Latviju slavē par progresu fondu apguvē

Vakar, 20.oktobrī, Rīgā sākās un šodien turpinās Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas pirmā sanāksme, kurā tiek vērtēts Kohēzijas fonda finansēto transporta un vides infrastruktūras projektu īstenošanas progress. Turpmāk šādas sanāksmes notiks divas reizes gadā.

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors Hosē Palma-Andress Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Daloties savos novērojumos par ES fondu izmantošanu Latvijā, Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktors Hosē Palma-Andress atzina, ka Latvijā valda liels entuziasms Kohēzijas fonda un struktūrfondu apguvē. Cilvēki vēlas strādāt, tomēr viņu darbā vēl daudz kas esot jāuzlabo. Tāpēc EK speciālisti plāno cieši sadarboties ar trim šajā procesā iesaistītajām ministrijām – Finanšu ministriju, Satiksmes minis-triju un Vides ministriju, palīdzot visu projektu dokumentāciju sagatavot vajadzīgajā kvalitātē. Taču nepietiekamais speciālistu daudzums nav tikai Latvijas problēma – arī tā dēvētajās vecajās ES dalībvalstīs vērojams šauras specializācijas ekspertu trūkums.
Kā zināms, no 1.maija bijušie ISPA – ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta – projekti tiek administrēti atbilstoši Kohēzijas fonda noteikumiem. Pirmie monitoringa rezultāti liecina, ka Latvija sasniegusi progresu ES fondu apguvē un mūsu valsts speciālisti arvien vairāk pierod pie procedūrām, kas tiek izmantotas ES projektu finansēšanā.
H.Palma-Andress apliecināja, ka jaunajās ES dalībvalstīs tiks veiktas lielākas investīcijas nekā pārējās valstīs un Latvija būs viens no reģioniem ar vislielāko finansējumu. Viņš gan nevarēja minēt konkrētu finansējuma apjomu, jo, to nosakot, tiks ņemti vērā vairāki tautsaimniecības rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju. H.Palma-Andress pauda cerību, ka, izmantojot šos fondus, pieaugs Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja, palielināsies nodarbinātība un celsies mūsu valsts iedzīvotāju labklājība.
Tā kā Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošana sākās tikai 1.maijā, šobrīd rezultātus novērtēt vēl nav iespējams. Tomēr, kā atzina EK pārstāvis Džonatans Deness, projektu vadība ir laba, un tas ļauj cerēt, ka tos arī veiksmīgi realizēs. Kā pierādījumu sekmīgai projektu realizācijas gaitai viņš minēja ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstības projekta īstenošanu Jelgavā.
Attiecībā uz Kohēzijas fonda līdzekļu administrēšanu H.Palma -Andress norādīja, ka no jaunajām ES dalībvalstīm nebūt netiekot prasīts, lai tās momentā pielāgotos visām ES prasībām. Viens no pozitīviem piemēriem, kas liecina par labu Latvijai, esot mūsu valsts organizētā Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas sanāksme. Tas viešot pārliecību, ka Latvijai ir skaidra EK stratēģija. Labu pieredzi ES fondu līdzekļu administrēšanā mūsu valsts, viņaprāt, uzkrājusi arī ISPA projektu vadīšanas laikā.
Uzraudzības komitejas pamatuzdevums ir uzraudzīt projektus, kuri jau ir apstiprināti un kuru īstenošana uzsākta (ISPA projekti), kā arī apspriest kopējo projektu ieviešanas stratēģiju un nākotnes plānus investīcijām vides un transporta nozarē.
Pašlaik Latvijai apstiprināti 25 Kohēzijas fonda projekti, kuru kopējais finansējums ir 554,5 miljoni eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 310,2 miljoni eiro. Šogad EK izskatīšanai iesniegti vēl 11 Kohēzijas fonda projekti, kuru kopējais finansējums ir 333,7 miljoni eiro, tai skaitā 208,1 miljons eiro paredzēts kā Kohēzijas fonda finansējums. Kā informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ārvalstu finanšu līdzekļu koordinācijas jautājumos Andžs Ūbelis, līdz 2006.gada beigām Latvija vēl var iesniegt papildu projektus vides un transporta sektorā aptuveni 190 miljonu eiro vērtībā. Mūsu valsts uzdevums esot saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp abiem sektoriem projektu apjomu un finansējuma ziņā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Uz Eiropas Komisiju nosūtīto Kohēzijas fonda projektu pieteikumu izmaksas

Avots: Finanšu ministrija