Zivsaimniecības nozarē aizvien vēl lielākais tirgus ir Austrumos

Aina Afanasjeva, Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece, -"Latvijas Vēstnesim"

Foto: Andris Kļaviņš - "Latvijas Vēstnesim"

Vasara zivsaimniecībā ir klusais periods. Šajā laikā reņģes aktīvi barojas un tās nav ieteicams izmantot ražošanai. Atsevišķām zivju sugām, piemēram, mencām, ir zvejas liegumi, tāpēc zvejnieki pārtrauc zvejošanu un nodarbojas ar kuģu remontiem, zvejas rīku sakārtošanu nākamajai sezonai un zivju pārstrādes uzņēmumi veic kārtējos remontdarbus.

Zvejas apjomi palielinās

Latvijā aptuveni 98 procenti no visas nozvejas galvenokārt ir brētliņas, reņģes, mencas un laši. Iekšējo ūdeņu zivis veido tikai vienu procentu no kopējās nozvejas. Zivju produkcijas īpatsvars iekšzemes kopprodukta kopapjomā pēdējos trīs gados samazinājies no 3,12 procentiem 1997. gadā līdz 2,06 procentiem pērn, kad Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoja 78,2 tūkstošus tonnu zivju. Šī gada pirmajā pusgadā nozvejots 43,9 tūkstoši tonnu zivju, proti, nedaudz vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Vislabāk zveja veikusies Rīgas līča reņģu zvejniekiem. Nedaudz sliktāk sokas brētliņu un mencu zvejniekiem. Atpalicējos ir palikuši lašu zvejnieki. Tāljūras zvejā tagad nodarbināti 12 kuģi. Pēc uzņēmumu privatizācijas un zvejas iespēju samazināšanās Baltijas jūrā zvejas apjoms pērn, salīdzinot ar 1998. gadu, palielinājies turpat divas reizes un sasniedzis 46,4 tūkstošus tonnu. Tomēr šogad nozveja, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājās, un tā ir 18,4 tūkstoši tonnu. Atlantijas okeānā tiek zvejotas skumbrijas, sardīnes un arī garneles.

Zivju pārstrādē apsīkums

Kopumā šogad zivju produkcijas ražošanā ir kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. It īpaši pieauga atvēsinātu un saldētu zivju, zivju fileju, kūpinātu zivju un - lai cik dīvaini būtu - arī zivju konservu ražošana.

Latvijā vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas apmēram 100 zivju pārstrādes uzņēmumu. Lielākā daļa no tiem, aptuveni 70 procenti, ir mazie uzņēmumi un arī mikrouzņēmumi, kuros strādā ne vairāk par desmit cilvēkiem. Laika gaitā noskaidrojies, ka tieši vidējo un lielo uzņēmumu darbību visvairāk ietekmējusi Krievijas krīze. Pēdējā gadā aptuveni desmit vidējie uzņēmumi bija spiesti pārtraukt savu darbību, bez darba atstājot ap 3000 cilvēku, galvenokārt Rīgas līča un Baltijas jūras krastā dzīvojošos. Diemžēl šo reģionu iedzīvotājiem nav alternatīvu nodarbošanās veidu. Tāpēc valstij būtu jādomā, kā šo bezdarba problēmu risināt. Gan arī pašiem jūrmalciemniekiem jābūt aktīvākiem, meklējot savu vietu darba tirgū. Protams, lielākajai daļai bezdarbnieku ir nepieciešama arī pārkvalifikācija.

- Kur ir visgrūtākā situācija?

- Vissarežģītāk ir piekrastes reģionos, kur darbu pārtraukušas akciju sabiedrības "Rojas ZKR", "Mērsrags-I", "Pāvilosta", "Zvejnieks", "Kolka", SIA "Bāka-T" u.c. Diemžēl to uzņēmumu skaitā, kas pārtraukuši darbību, ir arī tādi, kas savā laikā saņēmuši Eiropas Savienības apstiprinājumu jeb reģistrācijas numuru, piemēram, akciju sabiedrība "Carnikava", "Auda" un I.M.S. Kā pozitīvu faktu var minēt to, ka nesen atsākta darbība akciju sabiedrībās "Kolka" un "Mērsrags I", kuras ilgāk par gadu nestrādāja.

Ir arī tādi uzņēmumi, kas pārtrauca zivju konservu ražošanu citu iemeslu dēļ. Piemēram, SIA "Pūres cehs" savā laikā bija uzsācis ražot zivju konservus, jo tobrīd tas bija perspektīvs virziens. Pašlaik uzņēmums ļoti veiksmīgi atjaunojis pamatdarbību - augļu un dārzeņu konservēšanu. SIA "Lāčukrogs" nācās slēgt, jo tika konstatēta neatbilstība higiēnas prasībām. Konkurences cīņā izturējuši tie, kas nodarbojas ar kūpinātu zivju un kulinārijas izstrādājumu ražošanu. Šos uzņēmumus Krievijas krīze ietekmēja mazāk.

Secinājums ir viens - turpināt darbu ir iespējams tikai tad, ja tiek dažādoti produkcijas veidi, domājot, ar kādu produktu ieiet tirgū un kā iegūt savu vietu konkrētā tirgus segmentā.

Galvenā problēma zivju apstrādes nozarē ir novecojušas tehnoloģijas un elementāru higiēnas normu neievērošana daudzos uzņēmumos.

- Visi kliedzošie gadījumi, kad žurkas dzīvoja pa svaigām zivīm, un atrunāšanās, ka konservēšana iznīcinot baktērijas, jau nu nebūtu vietā.

- Kamēr uzņēmēji nesapratīs, ka produkcijas kvalitāte ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem veiksmīgā biznesā, tikmēr pārtikas rūpniecības nozarē grūti būs ko mainīt uz labo pusi.

Turklāt kontrolējošās institūcijas jāfinansē no valsts budžeta, tādējādi izskaužot to atkarību no uzņēmējiem. Patlaban kontrolējošās institūcijas ir spiestas pelnīt, slēdzot līgumus ar uzņēmējiem. Kamēr šāda situācija saglabāsies, kontrolējošās institūcijas, konstatējot neatbilstību valstī noteiktajām prasībām, nebūs ieinteresētas pārtraukt uzņēmumu darbību vai slēgt tos. Tagad tās ir materiāli atkarīgas - jo vairāk uzņēmumu, jo vairāk ieņēmumu. Ja sarūk uzņēmumu skaits, samazinās ieņēmumi.

- Tā ir absurda situācija, jo Eiropas Savienības prasības ir vēl vienu pakāpi augstākas.

- Jā, un mēs runājam tikai par elementārām sanitārijas un higiēnas prasībām, kādas jāievēro ikvienam pārtikas ražošanas uzņēmumam. 1999. gada vasarā Latvijā Eiropas Komisijas veterinārie inspektori pārbaudīja Valsts veterinārā dienesta un zivju apstrādes uzņēmumu atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Jau toreiz tika noteikts, ka Latvijā zivrūpniecības nozarē ir deviņi uzņēmumi, kuri atbilst visaugstākajām prasībām, un tā ir sava veida kvalitātes garantija.

Krievijas krīze radīja vēl vienu negatīvu tendenci - preču pārdošanu par dempinga cenām. Protams, to vieglāk bija izdarīt tiem uzņēmumiem, kas neinvestēja līdzekļus ražošanā, lai to sakārtotu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Taču jebkurā gadījumā uzņēmumi bija spiesti domāt, kā samazināt ražošanas pašizmaksu un panākt, lai tā nebūtu augstāka par tirgū piedāvāto cenu. Reizēm uzņēmumi mēģināja rast risinājumu, pārdodot pamatlīdzekļus.

Produkciju ražot par cenu, kas ir zemāka par ražošanas pašizmaksu, nav prāta darbs. Ja to dara, tad zāģē zaru, uz kura paši sēž. Ja peļņas avota nav, uzņēmumam darbība būtu jāpārtrauc. SIA "Unda" Engurē un akciju sabiedrība "Banga" Rojā, kaut arī tie ir uzņēmumi ar ES numuru, redzot kritisku situāciju tirgū, uz laiku aptur ražošanu.

- SIA "Unda" ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas pērn strādājuši ar peļņu.

- Jā, šis uzņēmums ir viens no retajiem uzņēmumiem nozarē, kurš kopš tā dibināšanas, arī sakārtojot uzņēmumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, nav ņēmis kredītu, bet ražošanā ieguldījis tikai savu peļņu. Līdz ar to kredītu augstie procenti šī uzņēmuma darbību neietekmēja. Protams, uzņēmuma darbība ir stipri atkarīga no vadītāja un īpašnieka.

Var minēt arī ES atzīto uzņēmumu SIA "Baltijas zivis' 97", kurš tāpat nav ņēmis kredītu, lai uzsāktu savu darbību atbilstoši ES prasībām izremontētās telpās, un veiksmīgi darbojas, produkciju realizējot galvenokārt Rietumu tirgū - Vācijā.

Rietumu tirgū tomēr mazas izredzes

- Liela nozīme nozares attīstībā ir tirgus meklēšanai.

- Tirgus izpēte un meklēšana ir viens no zivsaimniecības nozares sāpīgākajiem momentiem. Latvijā ražotā zivju produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. Taču vislielākais īpatsvars bija, ir un būs Krievijai un pārējām NVS valstīm. Uz Krieviju joprojām tiek eksportēti vairāk nekā 80 procenti zivju konservu. Tas ir milzīgs tirgus, no kura vēl esam atkarīgi. Ja analizē atsevišķu uzņēmumu tirgus struktūru, var secināt, ka tajos Krievijas tirgus īpatsvars ir samazinājies no 80 līdz 50 procentiem. Zivju konservi tiek eksportēti arī uz Kazahstānu, Lietuvu, Armēniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Čehiju. Zivju konservu eksports uz šīm valstīm ir no 1 līdz 2-3 procentiem (katras valsts īpatsvars) no kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Visām pārējām valstīm katrai ir mazāk par vienu procentu.

- Acīmredzot Rietumu tirgū iekļūt ir ļoti grūti.

- Jā, šis tirgus ir piesātināts ar zivju produkciju. Jāņem vērā, ka zivju konservi galvenokārt domāti attīstības valstīm ar zemas pirktspējas patērētājiem. Tātad zivju konservu tirgus būs Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, Āzijas valstu tirgū, Dienvidamerikas kontinentā. Eiropas tirgū savu vietu varētu iekarot "Rīgas šprotes eļļā" nelielā apjomā, bet ļoti augstā kvalitātē, kā arī mencu aknas.

- Iepriecina, ka daudz lielāka izvēle ir zivju izstrādājumiem, ko piedāvā dažāda veida iepakojumā, arī vakuumā.

- Atsevišķos uzņēmumos, piemēram, SIA "Liedags" Lapmežciemā, akciju sabiedrībā "Kaija", SIA "Baltijas zivis' 97" Skultē, ražo kvalitatīvus zivju preservus. Šai produkcijai raksturīga stabila kvalitāte jau vairākus gadus. Viņi piedāvā zivju filejas, šķēlītes, fileju gabaliņus dažādās mērcēs, marinādēs un uzlējumos. Ar šiem izstrādājumiem mēs varam ieiet arī citu valstu tirgos. Un noteikti - arī ar Baltijas lasi, kas atsevišķās rietumvalstīs, piemēram, Francijā, Dānijā, ir pieprasītāks nekā Norvēģijā audzētais lasis. Līdzīgi Norvēģijas lasim, kas tiek pieprasīts visā pasaulē - no Āzijas līdz Amerikas Savienotajām Valstīm -, Baltijas lasis spētu konkurēt tirgū. Bet vai mēs spēsim piegādāt tik daudz, cik tiek pieprasīts, un vai pildīsim visas līguma saistības? Vai prece atbildīs visiem kvalitātes standartiem? Svarīgi, ka šajā virzienā vēl ir potenciāls, jo nozvejas kvotas lasim netiek izmantotas. Mūsu vietējiem ražotājiem jādomā, kā ražošanā izmantot Baltijas lasi. Pasaules tirgū ir pieprasīti vēl daudzi citi zivju produkcijas veidi, kurus mēs diemžēl neražojam. Taču, lai iekarotu šos tirgus, nepieciešama tirgus izpēte un plaša reklāmas kampaņa, ko uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ nespēj īstenot. Jāņem vērā, ka mazie uzņēmumi arī nespēj konkrētā vietā un laikā piegādāt noteiktu daudzumu preču. Lai varētu izpildīt tirgus prasības un nodrošināt nepieciešamo daudzumu, jākooperējas, jo mūsu ražošanas jaudas ir salīdzinoši mazas eksporta tirgiem.

- Vai nav kāda nozīme arī nozvejas kvotām, pieejamām zvejas vietām? Patlaban zvejnieki noskaņoti kareivīgi, jo jūt draudus, ka līdz ar jūras robežu noteikšanu ar Lietuvu samazināsies zveja vietas Liepājas piekrastē.

- Tā tas ir. Ar Latvijas-Lietuvas robežlīguma ratifikāciju Latvijas zvejnieki zaudēs iepriekšējās zvejas iespējas tajā Baltijas jūras ūdeņu daļā, kas pāries Lietuvas jurisdikcijā.

Varbūtējo zaudējumu novērtējums nozvejas apjoma tonnās principā nav iespējams, jo sīkāka zvejas vietu reģistrācijas vienība ir zvejas kvadrāts. Turklāt lomu un kopējās nozvejas lielums ir atkarīgs no zivju krājumu stāvokļa. Pašreizējā situācijā, kad mencu krājumi atrodas uz kritiskas robežas, Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos mencu zveja ir koncentrējusies zvejas zonas dienvidu daļā jeb pie Latvijas-Lietuvas robežas.

Šī zvejas zona kļūs svarīga arī brētliņu zvejniekiem, ja samazināsies brētliņu krājumi un būs bargas ziemas. Tad arī brētliņas vairāk koncentrēsies Baltijas jūras dienvidu daļā.

- Zivju nozvejas struktūrā vairāk nekā 90 procenti ir reņģes un brētliņas. Tāpēc Latvijā joprojām turpina ražot zivju konservus. Protams, ir uzņēmumi, kas domā par produkcijas daudzveidības palielināšanu, ražošanā izmantojot arī importētās zivju izejvielas - Atlantijas siļķes, skumbrijas.

- Savā laikā Latvijas tirgū centās ienākt Polija ar zivju preserviem saldajās mērcēs un uzlējumos, kas tomēr nebija pieņemami Latvijas patērētājiem. Gada laikā vietējie ražotāji uzsāka tāda paša veida produkcijas ražošanu, bet izmantojot mūsu patērētājiem pieņemamākas receptūras. Šādā veidā no tirgus tika izstumti poļu ražotāji. Tas ir klasisks tirgus iekarošanas paņēmiens.

Zivju audzēšana arī privātajā sektorā

- Latvijā pašlaik darbojas astoņas valsts zivju audzētavas, kurās ataudzē zivju mazuļus. Patlaban privatizācijai ir nodota zivju audzētava "Salaca" un valsts zivsaimniecība "Nagļi". Pērn audzētavās izaudzēja un valsts ūdeņos ielaida 1,7 miljonus lašu un taimiņu smoltu un mazuļu, 3 miljonus vimbu, zandartu un plaužu mazuļu, 9,7 miljonus nēģu un līdaku kāpuru. Savukārt valsts zivsaimniecība "Nagļi" ir pilnsistēmas karpu dīķsaimniecība, kurā nodrošināts pilns cikls - no zivju ikru iegūšanas līdz preču zivju izaudzēšanai. Latvijā darbojas deviņi licencētie privātie akvakultūras uzņēmumi, tātad Latvijā sāk attīstīties zivju audzēšana. Vērojams, ka Latvijas tirgū pieaug pieprasījums gan pēc karpām, gan plaužiem, līņiem, zandartiem un citām iekšējo ūdeņu zivīm. Kā perspektīva nozare sāk attīstīties vēžu audzēšana.

- Arī kā uzņēmējdarbības veids tas kļūst populārs.

- Manuprāt, tas ir viens no alternatīvajiem nodarbošanās veidiem laukos, jo lauksaimniecībā ir savas problēmas. Iniciatīvas bagātie uzņēmēji meklē citas uzņēmējdarbības formas. Protams, šeit ierobežojošs faktors ir klimatiskie apstākļi. Taču gan iekšējo ūdeņu zivis, gan arī vēži ir pieprasīti jebkurā tirgū, arī Rietumos.

- Zivju mazuļu audzēšana bez valsts atbalsta tomēr nav iespējama.

- Patlaban izveidota darba grupa, kas izvērtēs valsts zivju audzētavu darbību, arī to, vai ir iespējams piesaistīt privātos akvakultūras uzņēmumus zivju mazuļu audzēšanā. Tiek salīdzināts, kādas ir zivju mazuļu audzēšanas izmaksas valsts uzņēmumos un kādas ir privātajā sektorā.

Zivju audzēšanai ir paredzētas valsts subsīdijas. Pērn un arī iepriekšējos gados nebija pieteikumu ne no akvakultūras uzņēmumiem, ne no zemnieku saimniecībām. Cerams, ka šogad varēsim izlietot šim virzienam paredzētās subsīdijas. Sabiedrībā kā ierobežojošu faktoru min to, ka šajā pasākumā obligāti ir jāņem un jāizlieto kredīts. Taču tas nav obligāts priekšnoteikums. Var ņemt kredītu, var izmantot pašu līdzekļus. Obligāta prasība ir akvakultūras uzņēmējdarbības licence, jo šis ir licencētais uzņēmējdarbības veids. Turklāt jāuzrāda dokuments par zemes īpašuma vai nomas tiesībām. Tātad tiek prasīts, lai valstij būtu iespējams pārliecināties, ka var ieguldīt līdzekļus.

Zivju fonds faktos

- Kāds ir Zivju fonda veikums?

- Zivju fonda šā gada tāmē plānoti 500 000 latu ieņēmumi un arī tikpat lieli izdevumi. Saskaņā ar fonda noteikumiem 49 procenti fonda līdzekļu tiek izlietoti zivju audzētavu finansēšanai. Liela finansējuma daļa - 17 līdz 18 procenti - ir izdevumi zinātnei, jo zinātne tikai daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. Zivsaimniecības zinātnes pētniecības darbiem jāvelta liela uzmanība, jo gada laikā jāveic zivju krājumu izpēte Baltijas jūrā un Rīgas līcī, lai mūsu zinātnieki varētu piedalīties Starptautiskās jūras pētniecības padomes darba grupās, kuras sagatavo priekšlikumus Starptautiskajai Baltijas jūras zvejniecības komitejai par zvejas regulēšanas pasākumiem. No tā ir atkarīgs, cik lielas nozvejas kvotas Latvija saņems nākamajam gadam. Tāpēc mūsu zinātnieku ieguldījums šajā starptautiskajā sadarbībā ir ļoti svarīgs. Astoņus līdz deviņus procentus līdzekļu gadā izlieto gan zivju resursu aizsardzībai, gan arī reģionālās zivsaimniecības attīstībai. Pašvaldības galvenokārt lūdz palīdzību zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumu izstrādei pašvaldību teritorijā esošajiem ezeriem un arī zivju mazuļu ielaišanai ezeros. Finansējam arī ikgadējās zivsaimniecības gadagrāmatas izdošanu. Nupat no tipogrāfijas saņēmām "Latvijas zivsaimniecība 2000". Sniedzam atbalstu populārzinātniskajiem raidījumiem, piemēram, televīzijā "Copei". Taču ar nožēlu jāteic, ka šogad līdzekļi minēto pasākumu atbalstam ir ļoti ierobežoti.

Sadarbība ārvalstu projektos

Lai iegūtu Eiropas Savienības finansējumu, plānots piedalīties "Phare" projektā, kas tiks realizēts 2001. un 2002. gadā. Šajā projektā Latvijā paredzēts izveidot vienotu zivsaimniecības informācijas sistēmu, kas atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Tad Latvija būs spējīga iegūt, apkopot un tālāk nosūtīt interesējošām institūcijām informāciju par zivju resursu krājumiem, par nozvejas apjomiem, par zivju apstrādi un tirdzniecību, kuģu reģistra datus un visu pārējo informāciju, kas saistīta ar nozares darbību.

Vēl projektā paredzēts izveidot zvejas monitoringa centru. Zvejojot Eiropas Savienības ūdeņos, uz katra zvejas kuģa jābūt satelītsakaru iekārtai, lai pēc noteikta laika ziņotu nepieciešamo informāciju zvejas monitoringa centram.

Lai šo projektu ātrāk īstenotu, Dānija kā Eiropas Savienības dalībvalsts piedāvā tehnisko palīdzību jau šogad. Divpusējā projektā plānots uz pieciem zvejas kuģiem uzstādīt satelītsakaru iekārtas un izveidot minēto zvejas monitoringa centru. Šī projekta realizācija kavējas, jo Latvija nav spējīga nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu centra iegādei un uzstādīšanai. Paredzēts, ka centrs būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā un Jūras vides pārvalde būs tā institūcija, kas arī turpmāk nodrošinās centra darbību. Taču Jūras vides pārvaldes budžetā šiem mērķiem nav iedalīti līdzekļi.

"Phare" projektā ir paredzēta arī Latvijas likumdošanas aktu pielīdzināšana Eiropas Savienības attiecīgās likumdošanas prasībām. Patlaban ir atvērta zivsaimniecības sadaļa sarunām ar ES. Var teikt, ka likumdošana zivsaimniecībā pamatā ir sakārtota. Zvejniecība ir starptautiski regulēta nozare, tāpēc lielākā daļa Eiropas Savienības normu jau ir iestrādātas nacionālajā likumdošanā. Latvija un Eiropas Savienība ir vienu un to pašu starptautisko organizāciju dalībvalsts. Protams, šo gadu laikā Eiropas Komisija var pieņemt jaunus likumdošanas aktus, kurus tad būs jāiestrādā mūsu likumdošanā.

- Kādas prasības Eiropas Savienība izvirza kandidātvalstīm?

- Kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, tiks izvirzīta prasība izstrādāt ilgtermiņa vadības programmu septiņiem gadiem. Šajā programmā būs jāparedz arī kuģu norakstīšana. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas līcī zvejo 212 zvejas kuģi - galvenokārt "Baltikas" un MSTB tipa kuģi. Diemžēl kuģu vidējais vecums pārsniedz 20 gadus. Kuģiem ir paredzēts tikai 25 gadu ekspluatācijas laiks. Tātad mūsu zvejas flote ir novecojusi un ir nepieciešama tās atjaunošana. Latvijā ir ierobežotas valsts atbalsta iespējas zvejniekiem. Valsts subsīdijās paredzēti 250 tūkstoši latu Baltijas jūras un Rīgas līča zvejas flotes modernizēšanai, tajā skaitā satelītsakaru uzstādīšanai uz zvejas kuģiem, zvejas kuģu sakārtošanai atbilstoši ES higiēnas prasībām un arī kuģu tehniskai modernizēšanai. Jaunu zvejas kuģu iegāde ir tāls sapnis. Pēdējais jaunais zvejas kuģis tika iegādāts pirms pieciem sešiem gadiem.

Valsts subsīdijās vēl paredzēti 100 tūkstoši latu piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecības attīstībai - galvenokārt zvejas rīku un zvejas aprīkojuma iegādei.

Nākotnes perspektīvas

- Vai nozare kādreiz varētu būt perspektīva?

- Domāju, ka nozare ir perspektīva un tai ir jābūt perspektīvai. To vispirms nosaka Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums - Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, kā arī iekšējo ūdeņu potenciāls. Mums ir jārūpējas, lai mēs spētu izmantot dabas dotos resursus, izmantot ilgtspējīgi un arī ražotu vietējā un eksporta tirgū kvalitātes un ražošanas izmaksu ziņā konkurētspējīgu produkciju. Neapšaubāmi, būs gadījumi, kad uzņēmumiem būs jāpārtrauc sava darbība arī neveiksmīga menedžmenta dēļ. Taču ir uzņēmumi, kuri pierādījuši, ka spēj mainīties un māk ražot kvalitatīvu, tirgū pieprasītu produkciju, un tādiem arī pieder nākotne. Jāņem vērā, ka zivsaimniecība ir nozare, kas orientēta uz eksportu, jo ražošanas potenciāls vietējam tirgum ir krietni par lielu.

- Diemžēl viss vēl nav politiski nokārtots, jo valdības lēmumi paredz, ka līgumus var slēgt tikai ar tām valstīm, ar kurām līgumi ir noslēgti Eiropas Savienībai, aizmirstot, ka mūsu lielākais tirgus ir Austrumos.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Zivju un zivju produktu pārstrāde (2000.gada I ceturksnis)

Zivju konservu eksports (2000.gada I ceturksnis)

Zivju produkcijas eksports (2000.gada I ceturksnis)

Valsts zivsaimniecības pārvaldes materiāli (2000.gada 19.jūnijs)