Ārzemju presē

Krievu “Nezavisimaja gazeta” informē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins preses konferencē Centrālāzijas sadarbības organizācijas sammitā izteicis atbalstu ASV vadītāja Džordža Buša atkārtotai ievēlēšanai prezidenta amatā. Putins arī izteicās, ka iespējami lielāka kaitējuma nodarīšana tieši Bušam ir starptautiskā terorisma mērķis, kura realizācija – Buša sakāve – nozīmētu visas pretterorisma koalīcijas sakāvi un terorisma aktivizāciju.

•

Ietekmīgais amerikāņu izdevums “The Washington Post” vēsta: Lukašenko ir Eiropas pēdējais diktators. Maz bija tādu, kas gaidīja brīvas un godīgas vēlēšanas Baltkrievijā, līdz ar to maz ir tādu, kam būtu pamats pārsteigumam. Pēdējos desmit gadus Lukašenko atkārtoti ir rīkojis apšaubāmas vēlēšanas, pastāvīgi atbrīvojoties no brīvajiem medijiem un opozīcijas – pilsoniskās un politiskās. Pēdējās vēlēšanās viņa taktika eskalēja. Rietumu centieni novērst Lukašenko varas konsolidāciju ir izrādījušies neefektīvi. Buša valdībai un Eiropai vajadzētu ieņemt vienotu nostāju. Tiek sagaidīts, ka prezidents Bušs parakstīs Baltkrievijas demokrātijas aktu, kas paredz līdzekļus opozīcijas atbalstam un stingrākas sankcijas pret Lukašenko. Jāpievērš uzmanība arī Putina nodomiem reģionā. Baltkrievijas iedzīvotājiem varētu būt svarīgi redzēt, ka tai laikā, kad Putins ratificē viņu apspiešanu, Bušs atbalsta viņu brīvību, kas radītu pamatu cerībai un parādītu Eirāzijai atšķirību starp Buša un Putina politiku.

•

Krievu “Izvestija” pazīstamā baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksejeviča komentē Baltkrievijas referendumu. Pirmā demokrātijas trūkuma pazīme ir tā, ka ar konstitūciju var darīt, ko iegribas, uzskata autore. Taču ļaunākais jāmeklē citā aspektā – domājoši cilvēki visā postpadomju telpā, izņemot varbūt vienīgi Baltijas valstis, šobrīd dzīvo sakāves, zaudējuma situācijā. Sakāvi piedzīvojušas cerības, ka sabiedrība var mainīties un modernizēties, kļūstot līdzvērtīga civilizētā pasaulē. Rakstniece uzskata, ka Lukašenko ir sava varas loģika, pēc kuras viņš arī rīkojas, un ir tāds, kādam viņam atļauj būt sabiedrība.

•

Vācu “Die Welt am Sonntag” raksta, ka kopā ar Japānu, Brazīliju un Indiju Vācija tiecas kļūt par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli. Taču tam trūkst svarīgu iemeslu. Protams, līdzdalības maksa tiek pārskaitīta laikā, un arī ar karavīriem ANO misijām vācieši neskopojas. Turklāt, kā saka politologs Hanss Mauls, vācieši bieži ir apliecinājuši “spējas saliedēt koalīciju”. Taču ar to arī ir izsmelti iemesli, kāpēc tieši Vācijai jābūt ANO Drošības padomē. Bez tam Vācijas centieni panākt papildu vietu Drošības padomē kādai no Eiropas valstīm došot nāvīgu triecienu Eiropas kopējai ārējai un drošības politikai. Tāpat jāšaubās, vai Vācijas līdzdalība Drošības padomi padarīs efektīvāku. Bijušais Vācijas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings baidās, ka, pēc viņa domām, leģitīmā tiekšanās iekļūt Drošības padomē var apgrūtināt tik nepieciešamās ANO reformas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem