Jo dziļāk problēmās, jo vairāk darba un atbildības

Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, - "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
- Pašlaik daudzās nozarēs padarīto un turpmāk veicamo saista ar Eiropas Savienības (ES) prasībām, dažādiem standartiem, un tas arī saprotams, jo mūsu valsts uzaicināta gatavoties sarunām par iekļaušanos šajā savienībā. Kā Valsts kontrole pērn strādājusi šajā virzienā?

- 1999.gads raksturīgs ar to, ka mēs daudz strādājām kopā ar kolēģiem, konsultantiem no Eiropas Savienības. Turpinājām to darbu, kas sākts iepriekšējā gadā. Jau tolaik uzaicinājām ekspertus no ES OECD organizācijas apakšgrupas "Sigma" novērtēt Valsts kontroles darbu likumdošanā, tās darbību kopumā un atbilstību ES prasībām, kā arī ieteikt viņu skatījumā veicamo tuvākajā nākotnē. Rezultātā pērn februāra beigās tapa gala ziņojums, par ko jau minēju kādā no mūsu iepriekšējām intervijām. Šajā ziņojumā augsti novērtēts Valsts kontroles darbs, izstrādātā Revīzijas rokasgrāmata, kurā ietvertā informācija paredz revīziju tehniku pēc starptautiskajiem standartiem. Bija vienošanās turpināt darbu un uz minēto vērtējumu bāzes izstrādāt VK startēģisko attīstības plānu. Sīkāk par to jau žurnālisti tika informēti pagājušā gada decembra beigās, un tas publicēts arī "Latvijas Vēstnesī". Plānu paredzēts īstenot piecos gados, trīs posmos, un šogad jau esam stājušies pie pirmā - sagatavošanas - posma. Notikušas sarunas un bijušas tikšanās ar dažādu rangu kolēģiem, ārzemju ekspertiem, finansistiem no Pasaules bankas, ES un PHARE programmas. Pašlaik strādājam pie likumu pilnveidošanas, kas attiecas uz Valsts kontroli, mūsu darbības metodēm, to skaitā darbinieku zināšanu novērtēšanas. Mums konkrēti palīdz divi ārvalstu eksperti, viens no viņiem - Dr.Detlavs Spārbergs - ir augstas klases speciālists, kas strādājis Vācijas valsts kontroles padomē, ir NATO auditpadomes loceklis un jau minētās "Sigmas" eksperts. Viņa pieredze lieti noderēs, jo arī turpmāk būs zināmas iestrādes, kā tiek pārbaudītas starptautisko militāro struktūru finanses.

Kā zināms, daudz darāmā ir valsts pārvaldes sistēmas uzlabošanā, korupcijas apkarošanā, un šajā darbā iekļāvusies arī Valsts kontrole. Šajā ziņā svarīgi divi aspekti: likumdošanas pilnveidošana korupcijas apkarošanā, kas skar mūsu darba metodes, revīziju standartus, un saikne ar sabiedrību. Nereti ir jāsastopas ar lietām, kurām varbūt ir dziļi teorētisks raksturs un tāpēc par tām nav plašākas informācijas, bet vienlaikus sabiedrībā rodas iespaids, ka vispār nekas nenotiek.

- Kā būtisku stratēģiskā plāna sastāvdaļu jūs minējāt VK revidentu, darbinieku zināšanu pārbaudi. Kā notiks šī atestācija?

- Protams, mūsu darbinieku zināšanas, kvalifikāciju vērtējām arī agrāk, taču, īstenojot VK stratēģisko plānu, šī atestācija būs sarežģītāka un nopietnāka. Jo ir skaidrs, lai pārbaudītu citus, pašiem daudz jāzina un jāprot kvalificēti veikt revīzijas. Vērtēšana notiks vairākos līmeņos atkarībā no ieņemamā amata. Turklāt šī atestācija jāizdara īsā laikā. Vērtēs gan tā saucamo mājas darbu - par revīzijas tehniku, likumdošanu, Revīzijas rokasgrāmatas praktisko izmantošanu, gan rakstisko pārbaudījumu. Šis darbs žūrijas locekļiem būs anonīms, lai te nevarētu izpausties nekāda subjektīva pieeja. Vērtēšanas komisijā galvenokārt būs mūsu VK vadošie darbinieki, kuri man jāizvēlas. Šī atestācija nebūs kampaņveida pasākums, bet notiks reizi divos gados, un tad varēs izvērtēt katra revidenta, darbinieka teorētiskās zināšanas un praktiskās spējas. Vienlaikus saskatot "robus" šajā jomā, kopīgi būs jāizlemj, kas vēl apgūstams vai labojams.

Jāteic, ka nevar sagatavot universālu revidentu, kas visu zinātu par visu... Tāpēc svarīgi izveidot revīziju komandu, kas specializētos konkrētajās nozarēs.

Īstenojot VK stratēģisko plānu, rūpēsimies ne tikai par revidentu un citu darbinieku zināšanu papildināšanu, kvalifikāciju, bet vienlaikus arī par saskarsmes kultūru, ētisko pusi, jo revidentam tā nav mazāk svarīga kā profesionālās zināšanas konkrētajā pārbaudes sfērā. Iecerēts izstrādāt noteiktus testus, kuru sastādīšanā aicināsim talkā psihologus un citus speciālistus. Tā varētu turpinājumā nonākt pie oficiāli apstiprināta ētikas vai uzvedības kodeksa, nepieciešamības gadījumā izveidot Ētikas goda tiesu vai ko tamlīdzīgu. Kaut gan arī pašlaik mūsu revidentiem, darbiniekiem ir labi zināmas uzvedības normas, ētikas principi.

- Vai jaunajā gadā revidentu skaits nav palielinājies? Cik zināms, pērn tika izveidots piektais departaments - Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments.

- Revidentu skaits palicis aptuveni pagājušā gada līmenī - 120 cilvēku. Bet Revīzijas metodoloģijas departaments ir mazs - pašlaik četri speciālisti, taču darāmā te ļoti daudz. Īpaši spraigs darbs šim departamentam būs šajā gadā, jo nesen likumā "Par budžetu un finansu vadību" izdarīti grozījumi. Tie nosaka, ka visām valsts budžeta centrālajām iestādēm, pašvaldībām jāsagatavo finansu un budžeta pārskati un jāiesniedz apstiprināšanai Valsts kontrolē. Tie ir aptuveni seši simti pašvaldību, divi desmiti centrālo budžeta iestāžu. Un šī sertificēšana vai atestācija, kas ir viena no ES prasībām, jāveic mēneša laikā. Protams, šajā periodā vajadzēs aicināt palīgus - auditsabiedrības, zvērinātus revidentus un slēgt līgumus ar viņiem. Jo skaidrs, ka finansu nesakārtotība valstī ir visai liela. Arī Eiropas Savienība piešķir līdzekļus, piemēram, lauksaimniecībā vai citur, bet, kā un cik racionāli tos izmanto, par to arī mums, nacionālajām kontroles institūcijām, ir jādod savs slēdziens. Prasības šajā ziņā ir augstas, ES šī sistēma ir precīzi izstrādāta, un mums te ir vēl daudz jāmācās. Šoruden Rīgā paredzēts seminārs par tematu "ES prasības un ES līdzekļi". Jāatgādina, ka ES Progresa ziņojumā ir norādīts: mūsu valstij pirmām kārtām jāuzlabo finansu vadības un kontroles sistēma. Tā vien šķiet, ka mūsu līderi politiskajās diskusijās to piemirst un domā, ka tas ir pats par sevi saprotams... Bet gluži tā nav, jo jābūt reāliem darbiem.

- Varbūt nedaudz atskatīsimies uz pagājušā gada svarīgākajām, lielākajām revīzijām un iecerēto šajā gadā?

- 1999. gadā ir pabeigtas 416 revīziju lietas (35 no tām uzsāktas iepriekšējos gados), 11 lietām beigu termiņš ir pārgājis uz 2000. gadu, bet trīs netika pabeigtas plānotajā termiņā. Pērn veikts par 83 revīzijām vairāk nekā 1998. gadā. Jāteic, katra revīzija ir unikāla, tomēr zināms gandarījums bija pēc pārbaudēm dienesta automašīnu izmantošanā ministrijās, valsts centrālajās iestādēs, par vadības līgumu slēgšanu. Dažas pozitīvas pārmaiņas jūtamas, lai gan te joprojām daudz darāmā, to skaitā likumu dažu normatīvo aktu sakārtotībā. Pat prokuratūra reizēm netiek skaidrībā, ko šajā ziņā darīt, lai gan desmitiem tūkstošu latu nav izmantots racionāli, īstajiem mērķiem. Darbiniekiem nereti piemaksāja par to, kas ietilpst viņu tiešajos pienākumos, vēl sliktāk - nauda saņemta, pat ierēdnim esot atvaļinājumā vai slimības gadījumā... Nozīmīgas bijušas revīzijas dažādās SIA, bezpeļņas organizācijās, ko vienā vārdā saucam par aģentūrām. Kā secinājām pēc pārbaudēm, valsts deleģējusi atsevišķas funckijas šīm struktūrām, un tas nebūtu peļami, taču rīcība ar finansēm tajās ir visai brīva, un prāvas summas ir "izkritušas" no kopējās valsts aprites. Taču būtu jāzina, kur tiek izlietots katrs lats, citādi izveidojas tādas "saliņas", kurās netraucēti apgrozās lielas naudas summas. Kad Valsts kontroles revidenti sāk pētīt un atrod nelikumības, viens otrs pat apvainojas - sak, citur jau arī tā rīkojas, kāpēc tikai mūs vaino? Jācer, ka likums par aģentūrām šīs problēmas atrisinās. Jebkurai naudai sabiedriskajā sektorā, visam, kas saistīts ar cilvēku maksātajiem nodokļiem, vajadzētu būt Saeimas akceptam. Pašlaik šie jautājumi nav atrisināti, un tāpēc nav šīs vienotās pieejas.

No darbietilpīgākajām var minēt revīzijas valsts akciju sabiedrībās "Latvijas autoceļu direkcija", a/s "Latvijas Tirdzniecības nams", 12 revīzijas par sociālās palīdzības jautājumiem Krāslavas un Kuldīgas pagastu padomēs, 8 - par pašvaldības mežu izmantošanu un apsaimniekošanu Kuldīgas un Liepājas pagastu padomēs. Privatizācijas procesa revīzijas departaments veicis pārbaudes akciju sabiedrībā "Latvijas gāze", revīzijas par valsts meža fonda zemju Kuldīgas virsmežniecības Abavas mežniecības, Rīgas pilsētas pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma "Vētra", Rīgas asfaltbetona rūpnīcas privatizācijas likumību.

Privatizācijas procesa revīzijas departamentā uzsāktas, bet vēl nav pabeigtas vairākas aktuālas neplānotās revīzijas, piemēram, par uzņēmuma "Kālija parks", Latvijas ZA Valsts Bioķīmisko preparātu rūpnīcas, dzīvojamās mājas Sporta ielā 1 privatizācijas likumību, kā arī vairākas citas.

Šogad būs nedaudz mazāk plānoto revīziju, jo vairāk pievērsīsimies tematiskajām pārbaudēm. Pašlaik gatavojamies pabeigt pirmo pilotrevīziju labklājības sfērā. Šogad iecerētas akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš", SIA "Lattelekom" un vēl citu uzņēmumu pārbaudes.

- Droši vien par svarīgākajām pārbaudēm esat iesniedzis VK ziņojumus Saeimai un valdībai, kā arī par nopietnākajiem pārkāpumiem - Ģenerālprokuratūrai.

- Jā, pērn saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli", pamatojoties uz revīziju rezultātiem, esmu iesniedzis 17 ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam. No tiem minēšu tikai dažus - par pašvaldību mežu apsaimniekošanu un izmantošanu, par Rīgas domes ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu izlietojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un tās institūcijās. Iesniegts ziņojums par akciju sabiedrībā "Latvenergo", valsts uzņēmumā "Latvijas kuģniecība", akciju sabiedrībās "Latvijas gāze" un "Latvijas dzelzceļš" un vēl citos veikto pārbaužu rezultātiem no 1994. līdz 1997. gadam.

Aizvadītajā gadā 19 gadījumos kolēģijas lēmumi nosūtīti LR Ģenerālprokuratūrai, lai tos izvērtētu un izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un vainīgo saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Cik zinu, vienā gadījumā jau ierosināta krimināllieta, sešos - atteikts, bet pārējās lietas tiek izskatītas.

- Kā izriet no jūsu stāstījuma, Valsts kontrolei darba šogad būs vairāk, risināmās problēmas ir ļoti svarīgas. Bet kā ir ar tās budžetu 2000. gadam?

- Praktiski tas palicis līdzšinējais - aptuveni viens miljons divi simti tūkstošu latu. Saskaņā ar likumu, uzliekot uzrēķinus revīziju rezultātā, daļu VK būtu tiesīga ieskaitīt savā rēķinā, taču reāli to izmantojam ļoti reti. Uzskatām, ka tā nav laba prakse, un VK būtu finansējama tikai no budžeta. Piemēram, revīzijas rezultātā "Latvijas kuģniecībā" konstatētos nesamaksātos nodokļus - vairāk nekā miljonu latu - nodevām iekasēšanai Valsts ieņēmumu dienestam, un to saņēma valsts. Valsts kontrole neieguva ne santīma. Tomēr būtu lietderīgi, ka VK budžeta veidošana notiktu Saeimas vadībā un nejustu Finansu ministrijas regulējošo lomu. Līdzīgi būtu ar Satversmes tiesu, Augstāko tiesu, Prokuratūru u.c., jo šīm konstitucionālajām institūcijām attīstībai praktiski budžeta līdzekļu nav un, protams, nav arī investīciju. Taču nauda nepieciešama informācijas tehnoloģijas attīstībai, darbinieku izglītošanai, dalībai dažādos starptautiskajos pasākumos. Ja mēs esam šajās jomās ko panākuši, pavirzījušies, par to galvenokārt jāpateicas Pasaules bankai, ES struktūrām, tās programmām. Saeimā bija mēģinājums budžeta veidošanā kaut ko mainīt, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Protams, ir vajadzīgs laiks, lai mainītos šī attieksme, taču problēma pastāv. Tomēr nobeigumā gribu uzsvērt, ka saikne ar likumdevēju, tas ir, Saeimu, Valsts kontrolei ir abpusēja, un par to liecina vēl kāds fakts. Aizvadītā gada nogalē Valsts kontrolē notika Saeimas budžeta un finansu komisijas izbraukuma sēde. Deputāti interesējās par VK struktūru, stratēģisko plānu, par tām problēmām, ko izjūt Valsts kontrole savā darbā, kā arī tālāko attīstību. Tāda attieksme ir zināma garantija, lai vairākus svarīgākos jautājumus sāktu risināt jau šajā gadā.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts kontroles revīziju darbs