Eira, eiro vai euro?

Otrdien, 19.oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (TK) pieņēma grozījumus 7.septembra lēmumā. Nemainīga ir TK iepriekš pieņemtā lēmuma daļa, kas noteic, ka latviešu valodā lietvedībā turpmāk lietojams vārds “eira”. Komisijas lēmumā noraidīta vārda “euro” lietošana latviešu valodā.

Strīdi šaipus un viņpus Latvijas robežām

Par to, kā latviešu valodā saukt vienoto Eiropas valūtu, plaši diskutēts ne tikai TK. Par šo jautājumu nesen lēmis arī Ministru kabinets, kuram pieņemamāka bijusi vārda nelokāmā forma “eiro”. Līdztekus Latvijas iekšējiem strīdiem un nespējai vienoties, kā saukt naudu, kas mūsu makos varētu parādīties ne agrāk kā 2008.gadā, strīdas arī politiķi Eiropas līmenī. Viņi izlēmuši, ka naudas nosaukums jāraksta visās valodās vienādi – “euro”.
Lai gan atbildīgās institūcijas jau lēmušas par valūtas nosaukumu latviešu valodā, sabiedrībā joprojām valda neizpratne par to, kā tad īsti vienotā Eiropas valūta saucama. Kas notiks ar līdz šim tulkotajiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kuros jau minēts vārds “eiro”? Vai dažādos dokumentos pastāvēs dažādi termini? Kam tad īsti jāpakļaujas – valdības vai TK lēmumam?

Terminoloģijas komisijas kompetence

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem likumdevējs tiesības lemt par latviešu valodā lietotajiem terminiem ir devis tieši TK. Citām institūcijām, tajā skaitā arī ministrijām un valsts iestādēm, TK lēmumi ir saistoši. Kā “Latvijas Vēstnesim” (LV) skaidro TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa, Terminoloģijas komisijas uzdevums ir, balstoties uz terminu veidošanas noteikumiem un konsultējoties ar citām kompetentām institūcijām, izšķirt strīdu par noteikta termina ieviešanu latviešu valodā. Naudas vienības nosaukums ir termins.

Konsultācijas viedokļu noskaidrošanai

Ministru kabineta noteikumos “Latvijas Zinātņu akadēmijas TK nolikums” ar apstiprinātajiem grozījumiem šā gada 20.janvārī teikts, ka “jautājumos, kas skar plašas sabiedrības intereses (..), komisija izzina sabiedrības viedokli par ieteiktajiem terminiem un pirms terminu apstiprināšanas konsultējas ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju”.
Valsts valodas centra direktors Agris Timuška sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” saka: “Jā, TK jautājumā par “eiro” un “eira” ar mums konsultējās. Mūsu viedoklis gan bija pretējs viņu pieņemtajam. Likumdošanā noteikts, ka TK ar mums ir jākonsultējas, bet nav noteikts, ka viņiem mūsu viedoklis jāņem vērā. Mēs uzskatām, ka vajadzēja palikt pie vārda “eiro”.” Jautāts, kāpēc, viņuprāt, vajadzētu palikt pie vārda “eiro” lietošanas, A.Timuška atbildēja: “Galvenais arguments ir tradīcija. Vārds “eiro” jau ir ieviesies un sabiedrībā plaši tiek lietots. Ja gribēja ieviest lokāmo formu, vajadzēja lemt agrāk, kamēr vārds “eiro” vēl nebija “iedzīvojies”.”
TK priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa “LV” stāsta, ka kopīgajā sēdē 2002.gada 30.aprīlī, kurā piedalījās TK, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, Latvijas Bankas pārstāvji, lemjot par “eiru” balsoja 16, par “eiro”– 9, bet 2 sēdes dalībnieki atturējās. Bez tam TK rīcībā ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas šā gada 19.aprīļa sēdes izraksts, kurā komisija neiebilst pret TK tiesībām izlemt turpmāko Eiropas vienotās valūtas nosaukumu.
Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) direktora vietnieks Raimonds Apinis sarunā ar “LV” stāsta, ka TTC ar TK aktīvi sadarbojas. Arī šoreiz TTC rakstiski lūdzis TK viest skaidrību, kādā formā rakstāms Eiropas vienotās valūtas nosaukums. “Līdz vakardienai komisijas lēmums bija tikai ieteikuma rakstura. Mēs lūdzām, lai tiek pieņemts lēmums un mēs skaidri zinātu, kā šo vārdu latviešu valodā rakstīt.” R. Apinis skaidro, ka TTC viedoklis ir neitrāls. “Mēs neieteicām nedz lietot “eiro”, nedz “eira”.” Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pēc šāda TK lēmuma juceklis ir neizbēgams. “Latviešu valodā ir iztulkoti ES normatīvie akti, kas kopumā ir vairāk nekā 100 tūkstoš lappušu. Šajos dokumentos ir lietots vārds “eiro”. Kaut ko labot nav mūsu spēkos. Tātad jau iztulkotajos dokumentos, visticamāk, arī nākotnē būs lasāms vārds “eiro”, un tas netiks mainīts uz lokāmo “eira”. Teorētiski to mainīt ir iespējams, bet praktiski – ne. Visiem ir zināms, ka ES līmenī grib panākt, lai tiktu lietots vārds “euro”, kas latvieša mēlei ir pilnīgi svešs un nepieņemams.”
Neoficiāli informācijas avoti liecina, ka Briselē, kur juristi lingvisti pārskata TTC tulkojumus, jau šobrīd vārds “eiro” tiekot mainīts uz “euro”. Līdz ar to latviešu valodā tulkotajos tiesību aktos tiks lietoti dažādi Eiropas vienotās valūtas nosaukumi. R.Apinis norāda, ka TTC, tulkojot dokumentus, turpmāk rakstīs “eira”, Briselē tas vienalga tiks izlabots uz “euro”, bet līdz šim tulkotajos un apstiprinātajos dokumentos būs vārds “eiro”. Apjukums jaušams arī R.Apiņa teiktajā: “Ja man jāsaka pilnīgi godīgi, situācija ir neapskaužama. Mēs lūdzam Dievu, lai mums pašlaik nebūtu jātulko neviens dokuments, kurā ir minētās valūtas vārds.”
Valentīna Skujiņa atzīst, ka mainīt jau esošo TTC dokumentu saturu nav nepieciešams.

Sabiedrībā vāja diskusija, liela ažiotāža

Pirms diviem gadiem intervijā “Latvijas Vēstnesim” Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa stāstīja (pilns intervijas teksts 04.04.2002., Nr. 51 (2626) “Lai ik vārda sudrabam augsta raudze” – red.), ka “ja “eiro” būtu rupja kļūda latviešu valodā, iespējams, ka tiktu reaģēts agrāk. Bet mums valodā ir nelokāmi vārdi “kino”, “foto”, “depo” un tamlīdzīgi.” Tāpat intervijā atklājas, ka par Eiropas vienotās valūtas latviskošanu tiek spriests jau vairākus gadus. Pēc V.Skujiņas teiktā, pirmo reizi komisijā tas cilāts 2001.gadā, diskutēts 2002.gadā un pirmais lēmums – gan ieteikuma formā – lietot lokāmo formu “eira” pieņemts 2002.gada novembrī.
“Iespējams, tā bija mūsu kļūda, ka toreiz TK lēmumu pieņēma kā ieteikumu. Taču nekādi nevaru pieņemt kritiku, kas tiek vērsta pret TK par sabiedrības viedokļu neizzināšanu un neņemšanu vērā. Diskusijas notika gan internetā, gan presē. Sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas atbalsta fondu 2003.gadā par tā gada “nevārdu” tika atzīts “eiro”. Runājot par internetu, ņēmām vērā korektā un pieklājīgā formā izteiktus viedokļus, taču neņēmām vērā rupjības,” skaidro V.Skujiņa, piebilstot, ka, iespējams, diskusija par šo jautājumu ir bijusi nepietiekama un vāji organizēta. TK ir Zinātņu akadēmijas pārraudzībā esoša institūcija, un finansējuma sabiedriskās apspriešanas kampaņu rīkošanai nav tās rīcībā.
Patlaban sabiedrībā valdošā ažiotāža, pēc V.Skujiņas domām, tikusi sacelta 2003.gada vidū, kad valdības sēdē Ministru prezidents Einars Repše apsprieda termina “eira” nevēlamību un “eiro” lietošanu tā vietā. Lai gan ministrijas jau bija gatavas uzsākt “eiras” ieviešanu. “Jo plašāk sabiedrībā kāds termins tiek lietots, jo tuvāku tautai terminu izvēlas TK. Līdz lēmuma pieņemšanai ir ilgs un grūts darbs,” TK darba procesu raksturojot, stāsta V.Skujiņa. Ar to jāsaprot, ka tautai tuvāka ir arī latviešu valodai raksturīgās vārda lokāmās galotnes formas izvēle.

Ilze Sedliņa, “LV”
Zaida Kalniņa, “LV”