Par Latvijas vēstures mācīšanas politizēšanu

Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāti ir sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās.

Politiķu vēlme ietekmēt izglītības saturu rada sociālu bīstamību, par ko varējām pārliecināties saistībā ar mazākumtautību izglītības reformu. Uzskatu, ka šis pieprasījums nav nekas vairāk kā tā autoru politiska divkosība. Par to liecina pieprasījuma veidlapā redzamie to cilvēku paraksti, kas veidoja iepriekšējo valdību vai pat atradās izglītības un zinātnes ministra amatā, taču tobrīd neko nedarīja, lai īstenotu ideju par atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu.

Vēl vairāk – bijušais izglītības un zinātnes ministrs vēstulē (27.08.2003., Nr.1–5/371) toreizējam Ministru prezidentam, bijusī kultūras ministre vēstulē (19.11.2003., Nr. 1–17/990) Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājam Jānim Kukainim dedzīgi aizstāvējuši vienota vēstures priekšmeta saglabāšanu. Tāpat partijas „Jaunais laiks” valde nereaģēja uz Kurzemes rajona Politiski represēto kluba vēstuli (01.08.2003.) ar aicinājumu par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta Latvijas vēstures padziļinātu mācīšanu skolās, lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par savas valsts un tautas saknēm, tradīcijām un attīstību.

Spēkā esošajos izglītības standartos vēsturē noteikts, ka Latvijas vēstures tematikai jāvelta ne mazāk viena trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita un skolas ir tiesīgas esošā vēstures stundu skaita ietvaros Latvijas vēstures īpatsvaru palielināt.

Taču par to, vai Latvijas vēsture ir mācāma integrēti kopīgā vēstures priekšmetā vai kā atsevišķs priekšmets, ir jāizšķiras speciālistiem un sabiedrībai, nevis politiķiem.

Juris Radzevičs, izglītības un zinātnes ministrs