Jurkānu uz sesiju. Par to visiem vēlreiz vajadzētu padomāt. Mums ir daudz darba, un varbūt tomēr netērēsim laiku, lai vēlreiz intervētu ministru.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka par šo jautājumu nebalsosim.
Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Ja mēs reglamentu esam tomēr pieņēmuši un esam nodalījuši jautājumu, tad jautājums tomēr ir saistošs. Deputāta pieprasījums arī ir saistošs. Tie zināmā mērā atšķiras ar juridiskajām sekām. Ja šāds jautājums ir, to vajag atrisināt. Labāk atbildēt nekā taupīt. Es domāju, minētās amatpersonas vajag uzaicināt, lai viņas atbild uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, 2.mikrofons.

J.Freimanis: Kolēģi, mēs taču runājam par cilvēkiem, kuru nav klāt. Es domāju, ka mēs visu to savlaicīgi noskaidrosim, mūs informēs gan godājamais Šteinbrika kungs, gan Jurkāna kungs. Es vienīgi gribētu atgādināt, ka tas, ko mēs rakstījām Gorbačovam, tas notika pirms 14.maija atbildes, ko mēs saņēmām no Maskavas. Tas, kas notika pēc 14.maija atbildes, mīļie draugi, tas situāciju mazliet groza.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējam vārds deputātam Teikmanim. Pēc tam, kad viņš būs atbildējis, sākas pārtraukums.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Es netaisos kādam atbildēt, taču es tikai nevaru saprast, kas tā par diskusiju, ko mēs pēdējās 15 minūtēs risinām? Ir noteikta kārtība deputāta pieprasījumiem, un tur, man liekas, nav paredzēts, lai pēc katra deputāta pieprasījuma tas tiktu apspriests. Vai tad mēs atklājām debates? Ja mums nebija ko darīt, mēs varējām iet pārtraukumā arī ātrāk. Manuprāt, tā vienīgi ir laika tērēšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti, lūdzu vēl mazu uzmanību! Piecas minūtes pirms beidzas pārtraukums, jūs varēsiet saņemt biogrāfisku izziņu par pretendentu uz Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas amatu.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Darba cēliens iet uz beigām, deputāti ir nedaudz noguruši. Kamēr mēs koncentrēsimies, deputāts Vulfsons lūdz divas minūtes izziņai.

M.Vulfsons: */Godājamie deputāti! Man gribētos ieviest zināmu skaidrību jautājumā, kas šeit nule tika iesniegts sakarā ar Igaunijas, Latvijas, Lietuvas ministru paziņojumu. Domāju, ka tāds pieprasījums varēja rasties pirmām kārtām sakarā ar to, ka šeit klātesošie deputāti daudzi lāgā nezina Latvijas vēsturi. Es bieži nonāku pie tāda secinājuma gluži tāpat, kā tas bija PSRS Augstākajā padomē un kongresā, kad mums ilgu laiku vajadzēja skaidrot mūsu biedriem, draugiem un pretiniekiem vienkāršas mūsu vēstures patiesības.
Patiesībā pieprasījums skāra Latvijas Republikas ārlietu ministra pilnvaras un PSRS prezidenta pilnvaras. Sakarā ar to gribu jums atgādināt, ka šis paziņojums tika izteikts Rīgā atbilstoši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vienprātības un sadarbības līgumam, kas noslēgts 1934.gadā Ženēvā, reģistrēts Tautu Savienībā un atjaunots šā gada 12.maijā Tallinā ar triju valdību lēmumu. Šis līgums, kas bija noslēgts 1934.gadā, tika likvidēts pēc ārvalsts – Padomju Savienības – pieprasījuma ultimatīvā notā 1940.gada 15.jūnijā, turklāt tā bija ultimatīva nota, kura pretējā gadījumā paredz militāra spēka lietošanu. Saskaņā ar šo līgumu, es vēršu uzmanību uz to, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārpolitikas pamatvirzienus nosaka šā līguma augstākais orgāns, proti, Ārlietu ministru komiteja, kurā ietilpst trīs cilvēki, šo triju republiku trīs ārlietu ministri. Tātad šās komitejas kompetence un pilnvaras pieņemt Deklarāciju nav apšaubāmas.
Kas attiecas uz otru jautājumu, sarežģītāku jautājumu par Mihaila Gorbačova, PSRS prezidenta pilnvarām, tad šajā dokumentā, tas ir plašāks, varam to apspriest, ja vajag. Šajā dokumentā būtībā tiek izteikts triju republiku protests tādā ziņā, ka Mihails Sergejevičs Gorbačovs, dodamies šajā braucienā, uz tikšanos ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, kur, kā zināms, Baltijas jautājums tiks apspriests reizē ar Vācijas jautājumu, tomēr neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties nedz ar kādu no šīm valstīm, nedz ar kādu no šo valstu vadītājiem. Tādu pozīciju šajā sarežģītajā un grūtajā jautājumā ieņem šīs trīs republikas – Lietuva, Latvija, Igaunija; tāpēc tika uzsvērts, ka bez tādām konsultācijām, gluži dabiski, mēs nevaram uzskatīt viņu par pilnvarotu runāt mūsu vārdā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pāriesim pie sava dienas kārtības jautājuma. Visu laiku mēs esam sprieduši par melnbaltiem, sarkaniem un citu krāsu jautājumiem. Šobrīd mūsu dienas kārtībā ir jautājums par “zaļajiem”, tas ir, par Vides aizsardzības komiteju. Es domāju, ka tas būtu ļoti labs noslēgums šai dienai, jo ārā zaļo vasara, smidzina skābais lietus un dūmo gaišās nākotnes rūpnīcu skursteņi. Vārds Indulim Emsim. Deputāts no pēdējās rindas grib pateikt aizrādījumu. Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Es ar prieku uzklausīju to, ko izklāstīja Vulfsona kungs, tikai es negribētu, ka mani pieskaita pie tiem, kas vāji zina vēsturi. Lieta tā, ka es to zinu, nebaidoties varu teikt, ne sliktāk par Vulfsona kungu. 1987.gada 14.jūnijā norisinājās zināmi notikumi pie Brīvības pieminekļa, saistīti ar deportāciju, un Vulfsona kungs man un citiem lasītājiem paskaidroja, cik tie ir nelabi cilvēki, kas sapulcējušies pie Brīvības pieminekļa. Tāpēc es nepieņemu tādu apsūdzību, ka es nezinot vēsturi. Man šķiet, ka Vulfsona kungam jāmācās vēsture kopā ar tiem, kas vēsturi nezina./

Priekšsēdētājs: Jā, deputāts Ščipcovs labi pārzina vēsturi, par to mēs esam pārliecinājušies, jo viņš vairākkārt ir uzstājies ar vēsturiskām runām. Vārds deputātam Emsim.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Šodien mēs atkal Augstākajā padomē atgriežamies pie jautājuma par apkārtējās vides aizsardzību un dabas aizsardzības uzlabošanu republikā. Es gribu atgādināt, ka pirmo reizi šis jautājums tika skatīts iepriekšējā sasaukuma sesijā pagājušā gada 29.jūlijā, kad tika izskatīts jautājums par neapmierinošo ekoloģisko situāciju republikā un uzdevumiem tās atveseļošanā. Šīs sesijas gaitā tika konstatēti būtiski fakti, par kuriem pamatsecinājums bija viens – pašreizējā ekoloģiskā situācija republikā ir kritiska, un nekavējoši jāveic pasākumu sistēma, kas garantētu labvēlīgas apkārtējās vides nodrošināšanu republikā. Kā viens no kardinālākajiem pasākumiem tika atzīta Valsts dabas aizsardzības komitejas pāriešana tiešā Latvijas Augstākās padomes pakļautībā. Tādējādi Valsts dabas aizsardzības komitejas kontrolē jānodod visu dabas resursu izmantošanas un aizsardzības jautājumu izlemšana, kā arī vēl virkne vairāku jautājumu. Šajā sakarībā ir sagatavots likumprojekts par Latvijas Vides aizsardzības komiteju. Tas tika izsniegts deputātiem jau labi sen iepriekš, taču aktuālākie jautājumi kavē šī likumprojekta izskatīšanu. Tāpat jums vakar tika izsniegti labojumi šim likumprojektam uz atsevišķas lapas. Šie labojumi ir radušies pēc tam, kad likumprojekts tika izskatīts Vides aizsardzības pastāvīgajā komisijā. Es gribu tagad pāriet pie šī likumprojekta kopējās analīzes, jo mums acīmredzot vispirms jānoskaidro, kāda ir deputātu attieksme kopumā pret likuma projektu un pret atsevišķiem šī likumprojekta pantiem. Pēc vēlreizējas izskatīšanas Vides aizsardzības komisijā un Likumdošanas jautājumu komisijā varētu runāt par šī likumprojekta pieņemšanu galējā variantā.
Pirmajā pantā ir noteikts, ka Latvijas Vides aizsardzības komiteja ir Latvijas Republikas centrālais valsts rīcības un kontroles orgāns, kas izlemj visus apkārtējās vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumus. Otrajā pantā ir izteikti darbības pamatvirzieni, un tālākā komitejas izveidošanas kārtība, sākot ar piekto pantu, ir Vides aizsardzības komitejas kompetence. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ja mēs jau šobrīd izskatītu atsevišķus pantus vai pantu blokus. No 1. līdz 4. ir vispārīga rakstura panti, kas ietver komitejas izveidošanas kārtību un būtību. Būtu lietderīgi šādā secībā projektu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Emsis piedāvā par pirmajiem četriem pantiem uzdot jautājumus, ja ir neskaidrības, bet mums vajadzētu vienoties par debatēm. Debates būs par visu likumu kopumā, nevis par šiem četriem pantiem. Vai jūs uzstājat, ka debates nebūs vajadzīgas?

I.Emsis: Es domāju, ka debates pašreiz mums nav vajadzīgas. Ja jautājumi būs tādi, ka panti nav skaidri un ka ir nepieciešamas kādas izmaiņas, tad komisija tās izdarīs.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Pārejam pie jautājumiem par pirmajiem četriem pantiem.

A.Kodoliņš: 3.panta sākumā rakstīts, ka Apkārtējās vides aizsardzības komiteja ir koleģiāls orgāns, bet tālāk jūs runājat par organizācijām, kas pakļautas Vides aizsardzības komitejai. No tā izriet, ka komiteja ir sava veida resors. Vai šis ieraksts līdz ar to ir pareizs?

I.Emsis: Ieraksts ir pareizs. Pēc Latvijas PSR Konstitūcijas 97.panta otrās daļas, šī komiteja ir koleģiāls orgāns. Tātad šos kolēģijas locekļus apstiprina Augstākā padome. Nākošais solis, ja mēs pieņemsim šo likumu, būs komitejas locekļu apstiprināšana.

A.Providenko: */Sakiet, lūdzu, te 2.pantā, 4.punktā teikts par likumdošanas iniciatīvas realizēšanu, bet, cik man zināms, likumdošanas iniciatīva pieder Ministru padomei, nevis atsevišķām komitejām./

I.Emsis: */Pēc šā likuma Apkārtējās vides aizsardzības komiteja ir vienā līmenī ar Ministru padomi./

A.Providenko: */Varbūt ierakstīt, ka ar Ministru padomes starpniecību tiek realizēta likumdošanas iniciatīva?/

I.Emsis: */Tā patstāvīgi īsteno tādas pašas likumdošanas iniciatīvas tiesībās kā Ministru padome, viņas ir vienādā līmenī./

I.Krastiņš: Preambulā rakstīts, ka Vides aizsardzības komiteja ir centrālā valsts rīcības un kontroles iestāde. Būtu jāsaprot, ka saglabājas tie 15 kontroles dienesti, kuri funkcionē šodien. Vai tas pēc šī likumprojekta vienīgais kontroles veidojums?

I.Emsis: Nē, nav domāts, ka komiteja būs vienīgais kontroles orgāns, jo tādus kontroles dienestus var veidot arī citas ministrijas un sabiedriskās organizācijas. Bet valsts kontroles orgāna funkcija paredzēta šai centrālajai iestādei.

I.Krastiņš: Vai jūs nevarētu paskaidrot otrā panta trešo apakšpunktu, kā jūs izprotat valsts kontroli apkārtējās vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā. Citiem vārdiem sakot, vai ar to būtu jāsaprot arī tā kontrole, ko veic sanitāri epidemioloģiskās stacijas?

I.Emsis: Šobrīd kontroles funkcijas veic vairākas iestādes un ministrijas. Es nosaukšu tikai divas galvenās. Zivsaimniecībā ir savs kontroles orgāns un Veselības aizsardzības ministrijā arī. Ja nav centrālā koordinējošā orgāna dabas aizsardzības jomā, tad šī te kontrole un visa darbība vides aizsardzībā notiek nekoordinēti.

I.Krastiņš: Atvainojos par ļaunprātīgu laika izmantošanu, bet es gribētu precizēt, vai pēc šī projekta Vides aizsardzības komitejai būs iespēja ietekmēt sanitāri epidemioloģiskās stacijas darbu?

I.Emsis: Jā.

A.Ulme: Runājot par 2.panta 4.punktu, likumdošanas iniciatīvas tiesības jaunveidojamajai komitejai ir dotas Konstitūcijas 107.pantā. Vai jūs uzskatāt, ka ir lietderīgi dublēt to šeit, pie tam nosakot komitejas darba pamatvirzienus. Vai drīzāk tas nebūs instruments, ar kuru varēs savu darbību realizēt, un pietiek, ka tas ir noteikts Konstitūcijā.

I.Emsis: Principā tam var piekrist, bet šajā gadījumā dublēt ļoti svarīgi, jo mums jāapzinās, ka šobrīd liela daļa no vides aizsardzības nepareizībām ir radusies tieši tāpēc, ka nav bijusi vienota likumdošanas sistēma šinī virzienā. Faktiski mēs esam ļoti atpalikuši dabas aizsardzības likumdošanā. Tāpēc šī funkcija būtu jāizceļ. Bet es piekrītu tam, ka tas ir citos konstatēts.

V.Zatuliviters: */2.panta 2.punktā, kā arī 5.,6.,7.pantā lietoti vārdi: “ekonomiskā ekspertīze”. Gribu uzdot jums jautājumu: runa ir par procesu vai par struktūras apakšvienību Apkārtējās vides aizsardzības komitejā?/

I.Emsis: */2.panta 2.punktā tiek runāts par procesu./

V.Zatuliviters: */Jā, 2.panta 2.punktā par procesu? Un turpmākajos arī par procesu?/

I.Emsis: */Tur es nevaru.../

V.Zatuliviters: */5., 6. un 7.pants... Jā, te 5.panta 4.punkts: “īsteno ekoloģisko ekspertīzi” un tā tālāk. Ja es pareizi saprotu, speciālas ekoloģiskās ekspertīzes struktūrvienības nav./

I.Emsis: */Ir./

V.Zatuliviters: */Bet tad man ir vēl jautājums: sakiet, vai jums neliekas pretdabisks tas fakts, ka Apkārtējās vides aizsardzības komitejā, tai pakļauta ir ekoloģiskā ekspertīze, tā taču var visus uzņēmumus slēgt, tai jābūt neitrālai, vai arī jums liekas citādi?/

I.Emsis: */Šī neitralitāte tieši arī bija paredzēta. Ekoloģiskās ekspertīzes neitralitāti var sasniegt tikai vienā ceļā – piešķirot neitralitāti vai neatkarību pašai komitejai, citādi es nevaru iedomāties, kā to var izdarīt. Ekoloģiskā ekspertīze ir visuzticamāko un izcilāko mūsu republikas ekoloģijas speciālistu slēdziens, viņi tur arī strādā, viņu slēdziens ir galvenais./

V.Zatuliviters: */Tas ir, jūs uzskatāt, ka ekoloģiska ekspertīze var būt objektīva, atrazdamās Apkārtējās vides aizsardzības komitejas pakļautībā?/

I.Emsis: */Te pakļautībai, manuprāt, nav nekādas jēgas, runa ir par komitejas struktūrvienību. Komiteja sastāv no trim galvenajiem funkcionāliem virzieniem: ekoloģiskā politika, ekoloģiskā ekspertīze, ekoloģiskā kontrole. Tātad tā ir viena no struktūrvienībām, kuru nepavisam nevar atraut no ekoloģiskās politikas vai ekoloģiskās kontroles. Citādi būs tā: ekspertīze aizliedz, bet kas kontrolēs, vai tas tiek izpildīts./

V.Zatuliviters: */Jūs piedosit manu neatlaidību, varbūt es kaut ko nesaprotu, bet, ievērojot loģiku, es nonāku pie secinājuma, ka orgāns nevar būt neitrāls, objektīvs, ja tas kādam pakļauts. …bet tā ir cita lieta, es arī to gaidu./

I.Emsis: */Bet visa komiteja ir pakļauta.../

V.Kostins: */Gribētu atgriezties pie 6.3.panta – tas jau ir papildinājums, grozījums likumā. Lūdzu, paskatieties, šeit rakstīts, ka komitejai ir tiesības izskatīt lietas, kas saistītas ar administratīvo atbildību par tiesībpārkāpumiem apkārtējās vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, saucot vainīgos likumā noteiktajā kārtībā pie atbildības. Mani interesē, kāds ir mehānisms saukšanai pie administratīvās atbildības? Kā to dara: ar komitejas vai ar tiesību sargājošo orgānu palīdzību? Tas ir, kāds mehānisms paredzēts 6.3.pantā likuma izpildei?/

I.Emsis: */Paskaidroju: patlaban komitejai jau ir tiesības saukt pie administratīvās atbildības par ūdens likumdošanas pārkāpšanu, tāpēc šeit ņemts vērā, ka mums vajadzīgas tādas tiesības saukt pie šās atbildības arī par jebkuriem citiem pārkāpumiem. Un sakarā ar to ir sagatavots attiecīgs likuma projekts, šeit ir tikai konstatējums.../

V.Kostins: */Lūdzu, atvainojiet mani, mani interesē mehānisms, es visu saprotu, bet kāds ir 6.3.panta izpildes mehānisms?/

I.Emsis: */Mehānisms ir tāds: ja inspektors konstatējis pārkāpumu, tad viņš sastāda attiecīgu aktu un tūdaļ var ar komitejas starpniecību uzlikt noteiktu naudas sodu atkarībā no sava, tā teikt, inspektora ranga./

V.Kostins: */Tas ir, ar inspektoru starpniecību, ja? Liels paldies./

P.Šapovālovs: */Gribu pievērst uzmanību 6.pantam, 6. un 5.punktam. 6.punktā teikts: Latvijas PSR noteiktajā likumdošanā par kārtību apmeklēt, apskatīt un aizturēt tiesas lēmumu utt., tas nerada šaubas. Bet te man ir 5.punkts: “netraucēti izdarīt pārbaudes, kā tiek ievērota likumdošana par apkārtējās vides aizsardzību ikvienā objektā visā Latvijas PSR teritorijā, ieskaitot teritoriju, kas atrodas bruņoto spēku, valsts drošības un iekšlietu orgānu lietošanā neatkarīgi no to pakļautības. Mēs pat deputātu statusā atļāvām deputātiem pārbaudīt šos orgānus tikai likumdošanā noteiktā kārtībā, bet šeit mēs komitejai dodam tiesības netraucēti pārbaudīt. Es tomēr lieku priekšā 5.punktu formulēt kā 6.: “Latvijas PSR noteiktā likumdošanas kārtībā netraucēti izdarīt pārbaudes” un tā tālāk. Citādi mums praktiski šis inspektors var iekļūt ikvienā teritorijā, kur nevar iekļūt pat Augstākās padomes deputāts./

I.Emsis: Atbildēt uz šo jautājumu ir diezgan sarežģīti. Protams, likumā noteiktajā kārtībā. Savādāk mēs vienkārši nevaram tikt iekšā. Ar spēku ielauzties aizsargātā teritorijā nevaram. Bet jūsu piebilde ir vērā ņemama. Mēs varam ierakstīt “likumā noteiktā kārtībā”, kaut gan par šo kārtību esam ar Baltijas kara apgabala un armijas formējumiem vienojušies.

P.Šapovālovs: */Un otrs jautājums. 14.pantā lūdzu pievērst uzmanību “Latvijas PSR apkārtējās vides aizsardzības valsts inspektoru tiesību un pienākumu” 2.daļā mēs dodam šiem inspektoriem tiesības valkāt formas apģērbu, nēsāt medību un dienesta ieroci, tātad ir paredzēts, ka inspektoriem ir tiesības lietot ieroci, ja jau viņi to nēsā. Lūdzu atgriezties pie pirmās daļas, kur rakstīts, ka apkārtējās vides aizsardzības valsts inspektoru tiesības un pienākumi noteikti ar Apkārtējās vides aizsardzības valsts inspekcijas nolikumu, ko apstiprina Apkārtējas vides aizsardzības komiteja. Iznāk, ka komiteja pati apstiprinās savu inspektoru tiesības. Ja pieļauj, ka inspektoram būs ierocis, un tas ir atļauts, tātad viņam ir tiesības šaut. Tātad, ja pēc inspektora uzkliedziena “Stāt!” kāds neapstājas, tad viņš šaus, ir tādas tiesības. Nedrīkst pieļaut, ka komiteja varētu dot inspektoram arī tiesības apcietināt visus, sēdināt cietumā, izsūtīt uz Pitalovu utt., tomēr es lieku priekšā, lai I daļā tiesības un pienākumus apstiprinātu nevis komiteja, bet gan Augstākā padome, kā tas darīts attiecībā, piemēram, uz miliciju. Tieši Augstākā padome apstiprina tiesības un pienākumus, nevis pati komiteja./

I.Emsis: */Es atbalstu jūsu piezīmi, jo tas arī bija paredzēts, nevaru pašreiz atrast..., ka ekoloģiskās ekspertīzes, ekoloģiskās inspekcijas statūtus šeit apstiprina Augstākajā padomē vai nu Prezidijs, vai visa Augstākā padome./

P.Šapovālovs: */Bet 14.pantā rakstīts, ka apstiprina Apkārtējās vides aizsardzības komiteja, 14.pants, pirmā daļa./

I.Emsis: */Jā, es atradu, domāju, ka mēs to varam labot, bet, kas attiecas uz šo pierakstu, tad tas burtiski paņemts no Vissavienības nolikuma.../

P.Šapovālovs: */Nedrīkst taču atkārtot svešas kļūdas./

I.Emsis: */Sapratu jūsu piezīmi./

J.Biezais: Iepriekš komisijās, gan ne oficiālā līmenī, tika izteikts viedoklis, ka jūsu komiteja varētu būt valdības līmenī, ne tāpēc, lai noniecinātu, bet tāpēc, lai jums būtu vairāk praktisku iespēju un līdzekļu. Vai jūs nebaidāties, ka pašreizējā statusā, kurš it kā ir augstāks, jums būs mazāk praktisku iespēju un ka tas tīrais prasību līmenis var arī nebūt pietiekami efektīvs?

I.Emsis: Jūsu jautājumu es sapratu. Šeit atbilde ir tikai viena: Vides aizsardzības komiteja nenodarbosies ar dabas aizsardzības pasākumu praktisku īstenošanu dzīvē. Tā necels attīrīšanas iekārtas, neliks filtrus, neveiks sanitāra funkciju. Līdz ar to tai nav nepieciešami materiālie resursi, nav nepieciešama apgāde un tamlīdzīgi, izņemot rakstāmmašīnas, pildspalvas un automašīnas. Šī jautājuma puse ir noņemama, jo visu praktisko darbu veic konkrētais vaininieks, kurš ierosinājis to vai citu apkārtējās vides bojājumu vai piesārņojumu.

N.Mihailovs: */2.panta 4.punktu es tomēr ierosinu pierakstīt tā: “īsteno likumdošanas iniciatīvu gan tieši, gan ar resorisku, Latvijas Republikas Ministru padomei pakļauto valsts pārvaldības orgānu palīdzību.” Šeit jau izskanēja no viena deputāta, uzvārdu esmu aizmirsis, un 4.pantā, 2.daļā, ņemot vērā republikā pašreizējo kritisko ekoloģisko situāciju, es tomēr ierosinātu pierakstīt, ka Latvijas Republikas Apkārtējās vides aizsardzības komiteja ne retāk kā vienu reizi pusgadā iesniedz pārskatu Latvijas Republikas Augstākajai padomei par savu darbību, ja jau tā ir pakļauta Augstākajai padomei, lai varētu šeit palabot dažas lietas, ņemot vērā tiešām kritisko situāciju ekoloģijā un apkārtējās vides aizsardzībā./

Priekšsēdētājs: Te, man liekas, atbildēt nevajag, jo tas ir priekšlikums.

J.Jagupecs: */Man par 2.pantu, 4.punktu arī ir šāds jautājums. Kuru likumdošanas aktu jūs uzskatāt par svarīgāko un prioritāro? Kurš akts pirmais jāiesniedz apspriešanai un republikas Augstākajai padomei apstiprināšanai?/

I.Emsis: */Man ir šāds priekšlikums: pats galvenais – tas, tā teikt, likums par Latvijas apkārtējās vides aizsardzību. Tāds likums pie mums pēdējo reizi pieņemts 1968.gadā, tas sen jau novecojis, un ir nepieciešams izdot jaunu likumu par republikas apkārtējās vides aizsardzību. Tāds likums patlaban tiek sagatavots./

J.Jagupecs: */Bet vai jūs neuzskatāt patlaban par vissvarīgāko izvirzīt visas tautas apspriešanai tieši zinātniski pamatotu likumu, varbūt ne likumu, bet ilgtermiņa zinātniski pamatotu programmu republikas dabas vides atveseļošanai?/

I.Emsis: */To jau pieņēmusi iepriekšējā Augstākā padome, un tas tiks izdarīts līdz gada beigām./

B.Salītis: Kā jūs vērtējat Baltijas jūras zivju krājumu pavairošanas un aizsardzības regulēšanas pārvaldes funkciju pārņemšanu komitejas pārziņā?

I.Emsis: Šo jautājumu es vērtēju viennozīmīgi. Latvijas iedzīvotāji nav tik bagāti, lai maksātu nodokļus divām paralēlām dublējošām inspekcijām. Šobrīd zivju aizsardzības pārvaldei vienai ir drusku vairāk inspektoru nekā visai komitejai kopumā par visiem citiem apkārtējās vides aizsardzības jautājumiem. Šis jautājums jārisina viennozīmīgi, izveidojot Zivsaimniecības ministriju un nododot inspekcijas funkcijas Vides aizsardzības komitejai.

B.Salītis: Paldies.

J.Blažēvičs: Kāpēc jūs Vides aizsardzības komiteju stādāt augstāk par vietējās pašvaldības orgāniem? Likumā par rajona pašvaldību 27.pantā teikts, ka rajona izpildkomiteja kā valsts pārvaldes organizācija aptur saimniecisko darbību vai atliek celtniecību gadījumos, kad tiek pieļauti dabas aizsardzības likumu pārkāpumi. Jūs 6.panta 1.apakšpunktā rakstāt to pašu, it kā likuma nebūtu, un arī izmaiņas, ko jūs piedāvājat 27.pantā par vietējo pašvaldību, nav saskaņotas ar komisiju. Es kategoriski protestēju pret šādu pieeju.

I.Emsis: Tas ir principiāls jautājums. Tas, ka pašvaldības likumā tiešām minētas tikai pašvaldības orgāna tiesības slēgt vai apturēt darbību, ir taisnība, bet mēs piedāvājam deputātiem variantu, ka šādas tiesības tiek deleģētas arī Vides aizsardzības komitejai, un tāpēc esmu sagatavojis izmaiņas šajā likumā par vietējo pašvaldību. Ierosinu šo punktu papildināt ar vārdiem “arī Vides aizsardzības komitejai”, lai tai būtu tādas pašas tiesības vienlaikus kā pēc mūsu iniciatīvas, tā arī pēc vietējo pašvaldības orgānu lūguma. Kāpēc? Prakse pierāda, ka vietējās pašvaldības orgāni diemžēl ne vienmēr ir gatavi iziet uz konfliktiem ar savā teritorijā esošajām ražotnēm, jo stājas spēkā subjektīvie, kā arī naudas faktori. Tāpēc vietējiem pašvaldības orgāniem ir ērtāk palūgt, lai šos uzņēmumus aptur komitejas inspektori, nekā izdarīt kaut ko pašiem.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka apspriešanas laikā varēsim vēl izstrīdēties.

A.Kodoliņš: Man ir līdzīgs jautājums par nākošo punktu. Tomēr, vai ir pareizi, ka šīs soda naudas pilnībā aiziet Vides aizsardzības komitejai? Un nemaz nepaliek vietējām pašpārvaldēm? Manuprāt, šeit jāpadomā, vai daļēji tās tomēr neieskaitīt vietējo pašpārvalžu budžetos.

I.Emsis: Es daļēji piekrītu jūsu domām. To mēs esam paredzējuši izkārtot, visu Vides aizsardzības fondu decentralizējot. Tas veidojas uz vietas reģionos, kur ir apkārtējās vides aizsardzības reģionālā komisija. Tur veidojas apmēram 70% no šī fonda, 30% nonāk centrālajā republikas vides aizsardzības fondā, no kura tiek finansēti dažādi sabiedriskie pasākumi, grāmatu izdošana, “zaļo” kustības pasākumi un citi, kuri tieši neskar doto reģionu. Pārējā nauda paliek reģionā apkārtējai videi radīto zaudējumu novēršanai. Lai vietējā pašpārvalde neizlietotu šo naudu citiem mērķiem, piemēram, skolu celtniecībai, uzskatām par lietderīgu to paturēt Vides aizsardzības komitejas pārziņā.

A.Seiksts: 8.panta otrā rindkopa man nav skaidra. Diemžēl mans jautājums nav tik daudz konceptuāls, cik praktisks. Tas nedaudz bloķējas ar deputāta Kostina jautājumu, proti, kur principiāla strīda rezultātā starp vietējo pašpārvaldi, pagastu un rajona mēroga iestādi risināt tālāk jautājumu? Tas ir praktisks jautājums. Jūs zināt arī, par ko ir runa. Es negribu, ka tiek aizkavēta deputātu uzmanība.
Tātad, ja rajona un pagasta starpā ir ļoti ass strīds ekoloģiskā jautājumā, kas to izskatīs? Augstākā padome?

I.Emsis: Acīmredzot ekoloģiskā ekspertīze dos savu slēdzienu strīda jautājumā, bet uzņemties strīdu izšķirt Vides aizsardzības komiteja nedrīkstētu, jo tā nezina sociālos un citus apsvērumus. Strīda izšķiršana no visiem viedokļiem, protams, ir augstākstāvošās deputātu padomes kompetencē.

A.Safonovs: */Es komisijā ierosināju, bet tas nezin kāpēc nav fiksēts. Tagad atkārtoju. 6.panta 1.daļu mēs iesākam tā: “aizliegt pēc savas iniciatīvas”. Es lieku priekšā, lai mēs tik stingri un uzreiz neaizliegtu, ierakstītu tā: “apturēt līdz apstākļu noskaidrošanai un dabas aizsardzības likuma pārkāpšanas gadījumā aizliegt pēc savas iniciatīvas”. Tas ir, ne uzreiz aizliegt, citādi mēs sākam cirst galvas. Vispirms vajag tikt skaidrībā un pēc tam aizliegt, jāaptur līdz apstākļu noskaidrošanai un dabas aizsardzības likuma pārkāpšanas gadījumā jāaizliedz pēc savas iniciatīvas./

I.Emsis: */Esmu sapratis jūsu piezīmi, mums tas šeit ir ņemts vērā, tomēr mums vajag mazliet uzmanīgāk iedziļināties šajā domā, tāpēc ka aizliegt mēs varam saimniecisko darbību, bet apturēt mēs varam, teiksim, ražošanu, bet, teiksim, zemes piešķiršanu mēs nevaram apturēt, mēs varam tikai aizliegt. Jā, te ir divi termini, no kuriem viens attiecas uz pirmo daļu, bet otrs – uz otru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, priekšlikumu iesniedziet rakstiski, lai mēs ar balsošanu varam to izšķirt.

A.Safonovs: */(Sākums nav dzirdams, runā no zāles.) ...teritoriju pierakstīt tā, pēc punkta: “teritorijas, kas atrodas bruņoto spēku, valsts drošības un iekšlietu orgānu lietošanā, neatkarīgi no to pakļautības – arī atbilstoši likumdošanai”, lai mums nebūtu liekas konfrontācijas./

J.Aizezers: Kāda loma ir Vides aizsardzības komitejai, risinot problēmu par Baltijas jūras krasta eroziju? Tā ir globāla problēma un nav saistīta ar kādu rūpniecisku uzņēmumu ietekmi, bet tieši ar dabas procesiem krastā.

I.Emsis: Šobrīd, kad mūsu komitejas nosaukums ir paplašināts un tajā ietverts vides aizsardzības jēdziens, tas, protams, ir komitejas kompetencē, jo jūras krastu noskalošanās ir antropogēns process, kuru rada zinātniski nepamatota molu celtniecība vai smilšu izskalošana jūrā. Tātad, protams, tas ir šīs komitejas kompetencē, un attiecīgi eksperti un inspekcijas ar šo jautājumu nodarbosies.

Priekšsēdētājs: Bet uz likumu šis jautājums neattiecas, es lūdzu jautāt tieši par likumu.

G.Radionovs: */5.pants, 7.punkts: “nosaka izmešu (praskoka) normatīvus, kas piesārņo apkārtējo vidi”. Vārda “praskok” vietā, ja pareizi pārtulko, jāsaka “sbros”, “praskok” – tāda vārda nav./

I.Emsis: */Es nedzirdēju, atvainojiet, ļoti slikti dzirdams./

G.Radionovs: */Tā, 5.pants, 7.punkts: “nosaka izmešu (praskoka) normatīvus”. Acīmredzot te domāts “sbrosa”. Es tā saprotu: “vibros” – gāzveida, “sbros” – šķidrs. Vārdi “nosaka normas” arī nav saprotami. Normas izstrādāt, saskaņot, apstiprināt normu? “Nosaka normas” – tas nav saprotams./

I.Emsis: */Šeit domāts tikai “apstiprināt normas”, jo tās izstrādāt var jebkurš institūts./

G.Radionovs: */Lūdzu šeit pareizi formulēt: “apstiprina” – būs precīzi un visiem saprotami. Šodienas formulējums ir pavisam neskaidrs./

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie otrā mikrofona.

J.Vaivads: Par 5.punkta 12.apakšpunktu man ir jautājums. Tas ir tas punkts, kas nosaka, ka Dabas aizsardzības komiteja kopā ar Ministru padomes Ekonomikas ministriju ir zinātnisko pētījumu pasūtītāja. Kāpēc kopā ar Ekonomikas ministriju, jo bieži var izrādīties, ka Ekonomikas ministrija ir ieinteresēta vai arī nav ieinteresēta persona kādas konkrētas problēmas risinājumā. Kāpēc tieši kopā ar Ekonomikas ministriju, ja jūs kā valsts pasūtītājs varat būt pakļauts Augstākajai padomei arī pilnīgi atsevišķi?

I.Emsis: Jā, es atklāti sakot, pilnīgi piekristu šim viedoklim, bet jāņem vērā, ka šis likumprojekts ir saskaņots jau Ministru padomē, un tātad daļa no ieteikumiem ir ņemta vērā. Mēs vadījāmies no tāda apsvēruma: ja Ekonomikas ministrija koordinē visu budžeta sadalījumu Latvijas Republikas dažādām zinātņu nozarēm, tad būtu lietderīgi arī vides aizsardzības sadaļu izskatīt kopā ar viņām, lai sliktākā stāvoklī nenostādītu, teiksim, kultūru.

J.Vaivads: Un kas būs arbitrs strīda gadījumā? Augstākā padome?

I.Emsis: Es domāju, ka budžetu izskatīsim vienmēr šeit, šajā zālē, un te arī sadalīsim kopējo budžetu atsevišķi pa nozarēm. Es piekristu jūsu iebildumam, bet es domāju, ka loģika prasa, lai šeit piedalītos arī Ekonomikas ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Viens no vides objektiem ir arī cilvēks. Cilvēka komfortam strādā veterinārais dienests. Sakiet, lūdzu, kāda jūsu skatījumā paredzama sadarbība starp Vides aizsardzības komiteju un veterināro dienestu kopumā un jo sevišķi ar veterinārsanitāro ekspertīzes dienestu gaļas kombinātos, piena kombinātos un tirgos.

I.Emsis: Šeit mēs paredzam vislielāko sadarbību, it īpaši šo vides jeb pārtikas produktu kvalitātes normatīvu noteikšanā un apstiprināšanā. Kontroles jautājumos jāveido vienota sistēma – informācijas un kontroles sistēma. Mēs esam paredzējuši, ka Vides aizsardzības komitejas centrālais uzdevums būs neļaut saskaldīties šīm problēmām, bet veidot vienotu jēdzienu par apkārtējo vidi, jo pretējā gadījumā mums iznāk tā, ka mēs zinām, ka Līvānu mājas ir kaitīgas, mēs zinām, ka arī pārtikas produkti reizēm ir kaitīgi, bet tas viss ir jāskata kopā ar teritoriju un jāskata kopā ar ūdens kvalitāti, ar gaisa kvalitāti un visu pārējo. Tas ir komplekss jēdziens, un mēs gribam panākt, lai šī sadarbība būtu visciešākā. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka ar laiku šim dienestam jākļūst vienotam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl viens jautājums.

G.Preinbergs: Viens no dabas piesārņošanas avotiem, protams, ir dzīvnieku līķi, no kuriem mēs diemžēl nekad netiksim vaļā. Sakiet, lūdzu, vai Vides aizsardzības komiteja atbalstītu dzīvnieku līķu utilizācijas iestāžu celtniecību?

I.Emsis: Šis jautājums jāskata plašāk. Es domāju, ka tie eksperimenti, kas ir izdarīti vairākās saimniecībās, kurās eksistē līķu pārsintezēšana lopbarības produktos, ir bijuši pietiekami efektīvi.

Priekšsēdētājs: Jā, tikai lūgtu šoreiz par likumu. Mums no sākuma bija vienošanās par pirmajiem 4 punktiem, bet es jūtu, ka deputāti prasa visu likumu. Tad varbūt vēl turpinām kādu laiku uzdot jautājumus, ja jums, Emša kungs, nav iebildumu.

A.Buls: Jautājums ir par soda naudām. Jūs teicāt, ka 70% no soda naudām, kas ir par vides aizsardzības pārkāpumiem, paliks reģiona rīcībā. Lūgums ir precizēt, ko jūs saprotat ar šo reģionu, teiksim, tādā ķīmiskās rūpniecības piesātinātā pilsētā kā Olaine vai mikrobioloģijas piesātinātajos Līvānos. Vai tie 70% paliek tieši šīs pilsētas vai Rīgas rajona, vai Preiļu rajona budžetā?

I.Emsis: Es šo reģionu saprotu kā ekoloģisku jēdzienu, jo tās indes, kas tiek izmestas Olainē, pa Misas upi un pa citām upēm nonāk Lielupē un aiztek arī uz Rīgas jūras līci, tā ka cietēji nav tikai šīs pilsētas iedzīvotāji. Cietēji ir visas republikas iedzīvotāji. Tāpēc mēs nevaram aprēķināt zaudējumus, kas nodarīti apkārtējai videi, konkrēti, lokalizēt noteiktā zonā, jo zaudējums ir izdarīts daudz plašākā mērogā. Un tāpēc es domāju, ka tie 70%, es tā eventuāli pašreiz saku, paliktu šajā reģionā, ar to saprotot ietekmēto teritoriju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie otrā mikrofona.

A.Buls: Sakiet, lūdzu, kas tādā gadījumā būs tas orgāns, kurš izlems, kāda daļa paliks tieši tajā pilsētā, kur ir šīs rūpnīcas? Vai jūs vai kāds cits?

I.Emsis: Pēc šī likuma izlemj tātad Apkārtējās vides aizsardzības komitejas reģionālā vadība.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Rogaļs: */Man ir divi jautājumi. Pirmais – par 6.1.panta grozīšanu. Man liekas, šis grozījums nav visai veiksmīgs, par to jau agrāk runāja cits deputāts. Rekonstrukcija, uzņēmumu objektu paplašināšana tiek aizliegta neatkarīgi no tā, vai tiek pārkāpts dabas aizsardzības likums vai ne. Redzams, labāk izklausās iepriekšējā redakcija, kur sacīts, ka nevis vienkārši jāaizliedz saimnieciska darbība, rekonstrukcija, paplašināšana, tikai tajā gadījumā, ja tie pārkāps dabas aizsardzības likumdošanu, tā tas jāsaprot. Varbūt redakciju patiešām vajag grozīt./

I.Emsis: */Jāpaskatās pēc krievu teksta, bet, protams, domāti ir tikai pārkāpumi.../

M.Rogaļs: */Bet šeit pēc šā punkta var notikt tāda patvaļīga nepamatota aizliegšana./
Un otrs jautājums. Līdz šim Apkārtējas vides aizsardzības komitejas sastāvā ietilpa Daugavas ūdenskrātuvju ekspluatācijas pārvalde, un tās bija darbu pasūtītājas krastu nostiprināšanai un citu pasākumu izpildei. Atbilstoši šim stāvoklim ar likumu par komiteju komitejai ir piešķirtas tikai kontroles funkcijas. Sakiet, kam tad piešķirtas pasūtītāja funkcijas, kas bijušas agrāk.

I.Emsis: */Es atbildu. Komitejai piešķirtas trīs funkcijas – ekoloģiskā politika, ekoloģiskā ekspertīze un tikai pēdējā – ekoloģiskā kontrole. Tas pirmkārt. Kas attiecas uz uzņēmumu, kas nodarbojās ar krasta nostiprināšanas darbiem, tad mēs esam sasnieguši vienošanos, ka šī organizācija pāriet Komunālās saimniecības ministrijas pārziņā, jo tās ir tīri saimnieciskas funkcijas, kas nekādi nevar attiekties uz komiteju, vēl jo vairāk pie Augstākās padomes./

M.Rogaļs: */Vai tagad vairs nebūs Komunālās saimniecības ministrijas?/

I.Emsis: */Nebūs, bet būs šās nozares uzņēmums, un tas būs pakļauts tieši vietējām pašpārvaldes struktūrām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Šajā likumprojektā ir ļoti plaši aprakstītas komisijas tiesības. Bet vai nebūtu jāparedz arī šīs komitejas atbildība par saviem pieņemtajiem vai nepieņemtajiem lēmumiem? Manuprāt, būtu jārunā par materiālo atbildību.

I.Emsis: Mēs centāmies tādus pantus ielikt. Par šīs komitejas pieņemtajiem vai nepieņemtajiem lēmumiem un par tās darbību, lai gan komiteja ir koleģiāls orgāns, atbild priekšsēdētājs personīgi.

G.Grūbe: Bet par materiālo atbildību? Tātad ir vajadzīgs atsevišķs pants par atbildību, šeit būtu jāmin arī materiālā atbildība un tālāk kā tekstā.

I.Emsis: Nesaprotu jautājumu. Kā var atbildēt materiāli, ja Dabas aizsardzības komiteja pati nodarīs kādus zaudējumus?

G.Grūbe: Ja tā, piemēram, ir pieņēmusi nepareizu lēmumu un nodarījusi tautsaimniecībai zaudējumu.

I.Emsis: Tad atbild Priekšsēdētājs:

G.Grūbe: Bet priekšsēdētājs ir tikai viens, un ar savu kabatu viņš vienīgais nevar atbildēt.

Priekšsēdētājs: Viņš atbildēs mūsu priekšā. Tad mēs izvirzīsim jautājumu par priekšsēdētāja kompetenci.

G.Grūbe: Tas mani nepārliecina.

Priekšsēdētājs: Bet savādāk mums ir ļoti grūti to atrisināt.

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, vai jūs nedomājat, ka jums vajadzētu savās funkcijās arī uzņemties vismaz koordinējošu vadību par tādu mākslīgās vides aizsardzības kā, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, arhitektūras pieminekļu saglabāšanu? Es zinu, ka ar šīm funkcijām patlaban nodarbojas Kultūras ministrija. Bet vai jums nešķiet, ka arī šai aizsardzības formai vajadzētu nonākt jūsu komitejas funkcijās?

I.Emsis: Šāds jautājums tika apskatīts un ilgi diskutēts, un gala slēdziens, vienojoties ar Arhitektu sabiedrību, Celtniecības un arhitektūras lietu komiteju, bija tāds, ka šīs funkcijas tomēr paliek Kultūras ministrijas kompetencē tiktāl, ciktāl tas tieši attiecas uz pieminekļu aizsardzību, bet par to, kas attiecas uz apkārtējo vidi, kas saistīts ir ar parku, dzīves vides un visu plānošanu ainaviskā un arhitektūras aspektā, zināma atbildība, protams, jāuzņemas arī Apkārtējās vides aizsardzības komitejai.

L.Alksnis: Tad varbūt vajadzētu tā ierakstīt.

I.Emsis: Tas principā ir pateikts tur, kur runa par apkārtējās vides kvalitātes nodrošināšanu. Tas ir ietverts.

L.Alksnis: Paldies!

Priekšsēdētājs: Deputāti, es atļaušos jums vēlreiz atgādināt, lai jūs uzmanīgāk sekojat jautājumu uzdošanai un atbildēm, jo es jūtu, ka daži jautājumi sāk atkārtoties, turklāt manī mostas tādas mazītiņas aizdomiņas, ka daži deputāti atkal sāks uzdot vienus un tos pašus jautājumus, kad mēs apspriedīsim šo likumu un sāksim to pieņemt.

V.Kostins: */Lūdzu atvainot, vēl viens jautājums. Pie izpildkomitejām izveidotās pastāvīgas komisijas apkārtējās vides aizsardzībai. Lūdzu, sakiet, kā jūsu komiteja plāno atrisināt savstarpējās sadarbības jautājumu vai jautājumus par izpildkomiteju pastāvīgo komisiju darba kontroli?/

I.Emsis: */Mēs plānojam otrādi, tas ir, šīs pilsētu un rajonu izpildkomiteju pastāvīgās komisijas kontrolēs vietējo reģionālo komitejas pārvalžu darbu, sadarbosies kopā ar tām./

V.Kostins: */Tas ir, sadarbības jautājumi ir paredzēti?/

I.Emsis: /?Jā, rajonu lielākajā daļā komiteju līdzstrādnieki jau ietilpst šajās pastāvīgajās komisijās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 1. mikrofons. Izskatās, ka tas ir priekšpēdējais jautājums.

G.Andrējevs: Emša kungs, man un vairākiem maniem kolēģiem mediķiem ir jautājums par 5.punkta 14.apakšpunktu, ka komiteja piedalās uzcelto objektu valsts pieņemšanā ar lēmēja balsstiesībām. Mums gribētos atsevišķos gadījumos jums piešķirt veto, līdz noskaidro, kādas nesaskaņas, pretējā gadījumā jūsu viena lēmēja balss var noslīkt pārējo ieinteresēto balsīs un varētu tikt pieņemts ekoloģiski bīstams objekts.

I.Emsis: Jā, šajā punktā tiešām nav paredzētas veto tiesības, jo principiāli bija vispār komitejas darbinieku iekļaut pieņemšanas komisijās, kas šobrīd nav. Veto tiesības nav, bet ir paredzēts, ka komitejas darbinieks, kas piedalās pieņemšanas komisijas darbā ar balsstiesībām, un pēc tam komisijas tālākās struktūras ar ekspertīzi un inspekciju var aizturēt šī objekta nodošanu. Bet to darīs inspekcija, ne tas darbinieks, kas piedalās šajā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 2. mikrofons.

J.Karlsons: Man, uzklausot jūsu atbildi, radās divi jautājumi. Viens no tiem ir par materiālo atbildību. Ja ir izveidojusies situācija, kad aizsardzības institūcija ir pieņēmusi kaut kādu nepareizu lēmumu, kura rezultātā ir radīti zaudējumi vai nu uzņēmumam, vai republikai kopumā un tamlīdzīgi, kas tad atlīdzinās šos materiālos zaudējumus? Šajā likumā nekas tāds nav pateikts, kā arī nav redzams, kas to varētu darīt.

I.Emsis: To nosaka tiesa. Tiesā jūs iesniegsit pretenziju, un tiesa noteiks, kas ir vainīgais, ka šāda situācija ir izveidojusies, un piespriedīs konkrētu atlīdzību. Tā ir tiesas prakse.

J.Karlsons: Otrs jautājums. Izskanēja jautājums par rajonu un pagasta savstarpējām attiecībām aizsardzības jautājumos. Kas noteiks, kurš ir tiesīgs un kuram ir taisnība? Jūs teicāt, ka to darīs Augstākā padome, taču to tomēr vajadzētu atzīmēt likumā.

I.Emsis: Es šeit domāju, ka Apkārtējās vides aizsardzības komitejas kompetencēs ietilpst tikai jautājumi, kas saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību. Līdztekus šiem jautājumiem eksistē vēl virkne citu jautājumu, kuros mēs neesam kompetenti, tāpēc, atklāti sakot, es nesaprotu, kādā veidā šis jautājums attiecas uz likumprojektu. Jūs domājat strīdu vides aizsardzības jautājumu jomā? Strīdu, kas rodas starp reģionālo komiteju un izpildkomiteju, no komiteju puses izšķirs Vides aizsardzības komiteja. Rīga to var pārsūdzēt Augstākajai padomei.

J.Karlsons: Tas tomēr nav fiksēts. To derētu atzīmēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Vadoties pēc mūsu parastās darba kārtības, seko debates, lai apspriestu likumprojektu. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Deputātam Emsim šobrīd debatēs ir pieteikušies divi deputāti. Kodoliņš un Blažēvičs. Acīmredzot mums debates ir jāuzsāk, jo laiks vēl ir.
Lūdzu, vārds Artūram Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, es centīšos ļoti īsi izteikt savu viedokli. Tātad es domāju, ka visumā likumprojekts ir sagatavots pietiekoši labā līmenī, un tomēr nav visai pareiza situācija, ka Apkārtējās vides aizsardzības komisija pie šī likuma sagatavošanas praktiski strādā viena. Un, lai nerastos zināmas domstarpības starp iespējamiem citiem viedokļiem, es ierosinu šajā darbā tomēr turpmāk piesaistīt vēl citas komisijas. Īpaši, manuprāt, būtu jāpastrādā tām komisijām, kuras nodarbojas ar vietējās pašpārvaldes lietām. Mani tomēr ne visai pārliecina šī situācija, ka visi naudas līdzekļi tiek ieskaitīti dabas aizsardzības komitejā. Tā ir situācija, kāda varētu, piemēram, izveidoties autoinspekcijā, kad soda naudas saņemtu autoinspektori sev par labu. Tas, manuprāt, varbūt daļēji ir attaisnoti, taču ne vienmēr. Jo vairāk tāpēc, ka daļas objektu atrašanās kādā apdzīvotā vietā nedarīs ļaunumu neatkarīgi no tā, vai tiek iekasēta soda nauda vai ne. Tāpēc vēl, manuprāt, būtu jāpastrādā citām komisijām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Godājamo sesijas vadītāj! Godājamie deputāti! Ļoti īsi. Pirmkārt, likumprojekts, man šķiet, nav izstrādāts pietiekami pilnīgi, un tas ir ārkārtīgi uzmanīgi un rūpīgi jāpārskata, jo mēs pieņemam ļoti būtisku jautājumu par mūsu nākotni, par mūsu vides aizsardzību, par mūsu veselību un citiem jautājumiem, kuri šeit netika minēti. Likumprojektā nav iekļauti daudzi objekti vai sfēras. Tāpēc es gribētu, lai tik ļoti nesteigtos šo likumu konkrēti pieņemt un balsot. Otrkārt, ļoti rūpīgi jāizskata jautājums, kas attiecas uz vietējo pašvaldību iespējām un Vides aizsardzības komitejas attiecībām. Likumā mums ir paredzēts, ka par vides aizsardzības jautājumiem vietējām pašvaldības iestādēm ir vesela virkne pienākumu un tiesību. Tādēļ nevajadzētu pastiprināt Vides aizsardzības komitejas tiesības vai arī anulēt tās pašvaldības iestādēm, un lai vides aizsardzības inspektors neapturētu izpildkomitejas lēmumu, kas iedarbojas uz konkrētu objektu: vai tā būtu kūts, ezers vai kāds cits objekts. Ja tā ir izpildkomitejas ēka, tad cita lieta. Bet, ja tas ir objekts, tad prioritāte šim aizdevumam ir jānosaka Vides aizsardzības komitejai. Vēl mēs gribētu redzēt pavisam citu redakciju likumprojektā 27.panta papildinājumā par rajona pašvaldību. Un 28.panta papildinājumā par pilsētas pašvaldību. Man šķiet, ka šie papildinājumi prasa precizējumu, vismaz mēs Apkārtējās vides aizsardzības komisijai varam piedāvāt citu redakciju. Es domāju, ka šis likumprojekts vēlreiz ļoti rūpīgi jāizskata, līdz mēs to pieņemam Augstākajā padomē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, mēs esam nonākuši zināmas dilemmas priekšā. Es ļoti labi saprotu, ka Vides aizsardzības komitejai, lai tā varētu sākt strādāt, šis likums ir nepieciešams. No otras puses, es gribētu piekrist iepriekšējam runātājam, ka likums nav pilnīgs. Vēl ir daudz jāstrādā, piemēram, mūsu komisija ir sākusi strādāt pie jauna veselības likuma, un es skatos, ka mūsu priekšstati par sanitāro kontroli, ko patlaban veic sanitāri epidemioloģiskās stacijas, atšķiras diezgan būtiski. Es gribētu lūgt pagaidām, vismaz zināmu laiku, atlikt šī likuma pieņemšanu un ļaut to izskatīt arī citās komisijās. Es pilnīgi piekrītu, ka Tautas pašvaldības un Sabiedrisko lietu komisijai šis likumprojekts būtu jāizskata. Gribētu lūgt minēto likuma projektu izskatīt arī mūsu komisijai, jo tas ir pārāk svarīgs jautājums. Pieņemot šo likumu uz ašu roku, es vēlreiz atkārtoju, zināmu apsvērumu dēļ tas varētu būt ļoti svarīgi, tad mēs nonāksim diezgan muļķīgā lomā, ka nākošajā sesijā būs nepieciešams kaut ko grozīt, jo mēs steigā būsim kaut ko palaiduši garām vai neievērojuši. Tā ka es ierosinātu pagaidām atturēties no likuma pieņemšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti, izteiktas vairākas domas un tādi priekšlikumi, kuri daudzi bija par to, lai šajā likumā nebūtu fiksēta konkrētā atbildība. Es domāju, ka konkrētā atbildība ir fiksēta Civilkodeksa pantos. Vēl bija jautājums, kas attiecas uz vietējās pašvaldības un Vides aizsardzības komitejas savstarpējām attiecībām. Te nav runa par to, ka likums nav izstrādāts, runa ir par divām atšķirīgām koncepcijām, par kurām deputātiem vajadzētu nobalsot. Tāpat tas attiecas uz jautājumu par ārstiem un tām lietām, par kurām runāja deputāts Ivars Krastiņš. Tā ka acīmredzot būs virkne tādu jautājumu, kuros radīsies domstarpības un par kuriem vajadzēs nobalsot. Tāpēc es domāju, ka likumprojektu nevajadzētu atlikt. Šo likumprojektu, protams, var skatīt katra komisija, kura to vēlas, izteikt savus konstruktīvus priekšlikumus un pēc tam arī nobalsot. Vēl es gribēju teikt, kad mēs šo likumprojektu apspriedīsim nākamajā reizē, vajadzētu to darīt ne tādā veidā, kā tas notiek šodien. Šodien tas notiek ļoti normāli, bet nākamajā reizē mums vajadzētu iet soli uz priekšu un otrajā lasījumā jau runāt par konkrētiem punktiem, par konkrētiem formulējumiem. Tāpēc es ļoti lūdzu visus – gan komisijas, gan individuāli – tos deputātus, kuriem ir konkrētas koncepcijas, papildinājumi, labojumi un tamlīdzīgi, rakstiskā veidā visu to iesniegt mūsu komisijai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamie deputāti, es tomēr gribu atgriezties pie tā jautājuma, ko es uzdevu, t.i., par atbildību. Sniegtā atbilde mani principā neapmierināja un ne jau tāpēc, ka esmu pret to, ka tiek pieņemts likums par Dabas aizsardzības komiteju. Es uzskatu, ka tas ir jāpieņem pietiekami operatīvi, bet ir viena lieta. Punkts par atbildību ir vajadzīgs tajā ziņā, lai patiešām dabas aizsardzības darbinieki noteikti šādus lēmumus pieņemtu, ja kāds objekts ir jāslēdz. Tāpēc obligāti būtu jānorāda, ka atbildība ir gan par pieņemtajiem nepareizajiem lēmumiem, gan par nepieņemtajiem lēmumiem gadījumā, ja patiešām tiek konstatēti pārkāpumi tieši pa dabas aizsardzības līniju. Tāpēc es ļoti lūdzu jautājumu tomēr izskatīt un šādu pantu tomēr paredzēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl vārdu lūdz deputāts Safonovs.

A.Safonovs: */Godātie deputāti! Es savā priekšvēlēšanu platformā kā vienu no pirmajiem momentiem izvirzīju ekoloģijas problēmas. Būtība šeit tāda, ka visa mūsu frakciju enerģiskā cīņa, cīņa visu veidu un sugu partijās, kādas mums ir, kas rodas, galu galā, ja mēs visi kopā draudzīgi un enerģiski nerisināsim ekoloģiskos jautājumus, pārvērtīsies par neko. Cilvēce aizies neziņā, daba, kas paliks pēc mums, atkopsies, dzīvnieku pasaule atjaunosies, vismaz daļēji, bet mūsu un jūsu galu galā nebūs. Un daba dzīvos bez mums. Mēs bez viņas dzīvot nevaram. Patlaban strādādams komisijā par ekoloģijas jautājumiem, esmu par to vēl vairāk pārliecinājies. Lūdzu jūs, ņemot vērā tās piezīmes, kuras šodien izteiktas, pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Viss. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs ir pieteicies deputāts Vaivads, viņš ir pēdējais.

J.Vaivads: Cienījamie deputāti! Es pieskaršos šim jautājumam varbūt tādā kontekstā, kādā uzdevu jautājumu, tas ir, par ekoloģijas zinātnes problēmām. Acīmredzot likumprojekts gatavots jau krietni sen, varbūt tas bija tajos apstākļos, kad lielā mērā uz budžeta sadalījumu zinātnē pretendēja Ekonomikas ministrija. Es personīgi nebūt nedomāju, ka šādu tiesību tai nebūtu, taču katrā sadalīšanas gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē šis punkts par Ekonomikas ministrijas Vides aizsardzības komitejas kopējo darbību, sevi piesakot kā valsts pasūtītāju zinātnē. Es pateikšu, kādēļ šeit rodas bīstami draudi. Pirmām kārtām tieši ražošanas nozares šobrīd ir lielākās ekoloģiskās piesārņotības radītājas un veicinātājas. Šādas parādības novēršana acīmredzot prasīs milzu līdzekļus, un šīs problēmas faktiski varētu uzpeldēt visu jautājumu priekšplānā. Ekonomikas ministrija, protams, būs ļoti ieinteresēta šīs problēmas risināt jau it kā republikas nozīmes jautājumu, kaut gan, es gribu atkārtot savu pozīciju, ka tās galvenokārt ir katras atsevišķās nozares problēmas. Tādēļ spiediens uz ražošanas nozaru ekoloģisko problēmu risināšanu var nobīdīt otrajā plānā teritoriālās un varbūt pat globālas problēmas, kas prasa zinātniskus ieteikumus. Tātad faktiski šī Ekonomikas ministrijas politika ir diezgan liels drauds tieši globālo problēmu zinātniskajai izpētei, bet savukārt dažas nozares, kuras būtu ieinteresētas tikt skaidrībā zinātniskā plāksnē, Ekonomikas ministrija varēs bloķēt, neizdalot tām atbilstošus līdzekļus, tādēļ uzaicinu rūpīgi izvērtēt šo punktu. Ja mēs Vides aizsardzības komitejai dodam pilnvaras būt tiešā Augstākās padomes pakļautībā, tad šajā punktā mēs it kā pieprasām, lai tā tomēr saskaņo pasūtījumus zinātnē ar Ministru padomes Ekonomikas ministriju. Es domāju, ka šis punkts mums ir rūpīgi jāpārvērtē, arī pats šis likums prasa papildu darbu un pārstrādāšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates šajā jautājumā ir beigušās, un acīmredzot ir apstiprināms deputāta Safonova priekšlikums pieņemt šo likumprojektu par Vides aizsardzības komiteju pirmajā lasījumā. Manuprāt, nevienam deputātam iebildumu nav. Tā kā rīt mums ir paredzēts darbs komisijās, man ir lūgums šo likumprojektu izskatīt visās ieinteresētajās komisijās, un tādas ir: Lauksaimniecības, Rūpniecības, Likumdošanas, Veselības aizsardzības komisija, tās var vērsties ar saviem ierosinājumiem pie Apkārtējās vides aizsardzības komisijas, lai tā apkopotu priekšlikumus. Visiem deputātiem, kuriem bija argumentēti un pamatoti priekšlikumi vai kuri šos priekšlikumus vēl nav izteikuši, lūdzu formulēt tos rakstiski un iesniegt Apkārtējās vides aizsardzības komisijā Emsim, lai līdz pirmdienai visus šos priekšlikumus varētu apkopot un šo jautājumu izskatīt otrajā lasījumā. Tagad vārds paziņojumam komisiju priekšsēdētājiem par darbu rītdien.

J.Škapars: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija sāks darbu rīt pulksten 9 Brīvības ielā.

No zāles: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija darbu sāks pulksten 9 Brīvības ielā 58, 46.telpā.
No zāles: Arhitektūras un celtniecības, Enerģētikas, transporta un informātikas komisijas sāks savu darbu pulksten 9.30 Ordeņu zālē.
No zāles: Cilvēka tiesību un nacionālo attiecību komisija rīt pulcējas pulksten 10 Brīvības ielā 58.
No zāles: Rūpniecības komisija sāk darbu pulksten 13 šeit, Prezidija zālē.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, nesāciet diskutēt par rītdienas darbu, klausieties, lai kāds nepalaiž gar ausīm, kur viņa komisija strādās.

No zāles: Apkārtējās vides aizsardzības komisija strādās pulksten 11 Brīvības ielā 58.
No zāles: Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija pulksten 11 pievienojas Ekonomikas komisijai Brīvības ielā 58, 16.telpā.
No zāles: Ārlietu komisija rīt pulksten 10 strādās Brīvības ielā 58, 19.telpā.
No zāles: Lūdzu Ārlietu komisijas locekļus gatavoties uz pamatīgu darbu, ne mazāk par divām trim stundām.
No zāles: Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija sāk darbu pulksten 9 Brīvības ielā 58, 48.telpā. Cienītie kungi, lūdzu jūs ierasties!

Priekšsēdētājs: Ja esmu pareizi sapratis, visu komisiju priekšsēdētāji ir izteikušies.

No zāles: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija rīt pulksten 9 pulcējas Lauksaimniecības ministrijas sēžu zālē, 23.telpā.
No zāles: Aizsardzības un iekšlietu komisija darbu sāks pulksten 9 Brīvības ielā 58, 41. vai 42.telpā.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumam deputātei Buķelei.

E.Buķele: Kolēģi, frakcijas sēde notiks pirmdien pulksten 15.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumam deputātam Safonovam.

A.Safonovs: */Man neliels procedūras jautājums priekšsēdētājiem un kolēģiem. Mēs ar jums strādājam mēnesi, un līdz šim laikam, atskaitot papīriņu, ko vispār ne par kādu apliecību nevar nosaukt, mums apliecības nav. Gribētu tomēr pirmdien dzirdēt vismaz lietu pārvaldnieka atbildi: kāpēc nav nekādu apliecību? Ja tādu nav, tad vismaz izsniedziet mums pagaidu apliecības ne ar rajona padomes izpildkomitejas spiedogu un ne ar nesaprotamu tekstu. Kad būs visi pārējie priekšmeti, kurus nākas izsniegt deputātam: deputāta atšķirības zīmes, deputātu bloknoti utt.? Gribētu vai nu šodien, tūlīt, vai pirmdien tomēr saņemt precīzu atbildi./

Priekšsēdētājs: Es pirmdien noskaidrošu šos jautājumus saimniecības daļā un došu atbildi; es zinu, ka apliecības varēs saņemt visai drīz. Vai jums ir paziņojums, deputāt Šapovālov?

P.Šapovālovs: */Man ir jautājums. Godāto priekšsēdētāj! Man ļoti neērti jums atgādināt, taču pirms kādām piecām, septiņām dienām mūsu frakcija iesniedza rakstveida pieprasījumus, konkrēti, par elektronisko balsošanu, par valdības ministra Līča izvēlēšanu, un atbildi mēs diemžēl nesaņēmām. Es tikai jums atgādinu, ka mēs gaidām atbildi./

Priekšsēdētājs: Jautājumus, lūdzu, adresējiet sekretariātam, jo šobrīd, kamēr nav precīza reglamenta, sekretariātam pirmām kārtām ir jāizlemj, kādā veidā rīkoties ar pieprasījumu vai jautājumu, jo te ir atšķirīga procedūra. Visa parlamenta pieredze rāda, ka tikai deputāts vien nevar noteikt, kurš ir pieprasījums un kurš ir jautājums.

I.Geidāns: Izrādās, ka šeit pēc desmit minūtēm notiks preses konference?

Priekšsēdētājs: Deputāt Geidān, lūdzu, acumirklīti pagaidiet. Tā kā paziņojumu vairāk nav, tad es gribu informēt jūs, deputāt Geidān, preses konference šeit notiks nevis pēc 10, bet pēc 15 minūtēm un tajā aicināti piedalīties deputāti: Škapars, Dīmanis, Indulis Bērziņš, Jānis Krūmiņš.
Tālāk par Augstākās padomes darbu 31.maijā un 1.jūnijā. Kā jau ziņoja komisiju priekšsēdētāji, rīt jūs strādāsiet komisijās, bet piektdienas darbu izlems pašas komisijas: vai nu jūs tiekaties ar vēlētājiem, vai strādājat komisijās. Pirmdien, 4.jūnijā, būs plenārsēde, sākums pulksten 10, pēc deputātu ierosinājuma plenārsēde būs līdz pusdienām, bet pēc tam deputāti varēs strādāt savās frakcijās. Otrdien un trešdien būs plenārsēdes. Ja būs ierosinājumi, mēs pirmdien vēlreiz pārskatīsim darba kārtību. Mums ir ļoti daudz jautājumu, ko vajag skatīt. Paldies par darbu plenārsēdēs, uz redzēšanos pirmdien!