• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbalsts reģionu mazajiem un vidējiem komersantiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2004., Nr. 166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95239

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cilvēces spārni. Starp sapņiem un praksi

Vēl šajā numurā

20.10.2004., Nr. 166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbalsts reģionu mazajiem un vidējiem komersantiem

Dots starts pirmajam ES atbalstam, uz kuru var pretendēt Latvijas reģionu mazie un vidējie uzņēmēji. 8,6 miljoni latu divu gadu laikā tiks piešķirti projektiem īpaši atbalstāmajās teritorijās mazajiem un vidējiem uzņēmējdarbības veicējiem. Bez tam uz ES atbalstu var pretendēt arī tie, kas tikai izlēmuši uzņēmējdarbību reģionos sākt.

No 18.oktobra Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA) sākusies projektu pieteikumu iesniegšana ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai valsts atbalsta programmas “Īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmējdarbības (komercdarbības) attīstība” ietvaros. Šim statusam atbilst lielākā daļa mūsu valsts. Izņēmums ir lielie attīstības centri – Rīga, citas lielās pilsētas, kur attīstība ir straujāka un veido uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi. Tādēļ šajā projektu konkursā var piedalīties uzņēmēji vienīgi no lauku rajoniem, pagastiem un 35 pilsētām, kas atbilst īpaši atbalstāmās teritorijas statusam.
Kā “LV” pastāstīja VRAA direktore Aija Bauere, pirmajā dienā saņemti trīs projektu pieteikumi: no Usmas, Madonas un Alūksnes. Šie trīs ir tūrisma attīstības projekti. Tomēr, ņemot vērā lielo zvanītāju intensitāti pirmajā projektu pieteikumu iesniegšanas dienā, A.Bauere paredz, ka Latvijas reģionu uzņēmēji izmantos tiem piedāvātās iespējas un projektu pieteikumi tiks iesniegti visās piedāvātajās nozarēs. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs uzskata, ka 8,6 miljonu latu ieguldījums uzņēmumu attīstībā un procentu likmju subsīdijās Latvijas reģionos ir uzskatāms par ievērojamu atbalstu mazajiem uzņēmējiem.
Projekti tiek gaidīti divās grantu shēmās: “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” un “Procentu likmju subsīdijas”.
Grantu shēmu A.Bauere skaidro kā ES dotu iespēju vietējai institūcijai – VRAA – vērtēt un piešķirt ES struktūrfondu finansējumu. Tādējādi projektu pieteicēji tos sagatavo latviešu valodā, tie netiek nosūtīti vērtēšanai uz ES. Izskatīšana, vērtēšana un finansējuma piešķiršana notiek Latvijā, VRAA. Abas grantu shēmas darbosies divus gadus – līdz 2006.gadam. Arī projekta realizēšanas laiks ir noteikts divu gadu robežās, paredzot finanšu līdzekļu izmantošanu līdz 2008.gada 31.augustam. VRAA ir aprēķināts, ka minēto grantu shēmu darbības rezultātā varēs atbalstīt vairāk nekā 250 mazo un vidējo uzņēmumu projektus. Tādējādi reģionos no jauna tiks izveidotas aptuveni 750 darba vietas, kā arī palīdzēs saglabāt vairāk nekā 1000 esošās.
Uz atbalstu var pretendēt mazais un vidējais komersants, kurš:
1) ir reģistrēts Latvijas Republikas komercreģistrā (vai arī rakstiski apņemas līdz līguma noslēgšanai ar VRAA pārreģistrēties saskaņā ar LR likumdošanu);
2) darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā;
3) ir tieši atbildīgs par projekta sagatavošanu un vadību – tas nevar darboties kā starpnieks;
4) spēj nodrošināt komercsabiedrības nepārtrauktību visā projekta ieviešanas laikā – tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi;
5) ir spējīgs ieviest un vadīt aktivitātes, kas atbilst šajā programmā pieteiktā projekta finansējuma apjomam.
Grantu shēmas ietvaros tiks atbalstītas šādas darbības jomas:
1) rūpniecība;
2) būvniecība;
3) pārstrāde (izņemot lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādi);
4) pakalpojumi:
• izņemot konsultāciju un finanšu starpniecības pakalpojumus;
• izņemot transporta pakalpojumus;
• uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, lauksaimniecības pakalpojumi ir pieļaujami tikai tādos gadījumos, ja statūtos vai reģistrācijas apliecībā tā definēta kā pamatdarbības nozare un ne mazāk kā 75% no uzņēmuma apgrozījuma veido lauksaimnieciska rakstura pakalpojumu sniegšana;
5) saimnieciskās darbības dažādošana (lauku tūrisms, viesnīcas, kempingi, amatniecība u.c. Izņemot ar lauksaimniecību un zivsaimniecību tieši saistītās nozares, t.sk. netradicionālā lauksaimniecība, akvakultūra, mežsaimniecība u.c.);
6) ja projektu paredzēts īstenot atbalstāmajā nozarē, bet uzņēmums darbojas nozarē, kas nav atbalstāma, un vai tas darbojas vairākās nozarēs, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina:
• izmaiņas uzņēmuma statūtos;
• no kopējās grāmatvedības uzskaites sistēmas atsevišķa grāmatvedības uzskaite projektā paredzēto maksājumu veikšanai un uzskaitei (jāievieš atsevišķi subkonti).
Grantu shēmas ietvaros netiks atbalstītas šādas nozares:
1) lauksaimniecības un zivsaimniecības preču ražošana, pārstrāde un mārketings;
2) transporta nozare;
3) tērauda rūpniecība;
4) mākslīgo šķiedru ražošana;
5) kuģu būve un remonts;
6) autotransporta ražošana.
Neatkarīgi no nozares, kurā tiek īstenots projekts, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina:
• jaunu darba vietu radīšana un/vai veco saglabāšana;
• ienākumu gūšana no komercdarbības konkrētajā nozarē;
• uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstība un paplašināšana.
A.Bauere skaidro, ka VRAA atbalstītos projektus sistemātiski kontrolēs pēc iesniegtajiem pārskatiem, slēdzot īpašus līgumus, lai tiktu īstenoti projektā sākotnēji noteiktie mērķi. Grantu shēmu ietvaros par projektam attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīti tikai materiālie ieguldījumi.
Atbalstu grantu shēmu ietvaros var kombinēt ar citu Eiropas Komisijā apstiprinātu programmas/individuālā atbalsta projektu. Šajā gadījumā tiek piemērota attiecīgajā atbalsta programmā/individuālajā atbalsta projektā noteiktā maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāte.
Projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai var iesniegt: personīgi VRAA un pa pastu.
Ja projekta pieteikums tiek iesniegts personīgi, tad, iepriekš saskaņojot laikus, projekta pieteikuma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti jānogādā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā Rīgā, Elizabetes ielā 19. Projekta pieteikuma veidlapai pievienoto dokumentu kopijām jāuzrāda dokumenta oriģināls.
Ja projekta pieteikums tiek sūtīts pa pastu, tam ir jābūt vienā aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē) ierakstīta sūtījuma veidā. Visām dokumentu kopijām ir jābūt notariāli apstiprinātām vai arī uz tām ir jābūt atbilstošas iestādes apliecinājumam par kopijas atbilstību oriģinālam.
Projekta pieteikuma vadlīnijas un veidlapas var saņemt:
• VRAA mājas lapā – www. vrss. gov.lv;
• VRAA – Informācijas un konsultāciju nodaļā (tālr: 7504273) Rīgā, Elizabetes ielā 19;
• elektroniski ar e-pasta starp-niecību;
• nosūtot informācijas pieprasījumu uz VRAA e-pasta adresi – www. vrss. gov.lv.
A.Bauere skaidro, ka līdzšinējā VRAA pieredze projektu koordinēšanā liecina, ka iesniedzēji labprātāk izvēlas projektu iesniegt paši. Lai skaidrotu projektu pieteikumu sagatavošanas un noformēšanas prasības, VRAA ir konsultējusi reģionālos uzņēmējus izbraukuma semināros. Tad praktiski tika aizpildītas projektu veidlapas. “Daudzviet reģionos ar līdzšinējo valsts atbalstu ir izveidoti reģionālās attīstības informācijas centri. Tajos, griežoties pēc padoma un palīdzības projekta sagatavošanā, palīdzība netiks liegta. Arī mēs telefoniski iespēju robežās konsultējam uzņēmējus,” stāsta VRAA direktore A.Bauere.

Grantu shēma “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”

Šajā grantu shēmā viens projekts var pretendēt uz atbalstu līdz 80 tūkstošiem latu. Atbalsta apmērs projektiem nedrīkst pārsniegt 50% no projekta kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka otra puse jāiegulda projekta iesniedzējam no saviem vai privāto partneru līdzekļiem. Bez tam projekta iesniedzējs prasītās summas apgūšanu drīkst sadalīt vairākos posmos. Atbalstu varēs saņemt mazie un vidējie komersanti:
1) sākotnējiem ieguldījumiem uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādei, veidošanai vai būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai, fundamentālai pārveidošanai,
2) paredzot strauju izaugsmi nozarēs, kas nodrošina augstu pievienotās vērtības radīšanu (pārstrāde, pakalpojumi u.c.),
3) ar projektiem, kas vērsti uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas modernizāciju vai pakalpojumu uzlabošanu.
Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi. Apstiprināto projektu finanšu pieprasījumu pēdējais iesniegšanas termiņš ir 2008.gada 1.jūnijs.

Grantu shēma “Procentu likmju subsīdijas”

Tā kā attālākos Latvijas rajonos nereti kredīta procentu vai līzinga maksājumi ir augstāki nekā lielos centros, grantu shēma piedāvā segt kredīta procentu vai līzinga maksājumus ar likmi līdz 12% gadā. Tas nozīmē, ka projekta finansējums var būt ne vairāk kā 12% , bet 88% no kopējām projekta izmaksām tā iesniedzējam ir jāiegulda no saviem vai privāto partneru līdzekļiem.
Tiks atbalstīti projekti, ja kredīts vai līzings paredzēts pamatlīdzekļu iegādei, uzņēmuma izveidošanai vai būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai vai fundamentālai pārveidošanai. Projekta iesniedzējam ir jāņem vērā, ka grantu shēmas ietvaros netiks piešķirts atbalsts kredītam vai līzingam, kas saņemts pirms projekta apstiprināšanas.
Viena attīstības projekta finansēšanai atbalsta apjoms gadā ir 15 tūkstoši latu. Kopējais finansējuma līguma termiņš nedrīkst pārsniegt līzinga līguma darbības termiņu, kā arī apstiprināto projektu finanšu pieprasījumu pēdējo iesniegšanas termiņu – 2008.gada 1.jūniju. Savukārt projekta īstenošanai bankas izsniegtā kredīta termiņš drīkst pārsniegt grantu shēmas darbības laiku, bet procentu likmju subsīdijas tiks atmaksātas tikai līdz finansējuma līguma darbības termiņa beigām.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Terminu skaidrojumi projektu pieteikumu sagatavotājiem

Komersants

Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības).

Komercdarbība

Atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas nolūkā veic komersants.

Uzņēmums

Organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

Mazais un vidējais
uzņēmums

Uzņēmums, kurā ir nodarbināti ne vairāk kā 250 darbinieki, kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 15 miljonus latu un kurā ne vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) vai balsstiesību pieder vienam vai vairākiem komersantiem, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

Grantu shēmas apsaim-
niekotājs

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas veic tiesību aktos noteiktas darbības grantu shēmas ietvaros.

Projekta pieteikuma iesniedzējs

LR komercreģistrā reģistrēts komersants, kurš darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā (MK 2003.11.11. noteikumi Nr.637) un ir iesniedzis projekta pieteikumu VRAA.

Vadlīnijas

Dokuments, ko sagatavo grantu shēmas apsaimniekotājs un kas sniedz vispārīgas norādes par valsts atbalsta programmu, projektu pieteikumu sagatavošanas, iesniegšanas, izvērtēšanas un īstenošanas kārtību.

Projekta pieteikums

Dokumentu kopums, kas sastāv no projekta pieteikuma veidlapas un papildus iesniedzamajiem dokumentiem (pielikumiem), kas noteikti grantu shēmas vadlīnijās.

Grantu shēma

Valsts atbalsta programmas īstenošana vienotā ES programmdokumenta un programmas papildinājuma 2004. – 2006.gadam pasākumu ietvaros.

Publiskais finansējums

Finansējums, kuru veido valsts budžeta un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi.

Atbalsta intensitāte

Publiskā finansējuma apmērs no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Attiecināmās izmaksas

Izmaksas, kas saskaņā ar valsts atbalsta programmu ir atbalstāmas.

Neattiecināmās izmaksas

Izmaksas, kas saskaņā ar valsts atbalsta programmu nav atbalstāmas.

Sākotnējie ieguldījumi

Ieguldījumi uzņēmuma pamatlīdzekļos, kas saistīti ar esoša uzņēmuma paplašināšanu vai arī ar ražojamās produkcijas, vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu.

Materiālie ieguldījumi

Ieguldījumi noteiktos fiziskajos pamatlīdzekļos, kas ir saistīti ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtu, tehnikas vai aprīkojuma iegādei, būvju būvniecību (rekonstrukciju) renovāciju (fundamentālu pārveidošanu).

Kopējās uzturēšanas izmaksas

Uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamie ikdienas izdevumi, t.i., darba algas, nodokļu maksājumi, īres un komunālie maksājumi u.c.

Apgrozāmie līdzekļi

Uzņēmuma līdzekļi (krājumi, debitoru parādi, īstermiņa investīcijas un naudas līdzekļi), kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai uzņēmuma pārskata gadā, ja tas ir ilgāks par vienu gadu (piemēram, celtniecības uzņēmumiem).

Administratīvie kritēriji

Kritēriji, pēc kuriem tiek pārbaudīta projektu pieteikumu administratīvā atbilstība.

Kvalitatīvie kritēriji

Kritēriji, pēc kuriem tiek novērtēta projektu pieteikumu kvalitatīvā un finansiālā atbilstība.

Finansējuma saņēmējs

Projekta iesniedzējs, ar kuru ir noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai un uz kura vārda tiek izrakstīts maksājuma uzdevums par publiskā finansējuma izmaksāšanu pēc apstiprinātā projekta īstenošanas.

Finansējuma līgums

Līgums, kas tiek noslēgts starp VRAA un finansējuma saņēmēju, kurā tiek atrunātas līgumslēdzēju pušu tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī kārtība un nosacījumi, kas jāievēro un jāveic, lai sasniegtu projektā paredzētos mērķus un saņemtu grantu shēmas finansējumu.

Starpinstitūciju projektu vērtēšanas komisija (vērtēšanas
komisija)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidota projektu pieteikumu kvalitatīvās novērtēšanas komisija.

Projektu vadības komisija

Apstiprina VRAA direktors. Komisija, kas pieņem galīgo lēmumu par finansējuma piešķiršanu.

Projektu uzraudzības komisija

VRAA izveidota komisija, kas izskata projektu iesniedzēju (finansējuma saņēmēju) sūdzības un dažādus jautājumus par izmaiņu veikšanu finansējuma līgumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!