Bankas palīdz apgūt Eiropas naudu

Eiropas Komisija šā gada jūnijā pieņēma Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu stratēģijas desmit jaunajām dalībvalstīm. Kopā ar Kohēzijas fonda asignējumiem no 2004. līdz 2006.gadam struktūrfondi desmit jaunajām dalībvalstīm ļaus saņemt no ES budžeta vairāk nekā 24 miljardus eiro, tai skaitā Latvijā, kā “LV” jau rakstījis, tiks īstenota programma 626 miljonu eiro vērtībā. Šai programmai ir četras prioritātes – teritoriālā kohēzija, uzņēmumi un jauninājumi, nodarbinātības veicināšana, lauku un zivsaimniecības attīstība.

Ingrīda Blūma Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Gatis Kokins Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Teodors Tverijons Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Finansē un sniedz konsultācijas

Saprotot, ka efektīva struktūrfondu izmantošana un to novirzīšana gan mūsu valsts infrastruktūras, gan uzņēmumu attīstīšanai nodrošinās arī banku biznesa uzplaukumu un stabilu pieaugumu ilgtermiņā, Latvijas bankas ļoti aktīvi iesaistījušās ES struktūrfondu apguvē. Balstoties uz pieredzi kreditēšanā, tās mudina savus klientus domāt par iespējām saņemt struktūrfondu līdzekļus un palīdz viņiem izstrādāt biznesa plānus.

Kā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, bankām struktūrfondu apguvē ir divējāda loma – tās ne vien finansē, bet arī sniedz konsultācijas. Ņemot vērā to, ka gandrīz visiem projektiem nepieciešama priekšfinansēšana, var teikt, ka struktūrfondi palielina banku kredītportfeli. Tādējādi bankas ir ieinteresētas izsniegt kredītus un uzlabot savu klientu maksātspēju.
Akciju sabiedrības “Hansabanka” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma stāsta, ka pirms gada banka veikusi uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu, kādu palīdzību ES struktūrfondu apguvē viņi sagaida no bankas. Galvenais, ko uzņēmēji no bankām šai ziņā gaidījuši, bijis tieši informācija un konsultācijas. Visas lielākās uz vietējo tirgu orientētās bankas ir aktīvi atbalstījušas savus klientus, piedāvājot kredītus kā papildu finansējumu, jo, kā zināms, projekts ir vismaz jāuzsāk, bet daudzos gadījumos arī jārealizē, lai saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus.
Arī “Multibankas” valdes loceklis Ivars Lapiņš uzskata, ka banku loma struktūrfondu apguvē ir ļoti nozīmīga. “Nezinu nevienu apjomīgu projektu, ko mūsu uzņēmēji varētu realizēt par savu naudu. Projekti prasa ieguldīt tik lielus finanšu resursus, ka bez bankas kredīta diezin vai būtu iespējams tos īstenot,” ir pārliecināts bankas pārstāvis.

Fondu nauda mazina banku risku

Lai arī sākotnēji šķita, ka ES struktūrfondu apjoms ir tik liels, ka mūsu ekonomika tos diezin vai spēs izmantot, tomēr tirgus ir izrādījies pietiekami efektīvs, jo projektu pieteikumu pieņemšana atsevišķās programmās jau pārtraukta. Tas liecina, ka šis process bijis pozitīvs, uzskata “Parekss bankas” asistējošais viceprezidents Gatis Kokins. Bankām tas ir interesanti, jo, ņemot vērā, ka ne visiem klientiem projektu īstenošanai pietiek savu līdzekļu, tās piedalās kā līdzfinansētāji. No otras puses, struktūrfondu esamība samazina banku risku, tādēļ bankām šie projekti ir tik pievilcīgi. Ja projekts tiek īstenots atbilstoši plānotajam, bankai ir daudz lielākas garantijas atgūt savus aizdevumus, nekā piedaloties komerciālos projektos. Šis esot pasākums, kurā bankas pirmo reizi ir dziļi ieinteresētas.
Pēc G.Kokina domām, bankām ir liela nozīme arī informācijas asimetrijas samazināšanā, jo fondu turētājiem bieži vien nepietiek izpratnes par to, ko darīs klients. Tā kā bankas projektu īstenošanā piedalās ar savu naudu un ir tos profesionāli izvērtējušas, banku izpratne par klientu vajadzībām un plāniem izlietot naudu ir labāka nekā jebkuram fondu turētājam. Tādējādi bankām ir liela nozīme arī tai ziņā, lai fondu līdzekļi netiktu izšķērdēti nelietderīgi.

Galvenais – caurspīdība

Jautāts par iespējamajiem riskiem vai nepilnībām Eiropas naudas apgūšanas sistēmā, T.Tverijons noliedz šādu risku pastāvēšanu. Lai arī ir izskanējusi kritika par it kā aplamiem kritērijiem Eiropas naudas piešķiršanā, viņaprāt, ideāla varianta, kas būtu pa prātam pilnīgi visiem, tāpat nekad nebūs. Komercbanku asociācijas vadītājs uzskata, ka Latvija diezgan precīzi noteikusi prioritātes. Un, ja tīri praktiski naudas sadalījums nav gluži optimāls, tas viss esot labojams, jo vēl rit tikai pirmie struktūrfondu apguves mēneši un priekšā vēl trīs gadi, uzsver T.Tverijons.
Savukārt G.Kokins atgādina, ka lēmumu pieņemšanas process lielākajā daļā fondu nav beidzies un ir ļoti svarīgi sekot līdzi, lai tas būtu caurspīdīgs. Tiklīdz kāds projekts iestrēgst birokrātijas gaiteņos, dažam labam klientam uzreiz šķiet, ka ir vajadzīgs kukulis, un šāda lieku spriedzi radoša situācija neesot pieļaujama.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv