Par Latvijas valsts parāda zemo līmeni

Šā gada deviņos mēnešos valsts iekšējais parāds ir samazinājies par 15,2 miljoniem latu, bet ārējais parāds pieaudzis par 112,2 miljoniem latu, ņemot vērā eiro obligāciju emisiju šā gada pirmajā pusē. Kopējais valsts parāds septembra beigās ir bijis 943,3 miljoni latu, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts parādu deviņos mēnešos.
Šis Latvijas valsts parāda līmenis joprojām saglabā Latvijai ļoti labas pozīcijas Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, vērtējot valsts parāda līmeni pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Uz 2003.gada beigām Latvijas valsts parāds bija tikai 14,2% no IKP, un prognozes uz 2004.gada beigām rāda līdzīgu ainu – tiek prognozēts, ka šā gada beigās valsts parāds būs tikai 13,9% no IKP. Tādējādi Latvijas valsts parāds saglabājas zemā līmenī un ir ļoti labs rādītājs ES dalībvalstu starpā, kur atsevišķām dalībvalstīm parāda līmenis sasniedz pat 106% pret IKP. Pērnā gada beigās Latvijai bija otrais zemākais parāda līmenis pret IKP no visām jaunajām ES dalībvalstīm, un paredzams, ka šīs pozīcijas saglabāsies.
Māstrihtas kritērijos noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts parāda līmenis ir 60% pret IKP, tādējādi Latvijas valsts parāda līmenis ir vērtējams kā ļoti zems. To atzinušas un augstu novērtējušas arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras, tas atspoguļojas aģentūru šī gada vasarā Latvijai piešķirtajā kredītreitinga palielinājumā.
Valsts parāds veidojas no valsts aizņēmumiem atsevišķu programmu (kas finansētas no īpašiem aizdevumiem) vai kopējā valsts budžeta deficīta finansēšanai. Likviditātes nodrošināšanai valsts finanšu vadībā līdzekļi budžeta deficīta finansēšanai tiek uzkrāti, prognozējot deficīta apjomu un laikus aizņemoties līdzekļus finanšu tirgū uz izdevīgiem noteikumiem.
Septembra beigās Latvijas valsts parāds bijis 943,3 miljoni latu, no kā 411,5 miljoni ir iekšējais parāds un 531,8 miljoni latu – ārējais parāds. Salīdzinot ar 2003.gada beigām, kopējais parāds pieaudzis par 97,1 miljonu latu.

Valsts kases informācija