2004. gada 14. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms otrās sadaļas lēmuma projektu par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Nav!”) Nav. Paldies.
Ir saņemts deputātu jautājums Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par tiesvedību ar “Teliasonera” SIA “Lattelekom” privatizāciju”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Tāpat ir arī saņemts piecu deputātu jautājums Indulim Emsim “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Profesionālo radošo organizāciju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva, Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” runās deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iesniedzēji šo dokumentu ir sagatavojuši un iesnieguši, nemaz neticēdami, ka tas šeit tiks pieņemts. Tātad jautājums – kāpēc viņi to ir darījuši? Atbilde ir ļoti vienkārša – kārtējā izrādīšanās vajadzīgo punktu vākšana pirms kārtējām vēlēšanām. Ļoti skaidrs. Kas to apstiprina? To apstiprina arī tas, kāds tas dokuments izskatās.
Nosaukšu dažus piemērus. Tātad kas tad ir tās politiski represētās personas? Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, Otrā pasaules kara tie tur cīnītāji, kas laika posmā no 1939.gada 1.septembra un tā tālāk karoja regulāro bruņoto spēku vienībās. Iesniedzēji vai nu izliekas, ka nezina vēsturi, vai arī mēģina to sakropļot.
Kas notika 1939.gada 1.septembrī? Vai kāds to vispār atceras? Tūlīt pat pēc 23.augusta – 1939.gada 1.septembrī – Vācija uzbruka Polijai. Kas tad aizstāvēja Poliju? Francija un Anglija pieteica karu, kas bija formāls, nekādas kara darbības nenotika. Ko darīja slavenā Padomju Savienība ar Staļinu priekšgalā? Mierīgi pagaidīja, kamēr divas nedēļas Polija noasiņoja karā pret Vāciju un mierīgi iebruka no otras puses Polijā. Ak tad šitie te būs tie cīnītāji, un šitādiem vēl te represēto statuss? Vai jums smiekli nenāk? Polija tika sadalīta starp fašistisko Vāciju un komunistisko Padomju Savienību. Un kopīgi abi divi draņķi rīkoja parādi. Jūs arī to esat aizmirsuši? Bēdīgi slavenā parāde, ko rīkoja Vācija un PSRS kopīgi. Abu divu karaspēku formas tērpi sakļāvās ciešos apskāvienos šajā parādē! Un šitādiem te jūs gribat dot represēto statusu? Nu tā jāpasmaida gan ir!
Tālāk. Vēl viens unikāls teikums. Papildināt 5.panta 2.daļu ar vienu tādu punktiņu. Tātad ieklausieties! Politiski represētās personas apliecību izsniedz... uz kāda pamata tad izsniedz? Uz PSRS izsniegtās Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecības pamata! Vai jūs vispār saprotat, ko jūs esat uzrakstījuši! Tad man tiešām ir jāprasa reizēm: prātiņ, nāc mājās! Jo... tātad jebkurš sarkanarmietis, kam ir šāda apliecība, tagad būs tas represētais. Kas tad viņu represēja? Vienīgi varbūt tie, kas šāva mugurā tiem sarkanarmiešiem, kas pagriezās ar seju uz savu ierakumu pusi. Jā, tādas specvienības PSRS karaspēkā bija gan!
Un tagad salīdzināsim tos nabaga sarkanarmiešus un latviešu leģionārus! Kā ar viņiem izrīkojās? Kā vieni, tā otri bija karavīri. Frontē viņi karoja. Kas notika pēc kara? Sarkanarmieši vazājās pa Latviju, sita dūri galdā un pieprasīja sev dzīvokli, pieprasīja mašīnu, pieprasīja visvisādas privilēģijas un bļāva no vienas vietas: es esmu asinis lējis, un vēl nezin ko viņš tur ir lējis.
Ko darīja ar leģionāriem? Kā izturējās pret karavīriem? Viņus izsūtīja uz koncentrācijas nometnēm, kur lielākā daļa nomira no bada, no slimībām un vienkārši tika represēti. Visu laiku, arī pēc tam, kad viņi atgriezās no koncentrācijas nometnēm, pret viņiem vērsās. Vēl šodien kauna nav dažiem žurnālistiem, kurus varētu nesaukt par žurnālistiem, ņirgāties par latviešu legionāriem. Un tagad jūs te šitādus te, kas ir staigājuši pa Poliju, smaidīdami un spiezdami roku nacistiem, jūs viņus gribat pataisīt par represētajiem! Ļoti interesanti!
Iemācieties lasīt vēsturi. Nekropļojiet vēsturi! Un mēģiniet saprast to, ka galvenie vainīgie pie Otrā pasaules kara ir PSRS, kas vēl 1941.gada janvārī apgādāja Vāciju ar krāsainajiem metāliem. Izliekaties, ka to nezināt? Nu tad palasiet to pašu Krievijas vēsturnieku rakstītās grāmatas!
Tā ka nekas jums te nesanāks! Jūs to labi saprotat, un izbeidziet šo muļķīgo teātri! Paldies.
Sēdes vadītājs.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu pateicīgs opozīcijas deputātiem, ka, tuvojoties 60.gadadienai nākamajā gadā pēc Otrā pasaules kara beigām, mēs šeit sākam apspriest šādus jautājumus. Un Ārlietu komisija ir izskatījusi, teiksim, lietderību, vai mūsu valsts un pārējo Baltijas valstu prezidentiem būtu jāpiedalās svinībās Maskavā vai Parīzē, vai Londonā labāk, un tiešām vispirms es gribu apsveikt ar to, ka mēs esam sākuši šādu diskusiju.
Es esmu arī par šādu projektu, tikai ar dažiem iebildumiem un labojumiem, kurus, es ceru, godājamā opozīcija veiks, un tad tas dokuments tiešām būs lielisks. Un pirmais – 4. pantā vispirms vajadzētu teikt, ka nacistiskā režīma represētās personas – Latvijas pilsoņi – jau bija 1939.gadā, jo mums ir šeit arī tie pilsoņi, kas ir dzīvojuši Polijā tajā laikā. Tā ka, es domāju, tā ir liela kļūda – atdalīt šo 1939.gadu un rakstīt 1941.gadu. Latvijas pilsoņi bija ne tikai Polijā, ņemot vērā tur Rietumbaltkrievijas teritoriju, no kuriem tagad daudzi ir Latvijas pilsoņi, viņi ir bijuši, un mēs arī pārbaudījām, un ir represēti un ir cietuši.
Bet tagad par paša paziņojuma būtību. Nu, ko es gribētu, kāpēc to vajadzētu nedaudz uzlabot?
Pirmais. Mums tuvojas 65.gadadiena 30. novembrī., kad padomju aviācija sāka bombardēt draudzīgo galvaspilsētu – kaimiņu Helsinkus, kā jūs zināt. Te vajadzētu nodalīt, vai tā toreiz bija hitleriskā vai antihitleriskā koalīcija. Tika nogalināti tūkstošiem sieviešu un bērnu. Jūs zināt, ka Somija ir miermīlīga valsts, 30.novembrī, atcerieties, 65.gadadiena.
Otrs jautājums ir ne tikai kara uzsākšana, kā te minēja, pret Poliju, bet represīvo orgānu darbība. Tajā laikā, kad PSRS bruņotie spēki sadarbojās ar hitlerisko Vāciju, tātad NKVD virsnieku vadībā tiek apšauti poļu virsnieki Katiņā. Valsts, draudzīgas valsts virsnieki, kuri nekad nekaroja ar Padomju Savienību un bija priecīgi un domāja, ka viņus aizstāvēs padomju armija, tātad NKVD apšauj Polijas virsniekus. Vai tajā laikā tā bija hitleriskā vai antihitleriskā koalīcija? Man liekas, ka tajā laikā tā vēl bija hitleriskā koalīcija.
Latvijā NKVD vadībā tiek apšauti virsnieki Litenē. Latvija nebija kara stāvoklī ar Padomju Savienību kā tādu. Kāpēc šie virsnieki tika nošauti? Kas tā bija par koalīciju?
Bet vistraģiskākie notikumi jau bija 1944.gadā un pašās kara beigās. Tātad padomju armija notrieca vairākas britu lidmašīnas, kuras piegādā materiālus – ieročus Varšavas sacelšanās dalībniekiem. Ļoti interesanti! Varšavas sacelšanās dalībnieki karo ar Vērmahta cīnītājiem, un padomju kareivji triec lejā britu lidmašīnas. Tagad ir atsegti daudzi arhīvu materiāli, parādās daudzas lietas, kuras politkorektuma dēļ ne briti, ne Amerikas Savienotās Valstis nebija ieinteresētas izplatīt kaut kur piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados. Tagad šie dati ir zināmi.
Kas tā bija par koalīciju, kas trieca lejā britu lidmašīnas? Vai šie cilvēki ir represētie, vai viņiem pienākas šis statuss vai nepienākas? Tas ir, man liekas, kaut kādā mērā šeit jānoprecizē.
Un vispār ir diezgan grūti atdalīt, bet kas šajā dokumentā būtu vajadzīgs: ja pusi kara, teiksim, jūs esat hitleriskajā koalīcijā karojis un otru pusi antihitleriskajā, teiksim, tad kā svinēt un kā visu to lietu atdalīt?
Bet es domāju, ka godājamā opozīcija to izdarīs, un mēs jebkurā gadījumā atbalstīsim. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu!
Par – 20, pret – 67, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs pagājušās nedēļas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 7.oktobrī deputātam Aleksandram Kiršteinam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešpadsmit “Jaunā laika”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās”. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... ā, jā, vispirms mums ir jāizskata lēmuma projekts par steidzamības atcelšanu minētajam likumprojektam. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likumā””. Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens neatturas. Steidzamība ir atcelta.
Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šiliņam!
V.Šiliņš (JL).
1.novembris.
Sēdes vadītājs.
1.novembris. Paldies. Iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Otrais lasījums. Tas ir darba kārtībā. Ziņotāja nav.
Lūdzu, Šiliņa kungs!
V.Šiliņš (JL).
Komisijā priekšlikumi nav iesniegti, un mēs gaidām turpmākos priekšlikumus uz otro lasījumu līdz pirmajam....
Sēdes vadītājs.
Otrajā lasījumā mums ir jābalso. Lūdzu zvanu!
V.Šiliņš.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.novembris.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 771. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tātad kopā ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters.
2. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters.
3. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 70. Neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters.
Arī 4. – deputāta Tolmačova priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters.
5. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu!
Balsosim par 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 73, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
K.Peters.
6. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17. pret – 74. neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Peters.
7. – atbildīgas komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – 5. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3124, reģistrācijas numurs 776.
Trešajam lasījumam komisija tika saņēmusi 6 priekšlikumus. 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Solovjovs.
3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Solovjovs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izskatīts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
I.Solovjovs.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Izslēgts no darba kārtības šis jautājums. Pārejam pie nākamā.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Peters.
K.Peters (LPP).
Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 904. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Kopā ir saņemti 5 priekšlikumi.
Tātad 1.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča. Daļēji ir atbalstīts. Ietverts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
2. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Ietverts arī 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Peters.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums pēdējais. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Peters.
Tātad komisijas vārdā aicinu pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 19.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
Nākamais – likumprojekts “Dizainparaugu noteikumi”. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.3122.
1. un 2. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
4., 5. un 6. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
Es atvainojos! 6.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
Dz.Ābiķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
21., 22., 23. un 24. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Dz.Ābiķis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 26.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51....
Sēdes vadītājs.
Atvainojos, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis.
... Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav balsots par... Jūs ierosināt balsot par 49.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – Juridiskā biroja priekšlikumu!
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, ka jūs ierosināt balsot. Balsosim. Lūdzu! Un aicinu komisijas vārdā noteikti šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 13, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Ābiķis.
50., 51. un 52. – Juridiskā biroja.... Es atvainojos! 50. un
51. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
Dz.Ābiķis.
53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 57.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 80.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96., 97. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
98. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā 99.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
120. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 123.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Dz.Ābiķis.
121. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts un arī ir iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 123.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Dz.Ābiķis.
Arī 122. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 123.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, aicinu jūs balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es pateicos par vienprātīgu atbalstu šim likumprojektam un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19.oktobrim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Dz.Ābiķis.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad arī tāpat kā ar iepriekšējo, otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, un komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par otro, galīgo, lasījumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Sēdes vadītāja kungs! Kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka turpmāk policijas darbinieki konvojēs arī notiesātās personas. Ņemot vērā, ka ir izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”, ir precizēta norma, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas iestāde atlīdzina policijas darbinieku prettiesiskās rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus un nosaka to apmēru. Likumprojektā noteikts, ka policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vēl likumprojekts paredz arī precizējumus likumā “Par policiju”, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un administratīvo procesu reglamentējošiem normatīviem aktiem, kā arī novēršot neprecizitātes saskaņojot ar citiem normatīvajiem aktiem, “Ieroču aprites likumu”, “Detektīvdarbības likumu”.
Likumprojekts paredz arī, ka iekšlietu ministrs pagarinās tikai iestāžu priekšnieku un viņu vietnieku dienesta laiku.
Pārējo policijas darbinieku dienesta laiku pagarinās attiecīgi Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieks.
Aizsardzības ministrija savā komisijas sēdē 6.oktobrī apsprieda šo likumprojektu un nolēma konceptuāli to atbalstīt. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Likumā “Par policiju” tika saņemts ierosinājums no 8.Saeimas deputāta Klementjeva kunga. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Šajā priekšlikumā nav nekas jauns. Mēs tikai saskaņojam likumu “Par policiju” ar citiem likumiem, kuri reglamentē šo pabalstu izmaksu. Runa ir par to, ka policijas darbiniekiem, tāpat kā ugunsdzēsējiem un valsts ierēdņiem, ir tiesības saņemt bērnu piedzimšanas vienreizējo pabalstu.
Es lūdzu atbalstīt tāpēc, ka tas tikai padarīs vieglāku darbu Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ja legalizētu šo pabalstu izmaksu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.novembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.3011 – “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Likumprojekts ir sagatavots, paredzot efektīvāku bērnu kopšanas pabalsta sistēmas ieviešanu. Šajos grozījumos ir noteikta taisnīgāka un ekonomiski efektīvāka bērnu kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtība paredzot, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja viņa nestrādā, no viena līdz divu gadu vecumam ir tiesības arī daļēji strādāt. Un bērna kopšanas pabalstu nepiešķir tajā pašā laika posmā otram no bērna vecākiem, ja ir piešķirts maternitātes pabalsts.
Ir šajā likumprojektā noteikts arī dzimstību veicinoša un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem atbilstošāka bērnu kopšanas pabalstu piešķiršanas kārtība.
Un šeit arī ir paredzēts gadījums, ka, ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem, trīņiem vai vairāk vienās dzemdībās dzimušajiem bērniem, par katru no šiem bērniem tiks paredzēta arī papildu piemaksa.
Saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļiem ir paredzēts, ka līdz ar to dzimstības pieaugums 2005., 2006., 2007. un 2008.gadā varētu būt diezgan būtisks.
Tāpat šajā likumprojektā ir paredzēts, ka ir jāizdod papildu jauni Ministru kabineta noteikumi par bērna kopšana pabalsta apmēru un tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir noteikt jaunus bērna kopšanas pabalsta apmērus un pabalsta piešķiršanas kārtību. Šiem Ministru kabineta noteikumiem ir jābūt pieņemtiem līdz 2005.gada 1.janvārim.
Likumprojekta sagatavošanas gaitā šis likumprojekts ir saskaņots ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ar Sorosa fondu, un nevalstiskās organizācijas ir izteikušas konceptuālu atbalstu šim likumprojektam un gaidāmajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Komisija arī nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andrejs Klementjevs. Lūdzu!
A.Klementjevs (TSP).
Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka likums aizliedz māmiņām strādāt un saņemt pabalstus līdz vienam gadam. Kāpēc? Tāpēc, ka gribu jums atgādināt, ka māmiņa, kura grib strādāt un baidās pazaudēt savu kvalifikāciju, ja viņa to zaudē, viņai ir ļoti grūti atgriezties darbā. Tas ir pirmais.
Un otrais. Mums ļoti daudzas sievietes šodien strādā ar minimālo algu. Paskatieties, kas strādā mums par pārdevējām tirdzniecībā. Viņi saņem ap 100 latiem. Ja mēs viņiem aizliegsim strādāt, tad viņi saņems šo minimālo naudu kā māmiņu algu ap 80 latiem, un ar šo naudu izvilkt vienu bērnu nevar.
Es domāju, ka ar maksimālo pabalstu, kurš ir ap 300 latiem, var izvilkt, bet mums šodien vairāk cilvēku ir trūcīgi un saņem minimālo algu. Un sakarā ar to mums vajag atļaut pašām māmiņām izvēlēties – vai viņas sēdēs ar bērnu mājās un saņems māmiņas algu, vai viņa ies strādāt, lai piepelnītu, lai nopirktu pamperus, atvainojiet! Vai lietas, kuras nepieciešamas bērnam līdz vienam gadam.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 32, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Komisijas vārdā, lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne.
Likumprojektu arī lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 12, atturas – 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un...
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.oktobris. Un izskatišana – 21.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad, godājamie kolēģi, otrajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi.
1. – Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Goldes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Solovjovs.
5.– Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Goldes priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
6.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Solovjovs.
7.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Solovjovs.
Komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt, atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Solovjovs.
8.novembris.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Iesniegts 21 priekšlikums, un izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.oktobra sēdē.
1.priekšlikums. Iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pietkeviča kungs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 29, atturas – 11. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Jānis Strazdiņš. Nevēlas runāt.
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums sastāv no divām daļām.
Pirmā – atcelt aizliegumu nepilsoņiem strādāt Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Otrā daļa – ieviest šīs pārvaldes darbiniekiem nepieciešamo kvalifikācijas prasību – krievu valodas prasmi.
Rīt apritēs jau 13.gadadiena, kopš tika ieviesta aparteīda sistēma Latvijā. Kopš tās dienas, kad tika pieņemts apkaunojošs LR Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”. Šis liktenīgais lēmums sadalīja mūsu sabiedrību pilsoņos un nepilsoņos. Kā jūs zināt, līdz pat šim laikam nepilsoņi sastāda vairāk nekā pusi no valsts krievvalodīgās kopienas. Un šis fakts joprojām ir un paliks sabiedrības integrācijas pamatšķērslis. Sabiedrības dezintegrāciju veicina arī daudzu likumu normas, kuras līdzinās tām, ko mēs apspriežam patlaban, proti, kad kārtējais profesionālais aizliegums tiek vienlaicīgi attiecināts uz personām, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uz Latvijas nepilsoņiem. Tā, cienījamās dāmas un kungi, vairs nav likumdošana! Tas ir aparteīds un rusofobija, pie tam vissmagākajā un visagresīvākajā formā.
Kad Saeimā tiek iesniegts likumdošanas priekšlikums vairs nepielīdzināt nepilsoņus kriminālnoziedzniekiem, tad jums, dāmas un kungi, vajag izdarīt izvēli – vai nu jūs esat par sabiedrības integrāciju, vai nu jūs cienāt sabiedrības krievvalodīgo daļu vai arī ne. Vai arī garīgi jūs atrodaties nacistiskās ideoloģijas varā, kuras piekritēji tika padzīti no Rīgas tieši pirms 60 gadiem. Diemžēl šeit ir palikuši viņu pēcnācēji, un nacistiskais gars acīmredzami ir atdzimis.
Par prasību cietumu apsardzei pārvaldīt krievu valodu. Šī prasība nav nejauša, jo, ja valsts iedzīvotāju vidū krievvalodīgie sastāda 42%, tad cietumos krievvalodīgie ieslodzītie sastāda apmēram 70%. Un ne jau tādēļ, ka krievu tautai piemīt iedzimtas noziedzīgas tieksmes. Šādi rādītāji ir raksturīgi visām valstīm, kurās kāds no etnosiem tiek apzināti diskriminēts. Piemēram, statistika liecina, ka iedzīvotāju skaita dabīgās pazemināšanās rādītājs, tas ir, mirstības pārsniegšanas pār dzimstību rādītājs, nelatviešiem ir divreiz augstāks kā latviešiem. Nepilsoņiem šis rādītājs ir vēl augstāks. Tas ir vēl viens objektīvs fakts, kas liecina par to, ka oficiālās atskaites par rasu diskriminācijas neesamību Latvijā ir klaji meli.
Kolēģi deputāti! Balsošanas rezultāts par manu šodienas priekšlikumu arī tiks ierakstīts aparteīda “baltajā grāmatā”, rakstīt kuru mēs nepārtraucam ne uz mirkli. Šī grāmata var tikt uzrādīta un tiks uzrādīta jums jebkurā brīdī. Aparteīda noziegumiem saskaņā ar starptautisko konvenciju, kuras 30.gadadienu mēs svinēsim novembrī, nav noilguma termiņa.
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Pirms runā par aparteīdu, par kaut kādām ciešanām un kaut ko citu, vajadzētu sākt ar godīgu attieksmi pret to, kas Latvijā notiek šodien, un pret to, kas Latvijā ir noticis.
Jūs te runājāt nupat par kaut kādu briesmīgu Rīgas atbrīvošanu. Es jums atgādināšu no vēstures, ka 1944.gada 13.oktobrī Rīgā nebija neviena vācu karavīra, viņi sen bija Rīgu atstājuši, un sarkanarmieši lēnām un mierīgi, nesteidzoties iešļūca Rīgas pilsētā. Tā ka nevajadzētu te runāt to, kas nav bijis. Tas… sāksim ar to!
Un te uzreiz parādās nākamais jautājums – vai visi Latvijā dzīvojošie, kas tik ļoti grib būt labi, godīgi izturas pret Latvijas vēsturi? Mēs jau nupat redzējām šo priekšlikumu, par kuru iepriekš balsojām, ka pilnīgi tiek noliegts komunisma noziegumu plāns, kura rezultātā sākās Otrais pasaules karš, pilnīgi tiek noliegts, ka PSRS bija galvenā Vācijas apgādātāja ar krāsainajiem metāliem. Jūs izliekaties, ka tā nav bijis. Lūk! Izturēsimies godīgi pret vēsturi! Un tad runāsim tālāk.
Trešais. Priekšlikumā ir skaidri un gaiši noliegta valsts valodas prioritāte. Latvijas Republikas Satversmē 4.pantā skaidri ir pateikts – valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tā ka faktiski šis priekšlikums pat ir antikonstitucionāls.
Tagad iesniegtais priekšlikums pilnīgi noliedz arī svešvalodu vajadzību. Te runa ir tikai... tikai kuri prot latviešu un krievu valodu. Tas nozīmē, ka svešvalodas, citas svešvalodas, izņemot krievu, nav jāzina.
Tas ir kaut kāds priekšlikums ar spēcīgu – spēcīgu! – padomju garšu. Tad tiešām pietika tikai ar krievu valodas zināšanām. Nemaz citas valodas nevajadzēja zināt.
Tā ka, ja jau jūs tāds godīgs cilvēks, godāto iepriekšrunātāj, esat, tad arī godīgi uzstājieties! Ja jūs pārstāvat tos spēkus, kam par katru cenu joprojām gribas viltot vēsturi, gribas parādīt komunistiskos noziedzniekus kā kaut ko labu un aizmirst to, ka Vācija visu, ko viņai vajadzēja priekš Otrā pasaules kara, ir ieguvusi no padomju Krievijas vispirms un pēc tam no Padomju Savienības, aizmirsuši to, ka Vācijas militārie speciālisti, kuriem bija aizliegts Eiropā mācīties, brauca uz padomju Krieviju mācīties, jūs esat aizmirsuši tās milzīgās delegācijas, kādas 30.gados apmainījās Vācijas un Krievijas sadarbības ietvaros, visu to jūs noliedzat. To, ka divi pamatīgi šakāļi – Hitlers un Staļins – plānoja, kurš kuram ātrāk uzbruks, to jūs arī aizmirsāt. Nu, Staļins kļūdījās par pāris nedēļām, Hitlers uzbruka ātrāk. Bet plāns “Barbarosa” tika izstrādāts 1941.gada janvārī, janvārī, kad vēl PSRS sūtīja uz Vāciju krāsainos metālus. To jūs arī izliekaties, ka nezināt.
Lūk, tad, kad Latvijā būs vienota, godīga attieksme pret visu notiekošo un izpratne, kāpēc ir šādu militāro pensionāru pilna Latvija un viņu ģimenes locekļu, kāpēc tas viss ir noticis, un ka vienreiz jūs to godīgi sapratīsiet un nevis izmantosiet šo stāvokli savam politikānismam, tad arī būs cita runa.
Bet šis priekšlikums – atkal ir labi saprotams, ka tas netiks atbalstīts, jo tas gandrīz ir antikonstitucionāls, bet, vienalga, tas dod iespējas tēlot cīnītāju par kaut kādu taisno lietu.
Tā ka, protams, ka tas netiks atbalstīts, bet es gribētu dzirdēt kaut cik godīgākus vārdus par to, kas skar Latvijas un latviešu tautas vēsturi.
Sēdes vadītājs.
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Mēs tikai dzirdējām no tribīnes piecas reizes par krāsainiem metāliem, trīs, četras reizes par Padomju Savienību. Mēs gandrīz dzirdējām, ka vācu okupācija bija gandrīz paradīze un tā tālāk un tā joprojām, kas nemaz neattiecas ne ... nu... tam priekšlikumam, par ko mums… likumam, par ko mums it kā tagad būtu jārunā. Mēs dzirdam no tribīnes melnus melus par to, atkārtoju, vācu okupācijas paradīzi. Vai deputāti nezina, ka 80 000 Latvijas pilsoņu par četriem okupācijas gadiem – ebreju bija iznīcināti, miermīlīgie iedzīvotāji. 15 000 vismaz latviešu miermīlīgo iedzīvotāju arī bija iznīcināti. 15 000 krievus, poļus un cittautiešus arī vācieši okupācijas laikā iznīcināja. Un tā tālāk un tā joprojām. Es nesaprotu, par ko mēs runājam.
Bet priekšlikuma būtība ir, lai nepilsoņiem atļautu apsargāt cietumniekus, un vēlams, ja tur ir gandrīz 70% cittautiešu, lai viņi zinātu arī krievu valodu. Es domāju, ka tas ir normāls priekšlikums. Starp citu, civilizētajās demokrātiskajās valstīs, kā jums zināms, pamatā pilsoņu un nepilsoņu tiesības atšķiras. Nepilsoņi nevēlē parlamentu, nepilsoņi, ja paši negrib, nedienē armijā. Pārējās tiesības civilizētajās demokrātiskajās valstīs viņiem ir. Mums ne tikai ir gandrīz pusmiljons nepilsoņu, bet sešdesmit un pat vairāk parametros viņu tiesības atšķiras no pilsoņu tiesībām. Vai mums nav kauns? Vai viņi nav tādi paši cilvēki? Vai savu laimi var uzbūvēt uz citu nelaimes? Es domāju, ka ne.
Un attiecīgi lūgums – atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
3. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
4. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
5. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
6. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
7. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
9. – Tieslietu ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Komisija ir to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš. 11. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā redakcijā – 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
12. priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
13. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
14. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
15. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
16. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
17. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
18. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
19. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
20. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Dalbiņš.
21.priekšlikums – iesniedzis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
25.oktobris.
Sēdes vadītājs.
25.oktobris.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Komisija otrajam lasījumam likumprojektam ir saņēmusi 19 priekšlikumus. Izskatīti sēdē.
1.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā – 3.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – Saeimas deputātes Druvietes kundzes. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Druvietes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums – deputātes Druvietes kundzes. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums – deputāte Druviete. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums – iesniedz Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikums – iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums – Tieslietu ministrija. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
13.priekšlikums – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
J.Dalbiņš.
14.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu komisijas priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
15.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija priekšlikumu atbalsta savā redakcijā – 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16.,17., 18. un 19.priekšlikumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.oktobris.
Sēdes vadītājs.
25.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.
Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!
N.Kabanovs (PCTVL).
Godātie kolēģi deputāti! Pirmkārt gribētu jūs visus apsveikt ar sabiedroto krievu un latviešu karaspēka veikto Rīgas atbrīvošanas 60.gadadienu! (Ovācijas zālē, svilpieni.) Toreiz, 1944.gadā, atkal parādījās vārdu “Latvija” un “Republika” salikums, kas bija aizliegts vācu okupācijas gados. Neviens no jums šodien nesēdētu šajā zālē. Gan jūs, Dobeļa kungs, ja nebūtu uzvaras pie Daugavas.
Kas attiecas uz priekšlikumu, man šķiet, ka Latvijas Republikai tagad nav morālu tiesību kaut kur uzturēt mieru vai demokrātiju tāpēc, ka nav miera, nav demokrātijas mūsu valstī. Latvijas Republikā tagad notiek aukstais, etniskais karš, apspiestā krievu kopiena tagad nevar reģistrēties.
Jūs negribat dot pilsonību Jurijam Petropavlovskim, kas ir Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvists. Un šajā laikā jūs vēl runājat par demokrātiju, par kaut kādu NATO. Šī nauda, ko jūs gribat iztērēt NATO vajadzībām, vajadzīga Latvijas reanimatologiem, Latvijas medmāsām, Latvijas ārstiem, sirmgalvjiem. Padomājiet par to, vai ir jēga sūtīt Latvijas karaspēku karot pret Latvijas interesēm!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kas attiecas uz te minēto apsveikumu, laikam neviens cits bez šī apsveicēja nemaz nedomā nopietni par šādu apsveikumu.
Tagad tālāk. Es tā domāju, ka vajadzētu saprast, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un atrašanās NATO uzliek zināmas saistības, un šīs saistības ir jāpilda. Un, ja ir runa par pavisam niecīga skaita mūsu speciālistu atrašanos Dienvidslāvijā, nu tad tas ir vienkārši, nu, vairāk nekā smieklīgi. Neapšaubāmi! Bet, es domāju, tas arī nebija nopietni domāts, ka, lūk, mums nav jāpilda šīs saistības.
Un pie reizes. Par to nemieru. Kam tad ir vajadzīgs nemiers šodien Latvijā? Kas barojas no nemiera, no cilvēku kūdīšanas? Tikai šī te grupiņa.
Jā, citādi viņi vispār netiktu ievēlēti. Kamēr būs nemieri, tikmēr viņi šeit nāks, runās un kūdīs cilvēkus, kas vispār neprot latviešu valodu, kas nelasa neko citu kā tikai avīzes krievu valodā, visu laiku šādi politikāņi te mētāsies. Tāpēc, ka tā ir viņu maize. Viņiem ir vajadzīgs nemiers. Viņiem vajadzīgs, lai ir satraukums Latvijas sabiedrībā, jo Latvija ir spērusi pamatīgus soļus, viņa ir kļuvusi par NATO dalībvalsti, tātad valstij ir drošība, patīk vai nepatīk, kas, protams, izraisa nervozitāti Krievijā. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atkal nepatīk, jo Latvija saimnieciski praktiski drīz vispār būs neatkarīga no Krievijas, un nevis Latvijai Krievija būs vajadzīga, bet Krievijai būs vajadzīga Latvija kā tranzītvalsts tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm, jo Eiropas Savienībā Krievija ilgi, ilgi vēl netiks iekšā. Es domāju, ka tas ir kaut kur gaismas gada garumā.
Lūk, līdz ar to nevajadzētu jaukties iekšā. Labi, jūs tikāt iekšā ar savu politikānismu, ar savām nepratēju balsīm. Nejaucieties iekšā Latvijas saistību izpildes procesā. Jūs balsojāt pret Latvijas iestāšanos NATO, jums tas nepatika. Bet palikāt mazākumā. Latvija ir NATO. Tagad ir tikai saistību pildīšana, tādu saistību pildīšana, kuras pilda visas pārējās NATO dalībvalstis.
Un tāpēc nevajadzētu te tā satraukties, un, godīgi sakot, jau šī pēdējā runa izskatījās pēc gandrīz vai tādas runas, kuru varētu ietilpināt administratīvajos pārkāpumos, un tad, Kabanova kungs, var gadīties, ka jums nāksies ielas slaucīt, jo mēs ceram, ka šo piespiedu darbu mēs varētu iebalsot Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un līdz ar to katrs pārkāpējs ar slotiņu rokās varbūt tepat ap Saeimu varēs paslaucīt ielas.
Un tad varēs padomāt... padomāt par to, vai ir veselīgi kūdīt cilvēkus vienu pret otru.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, kolēģi, runāsim turpmāk par lietu!
Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kabanova kungs! Jūs šeit mēģinājāt pretnostatīt, tribīnē runājot, NATO no vienas puses un no otras puses mūsu medicīnas darbiniekus. Sak, kāpēc mums ir jādod nauda un jāatbalsta NATO, ka to naudu vajadzēja dot mūsu medicīnas darbiniekiem – reanimatologiem, dakteriem un māsiņām, un tā tālāk.
Vēsture diemžēl ir apliecinājusi pretējo. Ja valsts nerūpējas un nespēj nodrošināt savu drošību, tad rezultātā cieš visa tauta, tajā skaitā medicīnas darbinieki. Un diemžēl tā iemesla dēļ, ka pirms kara nebija militārās organizācijas līdzvērtīgas NATO, kas spētu iegrožot divus agresorus, kas izraisīja Otro pasaules karu. Un mēs ļoti labi zinām, kas ir šie agresori. Tā ir Padomju Savienība un hitleriskā Vācija, kuras noslēdza savstarpēju paktu un izraisīja Otro pasaules karu. Un tā rezultātā, ka diemžēl nebija NATO līdzvērtīgu organizāciju tanī laikā, tad, kad Latvija tika okupēta, tad simtiem, es atkārtoju, simtiem Latvijas iedzīvotāju tika fiziski iznīcināti, izsūtīti uz Sibīriju un tur nogalināti, un viņu vidū bija simtiem, es atkārtoju, simtiem ārstu, simtiem medmāsu, simtiem citu medicīnas darbinieku. Lai tas neatkārtotos, mums šobrīd ir jāatbalsta NATO un NATO īstenotās operācijas.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Jānis Lagzdiņš.
Nikolajs Kabanovs – otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr domāju, ka drīzumā diez vai Krievijas Federācija var atkal kaut ko sliktu izdarīt pāri Latvijai, ja? Bet tagad jau cilvēki mirst no tā, ka anesteziologi streiko. Tagad jau ir iespējams, ka pārtrauc darbu ātrā palīdzība. Iedomājieties, vai ir jēga, teiksim, iztērēt šo naudu NATO vajadzībām? Bet vērst to tieši uz medicīnu, uz labklājību cilvēkiem laukos arī. Bet jūs tagad nedomājat par tautu, kaut vai jūsu partijas nosaukums ir Tautas partija. Iedomājieties, par ko? Par ko jūs tagad balsosiet? Vai jūs esat Latvijas patrioti vai globālisti, kuriem vienalga, ko darīt, – zem amerikāņu lietussarga sūtīt savus latviešu karavīrus nezin uz kurieni. Vai tā ir patriotiska rīcība? Cilvēki, iedomājieties, kas notiek Latvijā!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Sveiki, Saša!”) Un deputāts J.Pliners: “Kāds viņš Saša?”)
A.Golubovs (LSP).
Sveiki, Juri! Cienījamie kolēģi! Šeit ļoti skaisti runāja. Runāja par to, ka mūsu karaspēks Dienvidslāvijā rada drošību mūsu Latvijas valstij. Cik dziļa patiesība Ābiķa kungam bija, kādā veidā? Un es sapratu, ka tikai vienā veidā. Mēs atdodam savu naudiņu kaut kam, bet nedomājam par saviem iedzīvotājiem. Varbūt ir vērts padomāt par to, ka šo naudu mēs varētu atdot tām pašām skolām, kuras ir ļoti sliktā stāvoklī un par ko Ābiķa kungs ļoti labi zina vai vajadzētu viņam zināt. Ja mēs atdosim skolām, tad mēs varēsim par to naudiņu izremontēt ne mazāk kā desmit skolas. Padomājiet par to! Tas ir no vienas puses.
Bet no otras puses, kad mūsu karaspēks atrodas ārpus Latvijas, tad tā ir okupācija!
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu ļoti īsi komentēt jūsu centienus nodrošināt mieru ar spēku. Mēs ļoti labi zinām Dienvidslāvijas konflikta saiknes. Ja ir runa par Kosovu, tad konflikta avots bija albāņu skolu likvidācija Kosovā ar serbu tanku palīdzību. Un gribētu atgādināt jums, ka tikai starpnacionālais miers ir valsts drošības pamats, un ja jūs dariet to pašu ar mūsu skolām, ko darīja Miloševičs Kosovā, tad nekāda NATO nevar jums palīdzēt saglabāt mieru Latvijā. Un konkrēti lēmumprojektā ir runa tikai par vienu mūsu karavīru Dienvidslāvijā, bet mūsu lozungs ir: “Neviena Latvijas karavīra NATO karaspēkā!”
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins, lūdzu!
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cienījamie opozīcijas pārstāvji! Nu izlasiet dokumentu, kas tur ir rakstīts! NATO beidz savu misiju bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Iet runa par Bosniju un Hercegovinu. Decembrī NATO beidz savu misiju un sāk Eiropas Savienība. Eiropas Savienība sāk savu misiju, tai skaitā arī militāro darbību. Saskaņā ar jauno Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu, kuru mēs apspriedīsim, un ar Eiropas Savienības principiem nacionālajam parlamentam turpmāk būs daudz lielāka loma Eiropas kopējā drošības un aizsardzības politikā. Un tāpēc šie ir jautājumi, kuri ir jādebatē nacionālajā parlamentā kā Eiropas Savienības valstij. Mēs taču visu laiku runājam par to, ka visas miera uzturēšanas operācijas ir jāpārņem Eiropas Savienībai, un tas tagad ir noticis. Un es brīnos, ka neviens to nav pamanījis. Kāda jēga runāt par NATO? Godājamais Kabanova kungs, jums kā Ārlietu komisijas dalībniekam ir jāzina, ka jūsu sapnis piepildījies, jā! NATO beidz šo savu misiju. Izlasiet, arī jums tur ir angliski pielikts klāt, un decembrī sākas Eiropas Savienības misija, par ko mēs runājam.
Un otrs, tātad kas tur notiek. Tieši pateicoties šiem miera uzturētājiem Bosnijā, kur ir teritoriālās kopienas, kas nav Latvijā, bet arī Maskava ļoti gribētu, lai Latvijā būtu teritoriālās kopienas. Tātad Bosnijā diemžēl ir šīs teritoriālās kopienas – tur ir serbu ciemi un tur ir bosniešu ciemi, kuriem ir islāma ticība. Un tieši šīs Eiropas Savienības policijas un militārās policijas patruļas, kas uztur starp šiem ciemiem kārtību, neļauj izvērsties nekādiem etniskajiem konfliktiem, un notiek normāla valsts attīstība kā tāda. Sākas ekonomiskā attīstība un valsts demokratizācija, un viss pārējais. Tātad mēs taču neesam pret to, tāpēc aicinu atbalstīt un runāt konkrēti par Eiropas Savienības misijas uzsākšanu un NATO darbības izbeigšanu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 11, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu – iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā”. Vai ir iebildumi”? (Starpsauciens: “Nav!”) Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu – ievēlēt deputāti Inesi Šleseri Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas sastāvā. Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Ir saņemts PCTVL frakcijas deputātu uzdotais jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Andrejam Radzevičam. Jautājumu nodosim ministram.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.
Leopolds Ozoliņš, lūdzu!
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Mana uzstāšanās ir saistīta ar nelielu pārpratumu, kas ir noticis sakarā ar pieprasījumu Indulim Emsim, kuru it kā esam parakstījuši Leopolds Ozoliņš un ... (Troksnis zālē.) Tā... Man jāsaka, ka mums ir interesanti dokumenti rokā, ka mēs nekad tādu pieprasījumu neesam parakstījuši. Mums ir vēstule Ministru prezidentam Indulim Emsim. Un ļoti interesanti, ka šie paraksti vēlāk ir kopēti un papildināti ar citiem parakstiem.
Tāpēc es lūgtu... (Troksnis zālē.) Tāpēc es lūgtu Saeimas Prezidiju veikt nelielu izmeklēšanu šajā sakarībā un sniegt paskaidrojumu, kādā veidā mūsu paraksti ir varējuši parādīties zem dokumenta, kurš saucas – Pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim... tā vietā, ko mēs parakstījām kā vēstuli Ministru prezidentam Indulim Emsim.
Lūdzu Prezidiju arī noskaidrot šo jautājumu, kā tas varēja gadīties.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Aleksandram Kiršteinam vārds.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Tieši pulksten 10.30 Ārlietu komisijas sēde Ārlietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Oskaram Kastēnam.
O.Kastēns (LPP).
Divi paziņojumi. Lūdzu frakciju sapulcēties uzreiz pēc sēdes frakcijas telpās, un Eiropas lietu komisiju lūdzu neizklīst, tiekamies, kā iepriekš runāts, pulksten 12.30 Sarkanajā zālē, lai tiktos ar Zemkopības ministriju un apstiprinātu pozīcijas.
Sēdes vadītājs.
Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Cienītie kolēģi! Totalitārisma režīma noziegumu izpētes darba grupai lūdzu sapulcēties pulksten 11.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Pulksten 11.00. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi no Juridiskās komisijas! Pulksten 10.30  – Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītājs.
Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 11.00. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Saeimas sekretāram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars, Linda Mūrniece, Artis Pabriks, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam jubilejā mūsu kolēģi Kārli Šadurski! (Aplausi.)
Paldies! Sēde ir slēgta.