Cilvēces spārni. Starp sapņiem un praksi

No 14. līdz 16. oktobrim Rīgā 6. starptautiskajā konferencē sprieda par jaunākajiem pētījumiem un sasniegumiem aeronautikas inženierzinātnēs un to ietekmi uz mācību procesu.

Dažādu paaudžu aviatori – RTU students Iļja Semeņenko, Aviācijas negadījumu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs, aviobūves vecmeistars Ivars Ozols, RTU Aviācijas institūta studenti Jānis Bitenieks un Kārlis Lilienfelds Foto: Andris Kļaviņš

Kārlim Irbītim – 100

Konference mājvietu Rīgā atrada, atceroties latviešu aviokonstruktoru Kārli Irbīti, kam 14. oktobrī bija simtā piemiņas jubileja, un lai cildinātu Latvijas aviatorus, kas, par spīti samērā nelieliem materiāliem resursiem, pagājušā gadsimta 20. un 30.gados sasniedza ievērojamus panākumus tā laika lidaparātu konstruēšanā, kā arī veica drosmīgus pārlidojumus. Akadēmiķis Jānis Stradiņš nolasīja referātu “Latvijas aviācijas pionieri un Kārlis Irbītis”, bet vairāki jaunie aviatori saņēma K.Irbīša stipendijas par projektiem aviācijas inženierzinātnēs. Zinātņu akadēmijas telpās tika atvērta otrā grāmata “K.Irbītis. Latvijas aviācija un tās pionieri. Rīga 2004.”, kas stāsta par VEF lidmašīnu nozares vadītāju un galveno konstruktoru Kārli Irbīti un viņa laikabiedriem.

Korifeji un censoņi blakus brīnumtehnoloģijām

Konferencē piedalījās Aerokosmiskās industrijas Eiropas asociācijas atašejs Braiens Moriss, ar ziņojumiem uzstājās daudzu valstu aviācijas konstruktori – pētnieki, kuru materiālie resursi un zinātnei atvēlētie līdzekļi ir savstarpēji nesalīdzināmi lielumi. Bet, kā savulaik pierādīja Kārlis Irbītis un viņa laikabiedri, talants, entuziasms un drosme dažkārt dod vairāk ideju lidojumam. Var droši sacīt, ka mūsu skaitā nelielajam aviatoru pulkam klausīties aviācijas jaunāko tehnoloģiju lielvalstu, kā ASV, Lielbritānijas, Krievijas, Japānas u.c., pārstāvju ziņojumus, piedalīties diskusijās, dibināt kontaktus un apmainīties pieredzē pavērs ceļu jaunām iespējām nākotnē. Tāpat ne mazāk svarīgi bija pārliecināties, ka tepat netālu Eiropā – Polijā, Čehijā, Lietuvā – aktīvi pēta mazās aviācijas iespējas, tas var kalpot par paraugu mūsu entuziastiem un arī valdībām.
Konferences darba cēliens bija veltīts arī studentu sesijai, kas notika sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūtu. Pārrunas ar studentiem liecināja, ka aviācija, tāpat kā K.Irbīša laikā, ir daudzu jauniešu sapnis, ka tie, kas šodien drosmīgi izvēlējušies iet šo grūto ceļu, nebūt nejūtas vientuļi kā Antuāns de Sent-Ekziperī pēc avārijas Sahāras tuksnesī. Vienam palīdz gudrs profesors, otru iedvesmo tēvs, bijušais pilots, bet trešo – vienkārši mīlestība, kā A. de Sent-Ekziperī.

Latvijā ir iespējas

RTU Aviācijas institūta 4. kursa studenta Kārļa Lilienfelda nākamā specialitāte būs gaisa kuģu dzinēju ekspluatācijas tehniķis. “Esmu ventspilnieks, mani priecē, ka Latvijā organizēta tik liela aviācijas speciālistu konference. Ļoti interesē daudzi šeit sniegtie ziņojumi, daži ir tuvāki manai specialitātei, citi – pārāk zinātniski. Prakse, kuru veicam Rīgas lidostā, saistīta ar dažādu aviokompāniju lidmašīnu motoriem, to tehnisko ekspluatāciju.” Tā paša kursa students Iļja Semeņenko nāk no Lielvārdes, kur savulaik tēvs bijis kara lidotājs.

Kārļa Irbīša stipendiāts Jurijs Ivanajevs Foto: Andris Kļaviņš

Bet Jānis Bitenieks, RTU Aviācijas institūta inženierzinātņu programmas students, uzstājās ar referātu par Kārli Irbīti, balstoties uz jaunizdotās grāmatas materiāliem:
“Tas, ko Kārlis Irbītis savā laikā paveica lidmašīnu konstruēšanā, ir milzīgs sasniegums aviācijā visas pasaules mērogā. VEF konstruētās lidmašīnas pēc saviem tehniskajiem parametriem bija ļoti perspektīvas, bet atsevišķas lidmašīnas, kā I–12, kas piedalījās vairākās sacensībās, būdamas aprīkotas ar mazākiem dzinējiem, pārspēja smagākās, ar lielākiem motoriem aprīkotās, kas patērēja vairāk degvielas. K.Irbīša lidmašīnām bija lieliski aerodinamiskie rādītāji. Tuvojoties karam, aizsargu aviācijai bija nepieciešamas lidmašīnas. Kārlis Irbītis gandrīz pabeidza darbu pie jauna iznīcinātāja I–16. Ja nebūtu iejaucies karš, VEF būtu paspējis saražot jaunus konkurētspējīgus iznīcinātājus. Ja runājam par šodienu, arī pie mums notiek darbs pie aviācijas tehnoloģijām, tiek izstrādāti jauni zinātniski koncepti, jo līdz ražošanai vēl ir patālu. Privāti tiek būvētas mazas lidmašīnas, bet, attīstoties zinātnei un piesaistot līdzekļus, iespējama arī ražošana. Jāattīsta iespējas studēt. Tad radīsies jaunas idejas, kam sekos nauda. Gadu mācījos Brēmenē un Hamburgā, izvēloties tādus priekšmetus kā lidojumu mehānika, lidaparātu konstruēšana, aerodinamika u.c. To man ļāva uzvara firmas “Siemens” konkursā. Manā kursā studē četri puiši, iepriekšējā – ap desmit, arī viena meitene. Bet interese pamazām aug, un tas priecē. Savā bakalaura darbā izstrādāju privātas reaktīvās četrvietīgās lidmašīnas projektu, kas lidojuma attāluma un ātruma ziņā spēj konkurēt ar pasažieru laineriem. Pie šā projekta turpināšu strādāt. Mani konstruktora darbs aizrauj, laikam tāpat kā savulaik Kārli Irbīti. Bieži braucu uz Cēsu aeroklubu, kur mācos lidot, krājot lidojuma stundas, lai iegūtu pilota licenci. Nodarbojos arī ar izplētņlēkšanu.”
Jurijs Ivanajevs jau ir aizstāvējis inženierstudiju projektu “Zibens izlādes elektromagnētiskā lauka ciparu uztvērējs”, kas ir salīdzinoši lētāks par līdzšinējām radiolokācijas iekārtām, kas veic to pašu uzdevumu, – pasargāt lidmašīnas un citu tehniku no zibens. Pie šā projekta turpināsies darbs Jurija Krasņicka vadībā. J.Ivanajevs bija viens no tiem, kas saņēma stipendiju kā viens no uzvarētājiem konkursā, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija Valsts izglītības mērķprogrammas “Latvijas izglītībai, zinātnei un kultūrai” ietvaros, “Latvijas Gaisa satiksme” un Latvijas Aviācijas fonds.
Vai Latvijā izaugs jauni irbīši, tas lielā mērā atkarīgs no mazās aviācijas attīstības.
Cilvēces progresam vajadzīgi gan lielie sapņotāji, kā brāļi Raiti, A. de Sent-Ekziperī, gan praktiķi un zinātnieki vienā personā, kāds bija mūsu Kārlis Irbītis.

Andris Kļaviņš