Latvija nav gatava vienotai Eiropas valūtai

Visas valstis neatbilst

Par pirkumiem Latvijā ar eiro vēl nevarēs maksāt Foto no EK Audiovizuālās bibliotēkas

Trešdien Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu par jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu gatavību ieviest vienoto Eiropas valūtu. Ziņojumā ietverta informācija arī par Zviedrijas gatavību eiro ieviešanai, savukārt nav apskatīta Dānijas un Lielbritānijas gatavība, jo šīs valstis nevēlas pievienoties eirozonai.
Kā preses konferencē norādīja ekonomisko un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, “neviena no valstīm nav izpildījusi kritērijus, kas nepieciešami vienotās valūtas ieviešanai. Tas nav nekāds pārsteigums. Konverģences kritēriju izpilde dažādās valstīs ir atšķirīga”.

Latvija izpilda divus kritērijus

Pēc EK publiskotās informācijas, Latvija patlaban izpilda divus kritērijus – noteikto budžeta deficīta robežu un ilgtermiņa procentu likmes. Bet mūsu valsts vājā vieta ir cenu stabilitāte jeb inflācija, centrālo banku regulējošo likumu atbilstība un dalība tā sauktajā valūtas kursa otrajā mehānismā.
EK kritizējusi Latvijas augsto inflāciju. Lai atbilstu konverģences kritērijiem, cenu pieaugums nedrīkstēja būt augstāks par 2,4%. Latvijā gada inflācija augustā ievērojami pārsniegusi pieļauto normu, jo cenas pieaugušas par 4,9%.
Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks Kristaps Otersons, sākot ar 2005. gada 1.janvāri, lats tiks piesaistīts eiro un neilgu laiku pēc tam Latvija iesaistīsies arī valūtas kursa otrajā mehānismā. K.Otersons piebilda, ka precīzu datumu minēt pašlaik nav iespējams, bet tas notiks nākamgad. Savukārt centrālās bankas likumu neatbilstība, K.Otersona skatījumā, arī nav vērtējama kā būtiska problēma. “Šo nepilnību ir svarīgi novērst līdz brīdim, kad mūs uzaicinās pievienoties eirozonai. Pagaidām atšķirības ir pieļaujamas, un nav nekas slikts, ka mūsu centrālās bankas regulējošā likumdošana nav atbilstoša.” Jāpiebilst, ka likumdošanas saskaņošana un darbība valūtas kursa II mehānismā ir kritēriji, kurus nav izpildījusi neviena no vērtētajām vienpadsmit valstīm.
Komentējot EK ziņojumu, K.Otersons norāda, ka “šis ziņojums ir tikai situācijas un iespējamo risku konstatēšana. Kritēriju izpilde un EK vērtējums būs svarīgs tad, kad gatavosimies pievienoties eirozonai”. Latvijas Bankas pārstāvis izteica minējumu, ka īpaši svarīgs EK ziņojums Latvijai varētu būt 2007. gadā, jo saskaņā ar bankas līdz šim sniegto informāciju eiro Latvijas iedzīvotāju maciņos varētu nonākt 2008. gadā.

Citu valstu rādītāji

Tikai divas valstis – Zviedrija un Lietuva – izpildījušas trīs no pieciem konverģences kritērijiem. Savukārt divas valstis – Polija un Ungārija – nav izpildījušas nevienu izvirzīto uzdevumu. Līdz ar to Latvija nav ierindojama nedz labāko, nedz sliktāko valstu vidū.
H. Almunija atzīst, ka lielākās problēmas valstīm sagādājusi cenu stabilitāte un noteiktā budžeta deficīta ievērošana.
Konverģences kritērijos noteikto inflāciju izdevies ievērot tikai piecām valstīm – Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Lietuvai un Zviedrijai. Kā jau minēts, Latvija ievērojami pārsniegusi noteikto robežu. Jāatzīmē, ka augstāka inflācija nekā Latvijā bijusi tikai divās valstīs – Slovākijā un Ungārijā. Kā galvenos iemeslus cenu kāpumam EK minējusi dažu pakalpojumu cenu liberalizāciju, dažādu nodokļu palielināšanu (īpaši pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa), kā arī naftas cenu izmaiņas pasaulē.
Budžeta deficīta rāmju ievērošana daudzās valstīs bijusi problēma. Tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā un Zviedrijā valsts budžeta deficīts bijis mazāks nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Vienkāršāk izpildāms rādītājs bijis ilgtermiņa procentu likmju atbilstība prasītajam. Šo kritēriju nav izpildījušas tikai divas valstis – Polija un Ungārija.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Konverģences kritēriji
Lai pievienotos Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, jebkurai ES dalībvalstij jāizpilda šādi konverģences kritēriji:
• valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP);
• inflācija nedrīkst pārsniegt trīs ES dalībvalstu ar visaugstāko cenu stabilitāti vidējo inflācijas līmeni vairāk nekā par 1,5%, (šogad augustā 2,4%);
• budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP;
• valdības ilgtermiņa vērtspapīru procentu likmes nedrīkst pārsniegt vairāk nekā par 2% triju labāko ES dalībvalstu (pēc inflācijas rādītāja) vidējo līmeni (šogad augustā 6,4%);
• valstij divus gadus jāpiedalās Eiropas monetārajā sistēmā (EMS), un šajā laikā nacionālās valūtas maiņas kursa svārstība pret eiro nedrīkst pārsniegt 15%.
Lai gan konverģences kritēriji ir skaidri definēti un ir precīzi aprēķināmi, tomēr jau līdzšinējā pieredze rāda, ka lēmumam par pievienošanos EMS pamatā bijuši ne tikai ekonomiski aprēķini, bet tas saistīts arī ar dažādiem politiskiem kompromisiem, jo ne visās pašreizējās eirozonas valstīs visi kritēriji pilnībā izpildīti.

Kā valstis izpilda konverģences kritērijus?

Valstu makroekonomiskie rādītāji

Avots: Eiropas Komisija